Eiropas Komisija: Par ekonomiskās izaugsmes starpposma prognozi Eiropā

Paredzams, ka 2009.gadā Eiropas Savienības IKP samazināsies par aptuveni 1,8%, tomēr 2010.gadā tas atkal nedaudz palielināsies par 0,5%. Šādas situācijas iemesli ir smagās finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, lejupslīde visā pasaulē, kas izpaužas kā pasaules tirdzniecības un ražošanas samazināšanās, un nekustamo īpašumu tirgus korekcija dažās valstīs. Tomēr stāvokli atvieglos valsts patēriņš un publiskās investīcijas. Privāto patēriņu veicinās arī tas, ka ir mazinājies inflācijas spiediens. Diskrecionāli fiskālie pasākumi, par kuriem ziņots jau kopš 2008.gada augusta, ierobežos IKP pieauguma krišanos par aptuveni 0,75 procentu punktiem gadā. Ekonomiskās lejupslīdes smagums ievērojami ietekmēs nodarbinātību un valstu finanses prognozes periodā.

“Finanšu tirgus stabilizēšanas pasākumi, mazāk stingra monetārā politika un ekonomikas atveseļošanas plāni mums ļaus šogad apturēt ekonomikas lejupslīdi un radīt priekšnosacījumus tās pakāpeniskai atveseļošanai gada otrajā pusē. Galvenā prioritāte ir panākt, lai šie pasākumi funkcionē efektīvi: ir jāuzlabo kredītu plūsma par saprātīgām cenām un strauji jāīsteno fiskālo stimulu pakete, lai rosinātu investīcijas un privāto patēriņu. Lai vairotu uzticību, dalībvalstīm katrā ziņā ir nepārprotami jāpauž apņēmība, ka valsts finanšu stāvoklis uzlabosies, tiklīdz ekonomiskā situācija normalizēsies, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību vidējā un ilgā termiņā,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

No 19.janvārī klajā laistās starpposma prognozes izriet, ka 2008.gadā ekonomiskā izaugsme gan ES, gan eirozonā ir samazinājusies līdz aptuveni 1%, lai gan 2007.gadā tā sasniedza teju 3%. Paredzams, ka 2009.gadā reālais IKP krasi samazināsies – par 1,8% ES un par 1,9% eirozonā, bet 2010.gadā būs vērojama zināma uzlabošanās par aptuveni 0,5%.

Pasaules ekonomikā šogad recesija

Ir pamats uzskatīt, ka 2008.gada pēdējā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir ievērojami samazinājās. Par to, ka šis stāvoklis drīzumā nemainīsies, liecina jaunākie apsekojumi un pieprasījuma kritums. Paredzams, ka ekonomiskā lejupslīde skars ļoti daudzus sektorus un tās negatīvās sekas netieši skars arī jauno tirgu ekonomiku. Paredzams, ka 2009.gadā kopumā pasaules IKP izaugsme samazināsies līdz 0,5% (turpretī 2008.gadā tā bija 3,3%, savukārt 2004.–2007.gada vidējais rādītājs bija pavisam iespaidīgs – 5%). Sākot ar 2009.gada otro pusi, paredzams, ka globālā izaugsme pakāpeniski, tomēr mēreni palielināsies, jo stāvoklis finanšu tirgos uzlabosies un beidzot būs jūtama labvēlīgas makroekonomikas politikas līdzsvarojošā ietekme (sevišķi ASV). Visā visumā prognozē, ka 2010.gadā pasaules IKP pieaugums būs aptuveni 2,75%.

Arī ES ekonomika ir smagi cietusi

2008.gada trešajā ceturksnī IKP samazinājās par 0,2% gan eirozonā, gan visā ES. Tas nozīmē, ka teorētiski eirozonu ir piemeklējusi pirmā recesija, jo divus ceturkšņus pēc kārtas novērots IKP sarukums. Ceturtajā ceturksnī apsekojumu dati liecina par lejupslīdi dažādās nozarēs un valstīs, ievērojami pasliktinājušies arī citi nozīmīgākie rādītāji, tāpēc var prognozēt, ka gada pirmajā pusē IKP kritums turpināsies. Finanšu krīze, ekonomikas globālais cikls, arī nekustamā īpašuma tirgus sabrukums dažās dalībvalstīs – šie faktori ļauj prognozēt, ka lejupslīde skars dažādas nozares daudzās valstīs. Samazināsies gan pieprasījums privātajā sektorā, gan neto ārējais pieprasījums, kas krietni palēninās IKP pieaugumu, un tikai valsts patēriņš un publiskie ieguldījumi sniegs kādu atvieglojumu.

Ekonomikas augšupejas laikā privātie ieguldījumi bija galvenais ekonomikas dzinējspēks, taču tagad tie ir krasi samazinājušies, jo ir ievērojami mazinājies jaudas izmantojuma koeficients, pasliktinājušās ekonomiskās prognozes un sašaurinājušās finansējuma iespējas.

Bezdarba un deficīta pieaugums

Vairumā dalībvalstu situācija darba tirgū 2008.gadā pasliktinājās. Nodarbinātības sektora reakcija uz IKP pieauguma samazināšanos bija nedaudz novēlota, tomēr paredzams, ka šogad nodarbinātības pieaugums būs negatīvs un nodarbinātība ES samazināsies par 3,5 miljoniem darba vietu. Gaidāms, ka 2009.gadā bezdarba līmenis ES pieaugs līdz 8,75% (eirozonā – līdz 9,25%) un ka 2010.gadā bezdarbs palielināsies vēl vairāk.

Tāpat paredzams, ka šīs drūmās prognozes ietekmēs valstu finanses – vairs nebūs neparedzēti lielo ieņēmumu, nodokļu ieņēmumi kopumā būs mazāk nozīmīga izaugsmes komponente, un ietekme būs arī svarīgiem diskrecionāliem pasākumiem, ko dalībvalstis ir pieņēmušas vai izziņojušas (prognozes sagatavošanas laikā tika lēsts, ka tie 2009.gadā ES prasīs aptuveni 1% no IKP). Paredzams, ka nominālais deficīts šogad ES vairāk nekā divkāršosies un sasniegs 4,5% (eirozonā tas pieaugs no 1,75% līdz 4%).

Inflācija tiecas strauji mazināties

Inflācijas spiediens strauji mazinās. Patēriņa preču cenu krasais pieaugums, kas 2008.gada vasarā noveda pie rekordlielas inflācijas, kopš tā laika ir apturēts, un cenas sākušas samazināties, jo izaugsmes izredzes gan ES, gan visā pasaulē ir vājas, turklāt pasliktinājies arī darba tirgus. Šo faktoru dēļ prognozētā inflācija ir krietni jāsamazina salīdzinājumā ar rudens prognozi. Paredzams, ka patēriņa cenu inflācija ES samazināsies no 3,7% 2008.gadā (3,3% eirozonā) līdz 1,2% 2009.gadā (1,0% eirozonā), un 2010.gadā tā abos reģionos būs nedaudz mazāka par 2%.

Ievērojamas neskaidrības

Arī šī prognoze ir sagatavota apstākļos, kad valda liela neskaidrība, jo pasaules ekonomika piedzīvo ļaunāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Riski, kas var ietekmēt izaugsmes prognozes, ir līdzsvaroti. Negatīvais aspekts ir finanšu krīzes ietekme (tostarp mājokļu tirgū) un ievērojama negatīva mijiedarbība starp finanšu sektoru un reālo sektoru. No otras puses, izaugsme varētu būt lielāka, nekā gaidīts, ja, cita starpā, fiskālie pasākumi negaidīti drīz atjaunos ieguldītāju un patērētāju uzticību. Riski, kas apdraud inflācijas prognozes piepildīšanos, arīdzan šķiet līdzsvaroti, spriežot pēc patēriņa cenu dinamikas un ekonomisko izredžu pasliktināšanās pasaulē.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa