Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 20.janvārī

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

20.janvārī Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Ārlietu ministrijas Otrā divpusējo attiecību departamenta Amerikas un Karību valstu nodaļas vadītājai Dacei Rutkai par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pievienošanās Amerikas Savienoto Valstu bezvīzu programmai.

Par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: mežkopim Viktoram Šķērstam; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesoram Alfonam Grīnfeldam; mežkopim Jānim Kazekam; mežkopei Ritai Insbergai un mežkopim Antonam Kažemakam.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Dacei Rutkai pasniedz ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, bet Viktoram Šķērstam, Alfonam Grīnfeldam, Jānim Kazekam, Ritai Insbergai un Antonam Kažemakam – zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 20.janvāra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 174 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 10 viņu nepilngadīgie bērni. No 164 pilsonības pretendentiem 62% ir krievi, 12% ukraiņi, 16% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 36% pilsonības pretendentu ir pamata, 46% – vidējā, 15% – augstākā izglītība. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 130 790 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par ārvalstu ekspertu iesaistīšanu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles risinājuma meklēšanā

20.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par kopīgas analīzes par iespējamajiem risinājumiem Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā pēc 2018.gada veikšanu”.

Esošajos drošības apstākļos NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai Baltijas valstīs ir svarīga politiska un praktiska nozīme Baltijas un visas alianses gaisa telpas drošības nodrošināšanā.

Baltijas valstis centīsies panākt, lai esošais risinājums tiek saglabāts līdz 2018.gadam, bet vienlaikus jāmeklē risinājums Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanai pēc 2018.gada. Lai atrastu piemērotāko variantu, Baltijas valstu atbildīgo iestāžu eksperti veic apjomīgu pētījumu par iespējamiem risinājumiem gaisa patrulēšanai pēc 2018.gada.

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīm nav ekspertu, kas varētu patstāvīgi veikt pilnīgu analīzi, daļu no pētījuma – operacionālo aspektu un ilgtermiņa izmaksu analīzi – plānots uzticēt kompetentai starptautiskai institūcijai. Ar šo saprašanās memorandu Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministrijas pilnvaro Igaunijas Aizsardzības ministriju noslēgt visu Baltijas valstu vārdā līgumu ar kompetentu starptautisku institūciju, kas veiks daļu no pētījuma.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Latvijas Republikas kvotas palielināšanu Starptautiskajā valūtas fondā

Valdība 20.janvārī atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par Latvijas Republikas kvotas palielināšanu Starptautiskajā valūtas fondā (SVF), kā arī rīkojumu par grozījumiem SVF Vienošanās līgumā SVF dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un SVF investīciju mandāta paplašināšanai.

Iestājoties SVF, katrai dalībvalstij tiek piešķirta kvota, kas izteikta Speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR). Pērn SVF pilnvarnieku valde apstiprināja jauno SVF kvotu aprēķināšanas formulu, kā rezultātā Latvijas Republikas kvota tiek palielināta no SDR 126,8 miljoniem līdz SDR 142,1 miljonam (par SDR 15,3 miljoniem jeb aptuveni 11,8 miljoniem latu). Procentuāli Latvijas Republikas kvota SVF tiek palielināta no 0,058% līdz 0,059% no kopējā SVF kvotu apjoma. Katras dalībvalsts parakstītās daļas atbilst tās kvotai, kas ir pilnībā jāiemaksā SVF caur tā depozitāriju attiecīgajā dalībvalstī. Kvotas arī nosaka dalībvalsts balsstiesības un saņemamā finansējuma apjomu.

Lai apmaksātu kvotas palielinājumu, SVF plānots iemaksāt SDR 3,83 miljonus vai šīs summas ekvivalentu citā valūtā jeb 25% no kopējā kvotas palielinājuma apjoma. Tāpat paredzams, ka tiks parakstīta parādzīme par nacionālajā valūtā maksājamo daļu jeb 75% no kopējā kvotas palielinājuma apjoma. Tiks izmantotas tiesības izņemt 25% ārvalstu valūtā iemaksāto rezerves daļu, par izņemto daļu parakstot parādzīmi 25% apmērā no kvotas palielinājuma summas. Tādējādi kvotas palielinājuma apmaksas mehānisma realizēšanas rezultātā papildu izdevumi valsts budžetā iemaksu veikšanai SVF nav nepieciešami. Valdības bilancē palielināsies saistību apjoms SVF izrakstīto parādzīmju formā.

Lai tiktu īstenota kvotu un balsstiesību reforma, nacionālie normatīvie akti jāsaskaņo ar grozījumiem Vienošanās līgumā par balsstiesību un līdzdalības palielināšanu, kā arī par investīciju mandāta paplašināšanu. Ņemot vērā SVF pilnvarnieku valdes apstiprināto kvotu un balsstiesību reformu, kuru apstiprināja arī Latvijas Republikas pilnvarnieks SVF Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus normatīvos aktus.

 

FM: Par 2009.gada I ceturksnim noteiktā finansējuma apmēru

20.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK protokollēmuma projekts par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu valsts institūciju 2009.gada pirmajam ceturksnim noteiktā finansējuma apmēru.

Atbilstoši pērnā gada MK rīkojumā noteiktajam ministriju valsts pamatbudžeta izdevumi 2009.gada pirmajam ceturksnim nedrīkst pārsniegt 21%, ieskaitot līdzekļus, kas novirzīti finanšu nodrošinājuma rezervē. Izvērtējot finanšu nepieciešamību un pieejamo apropriāciju, atsevišķas ministrijas un citas centrālās iestādes vērsās FM Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejā ar lūgumu pārskatīt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteiktā finansējuma apmēru.

MK protokollēmums sagatavots, lai piešķirtu atļauju pārsniegt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteikto apropriāciju 21% apmērā no kopējās gada summas:

• par 50 000 latiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam operatīvo pasākumu darbības nodrošināšanai un darbinieku atlīdzības izmaksām;

• par 13 945 latiem Tieslietu ministrijai tiesnešu izdienas pensiju izmaksas nodrošināšanai, nesamazinot budžeta programmā “Finanšu nodrošinājuma rezerve” paredzēto apropriāciju;

• par 309 766 latiem Tieslietu ministrijai Satversmes aizsardzības birojam noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai, vienlaikus atļaujot neveidot 10% samazinājumu.

Kultūras ministrijas pieprasījums pārsniegt 2009.gada pirmajam ceturksnim noteikto apropriāciju par 1 342 795 latiem no kopējās gada summas netika atbalstīts un tiks skatīts Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejas 2009.gada 3.februāra sēdē, piedaloties ministrijas pārstāvim.

Savukārt Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pieprasījumi par noteiktās apropriācijas palielināšanu vairākās apakšprogrammās tiks izskatīti Fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejas 2009.gada 27.janvāra sēdē, piedaloties ministrijas pārstāvjiem.

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem

Valdība 20.janvārī atbalstīja jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu izdošanu par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas un izlietošanas kārtību.

Tā kā mainījies likumā noteiktais deleģējums, MK noteikumi tiek izdoti no jauna, papildinot tos ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumiem par īpašiem nosacījumiem pašvaldībām.

Saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem pašvaldībai būs jānodrošina līdzfinansējums pieprasījumā minētajam objektam radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30% apmērā no objektam radītajiem zaudējumiem, izņemot, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, turpmāk pašvaldības līdzfinansējumā ietilps objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Jaunie noteikumi arīdzan paredz, ka pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izskata tikai tādā gadījumā, ja radīto zaudējumu kompensēšanai kopējā nepieciešamā summa ir lielāka par 1000 latiem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.

Ja pašvaldībai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi netiek pilnībā izlietoti zaudējumu kompensēšanai, pašvaldībai tos būs jāpārskaita uz RAPLM norādīto valsts budžeta kontu. Ja pašvaldība neizlietotos līdzekļus pārskaita kārtējā gadā, RAPLM norāda ministrijas valsts pamatbudžeta kontu, no kura tika pārskaitīts finansējums pašvaldībai. Ja pašvaldība pārskaita neizlietotos līdzekļus nākamajā gadā, RAPLM norāda attiecīgo Valsts kases kontu līdzekļu pārskaitīšanai valsts budžetā.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 2.janvāra MK noteikumi Nr.22 “Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtība”.

 

FM: Par grozījumiem darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

20.janvārī Ministru kabinets, iepazīstoties ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejā nolemto, atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība”.

Ar MK rīkojumu noteikts, ka finansējuma saņēmēju un mērķa grupu saraksti darbības programmas tekstā vietās, kur noteikti finansējuma saņēmēji un mērķa grupas, ir indikatīvi. Konkrēti finansējuma saņēmēji un mērķa grupas tiek definētas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Līdz ar to pieņemtās izmaiņas darbības programmā turpmāk atvieglos grozījumu veikšanu finansējuma saņēmēju lokā, paredzot grozījumus tikai nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos.

Tāpat noteikts precizēt programmas 1.4.1.1.aktivitātes “Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes stimulēšana” finansējuma saņēmēju atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju likumam, lai novērstu pārpratumus par projekta iesniedzēja identifikāciju.

Finansējuma saņēmēju indikatīvs saraksts iekļauj darba tirgus institūcijas, kas saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par grozījumiem noteikumos par Profesiju klasifikatoru

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, 20.janvārī valdībā apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pakalpojumu jomā. Tā, piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā jaunatnes lietu speciālists, stila mēbeļu modelētājs, dāvanu noformētājs, skatlogu noformētājs u.c. Tāpat klasifikatorā precizēti vairāku profesiju nosaukumi – līdzšinējos namu apsaimniekošanas meistarus turpmāk sauks par namu apsaimniekotājiem u.c.

Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un IZM Profesionālās izglītības administrācijas priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus 14 profesiju standartus šādām profesijām: jaunatnes lietu speciālists, ģeodēzijas inženieris, kartogrāfijas inženieris, zemes ierīcības inženieris, interjera dizainers, ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis, ugunsdzēsējs glābējs, apģērbu dizaina speciālists, multimediju dizaina speciālists, frizūru modelētājs, ugunsdzēsējs, dārznieks, biškopis.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, prasmes un zināšanas. Minētie standarti iekļauti atsevišķi izveidotā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas LM iesniegti līdz 2008.gada 1.oktobrim.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju. Ar Profesiju klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus divas reizes gadā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par konkrētu Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa normu ratificēšanu

Izvērtējot Latvijas likumdošanas atbilstību Eiropas Sociālās hartas prasībām, Latvija plāno ratificēt vairāk nekā divdesmit šīs hartas normas, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības ievērošanu.

Tāpat Latvija vēlas ratificēt arī vairākus Eiropas Sociālās drošības kodeksa noteikumus saistībā ar sociālās aizsardzības nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Šī iecere ietverta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos likumprojektos par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un par Eiropas Sociālās drošības kodeksu. To 20.janvārī akceptēja valdība.

Lēmums par konkrēto Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa normu ratificēšanu balstās uz Latvijas likumdošanas atbilstības izvērtējumu abu minēto dokumentu prasībām.

Pamatojoties uz izvērtējumā iegūtajiem secinājumiem, LM eksperti sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām par atbilstošiem ratifikācijai atzina hartas divdesmit vienu pantu, piemēram, par tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, par tiesībām uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, par strādājošo tiesībām uz aizsardzību darba devēja maksātnespējas un darba saistību izbeigšanas gadījumos u.c.

Tāpat plānots ratificēt vairākas Eiropas Sociālās drošības kodeksa prasību normas, kas attiecas, piemēram, uz slimības, bezdarbnieka, maternitātes pabalstu un vecuma pensiju nodrošināšanu.   

Latvijai šīs normas būs saistošas pēc to ratifikācijas Saeimā.  

Latvija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu parakstīja 2007.gadā. Un atbilstoši valdības lēmumam LM līdz 2009.gadam bija jāiesniedz valdībā likumprojekts par šīs hartas pantu ratifikāciju. Pārskatīto hartu ir ratificējušas 24 valstis, no kurām 15 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Parakstījušas, bet nav ratificējušas 19 valstis. Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas mērķis ir noteikt standartus, uz kuriem Eiropas Padomes dalībvalstīm virzīties, lai nodrošinātu cilvēkiem aizsardzību darba tiesību, sociālās aizsardzības u.c. jautājumos.

Savukārt Eiropas Sociālās drošības kodeksu Latvija parakstīja 2003.gadā. Un pašlaik to parakstījušas 25 valstis, bet 20 no tām to arī ratificējušas.

Kodeksa mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tā normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas sakarā

Ministru kabinets (MK) 20.janvārī izskatīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto valdības rīkojumu par nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

“Lai pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šā gada 6.jūnijā, savu darbību efektīvi varētu sākt jaunievēlētās novadu domes, laikus jāveic grozījumi 169 noteikumos. Noteikumiem jāstājas spēkā līdz šā gada 1.jūlijam,” akcentēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem līdz 2008.gada 1.septembrim bija jāapkopo un jāiesniedz RAPLM informācija par to kompetencē esošajiem noteikumiem, kuros jāizdara grozījumi, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Vides, Veselības un Zemkopības ministrija, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju informēja par to kompetencē esošajiem MK noteikumiem, kuros jāizdara grozījumi, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

Savukārt Aizsardzības un Ārlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts informēja, ka to kompetencē esošajos noteikumos nav jāizdara grozījumi.

20.janvārī pieņemtais valdības rīkojums nosaka, ka saistībā ar jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikšanu attiecīgo administratīvo teritoriju, vietējo pašvaldību domju (padomju) un citu institūciju neesamību attiecīgajām ministrijām un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam līdz šā gada 31.martam jāsagatavo grozījumi 169 valdības noteikumos un jāiesniedz MK.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 1.maijam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā informatīvs ziņojums par rīkojuma izpildi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu

20.janvārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus rīkojumā “Par Koncepciju par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu”, pagarinot termiņu Starptautisko privāttiesību likuma izstrādei līdz 2010.gada 31.decembrim.

Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir dažādu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, augstskolu pārstāvji, tiesneši, advokāti un citi starptautisko privāttiesību eksperti.

Ar minēto rīkojumu tika apstiprināts koncepcijas par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu risinājuma variants, kas paredz jauna Starptautisko privāttiesību likuma un ar to saistīto tiesību aktu izstrādi.

Starptautisko privāttiesību likuma izstrāde ir saistīta arī ar daudzu citu tiesību aktu projektu izstrādi, piemēram, grozījumiem Civilprocesa likumā, Civillikumā, Darba likumā, Civilstāvokļu aktu likumā, Bāriņtiesu likumā un citos tiesību aktos. TM tika dots uzdevums visus attiecīgos tiesību aktu projektus izstrādāt un līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā, tomēr minēto tiesību aktu izstrādes komplicētības dēļ grozījumu iesniegšanas termiņu 20.janvāri pagarināja līdz 2010.gada 31.decembrim.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, saskaņā ar koncepciju jaunajā Starptautisko privāttiesību likumā jāparedz starptautisko privāttiesību regulējums par būtiskākajiem civiltiesību un komerctiesību jautājumiem, proti, mantošanas, ģimenes, saistību, lietu, darba, apdrošināšanas u.c. civiltiesiska un komerctiesiska rakstura jautājumiem.

Turklāt jānosaka, kādos gadījumos Latvijas tiesas un iestādes ir kompetentas izskatīt pārrobežu civillietas, piemēram, kur iesaistītas dažādās valstīs esošas personas vai dažādu valstu pilsoņi un kuras valsts likumi ir piemērojami šādās lietās.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām

20.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, kas nosaka, ka iestādes atbilstoši savam profilam turpmāk saņems beztermiņa sertifikātu.

Līdz šim ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu un uzraudzību saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām veica Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra (VSMTVA).

Lai nodrošinātu veselības aprūpes iestāžu funkciju optimizāciju, darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, plānots veikt VSMTVA reorganizāciju, nododot aģentūras funkcijas citām institūcijām. Savukārt ārstniecības iestāžu vadība turpmāk būs atbildīga par to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Veselības ministrs Ivars Eglītis norāda: “Šobrīd tiek rūpīgi izvērtēta līdz šim veikto funkciju nepieciešamība, un pieņemtais dokuments ir nopietns solis birokrātisko funkciju samazināšanas turpināšanā. Turpmāk iestādes vadītājs būs atbildīgs par savas iestādes atbilstību visām noteikumos noteiktajām prasībām un nebūs nepieciešama ikgadēja atbilstības novērtēšana, kas samazinās birokrātisko slogu gan sistēmā, gan arī atvieglos ārstniecības iestāžu darbu.”

 

VesM: Par ārstniecības personu zemāko darba algas likmi

Saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 160 uz 180 latiem Ministru kabinets akceptējis Veselības ministrijas iesniegtos grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumos Nr.980 “Noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām”, kas paredz, ka ārstniecības personu zemākā darba algas likme par slodzi 12.kvalifikācijas kategorijai tiek palielināta uz 183 latiem un 13.kvalifikācijas kategorijai uz 180 latiem. Ar šo grozījumu pieņemšanu tiek novērsta situācija, ka ārstniecības personām ar 12. un 13.kvalifikācijas kategoriju zemākā mēneša darba algas likme par slodzi ir zemāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, t.i., par 180 latiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”

20.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.

Likuma “Par piesārņojumu” 11.panta piektā daļa pašlaik paredz, ka Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības, izmantošanas un kontroles kārtību. Vienlaikus attiecībā uz minerāleļļām, kuru toksiskums ir ievērojami augstāks, speciālas prasības netiek izvirzītas.

Grozījumi likuma “Par piesārņojumu” 11.panta piektajā daļā nosaka, ka mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu ķēžu eļļošanai lietojama bioeļļa. Šādas prasības mērķis ir mazināt meža darbos radīto augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojumu, kā arī meža floras un faunas degradāciju, kas rodas no minerāleļļu lietošanas mežizstrādē.

Katru gadu izcērtot apmēram 10 miljonus m³ koksnes, Latvijas mežos patērē ap diviem miljoniem litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot vides piesārņojumu ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir videi īpaši bīstamas. 2006.gadā veiktais pētījums “Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” parādīja, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem.

Pētījuma ietvaros ir aprēķināts, ka, zāģējot ar iespējami nākotnē Latvijā ražoto bioeļļu, sadārdzinājums salīdzinājumā ar minerāleļļu būtu niecīgs – motorzāģiem aptuveni līdz 3%, bet hārvesteriem līdz 1%. Mežizstrādes procesu tas ietekmētu nebūtiski.

Vides ministrija saskaņā ar likumprojektā paredzēto grozījumu izstrādās Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiks noteiktas bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība, paredzot, ka tas stāsies spēkā pēc likumprojekta pieņemšanas, t.i., 2009.gada 1.augustā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par marķējuma prasībām ābolu un bumbieru sidram

Valdība 20.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības ābolu un bumbieru sidram”.

Noteikumos ir veikti tehniski grozījumi, kuri paredz, ka turpmāk vārdkopa “pārtikas piedeva vai aromatizētājs” būs jāaizvieto ar vārdiem “sula vai aromatizētājs”, jo pārtikas piedevas nevar būt aromatizētāji.

Tāpat arī vārdi “dabīgā ābolu vai bumbieru pārtikas piedeva” jāaizstāj ar vārdiem “dabīgā ābolu vai bumbieru sula”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa