Par grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā

Atklāta vēstule

Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem

Cienītā Muižnieces kundze!

Godātie Saeimas Juridiskās komisijas deputāti un cienītās deputātes!

Komisija savu 2008.gada 23.aprīļa sēdi pārtrauca pirms balsošanas par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu Nr.6, kas paredz, ka Saeimas vēlēšanās kandidāts varēs kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.

Šis ir ieteikums, kuru izstrādāja Vēlēšanu reformas biedrība un pieņēma biedrības rīkotajā forumā “Laba Saeimas vēlēšanu sistēma – kāda tā ir?” 2007.gada 1.decembrī un nosūtīja visām Saeimā pārstāvētajām partijām un frakcijām.

Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj, ka kandidātu var pieteikt un ievēlēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Situāciju, ka kandidātus vienlaikus ievēlē vairākos apgabalos, regulē Saeimas vēlēšanu likuma 40.pants, kas nosaka, ka deputāts “uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos vēlēšanu apgabalos no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu”. Šis nosacījums noved pie apstākļa, ka vēlētāju griba, it sevišķi mazākajos vēlēšanu apgabalos, netiek pilnībā īstenota. Patlaban Saeimā no visiem deputātiem aptuveni puse ieņem vietu, ko viņa apgabalā atbrīvojis deputāts, kurš ievēlēts citā apgabalā. Kurzemē un Zemgalē šī proporcija ir 83%.

Izskaidrojums ir vienkāršs. Kurzemē, Zemgalē un mazākā mērā arī Latgalē kandidātus, kurus vēlētāji izvēlas par saviem pārstāvjiem Saeimā, nereti ievēlē arī Rīgas vai Vidzemes vēlēšanu apgabalos. Ņemot vērā, ka Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalos vēlētāju skaits ir gandrīz divtik liels kā Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē, šie kandidāti, kas vienlaikus ievēlēti vairākos apgabalos, Saeimā parasti ieiet no viena no šiem diviem lielākajiem apgabaliem. Saeimā par mazāko vēlēšanu apgabalu vēlētāju pārstāvjiem lielā mērā kļūst kandidāti, kurus šie vēlētāji nav ierindojuši pirmajās vietās. Tas neliekas godīgi pret vēlētājiem šajos apgabalos un vispārīgi rada vēlētājos neapmierinātību un attālina tos no deputātiem. To apstiprina socioloģisks pētījums, kas liecina, ka 60% vēlētāju nezina, kas viņus Saeimā pārstāv, vai uzskata, ka neviens viņus tur nepārstāv.

Mēs ceram, ka Jūs piekritīsit, ka šādu situāciju mēs neviens, kam interesē demokrātijas attīstība Latvijā, nevaram uzskatīt par veselīgu. Vēlamies arī minēt, ka prakse kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā vai iecirknī nav zināma nekur citur demokrātiskā pasaulē kā tikai pie mums Latvijā. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ, lai tuvinātu Saeimas vēlētājus ar Saeimas deputātiem un veicinātu demokrātijas attīstību Latvijā, lūdzam Jūs savu balsi Saeimas Juridiskā komisijā nodot par Vēlēšanu likuma grozījumu Nr.6, kad pie šā jautājuma komisijā atgriezīsities.

Patiesā cieņā,

Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš

2009.gada 19.janvārī