Saeimas 2009. gada 15. janvāra sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada ziemas sesiju.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu “Par Oskara Kastēna 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotajiem, bet neizskatītajiem likumprojektiem, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ingmāra Līdakas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad pirmais darba kārtības punkts — Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojums “Par Oskara Kastēna 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Oskara Kastēna 2009.gada 5.janvāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Jānis Šmits, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Dolgopolovam.

Es lūdzu deputātu Oskaru Kastēnu ieņemt vietu zālē.

Un savukārt es gan Saeimas Prezidija, gan mūsu visu vārdā vēlos pateikt paldies deputātam Jānim Šmitam par darbu 9.Saeimā.

(Aplausi.)

Un tagad, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka ir jāpārprogrammē balsošanas iekārta, tiek pasludināts tehnisks pārtraukums līdz pulksten 9.20. Tātad 15 minūtes, līdz pulksten 9.20.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 15.janvāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu jūs visus izņemt no balsošanas iekārtām savas kartes un ievietot atpakaļ, lai balsošanas iekārta jūs atkal atpazītu.

Sākam izskatīt pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ja “Saskaņas Centra” deputāti varētu uzvesties mazliet klusāk un Cileviča kungs un arī Ušakova kungs apsēstos savā vietā, un Mirska kungs varētu beigt apskaut Ušakova kungu, tad, es domāju, mūsu sēde izskatītos daudz labāk.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniegtais dokuments, protams, runā par pašvaldībām, taču tas viss ļoti labi saskan ar nesen notikušo. Tagad ir vienkāršota Saeimas atlaišanas iespēja, jo pietiek izdauzīt dažus logus un aplaupīt kādu veikalu (vēlams, lai šis veikals atrodas blakus Saeimai), un tad ir jādzird, ka grautiņa iemesls ir zemā iedzīvotāju uzticība valsts varai un amatpersonām. Tā ka lai tie Saeimas deputāti tagad dreb un trīc bailēs un gaida, ko ar viņiem darīs! (Nu, ne visi, protams. Mūsu, Saeimas deputātu, vidū daži ir eņģelīši un dažas ir eņģelītes, tos jau jūs labi zināt.) Ja runā par pašvaldībām, tad tur laikam nemaz nav vajadzīgs vairākus logus izdauzīt, pietiktu, ka izdauzītu vienu logu, teiksim, domes priekšsēdētāja kabinetā, un tad tā arī būtu neuzticības izteikšana.

Un tāpēc šinī te gaisotnē parādās šis likumprojekts – “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Ko tad grib iesniedzēji? Viņi ļoti vienkāršo 101.pantu, atstājot tajā tikai vienu brīnišķīgu vārdu – “ikvienam”. Ka ikvienam ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Ko tas nozīmē – ikvienam? No kurienes šis “ikviens” parādīsies?

Tātad ārkārtīgi skaisti, bet vienkāršoti! Kā visu šodien Latvijā vienkāršo, vienkāršosim arī Satversmi. Taču visinteresantākais ir nevis “pilsoņu” pazušana no 101.panta, nevis vispār ir runa par vēlēšanām, kas var vēlēt pašvaldības, bet interesants ir anotācijā sniegtā pašreizējās situācijas raksturojuma 4.apakšpunkts, kurš arī parāda visas lietas būtību – parāda visu to, kas notika nupat, kas notiks svētdien; kurš parāda skaistu sadarbību starp visiem tiem, kas šodien Latvijā ālējas un grauj. Ieskaitot akmeņu metējus, no kuriem lielākā tiesa bija recidīvisti. Lūk!

Kas ir rakstīts šajā 4.apakšpunktā? “Analizējot 2008.gada 3.augusta tautas nobalsošanas rezultātus atsevišķos reģionos, ir acīm redzams, ka nelatviešu vēlētāju aktivitāte bija tāda pati kā latviešu vēlētājiem. Šis apstāklis, kā arī tas, ka referendumā piedalījās 600 tūkstošu vēlētāju, liecina par sabiedrības saliedētību un pilsonisko briedumu.” Tātad visi tie ir labi saliedējušies. Par 900 tūkstošiem, kas neatbalstīja Satversmes grozījumus, protams, te neviens nerunā. Nu kas tas ir – 900 tūkstoši? Tāds sīkums vien ir!

Tālāk ir vēl interesantāks teikums: “Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks nākt pretī krievu vēlētāju daļai un atgriezt balss­tiesības…” Un tā tālāk. Tātad nu jau vairs nav runa par dažādām tautībām, kuras te, Latvijā, ir 80 vai 90 dažādas, nav runa vairs ne par poļiem, ne par ukraiņiem, ne par lietuviešiem, ne par igauņiem un citiem. Nē! Skaidri tekstā ir pateikts: “...ir pienācis laiks nākt pretī krievu vēlētāju daļai...”

Nu tad, mīļie grautiņu rīkotāji, logu dauzītāji, bļāvēji, kliedzēji un kas nu tur vēl… visi kopā, jūs visi esat labi saliedējušies ar PCTVL. Jūs esat viena laba komanda, un jums ir gaišais ceļš... Uz priekšu! Visas procedūras ir vienkāršotas. Un lai jums veicas!

Es jūs neatbalstīšu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Dobeļa kungs laikam tik ilgi sēž Saeimā (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemuldi!”), ka kārtējo reizi pierādīja, ka viņš vai nu nesaprot (No zāles dep. J.Dobelis: “Pliner, nemuldi!”), ko mēs piedāvājam, vai negrib saprast, vai nav spējīgs saprast.

PCTVL piedāvā atgriezt pirmatnējo veidu Satversmes 101.panta redakcijai, lai tā izskatītos tāda, kāda tā bija pirms desmit gadiem, kad Satversmē tika ieviesta jauna sadaļa, kas attiecas uz cilvēktiesībām. Tieši šī Satversmes panta redakcijas evolūcija ir pretēja tām ziņām, kuras izplata cita citu nomainošas valdības par to, ka Latvijā ir vērojams progress cilvēktiesību jomā.

Šajā gadījumā Satversmē ir ieviesti divi papildu ierobežojumi, kas attiecas uz Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvjiem: visiem — attiecībā uz tiesībām oficiāli lietot dzimto valodu un pusei no tiem – attiecībā uz tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2002.gadā, kad apritēja neatkarīgas valsts atjaunošanas 11.gadadiena.

Jau tad mūsu iekšējā likumdošana aizliedza publisku visu valodu, izņemot latviešu, oficiālu lietošanu un nedeva nekādas politiskās tiesības nepilsoņiem. Tādā veidā nekādu iekšējo priekšnosacījumu, lai kārtējo reizi ciešāk piegrieztu skrūves, nebija. Toties uzreiz radās ārējās grūtības.

Pirmkārt, tas, ka tika viena valsts valoda pašvaldību līmenī nostiprināta Satversmē, nonāca pretrunā ar visiem Eiropas Padomes dokumentiem, kuri attiecas uz šo jautājumu un kuriem pievienoties Latvijai uzstājīgi rekomendēja. Nu, bet piešķirt tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijai nebija rekomendējis nu tikai slinkais. Un Ārlietu ministrijai jau sen vajadzētu izdot apjomīgu sējumu ar šīm rekomendācijām, lai iepazīstinātu ar tām Latvijas sabiedrību.

2004.gadā mums nācās piedzīvot nacionāla kauna dienu un vēlreiz grozīt 101.pantu, lai dotu ārvalstniekiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Sakarā ar to būtu vietā citēt Latvijas tiesībsarga viedokli, kas tika paziņots pēc gandrīz gadu ieilgušas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksta pētīšanas, kuru viņam bija iesniegusi partija PCTVL. Tiesībsargs uzskata par nepareizu situāciju, ka Latvijā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti. Tiesībsargs uzskata, ka ir nepieciešams pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem. Iekļaujot Latvijas Republikas Satversmē Eiropas Savienības pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, šāds novērtējums netika izdarīts. Jau ar to vien būtu pietiekami, lai nodotu PCTVL frakcijas priekšlikumu komisijām, bet mēs atsauksimies vēl uz kādas nesenas valsts struktūras viedokli. Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta iniciatīvas 2008.gadā tika noskaidrots arī tautas viedoklis šajā jautājumā. Par nepilsoņu tiesībām piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās iestājās 47 procenti iedzīvotāju, pret – tikai 34 procenti.

Dāmas un kungi! Pēc tā, kas otrdien notika pie Saeimas, mums ir nopietni jādomā par to, lai likvidētu vismaz vienu saspīlējuma avotu sabiedrībā – 40 procentu valsts iedzīvotāju diskrimināciju. Šis solis, starp citu, neprasa nekādus finanšu ieguldījumus. Lūdzu nodot mūsu priekšlikumu komisijām!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Pasta likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Gaujas nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnietes, Šadurska, Seiles, Laicāna un Čepānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Viņa acīmredzot runās “par”.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Jā, es runāšu “par” šā likumprojekta atbalstīšanu un nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.

Mēs tikko esam bijuši liecinieki tam, cik ārkārtīgi augstu pakāpi ir sasniegusi neapmierinātība ar Saeimas darbu. Protams, ir pagājuši tikai divi gadi, kopš šī Saeima ir ievēlēta, un gandrīz vai ir jāvaicā: kādēļ gan Latvijas vēlētāji ir ievēlējuši tik nīstamu Saeimu?

S.Kalniete.

Pat tad, ja šī Saeima bauda viszemāko uzticību salīdzinājumā ar visām iepriekšējām Saeimām, ir jāatzīst, ka arī iepriekšējās Saeimas nebaudīja sevišķi augstu vēlētāju uzticību. Tātad tā cēlonis ir jāmeklē kaut kur citur, un tas ir meklējams pašā saknē – Saeimas vēlēšanu sistēmā. Un tāpēc “Pilsoniskā Savienība” arī uzskata, ka ir nepieciešami vairāki uzlabojumi, kuru mērķis būtu padarīt ievēlētos Saeimas deputātus tuvākus un atbildīgākus savu vēlētāju priekšā un vienlaicīgi arī mazāk atkarīgus no savu partiju sponsoriem un līderiem. Pie tam tas ir jādara mums visiem kopā, šo diskusiju izvēršot un vienojoties par kompromisu. Mēs ierosinām mainīt Saeimas vēlēšanu likuma 10.panta trešo daļu un to izteikt šādā redakcijā: vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā; ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai vairākos vēlēšanu apgabalos…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Kalnietes kundze.

Godātie kolēģi, vai es varētu jūs, lūdzu, palūgt tomēr izrādīt cieņu pret runātāju, vismaz pagriezties ar seju pret runātāju? Un, ja nevarat ieņemt vietas un jums ir par ko parunāt savstarpēji, tad dariet to klusu. Vai jums tiešām nav neērti pašiem no sevis?

Turpiniet, lūdzu, Kalnietes kundze.

S.Kalniete.

Paldies, priekšsēdētāja kungs, un paldies, kolēģi, jo man ir laringīts. Man tiešām šoreiz grūti ar savu balsi dārdināt. Varbūt paklausieties, pat ja jums tas sevišķi neinteresē.

Kāpēc šāds priekšlikums? Sabiedrībā ļoti plaši tiek runāts par “lokomotīves” sistēmas maiņu, un mēs uzskatām to par pirmo un visvieglāk īstenojamo soli. Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība nenodrošina patiesajai vēlētāju gribai atbilstīgu Saeimas ievēlēšanu. Tā faktiski paver ceļu politiķu manipulācijām un vēlētāju maldināšanai. Piemēram, vēlētājs, atdodams balsi par noteiktu sarakstu un turklāt vēl arī izmantodams iespēju pielikt krustiņu vai mīnusu, tātad atbalstīt vai noraidīt konkrētu kandidātu, tajā pašā laikā nevar būt drošs, ka neatbalsta kādu mazāk vēlamu vai, pēc viņa ieskatiem, nepiemērotu kandidātu. Viens spilgts piemērs no 8.Saeimas vēlēšanām. Tautas partijas saraksts Zemgalē. Sarakstā ir 15 kandidāti. No Zemgales Saeimā tika ievēlēti 4, tieši viszemāko vēlētāju atbalstu guvušie, jo pirmie 11, kas arī bija šajā sarakstā, tika ievēlēti no citiem vēlēšanu apgabaliem; faktiski Zemgales vēlētāji bija balsojuši par tādām mirdzošām un skaistām “lokomotīvēm” kā Andris Šķēle un Raimonds Pauls, taču tās balsis, kas bija veltītas šīm “lokomotīvēm”, nesasniedza savu mērķi, bet palīdzēja iekļūt Saeimā nepopulārām un pat sevi nepierādījušām personībām.

Šādā veidā sarakstā varētu, un es citēšu kādu lielu politisko klasiķi, ielikt arī “vislielāko kretīnu” un sabiedrībā nepieņemamu cilvēku, bet viņš varētu pēc šīs sistēmas savākt pietiekami balsu, lai tiktu iekšā, neskatoties uz to, ka viņš ir vēlētāju mīnusu čempions. Tas ir tas darbs, ko “lokomotīves” paveic, savu partiju sarakstus velkot iekšā Saeimā. Tāpat arī tad, ja mēs salīdzinām Saeimas vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurām Latvijā ir tikai viens vēlēšanu apgabals, būtu diezgan savādi, ja katrs kandidāts varētu kandidēt no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienlaikus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet galarezultātā tiktu ievēlēts tajā, kur ir saņēmis visvairāk balsu.

Es esmu dziļi pārliecināta, ka pašreizējās uzticības krīzes apstākļos tas vēlētājam būtu būtiski – zināt, par ko viņš atdod savu balsi, un tāpēc arī ir šis grozījumu piedāvājums. Protams, es arī pazīstu šos izvirzītos argumentus, kas ir vērsti pret šīs sistēmas maiņu, jo, lūk, ierobežojumi kandidēt no vairākiem vēlēšanu apgabaliem varētu būt demokrātijas pārkāpums. Tie neiztur kritiku, jo faktiski to pamatā, manuprāt, ir partiju bažas par to, ka tas rada problēmas atsevišķām politiskām partijām. Piemēram, ja mēs atskatāmies uz iepriekšējām vēlēšanām, “Jaunajam laikam” papildus Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem 86 kandidātiem tad nāktos atrast 32 kandidātus. Tautas partijai būtu jāpūlas pat vairāk, jo papildus tiem 65, kas kandidēja, būtu jāatrod vēl 44. Krietni plānāk klātos partijām ar mazāku biedru skaitu, piemēram, “Visu Latvijai”. Tad papildus 29 kandidātiem, kas kandidēja, tai būtu jāsameklē vēl 68, ja tā vēlētos aizpildīt visu sarakstā pieļaujamo skaitu. Bet, piemēram, “Māras Zemes” līderei Irēnai Saprovskai tādā gadījumā nebūtu jāraujas pa visu Latviju, bet viņa savus spēkus varētu koncentrēt uz vienīgo vēlēšanu apgabalu.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka vēlētāji no šādas kārtības tikai iegūtu, jo pirmām kārtām viņi skaidri zinātu, kas ir viņu kandidāti, un arī to, no kā konkrēti prasīt atbildību. Kandidāti tajā pašā laikā...

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 3.laidienā