Akreditējas jauni vēstnieki Latvijas Republikā

Vakar, 24. augustā, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stīvens Tomass Nešs

Turpinājums no 1.lpp.

Savā atbildes uzrunā Apvienotās Karalistes vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu Ekselence! Apsveicu jūs kā Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Dažādu laikmetu vēstures elpa mūsu tautām ir nesusi atšķirīgu vēstures pieredzi. Tomēr pārsteidzošā dažādība mijas ar kopīgi izdzīvotiem mirkļiem, kopīgiem centieniem un kopīgu pārliecību.

Gadsimtu garumā varenā Hanza tuvināja Rīgas un Londonas tirgotāju namus. Materiālo vērtību plūsmai sekoja cilvēku centieni radīt labāku pasauli, par to vēl šodien sirmajā Rīgā atgādina Anglikāņu baznīca. Jūras tuvums ir radījis pārsteidzošas vēstures līdzības — no senās Livonijas tika vesti koki, kaņepes un darva Varenās armādas kuģu būvei, Lielbritānijas kuģis "Saratov" grūtā brīdī deva patvērumu jaunās Latvijas valsts vadītājiem.

Atrodoties uz jaunā gadsimta sliekšņa, mūsu valstu attiecības ir sasniegušas vēl nebijušu kvalitāti. Mūs saista vienāda izpratne par galvenajām mūsdienu pasaules attīstības tendencēm un virzieniem. Latvija un Apvienotā Karaliste ir vienotas centienos radīt demokrātisku un dinamisku Eiropu. Eiropu, kuras tautas vieno sadarbība, solidaritāte, vienlīdzība un tolerance un kurā nav vietas dalījuma līnijām un ksenofobijai.

Savu vietu jaunajā Eiropā Latvija redz caur pilntiesīgu dalību eiroatlantiskās sadarbības struktūrās. Latvija ir izveidojusi patiesi demokrātisku sabiedrību. Mēs esam ieguvuši milzīgu pieredzi valsts pārejā no totalitāras uz demokrātisku pārvaldes sistēmu. Ar šo pieredzi esam gatavi dalīties, kopīgiem spēkiem meklējot ceļus stāvokļa stabilizēšanai Dienvidaustrumeiropā.

Latvija vienmēr ir jutusi Apvienotās Karalistes stingro apņemšanos veicināt Eiropas Savienības paplašināšanās procesu. Šajā jomā mūsu valsts ir daudz paveikusi, un mums ir pamatota pārliecība, ka jau šogad Latvija varēs sākt sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Veiksmīga ir bijusi Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbība aizsardzības jomā. Gribu paust pārliecību, ka arī turpmāk mūsu valstis radīs daudzus noderīgus projektus, kuri stiprinās Latvijas, Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas drošību. Savukārt Latvija īstenos tās ieceres, kuras dos tai iespēju jau tuvā nākotnē iekļauties Ziemeļatlantijas aliansē.

Jūsu Ekselence! Uzsākot pildīt jums uzticēto augsto Apvienotās Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumu, tiek atšķirta jauna mūsu valstu sadarbības lappuse. Kas tajā būs ierakstīts, ir atkarīgs no mums pašiem. Novēlu jums veiksmi un panākumus Latvijā!

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanas procesu un Saeimas pieņemto Valsts valodas likumu, kā arī Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības.

Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija jūt Apvienotās Karalistes atbalstu, tomēr sevišķi svarīgs un izšķirošs tas var izrādīties apspriedē Helsinkos, kas notiks gada nogalē un kurā tiks spriests par Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumiem. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas panāktais progress pēdējo divu gadu laikā ļauj izteikt optimistisku prognozi.

S.T.Nešs interesējās par Saeimā pieņemtā Valsts valodas likuma turpmāko likteni. J.Straume pastāstīja, ka jūnijā pieņemtais likums sabiedrībā radījis lielu ažiotāžu. Valsts prezidente, iznalizējusi likuma juridiskos, iekšpolitiskos un ārpolitiskos aspektus, pieņēma lēmumu nosūtīt likumu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr galīgo likuma pieņemšanas datumu J.Straume prognozēt atteicās, piebilstot, ka parlamenta frakciju vidū pašlaik notiek aktīvas diskusijas par šo jautājumu. Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību, ka parlamenta deputāti rūpīgi izanalizēs pretrunīgākos likuma pantus — par valodas lietošanu privātajā sfērā un publiskos pasākumos — un pieņems optimālu lēmumu, kas apmierinātu gan Latvijas sabiedrību, gan starptautiskos ekspertus.

Savukārt, runājot par Latvijas un Apvienotās Karalistes abpusējām attiecībām, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tās nepieciešams veicināt gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, īpaši uzsverot iespējamo sadarbību vides un reģionālās attīstības un enerģētikas sfērā.

Sarunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka jopropjām uztur spēkā savu ielūgumu Lielbritānijas parlamenta spīkerei apmeklēt Latviju.

Pie ārlietu ministra

Sarunas laikā I.Bērziņš atzīmēja abu valstu labās attiecības. Uzsverot, cik Latvijai ir svarīgs laika posms pirms Eiropas Savienības galotņu konferences Helsinkos, ārlietu ministrs izteica cerību, ka Lielbritānija atbalstīs mūsu valsts uzaicināšanu uzsākt iestāšanās sarunas. Vēstnieks uzsvēra, ka viņa valsts ir jau daudzus gadus atbalstījusi Latviju un atbalstīs arī turpmāk.

Tika pārrunāti Latvijas iekšpolitikas, kā arī NATO paplašināšanas jautājumi un Latvijas attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.

Stīvens Tomass Nešs, dzimis 1942. gada 22. martā. Diplomātiskajā darbā viņš ir kopš 23 gadu vecuma, kad 1965. gadā sāka strādāt Britu padomes misijā Bagdādē. Pēc tam strādāja Apvienotās Karalistes ārlietu un Britu sadraudzības valstu birojā, bet 1968. gadā tika iecelts par trešo sekretāru Apvienotās Karalistes vēstniecībā Karakasā. No 1970. gada — Apvienotās Karalistes vēstniecībā Bogotā — vispirms par trešo, tad pirmo sekretāru. 1972. gadā Stīvens Tomass Nešs papildināja zināšanas Oksfordas universitātē, bet pēc tam atkal strādāja ārlietu un Britu sadraudzības valstu birojā. Sākot ar 1975. gadu, viņš divus gadus bija Apvienotās Karalistes pārstāvniecības otrais sekretārs Bangkokā.

No 1979. līdz 1981. gadam S.T.Nešs bija Apvienotās Karalistes misijas vadītāja vietnieks Gvatemalā. 1982. gadā tika iecelts par ārlietu un Britu sadraudzības biroja pirmo sekretāru un pildīja šo pienākumu līdz 1986. gadam, kad tika norīkots par pagaidu pilnvaroto lietvedi vēstniecībā Managvā. Deviņdesmito gadu sākumā strādāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Zagrebā, bet pēc tam gadu bija ārlietu un Britu sadraudzības valstu biroja pirmais sekretārs. 1993. gadā viņš tika iecelts par pagaidu pilnvaroto lietvedi vēstniecībā Tirānā, bet 1995. gadā tika iecelts par Viņas Majestātes vēstnieku Tbilisi. Ar 1998. gada maiju Stīvens Tomass Nešs bija Viņas Majestātes vēstnieks Tirānā. Ir precējies, ģimenē ir trīs bērni.

Vakar, 24. augustā, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Portugāles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alvaro Soarešs Gverra

Turpinājums no 1.lpp.

Savā atbildes uzrunā Portugāles vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu Ekselence! Apsveicu jūs kā Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Esmu patiesi gandarīta par attiecību attīstību starp mūsu valstīm pēdējo gadu laikā, to apliecina gan visaugstākā līmeņa politiskās tikšanās, gan pieaugoša ekonomiskā sadarbība, gan intensīvi kontakti dažādu jomu ekspertu līmenī.

Mēs dzīvojam laikā, kad jēdziens "ģeogrāfisks attālums" Eiropā ir zaudējis savu nozīmi. Mūsdienu Eiropā notiekošie savstarpējās integrācijas un savstarpējās atkarības procesi māca mūs priecāties un būt gandarītiem par citas valsts veiksmi un izjust patiesu līdzcietību un vēlmi palīdzēt kādas tautas traģēdijas brīdī.

Šis laiks pavēris līdz šim nepieredzētas iespējas sadarbības un savstarpējās izpratnes stiprināšanai starp mūsu valstīm. Mēs esam valstis, kurām visdažādāko vēsturisko iemeslu dēļ tikai salīdzinoši nesen ir bijusi iespēja īstenot savu tautu brīvības, taisnības, demokrātijas un vispārcilvēcisko vērtību ideālus. Mēs esam valstis, kuras savu tagadni un nākotni saskata ciešā mijiedarbībā ar visām šīs vērtības cienošajām tautām. Mēs esam valstis, kuras vieno kopēja izpratne un centieni jaunas Eiropas veidošanā, kur katra valsts, neatkarīgi no tās lieluma, ieņemtu pilnvērtīgu un līdzvērtīgu vietu kopējos sadarbības centienos un struktūrās. Latvijā augstu vērtē Portugāles aktīvo dalību Eiropas un starptautiskajos procesos un novēl vislielākos panākumus nākamajā gadā gaidāmajā Portugāles prezidentūrā Eiropas Savienībā.

Esmu pārliecināta, ka ir visi priekšnoteikumi kvalitatīvi vēl augstākam sadarbības līmenim starp mūsu valstīm. Latvijas un Portugāles labajām attiecībām ir iespējas kļūt par vēl vienu vienojošu elementu pieaugošajā saiknē starp Eiropas dienvidu un ziemeļu reģioniem. Tāpat esmu droša, ka mūsu kopējo centienu rezultātā vēl vairāk pieaugs visplašāko mūsu valstu sabiedrības daļu informētība un ieinteresētība, tādējādi veicinot tālāko sadarbības progresu izglītības, kultūras un ekonomikas jomā.

Jūsu Ekselence! Uzsākot pildīt jums uzticētos augstos Portugāles Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā pienākumus, novēlu jums veiksmi un panākumus šajā darbā tālāka mūsu valstu uzplaukuma un sadarbības vārdā.

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Tikšanās laikā tika apspriesti Latvijas un Portugāles divpusējās sadarbības aspekti, kā arī ES paplašināšanas procesa norise gaidāmās Helsinku apspriedes kontekstā.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka abu valstu sadarbība līdz šim nav bijusi īpaši aktīva un intensīva, tomēr pēdējā laikā tapusi laba līgumtiesiskā bāze, kas varētu sekmēt Latvijas un Portugāles attiecību intensificēšanos. J.Straume informēja, ka Latvijai īpaši noderīga būtu Portugāles pieredze ES iestāšanās sarunu procesā. A.S.Gverra sacīja, ka nākamā gada sākumā Portugāle būs ES prezidējošā valsts un lielu vērību veltīs Latvijas jautājumam. Vēstnieks minēja mūsu valsts sasniegto progresu un pauda pārliecību, ka Helsinku apspriedes lēmumi varētu būt Latvijai labvēlīgi. Savukārt, apspriežot abu valstu sadarbību parlamentu līmenī, tikšanās dalībnieki pauda viedokli, ka to nepieciešams uzlabot, organizējot Latvijas un Portugāles parlamentāriešu tikšanās. J.Straume un A.S.Gverra atzīmēja, ka cieša sadarbība starp abu valstu pārstāvjiem izveidojusies, darbojoties Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā Strasbūrā.

Sarunas gaitā pārspriests arī Valsts valodas likums, kuru Latvijas Valsts prezidente nosūtījusi parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Pie ārlietu ministra

Sarunas laikā I.Bērziņš atzīmēja abu valstu labās attiecības. Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs Portugāles atbalsts Eiropas Savienības un NATO jautājumos. Vēstnieks atzīmēja, ka Portugāle ir gatava dalīties savā pieredzē, kuru tā uzkrājusi desmit gadu ilgajā integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

I.Bērziņš informēja vēstnieku par svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem. Līdztekus jautājumiem par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, ministrs uzsvēra Latvijas vēlmi veidot labas attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju, cenšoties to iesaistīt arī reģionālajā sadarbībā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savu diplomātisko misiju Latvijā?

— Tās sākums jau ir pašlaik, pēc šīs akreditācijas ceremonijas es tikšos ar jūsu valsts parlamenta spīkeru, ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, tāpat ar Latvijas Tirdzniecības kameras priekšsēdētāju un vairāku Latvijas ministriju amatpersonām, īpaši Ārlietu ministrijā. Jau esmu ticies ar jūsu valsts ārlietu ministru. Mēs apmainījāmies viedokļiem par abu valstu divpusējām attiecībām un bijām vienisprātis, ka tās ir teicamas. Protams, mēs runājām arī par Portugāles lomu Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību, īpaši ņemot vērā, ka nākamgad Portugāle būs ES prezidējošā valsts.

— Šajā kontekstā — vai mēs, latvieši, varam būt optimistiski?

— Jā, es domāju, ka varat.

— Ko varam sagaidīt no Portugāles prezidēšanas Eiropas Savienībā?

— Mēs kopumā ļoti optimistiski raugāmies uz ES paplašināšanas procesu. Vispirms jau tas ir svarīgi pašai Eiropas Savienībai. Jūsu uzņemšana ES sekmēs stabilitāti šajā Eiropas daļā, tātad tas atbilst arī visas Eiropas interesēm. Mēs darīsim visu iespējamo, lai sekmētu šo procesu. Protams, ļoti daudz būs atkarīgs no nākamās Eiropas Savienības valstu sanāksmes Helsinkos.

— Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie Latvijas un Portugāles sadarbības virzieni?

— Mūsu valstis ir tālu viena no otras, nevien ģeogrāfiski. Mums ir svarīgi vispirms labāk iepazīt vienam otru. Svarīgs sadarbības attīstīšanas priekšnoteikums ir intensīvāka informācijas apmaiņa, arī parlamentāro sakaru attīstīšana, īpaši delegāciju apmaiņa. Taču pats aktuālākais mūsu sadarbības aspekts šobrīd ir politika. Tas ir svarīgi vispirms Latvijai, lai sasniegtu savus mērķus attiecībā uz Eiropas Savienību. Tāpēc es domāju, ka tuvākajā laikā intensīvāki būs mūsu politiskie kontakti.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži plānojat būt Rīgā?

— Es noteikti būšu pie jums Latvijas Republikas valsts svētkos 18. novembrī. Taču būšu Rīgā arī pirms tam, manas valsts ārlietu ministra vizītes laikā Baltijas valstīs. Šobrīd gan vēl nav zinām šīs vizītes precīzs datums.

 

Alvaro Soarešs Gverra dzimis 1936. gada 19. oktobrī Portugālē. Beidzis Lisabonas universitātes Juridisko fakultāti un Sorbonnas universitāti.

No 1974. līdz 1975. gadam viņš vadīja Portugāles sabiedriskās televīzijas informācijas departamentu, bet pirmais diplomātiskais amats bija — padomnieks kultūras jautājumos Portugāles vēstniecībā Indijā. 1976. un 1977. gadā viņš bija Portugāles prezidenta palīgs, bet 1977. gadā tika iecelts par Portugāles vēstnieku Dienvidslāvijā un Albānijā. 1984. gadā iecelts par Portugāles vēstnieku Kinšasā, viņš bija akreditēts arī Kolombo un Katmandu. Sākot ar 1992. gadu, strādāja Portugāles Ārlietu ministrijā Lisabonā, bet 1995. gadā kļuva par Portugāles Republikas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Padomē Strasbūrā.

 

Valsts prezidentes preses dienests

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors