Eiropas Parlaments: Par Čehijas Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti ar pašreizējo Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāju un Čehijas premjerministru Mireku Topolaneku 14.janvārī apsprieda Čehijas ES prezidentūras prioritātes jeb trīs “E” – ekonomiku, enerģētikas politiku un Eiropas Savienību pasaulē. Premjerministrs atzīmēja, ka šābrīža notikumi pasaulē prezidentūrai izvirzījuši vēl divas “G” prioritātes – gāzes un Gazas jautājuma risināšanu.

Čehijas premjerministrs M.Topolaneks norādīja uz tādiem prezidentūras uzdevumiem kā sarunu turpināšana ar Rietumbalkānu valstīm par to pievienošanos Eiropas Savienībai, cīņa pret noziedzību, Nabuko cauruļvada būvniecība, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, energopiegāžu nodrošināšana.

Iepazīstinot ar prezidentūras programmu, M.Topolaneks norādīja, ka Čehijas prezidentūras uzdevums patiesībā ir atspoguļot dažādu dalībvalstu prioritātes, proti, tajās ikvienam ir kaut kas tuvs un saprotams.

Eiropas Tautas partijas un Kristīgo demokrātu grupas pārstāvja Žozefa Dola skatījumā Čehija ir uzņēmusies smagus pienākumus. Gāzes konflikts un Tuvo Austrumu strīds parāda, ka “solidaritāte un vienota rīcība tam ir vienīgais risinājums”, pauda deputāts.

“Esam izšķirošā politiskā situācijā, taču, ja nepieļausim šķelšanos, mēs būsim stipri. Ja redzam, ka Eiropa dalās, mēs esam vāji. Lisabonas līgums ir spēcīgs pamats, tāpēc tā ratifikācija būtu nozīmīgs solis ceļā uz spēcīgāku Eiropu,” ir pārliecināts Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā priekšsēdētājs Martins Šulcs.

“Mums prezidentūras laikā būs ļoti grūti brīži, taču liberāļu grupa neapšaubīs Čehijas prezidentūru,” sacīja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības pārstāvis Greiems Vatsons. Deputāts uzskata, ka izsludinātie klimata pārmaiņu mērķi ir jāpatur kā atbalsta punkts “nozīmīgam lēcienam” enerģētikas jomā.

Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētājs Braiens Kroulijs pauda cerību, ka Čehijas prezidentūra vadīs ES prezidentūru tā, lai Eiropas Savienība runātu “skaidrā, vienotā balsī”. Viņš akcentēja būtiskākos soļus, kas sperti, risinot gāzes konfliktu: “Mēs panācām, ka abas puses, Krievija un Ukraina, ir gatavas sēsties pie sarunu galda un risināt šo jautājumu. Esam panākuši arī Austrumu partnerības attīstību.” Deputāts izteica atbalstu zināšanu brīvai kustībai. Tā Eiropai sniegs jaunu elpu.

Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa) atzinīgi novērtēja Čehijas valdības apņemšanos turpināt Slovēnijas prezidentūras laikā aizsākto komunistiskā režīma noziegumu izvērtēšanu. “Diemžēl tik ilgi, kamēr nacistu rīcību atzīs par noziegumu pret cilvēci, taču PSRS komunistiskā režīma noziegumus attaisnos, mums jārēķinās, ka Eiropa un tās vēsturiskā patiesība ir sadalīta austrumu un rietumu daļā,” sacīja deputāts.

Deputāte Monika Frasoni (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) kritizēja, ka prezidentūra nav veltījusi pietiekamu uzmanību reālām iedzīvotāju vajadzībām, kā arī Tuvējo Austrumu miera procesam. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz Eiropas Savienības politikas konsekvenci, kohēziju, cīņu pret diskrimināciju un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Deputāte aicināja Čehijas prezidentūru pārskatīt savas prioritātes, ņemot vērā, ka ne jau viss ir “nauda un bizness”.

“Ja gribam, lai Eiropa būtu bez barjerām, tad mums jācenšas, lai netiktu radīts vēl vairāk barjeru,” līdzīgu viedokli iepriekšējai runātājai pauda Jirži Maštalka (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa).

Neatkarīgā deputāte Jana Bobošikova aicināja prezidentūras laikā uzsvērt patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī nodrošināt lielāku ES darba pārskatāmību – “pateikt iedzīvotājiem arī tās lietas, kas tiek runātas zem četrām acīm”.