Eiropas Komisija: Par situāciju Latvijā un perspektīvām iedzīvotāju skatījumā

21.janvārī Eiropas Savienības mājā “TNS Latvia” projektu vadītājas Inta Priedola un Dace Zolberga iepazīstināja ar “Eirobarometrs 70” ziņojumu par Latviju, kurā izklāstīts, kā iedzīvotāji novērtē situāciju, Latvijas dalību Eiropas Savienībā un citus aktuālus ES jautājumus.

TNS projektu vadītāja I.Priedola rezumēja: “Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ekonomisko situāciju valstī un nākotnes perspektīvām ir kritisks, un gada laikā tas ir pasliktinājies. To pavada augsta iedzīvotāju neuzticēšanās valdībai un Saeimai, kas ir augstākie rādītāji Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai iedzīvotāji uzticas ievērojami biežāk nekā nacionālajām varas institūcijām un vairākos būtiskos jautājumos vēlas lielāku Eiropas Savienības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, t.sk. ekonomikas stabilitātes veicināšanā.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca komentēja pētījuma rezultātus: “Latvijas iedzīvotāju vidū valda divējāda attieksme pret ES lomu. No vienas puses, vairums iedzīvotāju (75%) pauž bažas, ka ES uzspiež Latvijai savu viedokli, no otras – iedzīvotāji lūkojas uz ES ar cerību, ka tā palīdzēs uzlabot viņu sociāli ekonomisko situāciju – 62% uzskata, ka ekonomikas jautājumi ES jārisina kopīgi un 44% sociālos jautājumus uzskata par pašiem aktuālākajiem, kas jārisina integrēti. Jāuzsver, ka sociāli ekonomiskā politika ES pamatā ir dalībvalstu kompetencē, taču Eiropas Komisija var piedāvāt ekspertīzi un rekomendācijas, veidojot uz iedzīvotāju labklājību vērstu politiku.”

Situācijas vērtējums un nākotnes prognozes

Saskaņā ar pētījumu tikai 28% aptaujāto iedzīvotāju Eiropas Savienībā atzīst, ka lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā, pretējās domās ir gandrīz puse (49%) aptaujāto. Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka lietas virzās nepareizajā virzienā (61%), kamēr tikai 19% aptaujāto atzīst, ka lietas virzās pareizajā virzienā.

Pusgada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri saka, ka lietas virzās nepareizajā virzienā, Latvijā palielinājies par 8 procentpunktiem (PP).

Pašreizējo ekonomisko situāciju valstī ES 27 valstu iedzīvotāji kopumā vērtē vairāk kā sliktu: aptuveni divas trešdaļas (69%) situāciju vērtē kā diezgan sliktu vai ļoti sliktu, bet 29% – kā diezgan labu vai ļoti labu. Kopējā aina, salīdzinot ar laiku pirms gada, ir pasliktinājusies – ekonomisko situāciju kā sliktu vērtē par 20 PP vairāk iedzīvotāju.

Baltijas valstu vidū Latvijā joprojām ir visskeptiskāk noskaņotie iedzīvotāji – ekonomisko situāciju valstī kā diezgan labu vai ļoti labu vērtē tikai 7% aptaujāto. Puse Latvijas iedzīvotāju (49%) paredz, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā kļūs sliktāka, desmitā daļa iedzīvotāju (12%) prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī kļūs labāka, bet 35% pauž viedokli, ka valstī ekonomiskajā situācijā nekas nemainīsies.

Pētījums apliecina, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, par svarīgākajām problēmām valstī tiek uzskatīta inflācija, ekonomiskā situācija un bezdarbs.

62% ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka to iedzīvotāju, kuri šobrīd vēl ir bērni, dzīve būs grūtāka nekā dzīve viņu paaudzei. Latvijā 41% iedzīvotāju uzskata, ka bērnu dzīve būs grūtāka nekā viņu paaudzei, 29% – ka vieglāka.

Ceturtdaļa ES 27 valstu iedzīvotāju (25%) uzskata, ka bērnu dzīve būtu labāka, ja viņi emigrētu uz citu valsti, savukārt puse (50%) – šādam apgalvojumam nepiekrīt. Latvijā 32% iedzīvotāju uzskata, ka bērnu dzīve, emigrējot uz citu valsti, būtu labāka, 48% – šādam apgalvojumam nepiekrīt un 15% uzskata, ka tas ir atkarīgs no situācijas.

Valsts dalība Eiropas Savienībā

Puse eiropiešu (53%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir laba lieta. 15% eiropiešu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā sliktu lietu, taču nozīmīgai daļai eiropiešu nav konkrēta viedokļa par savas valsts dalību Eiropas Savienībā (27%) – nav ne laba, ne slikta lieta.

Visaugstākais atbalsts dalībai Eiropas Savienībā saglabājas Nīderlandē (80%) un Luksemburgā (71%). Visskeptiskāk dalību Eiropas Savienībā vērtē Lielbritānijā, Kipras Republikā, Latvijā, Ungārijā un Austrijā. Lielbritānijā tā ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju (30%), pārējās minētajās valstīs piektā daļa jeb 21%.

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību Eiropas Savienībā ir būtiski atšķirīgs. Starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk iedzīvotāju, kas dalību Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi – 27% pilsoņu. Latvijā iedzīvotāju vidū biežāk dominē neitrāls viedoklis attiecībā uz valsts dalību Eiropas Savienībā – apmēram puse iedzīvotāju (49%) uzskata, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav ne laba, ne slikta lieta.

Jāatzīmē, ka Latvijā starp Baltijas valstīm ir ievērojami vairāk eiroskeptiķu (21%). Kaut arī pozitīvais vērtējums dalībai Eiropas Savienībā Latvijā nedaudz dominē pār negatīvo – 6 PP, šim rādītājam ir tendence samazināties. Pēdējos mēnešos eiroskeptiķu skaits Latvijā palielinājies par 5 PP.

Kopumā nedaudz vairāk kā puse ES 27 dalībvalstu iedzīvotāju (56%) uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Gandrīz trešā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (31%) ir pretējās domās – uzskata, ka valsts nav ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā. Jauno ES dalībvalstu viedoklis attiecībā uz valsts ieguvumu no dalības Eiropas Savienībā ir būtiski pozitīvāks nekā pirmajām ES 10 dalībvalstīm. Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ieguvumiem no dalības Eiropas Savienībā saglabājas polārs: 48% uzskata, ka Latvija ir ieguvusi, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, bet 43% – Latvija no dalības Eiropas Savienībā nav ieguvusi. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā ir ceturtie skeptiskākie ES 27 dalībvalstu vidū.

Pēc Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta pasūtījuma veiktais “Eurobarometer Standard” pētījums Latvijā tika veikts devīto reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.