Eiropas Komisija: Par finanšu palīdzību Latvijai iedzīvotāju vērtējumā

Sabiedriskās domas aptaujā par to, kā iedzīvotāji vērtē Eiropas Savienības institūciju rīcību un palīdzību Latvijai finanšu krīzes novēršanas laikā, secināts, ka par to nav informēti tikai 14,5% aptaujāto, taču vērtējumi krasi atšķiras.

2008.gada decembrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par Latvijas dalību ES respondentiem tika lūgts norādīt vērtējumu par ES institūciju rīcību un palīdzību Latvijai finanšu krīzes novēršanas laikā. Kā zināms, 2008.gada 11.novembrī Eiropas Komisija paziņoja par vidēja termiņa finanšu palīdzības sniegšanu Latvijai.

2009.gada 8.janvārī Eiropas Komisija ierosināja Eiropas Savienības Padomei sniegt Latvijai aizdevumu 3,1 miljardu eiro, kas ir vislielākais kopējā 7,5 miljardu eiro paketē. Visu 27 ES dalībvalstu finanšu ministri lēmumu pieņems 20.janvārī. Eiropas Savienība finansiālo palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka tiks īstenota plaša ekonomikas korekcijas programma.

Par Eiropas Savienības institūciju palīdzību nebija dzirdējuši 14,5% aptaujāto, taču par tās lielumu iedzīvotāju vidū nav vērojama vienprātība – 9% uzskata, ka ES institūciju palīdzība Latvijai ir pārāk liela, 29% to uzskata par atbilstošu, bet 26% atzīmēja, ka, viņuprāt, sniegtā palīdzība ir pārāk maza. Nedaudz vairāk par piektdaļu respondentu (22%) atturējās paust konkrētu vērtējumu.

Salīdzinot datus atkarībā no iedzīvotāju attieksmes pret Latvijas dalību ES, vērojams, ka pozitīvi noskaņotie biežāk nekā caurmērā atzīmējuši, ka ES institūciju sniegtā palīdzība ir pārāk liela vai arī tā ir atbilstoša. Tiesa, arī šajā grupā piektdaļa aptaujāto (20%) norādīja, ka palīdzība ir pārāk maza. Visparadoksālākais ir atklājums, ka visvairāk (31,7%) palīdzību kā pārāk mazu vērtēja tie, kuri uzskata, ka “Eiropas Savienība ir slikta lieta”.

“Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju Latvijas un Eiropas Savienības attiecības vērtē kā patērētāji. Arī žurnālistiem brīžiem svarīgāk šķiet noskaidrot piešķirtā atbalsta lielumu, nevis parāda atdošanas iespējas. Ir laiks apzināties, ka valsts izaugsmi negarantē ieplūstošās naudas daudzums, bet gan tās izlietošanas veids,” sabiedrības viedokli komentē Iveta Šulca, EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa