ATSAUCĒ IETVERT:
Lauksaimniecība Latvijā: ir iespējas, un ir perspektīva (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.08.1999., Nr. 270/273 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18680
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Lauksaimniecība Latvijā: ir
iespējas, un ir perspektīva
Aigars Kalvītis, zemkopības
ministrs, - "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums no 1.lpp.
Zivju produkcijas īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1998. gadā bija 2,48 procenti. Kaut arī zivju produkcijas eksports 1998. gadā samazinājās par 16,5 procentiem salīdzinājumā ar 1997. gadu (naudas izteiksmē par 48,5%), ārējās tirdzniecības bilance palika pozitīva - 17,1 milj. latu. Valdības deklarācija paredz Latvijas zvejas flotes atjaunošanu. Bet šeit, protams, jāredz šīs problēmas risinājumu ceļi. Viena lieta ir, ka mēs varētu domāt par kādu pieaugumu arī nacionālā atbalsta programmās, bet vislielākais uzsvars acīmredzot liekams uz ES strukturālo fondu izmantošanu, kurā iekļauta arī zivsaimniecība - pārstrāde un ražošana. Domāju, ka turpmākajos septiņos gados šī problēma tiks risināta ar ES fondu palīdzību, kā arī palielinot nacionālo atbalstu, kas ir ļoti svarīgi visai Latvijas tautsaimniecībai.
Šogad visā lauksaimniecībā, manuprāt, vēl būs kritums. Un tas būs vēl ievērojamāks nekā pērn. Taču, lai lietas virzītos uz priekšu labāk, mēs ieliksim dažus labus stūrakmeņus. Un ceru, ka 2000. gadā Latvijas lauksaimniecībā beidzot būs kāpums.
Marģers Krams, ZM parlamentārais sekretārs, - "Latvijas Vēstnesim"
- Lauksaimniecības ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā paredz Lauksaimniecības likums. Tas nav tikai formāls ziņojums vai formāla informēšana, bet liek pašiem izvērtēt, kas tad galu galā iepriekšējā gadā paveikts. Īpatnējs bija dokuments, kurš tika izstrādāts vēl pirms Lauksaimniecības likuma pieņemšanas 1995. gadā, - tas bija kā izmēģinājuma dokuments, kuru veidojām, balstoties uz Vācijas Federatīvās Republikas pieredzi. Pašreizējais Lauksaimniecības gada ziņojums ir tādā formā, kas maksimāli tuvināta ES praksei, protams, ievērojot Latvijas Lauksaimniecības likumu.
Kas ir nācis šogad klāt un vērtējams kā labs? Tas, ka ir daudz vairāk informācijas par subsīdiju izmantošanu - sniegta ļoti izsmeļoša un pārdomāta analīze. Pērn salīdzinājumā ar 1997. gadu bija subsīdiju pieaugums, 1998. gadā pirmo reizi reāli tika izpildīts Lauksaimniecības likums, piešķirot subsīdijām 3 procentus no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Šobrīd, nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā, arī paredzētie 3 procenti ir atvēlēti, bet jārēķinās, ka absolūtā naudas summa varētu būt mazāka nekā šogad.
Krievijas krīzes iespaidā 1998. gadā visvairāk cieta zivsaimniecība. Otra sāpīga lieta, kas arī atspoguļojas ziņojumā, ir cenu kritums iekšējā tirgū. Neliela stabilizācija ir jūtama tikai pašlaik, bet joprojām nav sasniegts tāds cenu līmenis, kas pārsniegtu izmaksas.
Runājot par netradicionālo saimniekošanu un lauku attīstību, šiem mērķiem paredzētie līdzekļi pilnībā netika apgūti. Tas, manuprāt, bija tādēļ, ka, plānojot pagājušā gada subsīdijas, tika ņemts vērā, ka tas ir kā papildinājums Pasaules bankas kredītam. Diemžēl Pasaules bankas kredīts kavējās, un netika izmantota arī tā nacionālā finansu daļa, kura tika prasīta kā PB kredīta līdzfinansējums.
Likumdošanā nenoliedzami būtiska lieta bija MK "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", ko pieņēma 1998. gada augustā. Svarīgi iekšējam tirgum ir arī maijā pieņemtie noteikumi "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa". Nozīmīgs ir Augu aizsardzības likums, ko pieņēma februārī. Atzīmējami ir izstrādātie MK noteikumi "Par krūmāju un mežaudžu līdz 40 gadu vecumam neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli". Ir sagatavots likumprojekts par dzīvnieku aizsardzību, to pašlaik skata Ministru kabinetā. Sagatavots likumprojekts par veterinārmedicīnu. Vēl jāpiemin martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par balto cukuru. Pašlaik Saeimas izskatīšanai iesniegts likumprojekts "Sēklas un stādāmā materiāla aprites likums". Tiek izstrādāta koncepcija par lauksaimniecības un meža zemju īpašuma konsolidācijas pamatprincipiem. Decembrī tika pieņemti grozījumi Ciltsdarba likumā. Ir vesela rinda likumu un noteikumu, kuri pagaidām nav tālāk virzīti, kā arī tādi, kas ir iesniegti MK un Saeimā. Pavisam 1998. gadā izstrādāti 47 normatīvie akti vai arī sagatavoti to grozījumi.
Rūta Bierande,
"LV" nozares redaktore
Lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes loma kopējā tautsaimniecībā 1998.gadā IKP dinamika 1997.-1998.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,
% (1995.gada salīdzināmās cenās)
1998.gadā lauksaimniecības iekšzemes kopprodukts samazinājās par 8,7%. Galvenie samazināšanās iemesli bija:
- Latvijas iekšējā tirgus situācija;
- nelabvēlīgi laika apstākļi;
- ekonomiskā krīze Dienvidaustrumu Āzijā un Krievijā.
Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcija pašizmaksas ziņā nevar konkurēt ar importētajiem Eiropas Savienībā ražotajiem subsidētās un citā veidā atbalstītās lauksaimniecības produktiem. Visvairāk šis apstāklis ietekmēja lopkopības produkcijas tirgu. Pieaugot importa apjomiem, samazinājās lopu iepirkuma un cenu līmenis Latvijā.
Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē samazinājās lauksaimniecības kultūru ražība un kopievākums.
Vislielāko iespaidu uz lauksaimniecības kopprodukta veidošanos atstāja ekonomiskā krīze Krievijā un citos pasaules reģionos. Tās iespaidā samazinājās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Krieviju, kas bija galvenais Latvijas produkcijas noieta tirgus. Pārstrādes uzņēmumos izveidojās lieli produkcijas krājumi, kas veicināja ražošanas apjomu samazināšanos. Ekonomiskā krīze negatīvi ietekmēja arī pasaules lauksaimniecības un pārtikas produkcijas tirgu. Tā veicināja cenu krišanos un papildu importa pieplūdumu Latvijas tirgū.
1998.gads veiksmīgāks bija mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā un ar to saistīto pakalpojumu nozarē, kuras ražošanas un sniegto pakalpojumu apjomi pērn pieauga par 12,4%.
Iepriekš minēto nelabvēlīgo apstākļu rezultātā 1998.gadā lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija tikai 4,5%.
Pārtikas un dzērienu ražošanas īpatsvars kopējā valsts iekšzemes kopprodukta struktūrā samazinājās no 8,9% 1997.gadā līdz 8,1% 1998.gadā.
Koksnes izstrādājumu un mēbeļu ražošanas īpatsvars 1998.gadā bija 3,3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Zvejniecības produkcijas īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1998.gadā samazinājās par 1,3%, salīdzinājumā ar 1997.gadu. Līdz ar to zvejniecības sniegums IKP struktūrā mainījies no 0,3% 1996.gadā līdz 0,2% 1998.gadā.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un ar to cieši saistītās pārtikas produktu un dzērienu ražošana, koksnes izstrādājumu ražošana un zvejniecība 1998.gadā kopā veidoja apmēram 17% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
1998.gadā par Ls 60,8 samazinājās kopprodukta apjoms uz vienu lauksaimniecībā strādājošo.
No Lauksaimniecības
gada ziņojuma
IKP uz vienu nodarbināto lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medniecībā, Ls (faktiskajās cenās)
IKP - lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, tūkst. Ls
| Faktiskajās cenās | 1995.gada salīdzināmās cenās | |||||
| 1996.g. | 1997.g. | 1998.g. | 1996.g. | 1997.g. | 1998.g. | |
| IKP kopā, tūkst. Ls | 2 468 819 | 2 854 789 | 3 279 469 | 2 427 705 | 2 636 754 | 2 730 510 |
| Lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi | 190 932 | 132 290 | 118 993 | 170 145 | 170 483 | 155 637 |
| Lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumi, % no IKP | 7,7% | 4,6% | 3,6% | 7,0% | 6,5% | 5,7% |
| Mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi | 22 996 | 27 489 | 29 701 | 29 450 | 38 855 | 43 677 |
| Mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi, % no IKP | 0,9% | 1,0% | 0,9% | 1,2% | 1,5% | 1,6% |
| Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, kopā | 213 928,1 | 159 779 | 148 694 | 199 595,1 | 209 338,1 | 199 314,1 |
| Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, kopā % no IKP | 8,7% | 5,6% | 4,5% | 8,2% | 7,9% | 7,3% |
Avots: CSP