Ekonomikas ministrija: Par ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu

21.janvārī notikušajā ārkārtas Tautsaimniecības padomes sēdē (TSP) dažādi tautsaimniecības nozaru eksperti un uzņēmēji konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas rīcības plāna sadaļai “Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana”.

Ekonomikas ministrija piedāvā konkrētus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus un konkrētus finanšu instrumentus – aizdevuma instrumentus, galvojuma instrumentus, riska kapitāla fondus, Eiropas Savienības struktūrfondu programmu un apmaksas pārskatīšanu, eksporta veicināšanas pasākumus un priekšlikumus pētniecības atbalstam.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, atklājot TSP sēdi, uzsvēra, ka tikai dialogā ar uzņēmējiem valsts var izveidot efektīvu “krīzes plānu”, kas ietvertu tos uzņēmējdarbības, ražošanas un eksporta veicināšanas pasākumus, kuri šobrīd uzņēmējiem palīdzētu visvairāk un vienlaikus dotu vislielāko efektu uz tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu kopumā. K.Gerhards arī uzvēra vietējā biznesa nozīmi ekonomikas situācijas stabilizācijā. “Ekonomiskās lejupslīdes brīdī bīstamākais ir vietējo uzņēmumu pāriešana ārvalstu investoru rokās. Atbalsts savējiem ir priekšnoteikums, vai mums būs darbs vai nebūs, vai Latvijā būs Latvijas uzņēmumi, vai visu vēl atlikušo pārpirks kaimiņi. Palīdzēt uzņēmējiem ir svarīgi ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet domājot par valsts tālāko attīstību, palīdzība nodrošina arī politisko stabilitāti un drošību,” savu viedokli skaidro ekonomikas ministrs.

Uzņēmēji konceptuāli atbalstīja EM piedāvātos pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam un konkurētspējas celšanai un norādīja, ka minētās programmas jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu šo finanšu līdzekļu pieejamību jau tuvākajā laikā. Uzņēmēji piekrita: kā pirmo pasākumu varētu ieviest/“atdzīvināt” 2008.gada Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kuras ietvaros Latvijas mazie un vidējie komersanti (MVK) var saņemt aizdevumu Latvijas Hipotēku un zemes bankā konkurētspējas uzlabošanai. Minētā programma paredz aizdevumus MVK līdz trīs miljoniem latu investīciju projektiem un līdz vienam miljonam latu apgrozāmajiem līdzekļiem. EM rosina papildināt minēto programmu ar iespēju sniegt atbalstu arī lielajiem uzņēmumiem un grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus uzņēmēji izteica vairākus citus priekšlikumus un ierosinājumus gan nodokļu administrēšanā, gan ES struktūrfondu programmu pārskatīšanā un iespējamā finansējuma pārdalē. TSP nolēma nākamnedēļ sasaukt vēl vienu sanāksmi, lai turpinātu diskusiju par eksporta atbalsta pasākumiem un ES struktūrfondu pārdali.

K.Gerhards pateicās uzņēmējiem par jau sniegtajiem priekšlikumiem un komentāriem, kurus Ekonomikas ministrija saņem ik dienu. Uzņēmēju priekšlikumi publicēti arī EM mājaslapā internetā, lai ar tiem var iepazīties jebkurš interesents. Pēc priekšlikumu apspriešanas ar uzņēmējiem ministrija tos iesniegs Finanšu ministrijai kopējā rīcības plāna izstrādei.

EM jau ir saņēmusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viedokli, kurā atbalstīti piedāvātie valsts atbalsta pasākumi. Latvijas Darba devēju konfederācija savā vēstulē uzsver, ka finanšu instrumentiem, lai tie būtu efektīvi un sasniegtu mērķi, ir jābūt iespējami vienkāršiem un viegli apgūstamiem. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti atsūtījuši vairākus priekšlikumus ES struktūrfondu programmu ieviešanai un pilnveidošanai. Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācija, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija, kā arī Latvijas Logu un durvju asociācija rosina veidot valsts finansētu Latvijas rūpniecības stabilizācijas un restrukturizācijas fondu, kas sniegtu atbalstu gan maziem un vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem. Saņemti arī vairāki atsevišķu uzņēmēju un iedzīvotāju viedokļi, priekšlikumi un komentāri.

Pasākumu plāna projekts ir publicēts EM mājaslapā internetā www.em.gov.lv. EM aicina uzņēmējus izteikt savus priekšlikumus, viedokļus un komentārus par plāna projektu šīs nedēļas laikā, tos atsūtot uz e-pasta adresi pasts@em.gov.lv.

2008.gada 11.decembrī Saeimā apstiprināta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuras īstenošanai šobrīd tiek izstrādāts rīcības plāns. EM priekšlikumi ir rīcība plāna sadaļai “Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana”. Plānots, ka rīcības plāns Ministru kabinetā tiks skatīts jau 3.februārī.

Sadaļā “Aizdevuma instrumenti” EM piedāvā atdzīvināt 2008.gada Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu (MK rīkojums Nr.275, 22.05.2008.), kuras ietvaros Latvijas mazie un vidējie komersanti var saņemt aizdevumu konkurētspējas uzlabošanai. Minētā programma paredz aizdevumus MVK līdz trīs miljoniem latu investīciju projektiem un līdz vienam miljonam latu apgrozāmajiem līdzekļiem. Programmas ieviešanai pašlaik pieejamais finansējums ir 100 miljoni latu. EM priekšlikums ir programmai papildus novirzīt ES struktūrfondu līdzekļus un/vai galvojumu 200 miljonu latu apmērā. Programmas sākšana paredzēta 2009.gada 1.ceturksnī. EM rosina papildināt minēto programmu ar iespēju sniegt atbalstu arī lielajiem uzņēmumiem un grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.

Piedāvātie aizdevuma instrumenti paredz arī sniegt aizdevumus komercbankām komersantu kreditēšanas veicināšanai. 2008.gadā izveidotā Ieguldījumu fonda ietvaros paredzēts atbalsts komersantiem komercdarbības sākšanai un attīstībai. Lai nodrošinātu privātajā sektorā trūkstošos finanšu līdzekļus, paredzēts, ka Ieguldījumu fonds izsniegs aizdevumus komercbankām 80 miljonu eiro komersantu kreditēšanas veicināšanai. Aizdevumu paredzēts izlietot investīciju un apgrozāmajiem līdzekļiem maziem un vidējiem apstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem. Kredīta apmērs vienam komersantam varētu sasniegt 5 miljonus eiro. EM rosina pieejamos 80 miljonus eiro papildināt ar ES struktūrfondu līdzekļu un/vai galvojumu 200 miljonu latu apmērā. Programma tiks sākta marta beigās.

Galvojumu instrumenta mērķis ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu kredīta garantijas veidā, kad paša uzņēmuma nodrošinājums nav pietiekams. Kredīta garantijas sniedzamas aizdevumiem investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, finanšu līzingam, vietējam faktoringam un banku garantijām. Šā instrumenta ieviešanai jāpalielina valsts galvojums par Latvijas Garantiju aģentūras izsniegtajām garantijām. EM rosina uzņemties valsts galvojumu par Latvijas Garantiju aģentūras izsniegtajām garantijām vismaz 100 miljonu latu apmērā, kā arī no struktūrfondu līdzekļiem ieguldīt 20 miljonus latu Latvijas Garantiju aģentūras pamatkapitālā. Uzņemoties šādas valsts saistības, garantijas tiks izsniegtas lielajiem un MVK līdz 1,5 miljoniem eiro vienam komersantam investīcijām vai apgrozāmajiem līdzekļiem.

Ieguldījuma fonda ietvaros 2008.gada 4.decembrī ir izsludināts konkurss 74 miljonu eiro apmērā finanšu starpnieku atlasei Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros. Riska kapitāla programmas ietvaros tiek nodrošināta finansējuma pieejamība strauji augošiem uzņēmumiem agrīnās un izaugsmes komercdarbības attīstības stadijās. Riska kapitāls ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu pašu kapitālā (līdz 3 miljoniem eiro, bet ne vairāk kā 1,5 miljoni eiro viena gada laikā), investoram kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku, tādējādi uzņemoties arī daļu no uzņēmējdarbības riska. Savukārt tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros jaunie uzņēmumi augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs tiks nodrošināti ar finansējumu uzņēmējdarbības sākšanas un attīstības sākumposmā. Līgumu slēgšana ar fondiem plānota 2009.gada martā.

Vienlaikus plānota ES struktūrfondu programmu pārskatīšana. Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas attīstības tendences, būtiski ir nepieļaut uzņēmējdarbības apjoma kritumu un nodrošināt nepieciešamos apstākļus ilgtspējīgai uzņēmējdarbības izaugsmei. EM rosina pārstrukturēt kopējo ES fondu finansējuma sadalījumu pa aktivitātēm, papildu finansējumu piešķirot finanšu instrumentu un uzņēmējdarbības attīstības aktivitātēm. Finansējuma pārdale nepieciešama, lai nodrošinātu pieeju finansējumam komercdarbības sākšanai un attīstībai, nevis nodrošinātu finansējumu aktivitātēm, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav aktuālas. Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus sniegt konkrētus priekšlikumus par programmām, kas šobrīd būtu visvairāk nepieciešamas un kurām būtu nepieciešams papildu finansējums. ES struktūrfondu programmu pārskatīšana kopīgi ar Finanšu ministriju ir sākusies, un to plānots pabeigt 2009.gada februārī.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju, Ekonomikas ministrija uzskata, ka struktūrfondu programmu ietvaros jāparedz ES struktūrfondu avansēšanas iespējas līdz 35% no atbalstāmās projekta summas un atbalsta intensitātes paaugstināšana līdz maksimālajai pieļaujamajai intensitātei, lai nodrošinātu to realizāciju.

Papildus visiem minētajiem pasākumiem, kas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju, eksporta veicināšanai plānoti vēl divi pasākumi – tuvāko nedēļu laikā Eiropas Investīciju fonds izsludinās konkursu par partnera izvēli eksporta kredītu apdrošināšanas darījumiem par kopējo summu 30 miljoni eiro, kā arī līdz šā gada otrajam ceturksnim paredzēts izstrādāt jaunu eksporta veicināšanas stratēģiju.

Vēl Ekonomikas ministrija rosina pārskatīt pētniecības virzienu prioritātes 2009.gadam, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un efektīvāku finansējuma izlietojumu tādām pētniecības un attīstības aktivitātēm kā rūpniecisko pētījumu projekti, zinātnes infrastruktūras attīstības projekti, komersantu un pētniecības industrijas un zinātnisko institūciju kopīgi veiktie rūpniecisko pētījumu un jaunu produktu izstrādes projekti, kompetences centru ietvaros.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa