Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 15.janvārī

RAPLM: Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm

15.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm.

Rīkojuma projekts paredz nodot ilgtspējīgas attīstības jomas koordināciju RAPLM kompetencē.

Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, RAPLM ir atbildīga par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) izstrādi un līdz ar to arī par ilgtspējīgas attīstības jomu, tādēļ jāparedz ilgtspējīgas attīstības jomas koordināciju nodot RAPLM kompetencē.

Saskaņā ar rīkojuma projektu paredzēts uzdot ministrijām un īpašu uzdevumu sekretariātiem sniegt RAPLM informāciju par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu to kompetences ietvaros, nozīmēt RAPLM kā Latvijas koordinācijas centru Eiropas Savienības (ES) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanai Latvijā un uzdot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā nacionālo pārskatu par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu Latvijā, ja tādu pieprasa Eiropas Komisija vai Apvienoto Nāciju Organizācija.

Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz uzdevumu visām dalībvalstīm aktualizēt esošās un izstrādāt jaunas nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kā arī reizi divos gados iesniegt Eiropas Komisijai pārskatus par valsts ilgtspējīgas attīstības īstenošanu.

Pirmā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija tika apstiprināta 2006.gadā, kuras mērķis ir, ievērojot kultūru daudzveidību, censties veicināt dinamisku ekonomiku ar augstu nodarbinātību, kā arī izglītības, veselības aizsardzības, sociālās un teritoriālās kohēzijas, un vides aizsardzības līmeni pasaulē.

ES stratēģijas uzdevums ir pakāpeniski nomainīt pašreizējos patēriņa un ražošanas modeļus, kas nav ilgtspējīgi, kā arī mainīt līdzšinējo nodalīto pieeju politikas veidošanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā

15.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināta virkne grozījumu Krimināllikumā (KL), ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā, un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu uzsākts kriminālprocess.

Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību KL un Civillikumā, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no KL atbildību par goda aizskaršanu. Proti, KL paredzēts izslēgt 156.pantu “Goda aizskaršana”, kā arī izslēgt KL 158.pantu “Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157.pantu “Neslavas celšana”. Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Izstrādāti arī vairāki priekšlikumi grozījumiem KL, lai novērstu nepilnības normatīvajos aktos attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu. Piemēram, paredzēta personas, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.

Grozījumi izstrādāti, lai nodalītu atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis.

Paredzēta bargāka sankcija, ja kukulis tiek solīts, piedāvāts vai dots un attiecīgi solījums, piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību.

KL tiks veikti arī dažādi redakcionāli precizējumi.

KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga biroja, Sabiedriskās politikas centra “Providus” un Tieslietu ministrijas.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Daugavas baseina ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību

15.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.165 apstiprināja Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīguma par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā projektu un pilnvaroja vides ministru parakstīt nolīgumu.

Nolīgums sagatavots, pamatojoties uz Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kuru Krievijas Federācija ir ratificējusi jau 1993.gadā 2.novembrī. Pēc nolīguma parakstīšanas bija paredzēts, ka puses izveido Latvijas–Baltkrievijas–Krievijas kopīgo komisiju Daugavas/Zapadnaja Dvina upes baseina ūdens resursu izmantošanai un aizsardzībai. Tomēr Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācija līdz šim laikam vilcinās ar nolīguma parakstīšanu.

Līdzīgā situācijā ar līgumu par sadarbību robežšķērsojošo ūdensteču aizsardzībā parakstīšanu ar Krievijas Federāciju atrodas arī Lietuva (Nemunas upes baseins) un Polija (Bugas upes baseins). Tādēļ sakarā ar Latvijas, Polijas un Lietuvas atkārtoto griešanos Eiropas Komisijā ar lūgumu atbalstīt sadarbību ar trešajām valstīm pārrobežu ūdeņu jautājumos 2006.gada 27.jūnijā Vides padome apstiprināja lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija tiek pilnvarota piedalīties sarunās par pārrobežu ūdeņiem ar trešajām valstīm savu dalībvalstu Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vārdā.

Sakarā ar to, ka Eiropas Kopienas pārrobežu ūdeņi ir Kopienas un tās dalībvalstu jaukta kompetence, visi sagatavotie līgumi jāprecizē, ietverot tajos Eiropas Kopienu kā līgumu Pusi un nosakot kompetences sadalījumu starp Kopienu un tās dalībvalstīm.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ministru kabineta noteikumi par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā zaudējuši aktualitāti un ir jāatzīst par spēku zaudējušiem.

VidM: Par dabas parka “Engures ezers” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

15.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.268 “Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Noteikumu projektā tiek veikts grozījums 8.punktā, lai Engures ezerā būtu iespēja pārvietoties ar laivām, izmantojot elektromotorus, kas nerada būtisku traucējumu sugām, kurām aizsargājamā teritorija izveidota.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par 2009.gada valsts atbalstu lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, ko 15.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka šā gada valsts atbalsta apmēru lauksaimniecībai un turpmākai lauku attīstībai, kā arī tā piešķiršanas kārtību.

Atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu efektīvas un ilgtspējīgas ražošanas harmonisku attīstību, veicinot arī lauku sociālekonomisko attīstību.

Atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju finansējums 2009.gadā ieplānots 17 596 868 lati.

Atbalsts paredzēts šādiem pasākumiem: lopkopības sektoram ciltsdarba veikšanai saimniecībās – 6 927 597 lati, augkopības attīstībai – 628 500 latu, izglītībai un zinātnei – 1 276 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošanai – 165 000 latu.

Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kredītprocentu daļējai dzēšanai lauku saimniecībām un arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts novirzīt 5 750 658 latus un 200 000 latus arī bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un pārstrādes (t.sk. kautuvēm) uzņēmumiem investīciju veicināšanai. Turpmāk plānots atbalstīt arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu.

Atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai paredzēti 465 300 latu.

Tirgus veicināšanā plānots ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā – 500 000 latu, valsts pagaidu atbalstam sēklkopībai – 16 382 latu. Savukārt 2008.gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 latu apjomā.

Noteikumi paredz: ja atbalsta pasākuma ietvaros pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu vai arī tas netiek pilnībā izmantots, ZM var veikt finansējuma pārdali starp pasākumiem, nepārsniedzot noteikto kopējo tā daudzumu, ja tas neietekmē atbalsta piešķiršanas mērķa sasniegšanu.

Atbalstu, tāpat kā iepriekš, administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD), kas nodrošinās arī informācijas pieejamību par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Atbalstu LAD izmaksās pieejamā finansējuma ietvaros, ņemot vērā iesniegumu iesniegšanas secību, ja šo noteikumu pielikumos nav noteikts atbalsta proporcionālais samazinājums vai projektu vērtēšana.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par liellopu gaļas marķēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā marķējama gaļa, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus”, ko 15.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka prasības liellopu, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, iedalīšanai kategorijās un iegūtās gaļas marķēšanai, lai galapatērētājam tiktu nodrošināta informācija par dzīvnieka vecumu kaušanas brīdī un tirdzniecības nosaukumu katrā ražošanas un tirdzniecības posmā.

Gaļas marķēšanu var veikt, izmantojot etiķeti vai zīmogu, un marķējumā jānorāda dzīvnieku kaušanas vecums gaļai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, lietojot norādi “nokauts līdz astoņu mēnešu vecumam” vai “nokauts 8 līdz 12 mēnešu vecumam”, kā arī tirdzniecības nosaukums “teļa gaļa” vai “jaunlopa gaļa”.

Savukārt, ja gaļu patērētājiem piedāvā bez iesaiņojuma, tad tirdzniecības vietās kaušanas vecumu un tirdzniecības nosaukumu norāda uz cenu zīmes.

Par noteikumu ievērošanu un izpildi atbild Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 15.janvārī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta doto uzdevumu – izvērtēt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta kompetencē esošos MK noteikumus, kas izdoti uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkta pamata un ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

Lai nodrošinātu, ka paliek spēkā Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumi Nr.68 “Par Līgumu par “Microsoft” informācijas tehnoloģiju izmantošanu Latvijas Republikā publiskajā sektorā” un Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumi Nr.79 “Par Papildinājumiem Līgumam par “Microsoft” informācijas tehnoloģiju izmantošanu Latvijas Republikā publiskajā sektorā”, kas ir noslēgti starp publisko un privāto personu starptautiskas sadarbības nolūkā, sekretariāts ir izstrādājis likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Likumprojekts paredz papildināt Ministru kabineta iekārtas likuma Pārejas noteikumus, precīzi nosakot, ka minētie Ministru kabineta noteikumi paliek spēkā arī pēc Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktā termiņa – 2010.gada 1.jūlija.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts