Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums -

 "LV" 13.08.1999., Nr.256/257; "LV" 17.08.1999., Nr.258;

"LV" 20.08.1999., Nr.264/267

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

 

3.3. Maksājumu bilance

un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

1998. gadā ievērojami pieauga Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts, un tas sasniedza 11% no IKP. Tajā pašā laikā kopējais maksājumu bilances saldo bija pozitīvs1 (1% no IKP). Šādu situāciju nodrošināja pietiekošā kapitāla ieplūde Latvijā, kas ļāva ne tikai segt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārējo rezervju aktīvus (skatīt 3.5. tabulu).

3.5. tabula

Latvijas maksājumu bilance

(A + B) (A + B + C + D) (A + B) (A + B + C + D)

	1995	1996	1997	1998
	(milj. latu)
A. Tekošais konts	-9,4	-154,2	-201,1	-417,4
Tirdzniecības bilance	-306,4	-440,0	-493,5	-664,6
eksports	721,7	819,7	1068,6	1187,2
imports	1028,1	1259,8	1562,2	1851,7
Neto nefaktoriālie pakalpojumi	249,6	211,3	215,3	165,7
Neto faktoriālie pakalpojumi	9,8	22,9	32,1	31,8
Neto transferti	37,5	51,6	45,0	49,6
B. Neto ilgtermiņa kapitāls	130,1	152,5	297,5	238,8
Bāzes bilance
120,6	-1,7	96,4	-178,6
C. Neto īstermiņa kapitāls	206,9	144,1	-87,7	100,8
D. Novirze	-343,2	-25,9	51,0	115,4
Kopīgā bilance
-15,6	116,6	59,6	37,6
	(procentos no iekšzemes kopprodukta)
A. Tekošais konts	-0,4	-5,5	-6,1	-11,1
Tirdzniecības bilance	-13,0	-15,6	-15,1	-17,6
Eksports	30,7	29,0	32,6	31,5
Imports	43,8	44,5	47,7	49,1
Neto nefaktoriālie pakalpojumi	10,6	7,5	6,6	4,4
Neto faktoriālie pakalpojumi	0,4	0,8	1,0	0,8
Neto transferti	1,6	1,8	1,4	1,3
B. Neto ilgtermiņa kapitāls	5,5	5,4	9,1	6,3
Bāzes bilance
5,1	-0,1	2,9	-4,7
C. Neto īstermiņa kapitāls	8,7	4,6	-2,7	2,7
D. Novirze	-14,6	-0,9	1,6	3,1
Kopējā bilance
-0,7	3,6	1,8	1,0

Tekošā konta saldo no izteikti pozitīva deviņdesmito gadu sākumā kļuva par izteikti negatīvu laikā no 1996. līdz 1998. gadam tirdzniecības deficīta straujā pieauguma un pakalpojumu pozitīvā saldo pasliktināšanās dēļ. 1996. gadā straujāk pieauga starppatēriņa un patēriņa preču imports, kas sastādīja 95% no visa importa pieauguma. Savukārt 1998. gadā visstraujāk pieauga kapitālpreču imports, un tā pieaugums jau gandrīz par 30% noteica kopējā preču importa pieaugumu.

Daļēji negatīvo tirdzniecības saldo nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo. 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinās. Pakalpojumu saldo 1996. gadā nosedza tirdzniecības deficītu par 48%, bet 1998. gadā - tikai par 25 procentiem.

Pavisam neliels īpatsvars Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā ir ieņēmumiem no faktoriāliem pakalpojumiem (atlīdzība nodarbinātajiem, dividendes, banku procenti u.c.). Pašlaik ieņēmumu saldo ir pozitīvs, un 1998. gadā tas nosedza 4,8% no negatīvās tirdzniecības bilances. Pieaugot ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, palielināsies investoru ienākumi, un jau drīzā nākotnē neto ieņēmumi var kļūt negatīvi, tādējādi pasliktinot maksājumu bilances tekošo kontu.

Lielāka loma tekošā konta stabilizācijā ir postenim "kārtējie transferti", kas atspoguļo nerezidentu bezmaksas palīdzību. Tie sedza 7,4% no tirdzniecības deficīta.

Kopumā 37,2% no 1998. gada negatīvā tirdzniecības saldo sedza citi tekošā konta posteņi, bet pārējais tika segts ar piesaistītām ārvalstu kapitāla plūsmām. Tās atspoguļotas kapitāla un finansu kontā. 1998. gadā tā saldo bija pozitīvs, bet ārzemju investīcijas Latvijā bija ievērojami mazākas nekā iepriekšējā gadā.

Liels tekošā konta deficīts ir potenciāls mūsu ekonomikas riska faktors. Fiksētā valūtas kursa apstākļos negatīvs tekošā konta saldo var izraisīt spiedienu uz valūtas tirgu. Līdz šim nepārtraukti pieaugošais negatīvais tirdzniecības saldo nebija satraucošs, jo to pilnībā sedza kapitāla pieaugošā ieplūde un tā struktūrā dominēja ārvalstu tiešās investīcijas. Tomēr situācija ir mainījusies, jo:

- ir samazinājušās ārvalstu tiešās investīcijas. Viens no iemesliem ir privatizācijas procesa pabeigšana, kas bija galvenais tiešo ārvalstu investīciju avots Latvijai. Arī citu pārejas ekonomiku valstu pieredze liecina, ka lielais tiešo ārvalstu investīciju īpatsvars ilgā laika periodā nav noturīgs. Otrs iemesls ir Krievijas finansiālā krīze. Daļas ārvalstu investoru skatījumā ģeogrāfiski un vēsturiski Krievijai tuvais Baltijas valstu reģions tiek vērtēts kā nestabils, un līdz ar to investoru attieksme pret mūsu reģionu ir kļuvusi piesardzīgāka;

- ir mainījusies ienākošā ārzemju kapitāla struktūra - pieaudzis portfeļinvestīciju un parādu veidojošo kapitāla plūsmu īpatsvars kopīgā kapitāla ieplūdē.

Kā jau norādīts sadaļā par IKP izlietojuma struktūru (skatīt 3.1. nodaļu), 1999. gadā tirdzniecības deficīts var samazināties. Bet jāatzīmē, ka maksājumu bilances kopējā situācija var pasliktināties pat mazāka tekošā konta deficīta gadījumā. Situāciju noteiks ieplūstošā kapitāla apjomi, kas nelabvēlīgākos apstākļos var samazināties straujākos tempos nekā uzlabojas tekošā konta saldo. Lai saglabātu līdzsvaru starp tekošā konta deficītu un ieplūstošā kapitāla plūsmām, saskaņoti jāizmanto fiskālās, monetārās un struktūrpolitikas pasākumi. Ne mazāk būtiska kā ārējo līdzekļu piesaistīšana ir šo līdzekļu izmantošanas efektivitātes nodrošināšana. Tāpēc maksājumu bilances uzturēšanai līdzsvarā ilglaicīgā skatījumā valsts struktūrpolitikai ir izšķiroša loma.

 

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm

1998. gadā strauji pieauga tirdzniecības bilances negatīvais saldo, it īpaši gada otrajā pusē (skatīt 3.5. zīmējumu). Šajā gadā tirdzniecības deficīts sastādīja 17,6% no IKP (1997. gadā - 15,1%). Sākot ar gada 3. ceturksni, strauji samazinājās eksports, bet imports saruka nedaudz.

3.5. zīmējums

Latvijas preču eksports un imports pa mēnešiem

(milj. latu)

1999. gada 1. ceturksnī Latvijas tirdzniecības bilance ir uzlabojusies. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājušies kā eksporta, tā importa apjomi, tomēr imports samazinājies straujāk nekā eksports.

Preču eksports

1998. gadā kopumā palielinājās par 10% attiecībā pret iepriekšējo gadu, un tā kāpumu nodrošināja salīdzinoši lielais preču eksporta pieaugums martā-jūlijā. Turpretī augustā-decembrī eksports strauji samazinājās, un tas galvenokārt bija saistīts ar Krievijas ekonomisko krīzi, līdz ar to eksporta apjomi bija zemāki nekā 1997. gadā (skatīt 3.6. zīmējumu).

3.6. zīmējums

Latvijas preču eksporta dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

 

3.3. ielikums

Nozaru klasifikācija

(izstrādāta Ekonomikas ministrijā, ievērojot Eiropas ekonomiskā pārskatā (Economic Survey of Europe, 1998.#3, United Nations) sniegtos eksporta preču klasifikatorus).

Dabas resursu

nozarēs iekļautas nozares, kuras saistītas ar Latvijas dabas resursu ieguvi vai to pārstrādi. Tā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, visas iegūstošās rūpniecības nozares, no apstrādājošās rūpniecības - pārtikas rūpniecība, ādu miecēšana un apstrāde un koka izstrādājumu ražošana.

Mazkvalificēta darba spēka

nozares ar zemu kapitālietilpību aptver tabakas izstrādājumu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu, stikla un stikla izstrādājumu, sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu, mēbeļu ražošanu, kā arī otrreizējo pārstrādi.

Kapitālietilpīgās

nozarēs iekļauta celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, gumijas izstrādājumu, pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu, metālu un metālu izstrādājumu, mašīnu un iekārtu, radio un televīzijas aparatūras, transporta līdzekļu, elektroenerģijas ražošana.

Augstu tehnoloģiju

un kvalificēta darba spēka nozares ietver izdevējdarbību un poligrāfiju, farmaceitisko preparātu, plastmasas izstrādājumu un medicīnisko, precīzijas un optisko instrumentu ražošanu.

Pirmajām divām grupām ir zema kapitālietilpība, un tās pārsvarā izmanto mazkvalificētu darba spēku. Pēdējās divas grupas var uzskatīt par kapitālietilpīgām, bet augstu tehnoloģiju nozares raksturo lielāks zinātniskās pētniecības darbu ieguldījums un pārsvarā tajā nodarbināts kvalificēts darba spēks.

 

1998. gadā tāpat kā iepriekšējā gadā galvenā Latvijas eksporta preču grupa bija koksne un tās izstrādājumi (vairāk nekā 1/3 daļa no Latvijas kopējā eksporta). To eksportēja galvenokārt uz ES valstīm un tās apjomi, salīdzinot ar 1997. gadu, pieauga vairāk nekā par 24%. Lielu daļu no Latvijas preču eksporta sastādīja metālapstrādes, mašīnbūves un transporta līdzekļu grupa un vieglās rūpniecības preces, un to eksports pieauga attiecīgi par 2,1% un 9,8 procentiem.

3.6. tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*

(fob cenās)

	1997		1998
	milj.	struktūra	milj.	struktūra
	latu	procentos	latu	procentos
Kopā	971,7	100	1068,9	100
tai skaitā:
koksne un tās izstrādājumi, papīrs un kartons	313,5	32,3	389,7	36,5
transporta līdzekļi, metālapstrādes un
mašīnbūves produkcija	190,9	19,6	194,9	18,2
vieglās rūpniecības preces	170,4	17,6	187,1	17,5
lauksaimniecības un pārtikas produkti	141,2	14,5	115,4	10,8
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru
produkcija un plastmasas	73,2	7,5	76,3	7,1
pārējās rūpniecības preces	82,5	8,5	105,4	9,9

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Salīdzinot ar 1997. gadu, gadā kopumā samazinājās vienīgi lauksaimniecības un pārtikas preču eksports - vairāk nekā par 18%, tomēr gada otrajā pusē eksporta kritums bija vērojams gandrīz visās preču grupās (izņemot koksni un tās izstrādājumus). Tas vistiešāk bija saistīts ar Krievijas tirgu sašaurināšanos. Lauksaimniecības un pārtikas preču grupas eksports visvairāk saruka 1998. gada augustā-novembrī, kad tas sastādīja tikai 56% no 1997. gada augusta-novembra līmeņa.

 

3.7. tabula

Latvijas eksporta struktūra sadalījumā pa preču grupām

atkarībā no ražošanas faktoru izmantošanas intensitātes*

(procentos)

	1997	1998
Kopīgais preču eksports
Nozaru produkcija, kuras balstās uz dabas resursu izmantošanu un
pārstrādi	45,0	45,0
Darbietilpīgu mazkvalificēta darba spēka nozaru produkcija	23,8	24,4
Kapitālietilpīgu nozaru produkcija	26,4	24,7
Augstu tehnoloģiju nozaru produkcija	4,8	5,9
Kopā	100	100
Eksports uz ES valstīm
Nozaru produkcija, kuras balstās uz dabas resursu izmantošanu un
pārstrādi	58,7	57,4
Darbietilpīgu mazkvalificēta darba spēka nozaru produkcija	27,9	29,4
Kapitālietilpīgu nozaru produkcija	12,6	11,9
Augstu tehnoloģiju nozaru produkcija	0,8	1,3
Kopā	100	100
Eksports uz NVS valstīm
Nozaru produkcija, kuras balstās uz dabas resursu izmantošanu un
pārstrādi	35,7	30,8
Darbietilpīgu mazkvalificēta darba spēka nozaru produkcija	22,1	19,9
Kapitālietilpīgu nozaru produkcija	35,1	38,8
Augstu tehnoloģiju nozaru produkcija	7,1	10,5
Kopā	100	100
Eksports uz Lietuvu un Igauniju
Nozaru produkcija, kuras balstās uz dabas resursu izmantošanu un
pārstrādi	25,0	25,4
Darbietilpīgu mazkvalificēta darba spēka nozaru produkcija	18,4	16,3
Kapitālietilpīgu nozaru produkcija	41,8	37,0
Augstu tehnoloģiju nozaru produkcija	14,8	21,3
Kopā	100	100

* pēc EM novērtējuma

Kaut arī 1999. gada 1. ceturksnī eksporta apjomi atkal sāka lēnām augt, tomēr tie bija par 10% mazāki nekā 1998. gada 1. ceturksnī. Eksports uz NVS valstīm sastādīja gandrīz tikai 1/3 daļu no iepriekšējā gada līmeņa. Visvairāk samazinājās pārtikas un mašīnbūves produkcijas eksports. Uz ES valstīm eksports ir pieaudzis galvenokārt koksnes eksporta palielināšanās dēļ. Savukārt ir samazinājies mašīnbūves produkcijas un pārtikas eksports. Metālu un to izstrādājumu, kā arī kokmateriālu eksporta sašaurināšanās galvenokārt samazināja eksportu uz Lietuvu un Igauniju.

Kopumā vērtējot Latvijas preču eksportu, jāatzīmē augstais to preču īpatsvars, kuras ir saistītas ar dabas resursu izmantošanu un pārstrādi (skatīt 3.7. tabulu). Tās sastādīja 45% no kopējā Latvijas eksporta un tika izvestas lielākoties uz ES valstīm (70% no dabas resursu ietilpīgo nozaru produkcijas eksporta).

Tātad uz Rietumeiropas tirgu Latvija virza galvenokārt dabas resursu un mazkvalificēta darba ietilpīgu nozaru produkciju. Pārsvarā tā ir koksne un tās izstrādājumi un tekstilpreces. Pašreiz šajās nozarēs Latvijai ir relatīvas priekšrocības, tas ir, lielie mežu resursi un lētāks darba spēks nekā attīstītās Eiropas valstīs.

1998. gadā Latvijas preču eksports uz ES valstīm palielinājās par 27% attiecībā pret 1997. gadu. Šo pieaugumu tāpat kā iepriekšējos gados galvenokārt nodrošina koksnes eksporta palielinājums. Koksnes un to izstrādājumu eksports uz ES valstīm sastāda 53% no kopīgā eksporta uz ES valstīm. Apmēram 20% ir tekstilpreces, kuru eksporta apjomi uz ES valstīm 1998. gadā arī pieauga diezgan jūtami.

Eksportā uz NVS valstīm dominē pārtikas produkti (gandrīz 1/4 daļa no Latvijas eksporta uz NVS valstīm) un metālapstrādes un mašīnbūves produkcija (1/4 daļa). Kā jau atzīmēts, gada otrajā pusē eksports uz NVS valstīm ievērojami pazeminājās, un 1998. gada 4. ceturksnī tas bija tikai 37% no 1997. gada šī paša perioda līmeņa. Eksports uz Krieviju samazinājās 4 reizes.

3.7. zīmējums

Latvijas eksporta sadalījums pa valstu grupām

(milj. latu)

 

Eksports uz Baltijas valstīm 1998. gadā ir nedaudz pieaudzis (par 13%), un galvenās eksporta grupas tāpat kā 1997. gadā ir pārtikas preces un ķīmiskās rūpniecības produkcija.

Preču imports

1998. gadā pieauga par aptuveni 19%. Lielākais importa pieaugums bija 1998. gada pirmajos trīs mēnešos, bet pēc tam tas vairs nepalielinājās (skatīt 3.8. zīmējumu). Savukārt 1999. gada janvārī tā apjomi samazinās, pie tam straujāk nekā iepriekšējā gadā.

3.8. zīmējums

Latvijas preču importa dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

 

Salīdzinot ar 1997. gadu, 1998. gadā gandrīz visās preču grupās bija vērojams importa pieaugums. Samazinājās tikai enerģētisko resursu imports. Pirmkārt, trīs reizes mazāk tika importēta elektroenerģija, jo bija ļoti labvēlīgi apstākļi elektrības ražošanai pašmāju hidroelektrostacijās un, otrkārt, par 13% samazinājās naftas produktu imports.

Savukārt 1999. gada pirmajos mēnešos importa samazinājums ir visās preču grupās, bet visjūtamāk - metāliem un to izstrādājumiem, kā arī enerģētiskiem resursiem. Mazāks samazinājums bija pārtikas produktu un ķīmijas preču importam.

Strauji pieauga automašīnu imports - 1998. gadā tas bija pusotras reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā. Jāatzīmē arī ievērojamais kapitālpreču importa pieaugums (skatīt 3.9. zīmējumu). Šo preču imports bija gandrīz par 1/3 lielāks nekā iepriekšējā gadā. Kapitālpreču kategorijā ietilpst jauna tehnika un tehnoloģijas. Šajā gadījumā importa pieaugums pilnībā attaisnojās, jo nākotnē tas ļaus ražot konkurētspējīgāku produkciju un ar laiku palielināt eksportu. Savukārt nepamatoti liels ir patēriņa preču imports, kam pamatā daļēji ir pašmāju ražojumu zemā konkurētspēja ar ārvalstu ražojumiem viendabīgu preču tirgos. Visvairāk tiek importētas starppatēriņa preces - gandrīz puse no visa importa. Gada otrajā pusē, samazinoties rūpnieciskai izlaidei, samazinājās arī šo preču imports.

3.8. tabula

Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām*

(CIF cenās)

	1997	1998
	milj.	īpatsvars	milj.	īpatsvars
	latu	procentos	latu	procentos
Kopā	1582,4	100	1881,3	100
tai skaitā:
metālapstrādes un mašīnbūves produkcija	431,8	27,3	544,2	28,9
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru
produkcija, plastmasas	240,4	15,2	290,0	15,4
lauksaimniecības un pārtikas produkti	219,6	13,9	249,9	13,3
minerālie produkti	222,3	14,1	197,9	10,5
transporta līdzekļi	132,1	8,3	196,3	10,5
vieglās rūpniecības preces	142,9	9,0	169,7	9,0
koksne, koksnes papīrmasa, papīrs un
kartons	81,4	5,1	94,1	5,0
pārējās rūpniecības preces	111,9	7,1	139,2	7,4

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

3.9. zīmējums

Imports pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas

(saistībā ar nacionālo kontu pamatiedaļām, faktiskajās FOB cenās, milj. latu)

 

1998. gadā samazinājies preču imports no NVS valstīm, it īpaši no Krievijas, - par vairāk nekā 10%. Krievija uz Latviju eksportē galvenokārt minerālos produktus, un šī preču grupa sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Krievijas eksporta uz Latviju. Samērā daudz no Krievijas tiek importēti metāli, kā arī ķīmiskās preces. Tomēr jāatzīmē, ka relatīvi liela daļa no Latvijas importa realizējas kā eksports, it īpaši tas attiecas uz metāliem, kuru eksporta apjomi ievērojami pārsniedz ražošanas apjomus. Tas nozīmē, ka eksportēta tiek iepriekš importētā produkcija, tātad notiek reeksports. Caurmērā reeksporta īpatsvars Latvijas eksportā ir 15-18 procenti.

Lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ir Vācija (skatīt 3.10. zīmējumu).

Galvenās importa preces no Vācijas ir transporta līdzekļi, kā arī mašīnas, mehānismi un dažādas iekārtas. Pie galvenajām importa preču grupām no Vācijas pieder arī ķīmiskās rūpniecības produkcija, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi.

Otrs lielākais tirdzniecības partneris ir Krievija, no kurienes Latvija pārsvarā importē energoresursus. Latvijas eksportā uz Krieviju dominē pārtikas produkti, kā arī tekstilpreces un ķīmiskās rūpniecības produkcija.

3.10. zīmējums

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1998. gadā*

(milj. latu)**

 

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

** Ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā ir ne mazāks par 5%.

3.9. tabula

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu un Igauniju

(milj. latu)

		Eksports		Imports		Saldo
	1997	1998	1997	1998	1997	1998
	Lietuva
Lauksaimniecības un pārtikas produkti	12,2	12,6	19,7	25,9	-7,5	-13,3
Minerālie produkti	1,1	2,3	24,0	24,4	-22,9	-22,1
Ķīmiskās rūpniecības preces, plastmasas	15,9	20,9	17,4	20,9	-1,5	0,0
Vieglās rūpniecības produkcija	12,1	11,1	6,0	6,0	6,1	5,1
Metāli un to izstrādājumi	7,8	8,7	8,3	7,4	-0,5	1,3
Mašīnas un mehānismi, transporta līdzekļi	13,8	8,9	15,9	22,1	-2,1	-13,2
Pārējās rūpniecības preces	10,1	14,8	9,5	11,8	0,6	3,0
Kopā	73,0	79,3	100,8	118,5	-27,8	-39,2
	Igaunija
Lauksaimniecības un pārtikas produkti	9,8	11,4	14,3	19,2	-4,5	-7,8
Minerālie produkti	0,4	0,9	12,3	8,2	-11,9	-7,3
Ķīmiskās rūpniecības preces, plastmasas	8,8	10,4	17,9	22,2	-9,1	-11,8
Vieglās rūpniecības produkcija	5,2	4,9	6,7	9,3	-1,5	-4,4
Metāli un to izstrādājumi	5,9	5,4	11,0	17,6	-5,1	-12,2
Mašīnas un mehānismi, transporta līdzekļi	5,3	8,1	20,5	34,0	-15,2	-25,9
Pārējās rūpniecības preces	5,2	7,4	12,0	14,3	-6,8	-6,9
Kopā	40,6	48,5	94,7	124,8	-54,1	-76,3

Palielinās negatīvais tirdzniecības saldo ar Lietuvu un Igauniju (skatīt 3.9. tabulu). Latvijas imports no šīm valstīm 1998. gadā pieaudzis par 24%, bet eksports tikai par 13%. 1998. gadā Latvijas eksports uz Lietuvu un Igauniju bija gandrīz divas reizes mazāks nekā imports no šīm valstīm. It īpaši nelabvēlīga ir Latvijas un Igaunijas tirdzniecības bilance. Daļēji to var skaidrot ar Igaunijas pilnīgi liberālo ārējo tirdzniecību, tāpēc preces no daudzām citām valstīm Latvijā ienāk caur Igauniju.

Latvijas tirdzniecības kopējā apgrozījuma samazinājumu ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze gan tieši, gan netieši. Pirmkārt, samazinājās iespējas eksportam uz Krieviju un citām NVS valstīm. Otrkārt, sakarā ar vispārējo tirgus sašaurināšanos palielinās konkurence kā ārējā, tā iekšējā tirgū. Tāpēc dažās preču kategorijās samazinājās Latvijas eksports arī uz citām pasaules valstīm. Visvairāk tas attiecas uz pārtikas produktiem un mašīnbūves produkciju. Treškārt, krīzes ietekmes dēļ, sašaurinoties rūpnieciskajai izlaidei un līdz ar to iekšējam pieprasījumam, samazinājās Latvijas imports. Ceturtkārt, Latvijas eksportā ir liels reeksporta īpatsvars, kas tiešā veidā ir saistīts ar Krieviju. Tāpēc pieprasījuma samazināšanās Krievijā izraisīja arī Latvijas eksporta un importa straujāku samazinājumu nekā kopējā pieprasījuma samazinājums Latvijā.

 

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

Latvijas izteikti negatīvo preču tirdzniecības bilanci daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo (skatīt 3.5. tabulu). Pēc maksājumu bilances datiem redzams, ka pakalpojumu eksports 1998. gadā attiecībā pret 1997. gadu ir pieaudzis par 2,3%, toties pakalpojumu imports - par 16,4%, kas kopumā ir samazinājis pozitīvo saldo par 1/3 daļu.

3.10. tabula

Pakalpojumu eksports un imports

(milj. latu)

	1997. gads			1998. gads
	Eksports	Imports	Saldo	Eksports	Imports	Saldo
Pakalpojumi - pavisam	600,5	385,1	215,3	614,2	448,5	165,7
tai skaitā:
Pārvadājumi	416,2	117,0	299,2	389,3	130,4	258,9
- jūras transports	237,3	17,6	219,7	152,7	12,7	140,0
- gaisa transports	35,1	35,4	-0,3	32,7	38,3	-5,5
- pārējais transports	143,9	64,0	79,9	203,9	79,5	124,4
Ceļojumi	111,8	189,3	-77,5	107,4	180,2	-72,8
Finansu pakalpojumi	23,1	8,7	14,5	23,3	9,9	13,5
Citi dienesta pakalpojumi	16,1	18,7	-2,6	63,0	40,3	22,7
Pārējie pakalpojumi	33,1	51,4	-18,3	31,2	87,7	-56,5

2/3 daļu no pakalpojumu eksporta sastāda ienākumi no tranzītpārvadājumiem, un tie ir apmēram 10% no IKP. Caur Latviju ejošo tranzīta kravu virziens galvenokārt ir vērsts no austrumu robežas, tas ir, Krievijas un Baltkrievijas, uz Latvijas ostām, kur tālāk tās tiek pārkrautas kuģos un nosūtītas uz dažādām pasaules valstīm. Centrālo lomu tranzītprocesā ieņem ostu pakalpojumi un Latvijas dzelzceļš. Naftas un naftas produktu transportēšana sastāda apmēram 60% no Latvijas tranzīta.

1998. gads un daļēji arī 1999. gada sākums nebija īpaši labvēlīgs tranzītam. Kā redzams 3.10. tabulā, samazinājās ienākumi no pārvadājumiem. Galvenie cēloņi tam ir:

- arvien vairāk Latvijas kuģu pāriet zem svešu valstu karogiem;

- krīze naftas tirgū 1998. gada sākumā;

- krīze Krievijā un arī pasaules tirgū;

- no 1998. gada 1. jūlija Krievija attiecībā pret Latviju sāka pielietot diskriminējošus tarifus kravām, kuras pārvadā pa dzelzceļu uz Latviju un no Latvijas. Līdz ar to daudzos kravu veidos Latvijas tranzīta koridors kļuvis mazāk konkurētspējīgs.

Visjūtamāk samazinājušies konteineru pārvadājumi. Konteineru kravas 1999. gada pirmajos 4 mēnešos ir tikai 60% no iepriekšējā gada apjoma. Konteineru bizness ir vistiešāk saistīts ar situāciju Krievijā, jo tā virziens pārsvarā ir no Rietumiem uz Austrumiem, bet Krievijas imports krīzes dēļ ir ievērojami sarucis.

Kaut arī nosūtīto un saņemto kravu apjomi Latvijas ostās 1998. gadā kopumā ir lielāki nekā 1997. gadā, tomēr ienākumi no ostu sniegtiem pakalpojumiem ir mazāki. Pirmkārt, ir mainījusies kravu struktūra par labu lētākām, un, otrkārt, ir nedaudz samazināti pakalpojumu tarifi.

1999. gada 1. ceturksnī situācija neuzlabojās - tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās, mazākos apjomos tika nosūtītas un saņemtas kravas Latvijas ostās. Savukārt, sākot ar 2. ceturksni, palielinājās kravu apgrozība Latvijas ostās.

1998. gadā samazinājušies ienākumi ne tikai no pārvadājumiem, bet arī no vairuma citu pakalpojumu. Palielinājušies ir tikai komercpakalpojumu apjomi, kurus sniedz dažādas starpniecības firmas. Latvijā visai spēcīgi pēdējā laikā sākušas izvērsties pasaulē pazīstamas kompānijas, kuras nodarbojas ar pilnu kravu pārvadājumu cikla nodrošināšanu. Rīga pat sāk veidoties par sadales centru, no kura lielu koncernu preces tiek izvadātas uz kaimiņvalstīm.

 

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir cieši saistīta ar valsts ārējās politikas pamatmērķi - stiprināt valsts drošību un nacionālo suverenitāti. Šī mērķa īstenošanai ir nepieciešama valsts integrācija Eiropas savienībā, reģionālās sadarbības paplašināšana un attiecību veicināšana ar valstīm, kurās ir stabila politiskā situācija.

Latvijai ir liberāls un atvērts rūpniecības preču tirgus, lai arī tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm valsts realizē protekcionisma politiku.

Arī turpmāk ir paredzēts īstenot liberālu ārējās tirdzniecības politiku, kas veicinātu konkurenci un vispusīgi apmierinātu patērētāju pieprasījumu.

Latvija orientēsies uz:

- augstāku ekonomiskās integrācijas līmeni ar Eiropas savienību;

- aktīvu dalību Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO);

- Baltijas valstu ekonomisko integrāciju;

- brīvas tirdzniecības telpas attīstību un paplašināšanu;

- attiecību attīstīšanu starp Baltijas valstīm un ASV (Baltijas valstu un ASV Partnerības hartas ietvaros) un Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm;

- ilglaicīgu, stabilu un savstarpēji izdevīgu tirdzniecības un ekonomisko attiecību veidošanu ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citām NVS valstīm;

- vislielākā labvēlības režīma paplašināšanu ar citiem tirdzniecības partneriem, kuri nav PTO dalībvalstis.

Šobrīd Latvijas ārējās tirdzniecības politika tiek saskaņota ar Eiropas savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas politiku.

Latvijas integrācija Eiropas savienībā.

1999. gada martā notika otrais likumdošanas saskaņošanas posms, kura laikā tika izskatīta Latvijas ārpolitikas atbilstība Eiropas savienības prasībām attiecībā uz preferenciālajiem tirdzniecības līgumiem, sektorpolitiku (atsevišķu tekstila produktu, dzelzs un tērauda produktu importu no trešajām valstīm), eksporta garantēšanu, kreditēšanu un apdrošināšanu, komercpolitikas instrumentiem (antidempingu) un iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

Latvija ir izdarījusi labojumus brīvās tirdzniecības līgumu B protokolos, jo Eiropas Kopiena, EBTA valstis un visas partnervalstis Centrāl- un Austrumeiropā vienojās par Turcijas iekļaušanu Pan-eiropas kumulācijas sistēmā no 1999. gada 1. janvāra.

Divpusējās tikšanās laikā 1999. gada martā ES un Latvijas pārstāvji vienojās pagarināt Eiropas līguma Protokolu Nr.1 par tirdzniecību ar tekstilprecēm un apģērbiem un uzlabot divkārtējās pārbaudes sistēmu.

1999. gada 10. februārī Latvija oficiāli tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā . Šobrīd organizācijā ir 134 dalībvalstis. Iestāšanās procesā atrodas vēl 36 valstis, kuru starpā ir arī Igaunija un Lietuva.

Lai nodrošinātu Latvijas dalību PTO, ir izveidota Konsultatīvā padome. Konsultatīvās padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī un tajās piedalās visu ministriju pārstāvji. Aktuālākie jautājumi šobrīd ir: sarunu uzsākšana ar valstīm, kas atrodas iestāšanās procesā PTO, un Latvijas pozīcijas izstrāde jaunajam sarunu raundam. Šā gada rudenī Līgums par intelektuālajām īpašumtiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS) padome pārskatīs Latvijas saistības intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, tādējādi pašlaik notiek aktīvs sagatavošanās darbs.

Ekonomikas ministrija kā svarīgu uzdevumu ir izvirzījusi sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Konsultācijās ar nozaru asociācijām tiek apzināti uzņēmēju viedokļi par dažādu valstu tirdzniecības politiku attiecībā pret Latviju, kā arī notiek skaidrošana par mūsu uzņēmēju iespējām tirdzniecībā ar PTO dalībvalstīm.

Brīvas tirdzniecības telpas attīstība un paplašināšana.

1998. gadā Latvija realizēja Brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar ES, Eiropas brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), Slovēniju, Slovākiju, Poliju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu un Ukrainu par tirdzniecību ar rūpniecības precēm. 1999. gada 4. martā Saeimā tika apstiprināts LR un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums. 1999. gada maijā tika parafēts BTL ar Ungārijas Republiku. Notiek BTL projekta saskaņošana ar Rumānijas Republiku, kā arī tuvākajā laikā paredzēts uzsākt sarunas par BTL noslēgšanu ar Bulgāriju un Dānijas Karalistei piederošajām Fēru salām.

Šie līgumi neparedz atvērt Latvijas tirgu brīvai tirdzniecībai ar tekstilprecēm un lauksaimniecības produkciju, bet nosaka pakāpenisku liberalizāciju šajās nozarēs atkarībā no konkrētas ekonomiskās situācijas attiecīgajā valstī.

Slēdzot brīvās tirdzniecības līgumus, Latvija ir ņēmusi vērā ES saistības pret šīm valstīm, tādēļ būtiskas izmaiņas tirdzniecībā ar tām pēc iestāšanās ES nav sagaidāmas. Tomēr ir divi izņēmumi.

Pirmais izņēmums ir brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu (Latvijas-Ukrainas BTL par rūpniecības precēm noslēgts 1995. gada 22. novembrī, stājies spēkā 1997. gada 15. janvārī; BTL par lauksaimniecības produktiem noslēgts 1998. gada 26. februārī, spēkā nav stājies). ES un Ukrainas ekonomiskās attiecības balstās uz sadarbības līgumu, kas pašreizējā brīdī neparedz pilnībā liberalizētu tirdzniecību, tomēr neizslēdz brīvās tirdzniecības telpas izveidi nākotnē.

Otrs izņēmums ir BTL ar lauksaimniecības produktiem starp Baltijas valstīm. ES lauksaimniecības politika tuvākajā laikā neparedz pilnīgu liberalizāciju konkrētajā sektorā, tādēļ Latvijas nacionālajās interesēs ir saglabāt Baltijas valstu BTL ar lauksaimniecības produktiem, kurš paredz 0% importa tarifus gan lauksaimniecības, gan rūpniecības precēm.

Vislielākās labvēlības režīms

tika piemērots tirdzniecībā ar 22 valstīm, bet pēc iestāšanās PTO - ar 133 valstīm. Latvijai ir vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar valstīm, kuras nav PTO dalībvalstis, tādām kā Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievijas Federācija, Kuba, Ķīnas Tautas Republika, Moldova, Tadžikistāna, Turkmēnistāna, Uzbekistāna, Vjetnama. Divpusēji tirdzniecības līgumi, kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu, būs nepieciešami ar politiski un ekonomiski spēcīgām valstīm, piemēram, Ķīnu, un tām valstīm, kuras vēl kādu laiku nebūs gatavas kļūt par PTO dalībvalstīm, piemēram, ar NVS (izņemot Kirgizstānu), dažām Āzijas un Āfrikas valstīm. Saskaņošanā atrodas LR un Horvātijas līguma projekts par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.

Lai aktivizētu ekonomiskās attiecības, Ekonomikas ministrija slēdz sadarbības līgumus ar attiecīgo valstu institūcijām. 1999. gadā tika parakstīta LR Ekonomikas ministrijas un Baltkrievijas Republikas Uzņēmējdarbības un investīciju ministrijas vienošanās par sadarbību uzņēmējdarbības sfērā, ieguldījumu veicināšanā un savstarpēji izdevīgu sakaru attīstībā. 1998. gadā tika parakstīts LR Ekonomikas ministrijas un Ukrainas Ekonomikas ministrijas protokols par sadarbību. Sagatavots un iesniegts saskaņošanai LR Ekonomikas ministrijas un Slovākijas Republikas Ekonomikas ministrijas nolīguma projekts par tirdzniecības, ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību un LR Ekonomikas ministrijas un Ēģiptes Arābu Republikas Tirdzniecības un sagādes ministrijas vienošanās protokols par sadarbību ekonomikas jomā.

Šajos līgumos noteikti konkrēti pasākumi - tirgus izpēte un informācijas apmaiņa, izstāžu un gadatirgu plānošana, darba grupu izveide ar konkrētām attiecīgās valsts institūcijām savstarpējās sadarbības analīzei un problēmu risināšanai u.c.

Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība.

Pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu novērtējuma, Krievijas krīzes dēļ Latvijas ražotāji ir zaudējuši 10% no eksporta tirgus.

Krievijas tirgum arī turpmāk būs principiāla nozīme Latvijas ekonomikā. Pašlaik mērķtiecīgi ir turpināt attīstīt Latvijas un Krievijas līgumtiesisko bāzi, kā arī nepieciešams veidot tiešos kontaktus ar vietējo administrāciju vadītājiem. Izvēloties reģionus šādiem sakariem, jāņem vērā gan valsts intereses, gan uzņēmēju ieinteresētība konkrēta reģiona konkrētā produkcijā.

Latvijas attiecības ar Krievijas reģioniem.

Ekonomikas ministrija slēdz sadarbības līgumus arī ar Krievijas Federācijas (KF) republikām un apgabaliem. Šie līgumi palielina iespējas Latvijas uzņēmēju ražoto produkciju iekļaut KF reģionu valsts pasūtījumā. Mazinās problēmas, šķērsojot LR un KF muitas robežu, jo atsevišķos reģionos preču atmuitošanu var veikt reģionālajās muitas iestādēs.

Noslēgti 7 līgumi par tirdzniecības un ekonomisko sadarbību ar Sahas, Mari El, Čuvašijas, Karēlijas Republikām, Baškortostānas Ārējo sakaru ministriju, KF Omskas apgabala Administrāciju, KF Maskavas apgabala Administrāciju.

Sagatavoti līgumu projekti:

- starp LR Ekonomikas ministrijas un KF Kirovas apgabala Administrāciju;

- starp LR Ekonomikas ministrijas un KF Kaļiņingradas apgabala Administrāciju;

- starp LR Ekonomikas ministriju un KF Arhangeļskas apgabala Administrāciju.

Saskaņošanas stadijā ir sadarbības līgumu projekti ar KF Pleskavas apgabala, Kemerovas, Novgorodas Administrācijām.

Galvenā problēma sadarbībā ar KF un tās reģioniem ir to maksātnespēja. Pašreizējā Krievijas ekonomiskā situācijā tiek meklētas jaunas sadarbības formas, kas ļautu normalizēt eksporta-importa operācijas. To dara kā paši Latvijas uzņēmēji, tā arī ar valsts atbalstu izveidotā a/s "Latvijas Tirdzniecības centrs". A/s "Latvijas Tirdzniecības centrs" izvirza savus pārstāvjus un plāno atvērt tirdzniecības pārstāvniecības KF republikās un reģionos, kā arī tajās NVS valstīs, ar kurām Latvijai jau ir izveidojusies konkrēta sadarbība un ir noslēgti sadarbības līgumi.

1 Maksājumu bilances kopējais saldo = tekoša konta saldo + neto kapitāla plūsma = oficiālo rezervju aktīvu pieaugums.