|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 30 "Par koncepciju "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.2009., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/186857
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr.31Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Vēl šajā numurā23.01.2009., Nr. 13 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 30 Pieņemts: 16.01.2009. |
Ministru kabineta rīkojums Nr.30
Rīgā 2009.gada 16.janvārī (prot. Nr.3 48.§)
1. Atbalstīt koncepcijas “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis” (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma B varianta B1 apakšvariantu.
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
3. Koncepcija 2009.–2011.gadā īstenojama atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2012.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.
Ministru prezidents I.Godmanis
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
(Ministru kabineta
2009.gada 16.janvāra rīkojums Nr.30)
Koncepcijas projekts “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis” (turpmāk – koncepcija) sagatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi saskaņā ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta plāna neatliekamajiem darbiem (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) uzdevumu Nr.7.2. Koncepcija apspriesta Augstākās izglītības padomē un Rektoru padomē.
Lai nodrošinātu Latvijas sabalansētu, stabilu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī līdz 2010.gadam sasniegtu Eiropas Savienības kopējo Lisabonas stratēģijā definēto mērķi par pasaulē viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, ir īstenojami vairāki uzdevumu bloki, no kuriem ļoti svarīga loma ir efektīvas izglītības un apmācības politikas īstenošanai. Viens no uzdevumiem, īstenojot efektīvu izglītības un apmācības politiku, ir darba tirgus vajadzībām atbilstoša augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana. Latvijā pašreizējā augstākās izglītības iestādes beigušo speciālistu struktūrā jau ilgāku laiku dominē sociālās zinātnes, bet nepietiekams ir dabas zinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju studiju programmas beigušo īpatsvars, kuru skaita palielināšana ir viens no uzdevumiem, sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķa īstenošanu. Problēma konstatēta arī 2007.gadā pabeigtajos darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas pētījumos (mājaslapas adrese internetā: http://sf.lm.gov.lv/esf/?main_page_id=5&page_type=d_cat&second_page_id=31&doc_id=41).
Koncepcijas mērķis ir sekmēt augstākās izglītības institūciju sagatavoto speciālistu piedāvājuma nodrošinājumu atbilstoši darbaspēka pieprasījuma prognozēm.
Koncepcijas uzdevums ir izstrādāt tādu valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modeli, kas sekmētu augstākajai izglītībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atbilstību Latvijas un Eiropas Savienības stratēģiskajos plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un darba tirgus prasībām, nodrošinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu valsts ilgtermiņa attīstību, kā arī veicinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Koncepcijā tiek piedāvāti problēmas risinājuma A un B varianti.
Problēmas risinājuma A variantā izglītības tematisko grupu struktūra un sadales mehānisms netiek mainīts – katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma turpina iedalīt finansējumu atbilstoši studiju vietu skaitam un to sadalījumam pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām.
B1 un B2 apakšvarianti atšķiras ar to, kura institūcija – Ministru kabinets vai attiecīgā ministrija, kuras pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, – pieņem galīgo lēmumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās attiecīgajā gadā.
|
Problēmas risinājuma variants |
Stiprās puses (galvenās) |
Vājās puses (galvenās) |
Papildu finansējums (tūkst. latu) |
|
A variants Tiek saglabātas no esošā valsts budžeta finansētās augstākās izglītības studiju programmas un studiju vietas atbilstoši to sadalījumam pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām. Katru gadu no valsts budžeta līdzekļiem turpina iedalīt finansējumu atbilstoši studiju vietu skaitam un to sadalījumam pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām |
Saglabājas augstskolām jau zināms studiju programmu un studiju vietu sadalījums pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām – un finansēšanas nosacījumi – prognozējamība. Ja tiek piešķirti papildu līdzekļi, tos var novirzīt tikai studiju vietu optimālai finansēšanai – studiju izmaksu koeficientu ikgadējam palielinājumam |
Neatrisina pētījumos konstatētās prognozējamās darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma problēmas, netiek sagatavots pietiekams dažādu nozaru speciālistu skaits valsts līdzsvarotai, inovatīvai, uz augstajām tehnoloģijām un zināšanām balstītai attīstībai |
Nav nepieciešams. Papildu līdzekļi no valsts budžeta ir nepieciešami tikai studiju programmu un studiju vietu optimālai finansēšanai, tomēr izmaksas netiek iekļautas aprēķinos, jo pēc būtības neatbilst koncepcijas mērķim |
|
B variants: ilgtermiņa prognožu modelis Modelis paredz B1 un B2 apakšvariantus, kas atšķiras ar to, kura institūcija – Ministru kabinets vai katra ministrija, kuras pārziņā ir augstākās izglītības iestādes – pieņem galīgo lēmumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās. |
|||
|
Problēmas risinājuma variants |
Stiprās puses (galvenās) |
Vājās puses (galvenās) |
Papildu finansējums (tūkst. latu) |
|
B1 – centralizēta lēmuma pieņemšana Katru gadu priekšlikumus studiju vietu sadalījumam pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām – izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Augstākās izglītības padomi, nozaru ministrijām, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās augstākās izglītības attīstības tendences un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Tiek izmantotas nozaru darba devēju sagatavotās darbaspēka pieprasījuma prognozes |
Nodrošinātas iespējas līdzsvarotam augstākās izglītības programmu piedāvājumam. Mērķtiecīgi tiek sagatavoti prioritāro nozaru speciālisti, tajā skaitā dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu speciālisti zināšanu ietilpīgajām augsto tehnoloģiju nozarēm. Saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju tādas nozares pašlaik mūsu valstī ir informātika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, specifiski biotehnoloģijas, biomedicīnas, farmakoloģijas, koksnes ķīmiskās pārstrādes virzieni, koksnes produktu ražošana, atsevišķas materiālu tehnoloģijas un ražošanas nozares (pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un meža nozare). Attiecīgās nozares var tikt koriģētas, ja attīstības gaitā ir izveidojušās jaunas iespējas vai prioritātes, par tādām uzskatot vides zinātni klimata mainības samazināšanā un energoefektivitātē, radošās industrijas, lai paaugstinātu rūpniecības nozaru kopējo pievienoto vērtību, uzlabojot un attīstot produkcijas dizainu, kā arī citas nozares ar labas attīstības iespējām |
Sarežģīta lēmuma pieņemšanas procedūra, kas pieļauj iespēju, ka valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju vietu (programmu) sadalījuma pa nozarēm noteikšanā lielāka loma varētu būt politiskiem lēmumiem, bet nevis augstākās izglītības attīstības tendencēm un pamatotām darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm |
2009.g. – 13 194,2 2010.g. – 19 420,0 2011.g. – 28 577,8 |
|
B2 – decentralizēta lēmuma pieņemšana Katru gadu valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju programmu un studiju sadalījumu pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām – sagatavo katra ministrija, kuras padotībā ir attiecīgās nozares augstākās izglītības iestādes, sadarbojoties ar augstākās izglītības iestādēm, Augstākās izglītības padomi, Izglītības un zinātnes ministriju un darba devējiem, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās augstākās izglītības attīstības tendences, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Tiek izmantotas nozaru darba devēju sagatavotās darbaspēka pieprasījuma prognozes |
Vienkārša lēmuma pieņemšanas procedūra. Tiek sagatavoti prioritāro nozaru speciālisti, tajā skaitā dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu speciālisti zināšanu ietilpīgajām augsto tehnoloģiju nozarēm. Saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju tādas nozares pašlaik mūsu valstī ir informātika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, specifiski biotehnoloģijas, biomedicīnas, farmakoloģijas, koksnes ķīmiskās pārstrādes virzieni, koksnes produktu ražošana, atsevišķas materiālu tehnoloģijas un ražošanas nozares (pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un meža nozare). Attiecīgās nozares var tikt koriģētas, ja attīstības gaitā ir izveidojušās jaunas iespējas vai prioritātes, par tādām uzskatot vides zinātni klimata mainības samazināšanā un energoefektivitātē, radošās industrijas, lai paaugstinātu rūpniecības nozaru kopējo pievienoto vērtību, uzlabojot un attīstot produkcijas dizainu, kā arī citas nozares ar labas attīstības iespējām |
Atsevišķās nozarēs, kurās līdzīgas programmas īsteno vairāku ministriju padotībā esošajās augstākās izglītības iestādēs (piemēram, medicīna, sociālās zinības), var tikt pieņemti lēmumi, kas nav sabalansēti ar darba tirgus vajadzībām |
2009.g. – 13 194,2 2010.g. – 19 420,0 2011.g. – 28 577,8 |
Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta B risinājuma B1 apakšvariantu, jo tas vislabāk ļauj veidot visaptverošu speciālistu pieprasījuma kopainu, kas pamatota ar darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, tātad arī vislabāk atbilst nepārtrauktas un līdzsvarotas valsts attīstības nodrošināšanai.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe