Par Eiropas kustību. Pie sevis un kaimiņos

Lietišķi dinamiskā gaisotnē aizvakar, 23. augustā, noritēja "Eiropas kustības Latvijā" rīkotais seminārs, kurā piedalījās arī Eiropas kustības vadītāji un vadības pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas un Vācijas.

Atklājot semināru, "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Ainārs Dimants uzsvēra Baltijas valstu vienotības kopš vēsturiskā Baltijas ceļa simbolisku turpinājumu mūsdienu starptautiskajā Eiropas kustībā. Par to liecināja arī semināra dalībnieku sastāvs, — tur bija ne vien triju Baltijas valstu pārstāvji, bet arī Somijas, Polijas un Vācijas organizāciju vadītāji.

"Eiropas kustības Latvijā" prezidents Ainārs Dimants, atklājot semināru, teica, ka Somijas, Polijas un Vācijas pārstāvju piedalīšanās simboliski pagarina Baltijas ceļu no Helsinkiem caur Varšavu līdz Berlīnei.

"Jūsu iesaistīšanās mums, Baltijas valstīm, ir garantija, ka vēsturē vairs nekad netiks noslēgts jauns Staļina un Hitlera pakts," teica A. Dimants, uzsverot, ka integrācija Eiropas Savienībā Latvijai ir būtiska izvēle. "Es ceru, ka Somijas, Polijas un Vācijas pārstāvju klātbūtne seminārā un mūsu turpmākā sadarbība Latvijai palīdzēs izdarīt pareizo izvēli," viņš sacīja.

Gunārs Meierovics, "Eiropas kustības Latvijā" goda prezidents, savā uzrunā atzīmēja, ka Baltijas valstu tautas savā vēsturē vēl nekad nav bijušas tik vienotas. Viņš atgādināja sava tēva Zigfrīda Meierovica, Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra, iniciatīvu paplašināt Baltijas valstu vienotību no Somijas līdz Čehoslovākijai. "Vēsture rāda, ka lielvalstu ietekmes zonas un buferzonas starp valstīm nekad nav bijušas mūžīgas," teica G.Meierovics.

Pēc tam visu sešu Eiropas valstu Eiropas kustības vadītāji dalījās savas līdzšinējās darbības pieredzē.

Latvijas organizācijas prezidents teica: "Pirms diviem gadiem, kad mūsu organizācija tikko bija nodibināta, galvenais uzdevums bija izskaidrot Latvijas sabiedrībai, kāpēc mūsu valstij vajag iestāties Eiropas Savienībā, bet tagad nācis klāt uzdevums izskaidrot arī, kā iestāties."

Par galvenajiem "Eiropas kustības Latvijā" uzdevumiem A.Dimants nosauca kustības publicitātes uzlabošanu un tās biedru skaita palielināšanu. (Pašlaik "Eiropas kustībā Latvijā" ir vairāk nekā 200 biedru, no tiem 20 juridiskie biedri, tai skaitā arī piecas visnotaļ plaša spektra politiskās partijas — no konservatīvajiem spēkiem līdz sociāldemokrātiem.) A.Dimants atzīmēja arī Latvijas uzņēmēju pieaugošo atbalstu "Eiropas kustībai Latvijā". Viņš izteica arī cerību, ka nākamgad jau būs izveidojušās "Eiropas kustības Latvijā" nodaļas visos Latvijas novados, piemēram, Valmierā, Liepājā un Jēkabpilī (pirmā EKL reģionālā nodaļa jau darbojas Jelgavā).

Eiropas kustības Igaunijā prezidents, Tallinas Tehniskās universitātes rektors Olevs Ārne pastāstīja, ka viņa vadītajai organizācijai vēl tikai būs pirmā darbības gada jubileja. Taču organizācijas popularitāte, pēc O.Ārnes domām, ir visnotaļ vērā ņemama. Dibināšanas konferencē piedalījušies daudzi Tallinas diplomātiskā korpusa pārstāvji, un Eiropas kustībā Igaunijā iestājies caurmērā katrs desmittūkstošais igaunis. Igaunijas organizācijas prezidents uzsvēra, ka viņa vadītājā organizācijā ir visu sabiedrības grupu pārstāvji. O.Ārne uzsvēra arī Eiropas kustības darba atspoguļošanas aktualitāti. "Bez plašas publicitātes mēs būsim tikai domubiedru klubs," teica Igaunijas organizācijas prezidents.

Lietuvas pārstāve, Eiropas kustības Lietuvā valdes locekle Evelina Krinickaite pastāstīja, ka arī mūsu dienvidu kaimiņvalsts organizācija ir krietni jaunāka par "Eiropas kustību Latvijā" un ka viņu valstī organizācija vispirms nodibināta Kauņā. Lietuvas organizācijā darbojas pārsvarā jaunieši, taču Eiropas kustībā piedalās arī pazīstami lietuviešu politiķi, piemēram, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs.

Visplašāko semināra dalībnieku interesi izraisīja Eiropas kustības Somijā ģenerālsekretāra Mati Violainena uzstāšanās. Viesis ar to arī bija rēķinājies, uzsverot, ka Baltijas valstīm var noderēt Somijas relatīvi jaunā pieredze 1994. gada referendumā, izšķiroties par iestāšanos Eiropas Savienībā. Eiropas kustība Somijā tika nodibināta neilgi pirms referenduma, un tās sākotnējais nosaukums bija "Labākā alternatīva. Eiropa–Somija". Kā zināms, Somijas 1994. gada referendumā 43% somu balsoja pret valsts iestāšanos ES, un tas lieku reizi liecina, cik aktuāla ir Eiropas kustības darbība, izskaidrojot savu valstu sabiedrībai Eiropas Savienības mērķus un valstu motivāciju ceļā uz ES. M.Violainens pastāstīja, ka Eiropas kustībai Somijā ir daudz darba arī tagad, kad valsts jau iestājusies Eiropas Savienībā.

Eiropas kustības Polijā ģenerālsekretārs Jaroslavs Petss pakavējās pie terminoloģijas jautājumiem. "Varētu teikt, ka mēs aizstāvam ideju par Polijas iestāšanos ES, taču mēs dodam priekšroku vārdiem "informējam par Eiropas Savienību" — lai valdība aizstāv mūsu valsts intereses ceļā uz ES", teica J. Petss. Akcentējot publicitātes lielo nozīmi un savas organizācijas sadarbības pieredzi ar plašsaziņas līdzekļiem, viņš arī atzina, ka Eiropas kustībai Polijā ir labāka sadarbība ar televīziju nekā ar presi.

Vācijas pārstāvis Eiropas kustības Vācijā Šlēsvigas–Holšteinas zemes organizācijas prezidents Ernsts Johansons, jurists, kurš, starp citu, dzimis Rīgā, uzsvēra Eiropas Savienības ekonomiskos faktorus un šīs organizācijas lielo nozīmi dzīves līmeņa paaugstināšanā, ES dalībvalstīs, īpaši sociālo jautājumu risinājumos.

Diskusijas turpinājumā "Latvijas Vēstneša" pārstāvis vērsās pie visiem semināra dalībniekiem, īpaši savu jautājumu adresējot Eiropas kustības Somijā ģenerālsekretāram Mati Violainenam:

"Latvijas Vēstnesis"

: — Vai jums nešķiet, ka nule minēto ekonomisko un sociālo argumentu klāstam par labu mūsu valstu centieniem iestāties Eiropas Savienībā minams un īpaši akcentējams arī mūsu valstu drošības faktors? Kāda loma šim faktoram bija Somijas sabiedrības debatēs referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā? Mēs visi taču zinām Somijas dramatisko un varonīgo vēsturi, kad jums savu neatkarību nācās nosargāt varonīgā un asiņainā cīņā pret austrumu lielās kaimiņvalsts agresiju.

Mati Violainens:

— Jums taisnība, drošības aspektam bija viena no galvenajām nozīmēm mūsu tautas izvēlē par labu ES. Var teikt, ka somu tauta, 1994. gada referendumā izšķiroties par iestāšanos ES, balsoja par savas drošības nostiprināšanu. Otrs arguments somiem bija pazemināt pārtikas produktu cenas, un arī tas mums ir izdevies — tagad mūsu valstī pārtikas produkti ir caurmērā par 8% lētāki nekā 1993. gadā. Tiesa, ne toreizējais Somijas prezidents Koivisto, ne citi mūsu politiķi neuzsvēra, ka mēs stājamies Eiropas Savienībā tādēļ, lai nostiprinātu savu drošību pret Krieviju. Tas bija skaidrs tāpat. Somi arī to zināja, un tas lielā mērā nostiprināja mūsu izvēli. Taču Krievija īpaši neuztraucās par Somijas izvēli. Var pat teikt, ka arī Krievijai tas ir izdevīgi, jo mēs viņiem tagad esam labs tilts tirdzniecībai arī ar citām ES valstīm.

Runājot par valsts drošību — jūs jau zināt, ka Somija ir visai atturīga citā, arī jums aktuālā jautājumā — par virzību uz NATO. Tā ir tīri militāra organizācija, un pagaidām mēs neesam izteikuši vēlmi iestāties par dalībvalsti. Jā, Somija ir izcīnījusi asiņainu karu par savu neatkarību, Padomju savienība mums atņēma Karēliju. Taču mēs esam toleranti un neesam izvirzījuši Krievijai prasību atdot šo reģionu mums atpakaļ. Es domāju, dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā jau ir būtiski uzlabojis arī Somijas drošības situāciju.

Taču es labi saprotu Baltijas valstu bažas par savu drošību. Jūsu jaunākā vēsture bijusi vēl melnāka nekā Somijai, un tāpēc mums, somiem, ir pilnīgi izprotama Baltijas valstu vēlēšanās iestāties arī NATO. Un es varu tikai atkārtot — drošības apsvērumi bija vieni no būtiskākajiem apsvērumiem, Somijai izšķiroties par iestāšanos Eiropas Savienībā, un šis solis ir pilnībā attaisnojies.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors