Ministru kabineta rīkojums Nr.34

Rīgā 2009.gada 16.janvārī (prot. Nr.3 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Jaunajā ielā 66

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Oksanas Volkovas 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.421).

2. Oksana Volkova ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 509 7401) Jūrmalā, Jaunajā ielā 66.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 509 7401) Jūrmalā, Jaunajā ielā 66, sastāv no septiņām ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 7403 001, 1300 009 7403 002, 1300 009 7403 003, 1300 009 7403 004, 1300 009 7403 005, 1300 009 7403 006 un 1300 009 7403 007) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Valsts īpašuma objekts 2000.gada 5.aprīlī ir ierakstīts Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.5985 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

3.2. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.4. valsts īpašuma objekts ir Murjāņu sporta ģimnāzijas (turpmāk – ģimnāzija) lietojumā. Ģimnāzija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 24.30.apakšpunktu ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts izglītības iestāde. Ģimnāzija ir dibināta 1965.gadā kā valsts vispārējās vidējās izglītības un valsts sporta izglītības iestāde. Ģimnāzijas nolikums, pamatojoties uz Izglītības likuma 15.panta 24.punktu, ir apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2007.gada 9.marta rīkojumu Nr.206 “Par Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikuma apstiprināšanu un 1996.gada 13.jūnija rīkojuma Nr.281 atzīšanu par spēku zaudējušu” (turpmāk – nolikums);

3.5. ģimnāzijas darbības tiesiskais pamats ir noteikts Izglītības likuma 22.pantā un 47.¹ pantā, Vispārējās izglītības likuma 7.pantā, kā arī Sporta likuma 4.pantā un nolikumā;

3.6. valsts īpašuma objektā atrodas ģimnāzijas Jūrmalas filiāle. Minētā ģimnāzijas filiāle nodrošina airēšanas, smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta un mācību nodarbības 17 audzēkņiem, kas apgūst pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (programmas kods 23011111), un 49 audzēkņiem, kas apgūst vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programmu (programmas kods 31014011);

3.7. šā rīkojuma 3.6.apakšpunktā minētās izglītības programmas ir akreditētas līdz 2013.gada 22.martam saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumiem Nr.612 “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus”;

3.8. Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) 4.1.sadaļas “Bērnu un jauniešu sports” 3.9.apakšpunktā ir paredzēts līdz 2012.gadam izstrādāt un īstenot ģimnāzijas attīstības koncepciju, tādējādi veicinot kandidātu sagatavošanu Latvijas nacionālo izlašu startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs, kā arī citās starptautiskajās spēlēs, vienlaikus nodrošinot iespēju sportistiem iegūt pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību. Tādējādi saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”) valsts īpašuma objekts nodrošina valsts sporta politikas prioritārā virziena sasniegšanu – augstus sasniegumus sportā;

3.9. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams ģimnāzijas darbības nodrošināšanai, lai īstenotu nolikuma 6.punktā noteikto mērķi – izglītības procesa organizēšana atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam, vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartiem un vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmām, augstu sporta rezultātu sasniegšana olimpiskajos sporta veidos, izglītības vides veidošana –, kā arī lai īstenotu nolikuma 8.punktā noteiktos pamatuzdevumus – pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošana atbilstoši normatīvajiem aktiem, kandidātu sagatavošana Latvijas nacionālajām izlasēm dalībai olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Latvijas nacionālās izlases rezervei olimpiskajos sporta veidos;

3.10. saskaņā ar likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 2.panta 43.punktu ģimnāzijai ir piešķirts valsts nozīmes izglītības objekta statuss;

3.11. ģimnāzija nodrošina profesionālas iespējas spējīgākajiem jauniešiem no visas Latvijas iegūt augstus sasniegumus sportā septiņos sporta veidos un kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību. Kopš 1980.gada ģimnāzijas Jūrmalas filiāles audzēkņi guvuši šādus sasniegumus:

3.11.1. pasaules junioru čempionātos izcīnītas 11 zelta, septiņas sudraba un sešas bronzas medaļas;

3.11.2. pasaules čempionātos U-23 izcīnīta viena zelta, 13 sudraba un septiņas bronzas medaļas;

3.11.3. olimpiskajās spēlēs piedalījušies seši audzēkņi un izcīnījuši kādu no pirmajām desmit vietām;

3.12. valsts īpašuma objekts ir rekonstruēts. 2004.gadā valsts īpašuma objekta un valsts nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a, rekonstrukcijai no valsts budžeta tika piešķirti 116 348 lati, tai skaitā 44 000 latu projektu izstrādei. 2005.gadā bāzes rekonstrukcijai no valsts budžeta tika piešķirti 160 000 latu, bet 2006.gadā – 700 000 latu. Kopējais finansējums valsts īpašuma objekta un valsts nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a, rekonstrukcijai no valsts budžeta ir 976 348 lati. Pēc rekonstrukcijas valsts īpašuma objekts un nekustamais īpašums Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a, ir savienoti (otrā stāva līmenī) un veido vienotu mācību un sporta treniņu kompleksu. Valsts īpašuma objektā atrodas ģimnāzijas audzēkņu sadzīvei nepieciešamās telpas (tajā skaitā dienesta viesnīca, laivu remonta darbnīca, sporta klubs, laivu novietne, garāža, degvielas noliktava, tualete), savukārt audzēkņu mācību nodarbību un treniņu telpas atrodas Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a. Par valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a, ir pieņemts Ministru kabineta 2008.gada 25.janvāra rīkojums Nr.38 “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a”, atsakot nodot privatizācijai minēto valsts nekustamo īpašumu;

3.13. ņemot vērā iepriekš minēto, valsts īpašuma objekts un valsts nekustamais īpašums Jūrmalā, Jaunajā ielā 64a, ir fiziski savienoti un nodrošina vienota ģimnāzijas mācību un treniņu kompleksa funkcionēšanu;

3.14. ģimnāzijai nav cita nekustamā īpašuma, kas nodrošinātu ģimnāzijas Jūrmalas filiāles funkciju izpildi. Līdz ar to valsts īpašuma objekta privatizācija nav pieļaujama. Ja valsts īpašuma objekts tiks privatizēts, būs nepieciešami papildu valsts finanšu līdzekļi ģimnāzijas rīcībā esošo telpu pielāgošanai vai jauna mācību un treniņu kompleksa būvniecībai. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apjoms pārsniegs to finanšu līdzekļu apjomu, kas ieguldīts pašreiz ģimnāzijas rīcībā esošā valsts īpašuma objekta rekonstrukcijai, tādējādi radot risku valsts budžeta līdzekļu nesaimnieciskai izlietošanai;

3.15. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jaunajā ielā 66, Jūrmalā” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājai Oksanai Volkovai viedokļa sniegšanai. Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 9.punktu Izglītības un zinātnes ministrija kontrolē valsts izglītībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta pirmo daļu valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai ģimnāzijas Jūrmalas filiāles funkciju izpildes nodrošināšanai pielāgotu citas ģimnāzijas rīcībā esošas telpas vai uzbūvētu jaunu mācību un treniņu kompleksu, ja valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts sabiedrībai svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātājas Oksanas Volkovas tiesisko interešu ierobežojums.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekts nav privatizējams, bet saglabājams valsts īpašumā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildīšanai valsts sporta izglītības politikas jomā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe