Atklāta vēstule

Par Valsts Kultūrkapitāla fondam piešķirto finansējumu

Valsts prezidentam Valdim Zatleram

Ministru prezidentam Ivaram Godmanim

LR Saeimas deputātiem

LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Kultūras ministrijai

Treknais cirtiens

Pirms trīs gadiem 9.Saeimas vēlēšanu gaidās Latvijas kultūras darbinieku foruma noslēgumā Ministru prezidents A.Kalvītis un kultūras ministre H.Demakova parakstīja memorandu “Kultūra 2010”, kurā apņēmās nodrošināt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma ikgadēju pieaugumu 10% apmērā. Šobrīd VKKF finansējums projektiem un programmām ir ar klusu, bet treknu cirtienu netaisnīgi un neproporcionāli samazināts no 7 057 091 lata 2008.gadā līdz 4 686 424 latiem 2009.gadā. Gandrīz par 2,5 miljoniem, par 33,59%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Ar šo lēmumu VKKF ir zibenīgi iesviests apmēram tādā pašā situācijā kā pirms 10 gadiem, kad tas piedzima. Tas nozīmē, ka liela daļa no fonda atbalstītajiem kultūras procesiem apstāsies un vairums no tiem vienkārši iznīks.

Īsi skaidrojumi

Visu VKKF devumu šeit nav iespējams uzskaitīt, taču jāmin, ka fonds nav vienkārša valsts iestāde. Pateicoties VKKF atbalstam, notiek pilnīgi visi valsts, pašvaldību un neatkarīgo organizāciju rīkotie mūzikas, teātra un dejas, kino un vizuālās mākslas festivāli valstī, tiek iestudētas izrādes, uzņemtas filmas, rīkotas izstādes, rakstītas un izdotas grāmatas, kā arī nodrošināta to pieejamība bibliotēkās, restaurēti nozīmīgi kultūras pieminekļi, ar VKKF atbalstu daudzi mākslinieki nes Latvijas vārdu pasaulē, gūstot starptautisku atzinību un balvas. Desmitiem kultūras namu un bibliotēku visā Latvijā beidzot var uzlabot infrastruktūru, bet mēs varam skatīties “100 gramus kultūras”, lasīt “Karogu”, “Mūzikas Sauli”, “Rīgas Laiku”, “Zīlīti” un visus pārējos kultūras izdevumus Latvijā. Pateicoties VKKF jaunajām reģionu programmām, kultūra vairs nav tikai galvaspilsētas privilēģija, bet var sabalansēti attīstīties visā Latvijā. VKKF finansējums kultūrai ir atbalsts ikvienam kultūras patērētājam, jo tas samazina kultūras pasākumu ieejas biļešu un kultūras produktu cenu.

VKKF budžeta samazinājums skars pilnīgi visus un ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas. Vissāpīgāk tas atsauksies uz aktuālo un dzīvo kultūras un mākslas procesu, bet visgrūtāk klāsies nevalstiskajam sektoram, kas ar ekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās. Mēs varam importēt māksliniekus, dziedātājus, arhitektus un inženierus, bet mēs nekad nevarēsim importēt paši savu – Latvijas – kultūru un mākslu. Tā jārada šeit, un tai nepieciešams stabils, nepārtraukts VKKF atbalsts.

VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas “sildītājs” visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj veidot starptautisko “tīklošanos” un sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildu ekonomisko efektu. Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009.gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei vien.

Eiropas Savienība 2009.gadu ir pasludinājusi par radošuma un inovāciju gadu. 7.janvārī Prāgā deviņi Eiropas valstu vadošie intelektuāļi atklātā diskusijā aicināja ES investēt Eiropas radošajā kapacitātē, rezumējot: investīcijām izglītībā un kultūrā ir jābūt ES institūciju un valdību prioritātei! Solidaritāti ar Eiropas vērtībām un eiropeisku un tālredzīgu domāšanu demonstrē gan Igaunija, kuras Kultūrkapitāla fonda finansējums netiek samazināts neizprotamu politisku iemeslu dēļ, gan Somija, kur tieši kultūras, izglītības un zinātnes finansējums vispārējos taupības apstākļos ir atstāts neskarts. Igaunijas Kultūrkapitāla budžets 2009.gadā ir plānots – 22 755 000 eiro. Kāpēc mēs esam tik atšķirīgi? Kur, jūsuprāt, radīsies radošā, uzņēmīgā un pilsoniskā nākotnes sabiedrība, ja tiek iznīcināti tās veidošanās fundamenti – izglītība, pētniecība un kultūra?

Vēl daži jautājumi

Ir grūti saprast to, ka tieši VKKF un līdz ar to kultūras un mākslas process visā tā daudzveidībā piedzīvo tik dramatisku līdzekļu samazinājumu. Bet neizpratne rada jautājumus:

Kāpēc tieši Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu samazinājums ir vairākas reizes lielāks nekā Kultūras ministrijas budžeta samazinājums un vidējais samazinājums valstī? Kādēļ 2008.gadā VKKF budžets bija 1/16 daļa no Kultūras ministrijas budžeta, bet 2009.gadā ir tikai 1/26 daļa? Vai tādēļ, ka kultūras un mākslas procesu attīstība Latvijā vairs nav starp Kultūras ministrijas prioritātēm?

Kādēļ likumā “Grozījumos likumā par Valsts budžetu 2009.gadam” (“Latvijas Vēstnesis”, 2008., 200.nr.) VKKF ir vienīgā valsts institūcija Latvijā ar precīzi fiksētu budžeta samazinājumu? Vai VKKF Kultūras ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas acīs pēkšņi ir kļuvis par īpašu grēkāzi?

Ar kādām tiesībām likuma grozījumos ir pieņemts pretlikumīgs lēmums, norādot konkrētas summas, kādas no VKKF budžeta jāpiešķir kultūras programmām, mērķprogrammām, valstiski nozīmīgiem pasākumiem un regulārajiem projektu konkursiem? Kāpēc likumdevējs kopīgi ar Ministru kabinetu un Kultūras ministriju neievēro Valsts Kultūrkapitāla fonda likuma 6.pantā noteikto, ka par fonda līdzekļu sadali lemj VKKF padome, nevis ministrs vai deputāti?

Ko mēs vēlamies?

Mēs vēlamies zināt, kurš ir atbildīgs par VKKF budžeta samazinājumu? Varbūt kāds var ne tikai “uzņemties atbildību”, bet arī no tiesas atbildēt?

Mēs vēlamies, lai dotācija VKKF kultūras projektiem un programmām nākamajos budžeta grozījumos tiktu atjaunota tādā līmenī, kas ir proporcionāls visam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam – par 8,4% (Grozījumi likumā par Valsts budžetu 2009.gadam). Šai gadījumā Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetam 2009.gadā ir jābūt 6 464 295 latiem. No šīs summas mēs neesam gatavi atteikties, jo tā jau ir kompromiss.

Mēs prasām, lai Kultūras ministrija un Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisija apzinātos VKKF īpašo lomu un VKKF budžeta atgūšanu un statusa maiņu pasludinātu par vienu no šā gada prioritātēm. Mēs negribam, lai ceļš uz fondu pārāk daudziem pēkšņi izrādītos strupceļš.

Mēs vēlamies, lai izbeigtos VKKF atkarība no pēkšņiem politiskiem lēmumiem, un tādēļ mēs pieprasām pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri “iezīmētiem” nodokļiem (3% akcīze no alkohola, 3% – no tabakas, kā arī atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa), kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados.

Diezgan labs problēmu risināšanas veids ir sarunas. Mēs esam tām gatavi.

Vēstuli parakstījuši 534 kultūras un sabiedriskie darbinieki

Kultūras ministrijas atbilde uz atklāto vēstuli par līdzekļu samazinājumu Valsts Kultūrkapitāla fondam

Budžeta izdevumu samazināšana jau patlaban ir atstājusi ietekmi uz pilnīgi visām no valsts līdzekļiem finansētajām nozarēm Latvijā. Kultūras nozarē līdzekļu samazinājums attiecas gan uz kultūras procesa nodrošināšanu, gan uz finansējumu profesionālajai mākslai, gan uz Valsts Kultūrkapitāla fondu, gan uz investīcijām kultūras infrastruktūras objektos. Kultūras ministrijas (KM) spēkos nav novērst globālo finanšu krīzi, kas, kā zināms, ir minēto problēmu cēlonis. Taču KM ir pārliecināta, ka kultūras sistēma krīzi pārdzīvos sekmīgi, jo pēdējos gados kultūras nozares finansējums Latvijā ir palielinājies vairākas reizes un nozares kapacitāte ir pietiekama.

KM uzskata, ka Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) patstāvība un neatkarība ir svarīgs kultūrpolitisks jautājums. Nav šaubu, ka VKKF ir būtisks instruments, kas palīdz uzturēt dzīvu un daudzveidīgu kultūras procesu. Vienlaikus ir jāuzsver, ka valsts pārvaldes optimizācija un reorganizācija attiecas arī uz kultūras nozari. Atklātajā vēstulē minētā Somija, piemēram, krīzes laikā deviņdesmitajos gados plaši optimizēja kultūras nozari un tās pārvaldību.

Finansējuma samazinājums visām funkcijām kultūras nozarē Latvijā patlaban tiek veikts saskaņā ar valdības lēmumu, un visjutīgākā KM pārraudzības joma, kuru finansējuma samazinājumam vajadzētu skart pēc iespējas saudzīgāk, ir kultūrizglītība. Kultūrizglītības dotēšana Latvijā prasa vairāk nekā trešdaļu KM līdzekļu. Finanšu izteiksmē tas nozīmē – lai pēc iespējas saglabātu adekvātu finansējumu kultūrizglītībai un pedagogu algām, pārējiem kultūras nozares sektoriem, tai skaitā Valsts Kultūrkapitāla fondam, finansējums samazinās proporcionāli vairāk nekā kultūras nozarei kopumā.

Atšķirībā no Igaunijas, uz kuru atsaucas vēstules autori, KM padotībā un pārraudzībā atrodas visa kultūrizglītība. Igaunijā kultūrizglītība, kas nav tik plaši sazarota un tik tradīcijām bagāta kā Latvijas mūzikas un mākslas izglītība, atrodas Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Mūsu izcilo kultūrizglītības sistēmu veido 145 bērnu mākslas un mūzikas skolas, 16 mākslas un mūzikas vidusskolas visā Latvijā (Igaunijā nav nevienas valsts dotētas mūzikas vai mākslas vidusskolas), kā arī četras augstākās kultūras un mākslas izglītības iestādes. Uzņemšana augstskolās pēdējā gadā ir bijusi ļoti dinamiska, ar lielu konkursantu skaitu uz katru vietu. Kultūras augstskolām (Mākslas akadēmijai, Mūzikas akadēmijai un Kultūras akadēmijai) šajā plānošanas periodā ir jāspēj piesaistīt ES līdzekļi, nodrošinot līdzfinansējumu.

Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzdod KM optimizēt kultūrizglītības sistēmu, vienlaikus nelikvidējot nevienu no skolām un neveicot nepārdomātu to apvienošanu. Taču valdības lēmums nosaka, ka reformas ir jāveic līdz 2009.gada 1.jūnijam. Mācību gada vidū reformas veikt nav iespējams.

Arī citas jomas, īpaši muzejus, skars nopietna reorganizācija, tādēļ jau nākamgad, neraugoties uz vispārējo taupību, atkal var cerēt uz VKKF līdzekļu palielinājumu.

Vēlreiz atsaucoties uz Igauniju un salīdzinot abu valstu kultūras budžetus, jāvērš uzmanība, ka Latvijā vēsturiski ir izveidoti daudz vērienīgāki un mēroga ziņā plašāki valsts atbalstīti muzeji un opera. Mūsu Nacionālais teātris, Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Nacionālā opera, Lielā ģilde, kā arī Rundāles pils un citas skaistās ēkas prasa daudz lielākus komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus, nekā tas ir kaimiņvalstī Igaunijā.

Tā kā visas valsts dotētās institūcijas visos sektoros skar procentuāls samazinājums gan atlīdzībai, gan kapitālizdevumiem, KM samazinājuma formula Valsts Kultūrkapitāla fondam tika veidota analogi – tika izskatīti visi 2008.gada pirmo trīs ceturkšņu kultūras projekti un programmas un attiecīgi izrēķināts vidējais rādītājs, proporcionāli ņemot vērā kapitālieguldījumus un atlīdzību –, kā to paredz MK un Saeimas lēmumi.

Pats par sevi saprotams, ka aprēķinos neskarta palika mūža stipendiju daļa. Mūža stipendijas tiek ik mēnesi izmaksātas cienījama vecuma kultūras darbiniekiem, un to likme no 2008.gada ir palielināta uz 150 latiem mēnesī.

Vienlaikus informējam, ka no KM pamatbudžeta uz trīsgadīgu deleģējumu bāzes tiek finansētas vairākas sabiedriskas organizācijas, tai skaitā arī tās, kas izteikušas satraukumu par VKKF līdzekļu samazinājumu, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas mūzikas informācijas centrs, Latvijas literatūras centrs, RIXC, Noass, Jaunās mūzikas festivāls Arēna, Jaunā teātra institūts u.c. KM pamatbudžetā ir arī dotācija radošajām savienībām. Ir iespējama visas šīs naudas “iepludināšana” VKKF, tādējādi palielinot tā budžetu un liekot VKKF padomei pieņemt lēmumu par atbalstu tikai uz projektu bāzes – bez administratīvajiem izdevumiem, kas ir iekļauti KM deleģējumā. KM tomēr uzskata, ka tas nebūtu kultūrpolitiski tālredzīgi, jo valsts funkciju deleģēšana privātajam sektoram atbilst modernai pārvaldības praksei.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība īpaši atbalsta sadarbību jeb “tīklošanos” (networking) nevalstisko kultūras organizāciju starpā. Pieteikumus izskata ES eksperti, un te sabiedriskajām organizācijām ir iespējamas alternatīvas līdzekļu piesaistes iespējas.

KM uzskata, ka ekonomiskās krīzes atstātā ietekme uz kultūras budžetu, kura daļa ir arī VKKF, nebūtu jāizmanto kaislību uzkurināšanai, jo tas var apdraudēt VKKF patstāvību un turpmāko finansējuma apjomu. Sākot analizēt VKKF atsevišķus projektus, var izveidoties situācija, ka to nemitīga publiska apspriešana vispār liks apšaubīt to lietderību ekonomiskās krīzes apstākļos. Tāpat taupības apstākļos ierasto kultūras pasākumu ārējais spožums būtu jāaizstāj ar mazākiem izdevumiem un radošu izdomu.

Nav šaubu, ka jau nākamgad jāatrod risinājums Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu palielinājumam, taču KM “nemeklēs” naudu citu ministriju budžetos, jo samazinājumi sāpīgi skar visas jomas – iekšējo drošību, zemkopību, izglītību, armiju, ārlietas, veselības aprūpi un citas.

Kultūras ministrija nevēlas arī sagraut tradīcijām bagāto Latvijas kultūrizglītību, lai tieši šogad uz tās rēķina palielinātu VKKF budžetu. Tāpat KM uzskata, ka visnopietnākā problēma kultūras sektorā ir četrkāršotais PVN grāmatām, un tieši te ir jāiegulda vislielākais intelektuālais un administratīvais resurss, lai grozītu šo latviešu oriģinālliteratūrai bīstamo normu.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa