1997.gada 6.maijā noteikumi Nr.169 "Dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtība" nosaka:

"3. Dzīvokļa īres maksā var iekļaut :

3.1. dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, nepārsniedzot Latvijas būvnormatīvā LBN 401 "Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi", Latvijas būvnormatīvā LBN 402 "Dzīvojamo tehniskās ekspluatācijas noteikumi" un Latvijas būvnormatīvā LBN 403 "Namīpašuma sanitārās kopšanas noteikumi" noteiktās namīpašumu ekspluatācijas, remonta un kopšanas izmaksas;".

Būvnormatīvs LBN 401 paredz, ka māju tehniskā uzturēšana ietver māju elementu un inženierietaišu tehnisko apkopi, māju kārtējo remontu, kapitālo remontu vai rekonstrukciju. Tāpat būvnormatīvs LBN 401 paredz, ka māju tehniskās uzturēšanas finansēšana tiek veikta atbilstoši gada ekspluatācijas tāmei un līdzekļus veido dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas maksas, iedalītais budžets un ārpusbudžeta līdzekļi.

Gribas arī atzīmēt 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.169, kuru 8.pantā ir teikts: "Dzīvokļa īres maksu (latos mēnesī) aprēķina pēc formulas:

Im – dzīvojamās mājas dzīvokļu kopējā platības viena kvadrātmetra uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas (lati mēnesī) katrai mājai atsevišķi, kur Q – dzīvokļu īres maksas paaugstinājums vai samazinājums procentos atkarībā no dzīvokļa labiekārtotības, stāva un citiem dzīvokļa kvalitātes faktoriem. Spak – maksa par pakalpojumiem, kas paredzēti dzīvojamo telpu īres līgumā. In – dzīvojamās mājas nolietojums (amortizācija) (lati gadā), kur amortizācija nav nekas cits, kā atskaitījumi dzīvojamās mājas atjaunošanai.

Jāatgādina, ka, pamatojoties uz Latvijas Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta noteikumiem Nr.185 "Par preču un pakalpojumu un tarifu veidošanu", Latvijas Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr. 263 "Par kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekami maksājumi par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem" (prot.Nr.48,22.§), kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1995.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.75 "Par izmaiņām "Metodiskajos norādījumos dzīvokļu īres paraugmaksas un konkrētās īres maksas noteikšanai"" un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma "Ūdensapgāde un kanalizācija" iesniegtos jaunos komunālo pakalpojumu tarifus, Rīgas dome nolemj:

1.Noteikt, ka dzīvokļu īres maksā nav iekļaujami šādi dzīvojamo māju ekspluatācijas izdevumi:

1.1. lifta uzturēšanas izmaksas;

1.2. atkritumu izvešanas un asenizācijas pakalpojumu izmaksas;

1.3. dzīvojamo māju koplietošanas telpu (kāpņu telpas, pagrabi u.c.) elektroenerģijas patēriņa izmaksas;

1.4. apkures sistēmas (ieskaitot dzīvokļos) apkalpošanas izmaksas.

2. Noteikt, ka par 1.punktā minētajiem dzīvojamo māju ekspluatācijas izdevumiem ar 1995.gada 3.novembri jāmaksā kā par komunālajiem pakalpojumiem."

No minētā ir nepārprotami skaidrs, ka maksa par ūdensvadu un kanalizācijas apkopi ir iekļauta īres maksā.

No juridiskā viedokļa būvnormatīvs ir administratīvs akts, kuram vajadzētu attiekties tikai uz tā izdevējiestādi, taču šajā gadījumā tas tika radīts, izpildot LR AP "Par Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" spēkā stāšanās kārtību" 3. punktu un izpildot LR MP 1993. gada 29.aprīļa uzdevumu Nr.35/16.

Kārtējo reizi redzam, ka, nosakot maksu par ūdens un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi, notiek tikai naudas iekasēšana par labu ēkas valdītājam (pārsvarā namu pārvaldei vai VNĪA). Šis atskaitījums nekādā veidā nav salīdzināms ar 1997.gada 6.maija noteikumiem Nr.169, kuru 8.pantā teikts, ka dzīvokļa īres maksu (latos mēnesī) aprēķina pēc dzīvojamās mājas dzīvokļu kopējā platības viena kvadrātmetra uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas (lati mēnesī) katrai mājai atsevišķi, tas nozīmē, ka šīs izmaksas var pārsniegt reālās, vai gluži pretēji — tikt iekasētas, neveicot nekādu darbu.

Būtisks ir arī fakts, ka neviens ne par ko neatbild, jo, lai es pierādītu, ka manā dzīvoklī brīžiem nav ūdens, vai tā spiediens ir ļoti zems, ir jāaicina ēkas apsaimniekotājs un liecinieki. Īpaši jauki tas ir reizēs, kad atrodies saziepējies dušā, – meklē atbildīgās personas un lieciniekus.

Lūdzu aizsargāt Rīgas iedzīvotājus un visādā veidā veicināt Rīgas domes lēmuma Nr.5774 atcelšanu un atzīšanu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Ilmārs Kalniņš,

juridisko zinātņu maģistrs