Šodien, 25. augustā, — Neatkarības diena

Alfredo Kasess Alvaress, Urugvajas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, par savas tautas neatkarības cīņu un Neatkarības dienas nozīmi urugvajiešu dzīvē!

— Urugvajas Republikas neatkarības process bija pilnīgi citāds nekā citās Latīņamerikas valstīs. Laikā, kad vai visas citas Latīņamerikas valstis cīnījās pret spāņiem, tā sauktā Orientālā grupa bija portugāļu Brazīlijas pakļautībā un veidoja tās tālāko dienvidu provinci.

Iegūstot 1822. gadā neatkarību no Portugāles, Brazīlija nonāca konfrontācijā ar šo austrumniecisko daļu. 1825. gada 19. aprīlī urugvajiešu revolucionāru grupa (slavenie 33 varoņi) sarīkoja sacelšanos, kas guva panākumus un ļāva pārņemt varu laukos. 25. augustā atbrīvotās zonas pilsētā tautas pārstāvji no visas zemes deklarēja šīs teritorijas neatkarību no Brazīlijas. Brazīlija pieteica karu. Konflikts ilga no 1825. gada decembra līdz 1828. gada augustam.

1828. gada 27. augustā ar Lielbritānijas starpniecību Brazīlija un Argentīna parakstīja Montevideo līgumu, ar kuru Argentīna un Brazīlija atsauca savas pretenzijas uz teritorijām, kas 3. oktobrī kļuva par jaunas neatkarīgas valsts sastāvdaļu.

Argentīna un Brazīlija sāka izvest savas armijas, un šajā laikā mūsu tikko izveidotā asambleja izstrādāja jaunās valsts konstitūciju, radīja savu karogu un valsts ģerboni. Konstitūcija oficiāli tika pieņemta 1830. gada 30.jūlijā, un līdz ar to tika pasludināta unitāra republika — "Republica Oriental del Uruguay" (Urugvajas Austrumu Republika).

Tātad šajā gadā Urugvaja kļuva patiesi neatkarīga valsts.

Kaut arī Floridas Asamblejā vēl tika pieņemta Neatkarības deklarācija, 1825. gada 25. augusts ir un paliek Urugvajas valsts dibināšanas diena.

— Kāda ir jūsu valsts jaunākā politiskā un ekonomikā attīstība?

— 1991. gadā Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja sāka vērienīgu integrācijas procesu, rezultātā tika izveidota muitas ūnija. Vēlāk arī Čīle un Bolīvija parakstīja attiecīgus līgumus un kļuva par Dienvidu kopējā tirgus organizācijas asociētajām loceklēm. Organizācijas darbības zona aptver 70% no Dienvidamerikas teritorijas ar 200 miljoniem iedzīvotāju. Pēdējos gados mūsu iekšējās reģionālās tirdzniecības apjomi sasnieguši 19 miljardus dolāru, neieskaitot ārpusreģionālo tirdzniecību.

Starptautiskā finansu krīze 1999. gada janvārī atstāja smagas sekas Brazīlijas ekonomikā, arī citas reģiona valstis bija spiestas devalvēt savu valūtu par 30 procentiem. Tagad tiek uzskatīts, ka, ciešāk sinhronizējot savu ekonomiku, kopējā tirgus dalībvalstis varētu novērst jaunu satricinājumu risku.

Kopējā tirgus valstu apspriedē pirms diviem mēnešiem Paragvajā tika pieņemts aicinājums organizācijas dalībvalstīm uzsākt savas makroekonomikas pārveidošanas politiku līdzīgi Māstrihtas līgumam.

Tādējādi mēs varam teikt, ka, pārvarot krīzes sekas, esam nonākuši pie jaunas stratēģijas, kas būs kopēja visām organizācijas dalībvalstīm un kas tiks turpināta līdz pat pilnīgai kopēja tirgus izveidei. Urugvajai ir pašai savas ostas, mūsu valsts ir nozīmīgs finansu centrs. Urugvajā ir augsti izglītota un prasmīga tauta. Līdz ar to mūsu zeme kļūs par patiesi nozīmīgiem vārtiem uz šo lielo tirgu.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Urugvajas attiecības?

— Urugvaja diplomātiskās attiecības ar Latviju nodibināja 1992.gada 6.jūlijā. Abas valstis augstu vērtē demokrātijas nostiprināšanu. Nozīmīga ir arī abu valstu uzticība savstarpējas cieņas, suverenitātes un teritoriālās integritātes principiem.