Pašlaik Latvijā monopoluzņēmumu uzraudzības institūcija (sabiedriskais regulators) ir tikai enerģētikas nozarē — Energoapgādes regulēšanas padome, mazākā mērā arī Telekomunikāciju tarifu padome.

Ministru kabineta deklarācija paredz līdz 2000.gada 1.janvārim izveidot vienotu sabiedrisko regulatoru visām valsts regulējamām nozarēm.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka tam ir vairākas būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar atsevišķiem nozaru regulatoriem:

1) tas ļauj kopumā novērtēt tā vai cita lēmuma ietekmi uz tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālo stāvokli. Šādā gadījumā tiek izslēgts variants, ka vairākās nozarēs tarifi tiek pacelti vienlaikus, tādējādi radot iedzīvotājiem pārmērīgu maksājumu slodzi;

2) regulators nenonāks kādas nozares vai politiskā atkarībā. Sabiedriskā regulatora darbinieki nekļūs par paklausīgiem izpildītājiem kāda atsevišķa monopoluzņēmuma diktētajiem noteikumiem, baidoties pazaudēt darbu;

3) vienoti un kopēji resursi — intelektuālie un materiāli tehniskie, kas ir racionālāk un lētāk, u.c.

Likumprojekts paredz šādas valsts regulējamās nozares — enerģētika (izņemot centralizēto siltumapgādi), telekomunikācijas, pasts, dzelzceļš; savukārt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atkritumu apsaimniekošanā, ūdensapgādē un kanalizācijā, kā arī centralizētajā siltumapgādē veiks pašvaldības.

Nepārprotami ir skaidrs, ka monopoluzņēmumu sniegtie pakalpojumi (arī piegādātās preces) ir dārgāki un to kvalitāte ir nekontrolējama gadījumā, ja šo uzņēmumu darbība netiek regulēta.

Neatkarīgu regulatoru galvenie uzdevumi:

- patērētāju interešu aizsardzība, lai tiktu sniegti kvalitatīvi pakalpojumi par pamatotiem tarifiem un nepieciešamības gadījumā arī izskatīti strīdi starp monopoluzņēmumiem un patērētājiem;

- investoru un valsts ekonomisko interešu saskaņošana;

- efektivitātes veicināšana nosauktajās nozarēs, kā arī efektīva starpnozaru sadarbība un koordinācija.

Kaspars Paupe,

EM preses sekretārs