Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 22.janvārī

ĀM: Par Latvijas valsts karoga likumprojektu

22.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ārlietu ministrijas iesniegtais Latvijas valsts karoga likumprojekts.

Likumprojekts izstrādāts, lai atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokolārajām normām noteiktu Latvijas valsts karoga lietošanas principus, Latvijas valsts karoga izgatavošanas kārtību, izgatavoto Latvijas valsts karogu kvalitātes kontroles mehānismu, kā arī veicinātu licencēšanas sistēmas ieviešanu personām, kas vēlas izgatavot Latvijas valsts karogus.

Likumprojektā noteiktas trīs būtiskas lietas, kas līdz šim nav nostiprinātas normatīvajos aktos.

• Definēta Latvijas valsts karoga krāsa pēc starptautiskās “Pantone” skalas, kas turpmāk būs juridiski saistoša visiem Latvijas valsts karogu izgatavotājiem. Līdz šim karoga krāsas jautājumos Valsts heraldikas komisija ir sniegusi tikai rekomendējošus norādījumus, kam nav juridiska spēka, tādēļ, izgatavojot Latvijas valsts karogus citā tonī, uzņēmējiem nav iespējams piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās sankcijas.

• Likumprojektā noteikta karogu protokolārā kārtība, lai visā valstī ieviestu vienotu karogu lietošanas principu.

• Lai popularizētu Latvijas valsts simbolu lietošanu sabiedrībā un stiprinātu nacionālo pašapziņu, likumprojekts paredz valstī ieviest Latvijas valsts karoga vimpeļa lietošanas tradīciju, līdzīgi kā tas ir Ziemeļeiropas valstīs.

Lai sabiedrībā popularizētu Eiropas Savienības vērtības un akcentētu Latvijas dalību šajā organizācijā, likumprojekts paredz, ka Eiropas Savienības karogs kopā ar Latvijas valsts karogu pastāvīgi jālieto pie Ministru kabineta, nozaru ministriju, vietējo un rajonu pašvaldību administrāciju ēkām un robežšķērsošanas vietās.

Tāpat noteikts, ka Eiropas Savienības karogs kopā ar Latvijas valsts karogu tiek lietots pie vēlēšanu iecirkņiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā un pie Valsts prezidenta oficiālās rezidences Rīgas pilī, kā arī pie Saeimas 9.maijā – Eiropas dienā.

Ārlietu ministrija uzskata, ka izstrādātais likumprojekts Latvijas valsts karoga tiesisko regulējumu padarīs efektīvāku un atbilstošu mūsdienu starptautiskajām paražu tiesībām.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par Valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā, to sagatavošanas un aizpildīšanas kārtību. 22.janvārī tiesību akta projekts tika nodots saskaņošanai ministrijās.

Saeima 2007.gada 15.novembrī pieņēma grozījumus Valsts statistikas likumā, kas paredz valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus apstiprināt Ministru kabinetā. Līdz šim veidlapu paraugus iepirkumu jomā apstiprināja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), saskaņojot ar Centrālās statistikas pārvaldi (CSB). Atbilstoši izmaiņām likumā CSB kārtējā gada finanšu līdzekļu ietvaros ir jāizstrādā valsts statistiskās informācijas programmu.

Pērn valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par Valsts statistiskās informācijas programmu 2009.gadam. Lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju saskaņā ar programmā noteikto, FM sadarbībā ar IUB ir izstrādājusi atbilstošu noteikumu projektu, ar kuru reglamentēs valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus iepirkumu jomā.

Par MK noteikumu projektu vēl lems Ministru kabinetā.

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu dārgmetālu un dārgakmeņu jomā

Valsts sekretāru sanāksmē 22.janvārī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtību un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtību.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, lai samazinātu saimnieciskās darbības veicējiem administratīvo slogu un nodrošinātu Eiropas Savienības regulas izpildi. Grozījumi tiesību aktā paredzēs, ka saimnieciskās darbības vietas ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem reģistrācija ir beztermiņa līdzšinējo piecu gadu vietā.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētām pusēm par izmaiņām MK noteikumos vēl lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Optimizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbu, kā arī ņemot vērā plašo interneta pieejamību un elektroniskā paraksta ieviešanu valsts pārvaldē, plānots, ka zvērinātie advokāti un zvērinātie tiesu izpildītāji izziņas no aģentūras par sociāli apdrošinātiem cilvēkiem turpmāk varēs saņemt elektroniski.

Līdz šim izziņas par sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pēc zvērinātu advokātu un zvērinātu tiesu izpildītāju pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sagatavoja un nosūtīja pa pastu.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos noteikumos par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas 22.janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

2009.gadā kopumā plānots izsniegt 65 tūkstošus izziņu. VSAA pērn izsniedza 50,7 tūkstošus izziņu.

LM: Par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību

Lai darba devēji vieglāk varētu veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un reģistrēšanu, Labklājības ministrija (LM) plāno vienkāršot nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību.

Tas noteikts LM izstrādātajā noteikumu projektā “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kas 22.janvārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar noteikumu projektu paredzēts, ka būs jāizmeklē nelaimes gadījumi darbā, kad darba nespēja ir ilgāka par trīs diennaktīm, nevis vienu diennakti, kā tas ir pašreiz. Salīdzinot ar pašreizējo kārtību, noteikumu projekts paredz vienkāršāku akta par nelaimes gadījumu formu, iekļaujot tajā tikai informāciju, kas attiecas uz nelaimes gadījumu, jo akta būtība ir konstatēt, vai nelaimes gadījums ir saistīts ar darbu.

Līdz ar to aktā būs jāidentificē cietušais, viņa darba devējs un jāapraksta nelaimes gadījuma apstākļi. Nobeigumā būs jādod slēdziens, vai nelaimes gadījums ir saistīts ar darbu vai ne. Plānots, ka akta forma būs uz vienas A4 formāta lapas.

Turpmāk akta formā nebūs jāiekļauj daudzi šobrīd prasītie kodi, un tam nebūs jāpievieno vairāki pašreiz prasītie dokumenti, kuri nav tieši attiecināmi uz nelaimes gadījumu.

Būs jāizmeklē arī nelaimes gadījumi, kad konstatēts inficēšanās risks, bet tūlītēja darba nespēja nav iestājusies. Šajā gadījumā paredzēta vienkāršota nelaimes gadījuma izmeklēšana. Tāpat vienkāršāk varēs izmeklēt tādus darba vietā notikušus nelaimes gadījumus kā, piemēram, ja nelaimes gadījums darbā ir ceļu satiksmes negadījums, ja nelaimes gadījums ir saistīts ar sportista profesionālo darbību (noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles vai treniņa laikā).

Noteikumu projekts paredz, ka būs jāizmeklē arī nelaimes gadījumi, kad iestājusies cietušā nāve darba vietā. Gadījumos, kad darba vietā nodarbinātais būs miris bez redzamiem miesas bojājumiem, darba devējam būs pienākums aizpildīt paziņojumu par mirušā pārvietošanu. Tas nepieciešams, lai Valsts darba inspekcija (VDI) varētu ātri noteikt, kur atrodas cietušā ķermenis, kā arī to, vai ir veikta, vai plānota patologanatomiskā izmeklēšana.

Vienlaikus darba devējam būs pienākums nekavējoties ziņot Valsts darba inspekcijai par visiem darba vietā notikušiem nelaimes gadījumiem. Pašlaik šāda informācija ir jāsniedz tikai par smagiem nelaimes gadījumiem.

Tāpat paredzēts vienkāršot paziņojuma formu par zaudējumiem, kas darba devējam radušies saistībā ar nelaimes gadījumu. Tajā būs jāiekļauj tikai nelaimes gadījuma akta reģistrācijas numurs un informācija par pārejošas darba nespējas ilgumu un izdevumiem, kas radušies cietušā darba nespējas rezultātā un saistībā ar bojātām iekārtām vai ēkām.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

LM: Par jaunu specializētu darbnīcu izveidi cilvēkiem ar redzes traucējumiem

Lai efektīvāk nodrošinātu cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespējas saņemt sociālos pakalpojumus, Sociālo pakalpojumu pārvalde sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību varēs saņemt Eiropas fondu atbalstu jaunu specializēto darbnīcu izveidošanai cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Šim nolūkam Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu turpmākajos piecos gados plāno ieguldīt vairāk nekā 700 tūkstošus latu jaunu specializēto darbnīcu izveidei un vides pieejamības uzlabošanai.

Tādējādi cilvēki ar redzes traucējumiem sociālos pakalpojumus varēs saņemt četrās jaunās specializētajās darbnīcās, no kurām viena atradīsies Rīgā, viena Kurzemē, bet divas Latgalē. Tāpat iecerēts uzlabot vides pieejamību sešos rehabilitācijas un dienas centros.

To paredz 22.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi ES fondu Darbības programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāti infrastruktūras pilnveidošanai.

Latvijā nopietnas redzes problēmas ir aptuveni 40 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 7000 ir praktiski neredzīgi. Tāpēc, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību visiem klientiem, rehabilitācijas centros nepieciešama vides pieejamības uzlabošana. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas daļa klientu sāk mācības vai iesaistās darba tirgū, bet daļai nodarbinātības sākšanai ir nepieciešams īpašs atbalsts, ko var nodrošināt specializētajās darbnīcās.

Labklājības ministrija ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 102,9 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no ERAF.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par pasākumiem darba strīdu izskatīšanas efektivitātes palielināšanai

22.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums par pasākumiem darba strīdu izskatīšanas efektivitātes palielināšanai, kurā analizēta pašreizējā darba strīdu izskatīšanas efektivitāte, kā arī piedāvāti vairāki varianti tās uzlabošanai.

Ziņojumā izskatīti vairāki iespējamie risinājumi darba strīdu ātrākai un efektīvākai izskatīšanai, tai skaitā speciālo tiesu vai šķīrējtiesu izveide, alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu izmantošanas veicināšana, efektīva pirmstiesas strīda risināšanas mehānisma izveide, tiesnešu apmācība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Speciālo tiesu vai šķīrējtiesu izveidošana ziņojumā izskatīta kā komersantu piedāvāts alternatīvs risinājums, atbildot uz kritiku par tiesu procesu neefektivitāti, izskatot darba strīdus.

Kā alternatīvi strīdu risināšanas mehānismi ziņojumā tiek izskatīti šķīrējtiesas izveidošanas kārtības un darbības pamatprincipu noteikšana un mediācija. Šajā sakarā Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu “Šķīrējtiesu likums”, kas 2008.gada 16.aprīlī iesniegts Valsts kancelejā, savukārt attiecībā uz mediāciju – Tieslietu ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts “Mediācijas ieviešana Latvijā civiltiesisko strīdu risināšanai” atbalstīts Ministru kabineta komitejā 2008.gada 8.decembrī.

Kā efektīvs pirmstiesas strīda risināšanas mehānisms ziņojumā izskatīta iespēja izveidot Valsts darba inspekcijas komitejas kā koleģiālas institūcijas, kas pēc iespējas īsākā laikā izskatītu individuālos darba tiesību strīdus.

Attiecībā uz tiesnešu apmācību un sabiedrības izglītošanu ziņojumā izskatīta iespēja veikt informējoša rakstura pasākumus, izdot informatīvus bukletus, kā arī veicināt tiesnešu savstarpējās pieredzes apmaiņu.

Ziņojumā secināts, ka speciālo darba tiesu izveide būtu finansiāli neizdevīgs pasākums, savukārt atbalstāma detalizētas izpētes sākšana par efektīva darba strīdu pirmstiesas risināšanas mehānisma izveidi un turpināms darbs pie alternatīvo strīdu risināšanas veidu izmantošanas veicināšanas.

Ziņojums nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu, Labklājības, kā arī Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministriju.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kadastrālās vērtēšanas attīstības modeļiem

22.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums par kadastrālās vērtēšanas attīstības modeļiem. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, kadastrālā jeb masveida vērtēšana ir sistēmiska īpašuma grupu vērtēšana uz noteiktu vienu datumu, visbiežāk uz 1.janvāri, vērtēšanu veicot ar standartizētu procedūru un statistiskās analīzes palīdzību. Kadastrālo vērtību noteikšanas process un metodes pēc būtības ir līdzīgas individuālajai vērtēšanai, tikai ņemot vērā, ka kadastrālajā vērtēšanā vienlaikus jānovērtē liels objektu skaits un izmaksām jābūt zemām, vērtības aprēķinam jālieto standartizēti aprēķina modeļi. Kadastrālā vērtēšana pamatā tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai.

Informatīvajā ziņojumā aplūkoti dažādi problēmjautājumi un piedāvāti iespējamie risinājumi.

Viena no problēmām, kas saistīta ar nekustamā īpašuma tirgus pirkuma informācijas apstrādi, ir pirkuma līgumos uzrādītā summa, proti, bieži tā mēdz būt zemāka par reāli maksāto, jo darījuma dalībnieki cenšas izvairīties no augstas valsts nodevas nomaksas pie īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir mainīt valsts nodevas aprēķina bāzi, taču, ņemot vērā šābrīža situāciju nekustamā īpašuma tirgū un ekonomikā kopumā, šāds risinājums ir atlikts.

Lai atjaunotu informāciju par būvniecības izmaksām, plānots izveidot Būvniecības informācijas sistēmu. Līdz tās ieviešanai pašvaldības reizi mēnesī Ekonomikas ministrijai sniegs informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm – tai skaitā arī ziņas par būvniecības izmaksām.

Risinājumi piedāvāti arī ēku vērtēšanas uzlabošanai. Tā kā ēkām objektam, veicot būvju kadastrālo uzmērīšanu, tiek noteikts tikai viens ēkas tips, daudzfunkcionālu ēku vērtēšanā kadastrālā vērtība atsevišķos gadījumos tiek aprēķināta neadekvāti, piemēram, tirdzniecības centrs ar daudzstāvu autostāvietu. Līdz ar to būtu jāparedz iespēja ēkas, kurai dažādo funkciju ietekme ir ievērojama, novērtēšana pa daļām.

Tā kā sabiedrības izpratne par kadastrālo vērtēšanu joprojām ir zema, paredzēts strādāt pie izvērstākas informācijas publiskošanas un skaidrošanas Valsts zemes dienesta interneta mājaslapā un presē.

Vērtēšanas modeļu izveide pamatā balstās uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzes rezultātiem. Lai modeļa izveide būtu efektīva, izstrādes procesā tiek analizēta arī ārvalstu pieredze, kas atvieglo eksperimentālā modeļa izveidi. Veidojot vērtēšanas modeli, jāņem vērā ne tikai izvēlēto parametru ietekme, savstarpējās saistības un nekustamā īpašuma tirgus situācija, bet arī šo datu ieguve un aktualizācija objektiem Kadastra informācijas sistēmā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu masveida vērtēšanu un ievērotu vienlīdzības principu.

Valsts zemes dienests turpinās aktīvi sadarboties ar citu institūciju speciālistiem, lai veicinātu izpratni nekustamā īpašuma vērtēšanas jautājumos, kā arī turpinās apzināt ārzemju praksi masveida vērtēšanā, lai celtu kadastrālās vērtēšanas kvalitāti Latvijā.

Informatīvā ziņojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Zemkopības ministrijai, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei, Valsts kancelejai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par pazeminātu dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu

Lai mazinātu birokrātismu valsts pārvaldē, 22.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk dzeramā ūdens pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības noteiks Sabiedrības veselības aģentūra (SVA).

Līdzšinējā kārtība paredz, ka veselības ministrs pēc SVA atzinuma uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi. Tādēļ, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanu un īpašo normu apstiprināšanas procedūru, Veselības ministrija rosina likumā noteikt, ka turpmāk SVA pēc pieteikuma izvērtēšanas varēs piešķirt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

Veselības ministrs Ivars Eglītis norāda: “Birokrātisma samazināšana veselības aprūpē ir viens no maniem uzstādījumiem, kopš sāku darbu kā veselības ministrs. Arī turpmāk esmu apņēmības pilns pārskatīt tās normas, kur lieks birokrātijas slogs kavē ātrāku lēmumu pieņemšanu.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem”, kas 22.janvārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Atbalstu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi – dīķsaimniecības, kuras saistību laikā, kas ir pieci gadi, saimniekos, izmantojot tādas metodes, kas samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi.

Lai saņemtu atbalstu, tā pretendentam līdz kārtējā gada 15.maijam Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā atrodas lielākās pieteikto dīķu platības, jāiesniedz iesniegums divos eksemplāros un LAD saņemto dīķu izvietojuma karte, kurā atzīmētas atbalstam pieteiktās dīķu platības un to izmantošanas veids, piemēram, mazuļu dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus dīķis.

Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri savu produkciju ražo tirgum un atbalstam pieteiks ne mazāk kā trīs hektārus dīķu platības, kā arī no viena hektāra dīķu platības būs realizējuši produkciju vismaz par 120 latiem.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa