Tiekoties ar komercbanku pārstāvjiem

Ceturtdien, 22.janvārī, finanšu ministrs Atis Slakteris tikās ar lielāko komercbanku pārstāvjiem, lai pārrunātu banku kreditēšanas iespējas, esošo debitoru stāvokli un starptautiskā finanšu aizdevuma izmantošanu.

A.Slakteris informēja tikšanās dalībniekus, ka atbalsts tautsaimniecībai tiks sniegts tikai un vienīgi atbilstoši budžeta un tā vadības likumos noteiktajiem ietvariem. No starptautisko finanšu institūciju aizdotajiem resursiem netiek plānoti nekādi ārpusbudžeta finansēšanas fondi, kuru resursi būtu dalāmi nozaru, uzņēmumu vai kādā citā griezumā.

Finanšu ministrs skaidroja: “Ir skaidri jāapzinās, ka starptautiskais aizdevums Latvijai nepieciešams, lai finansētu budžetā noteiktos atbalsta mehānismus. Atbilstoši aizdevuma nosacījumiem resursi tieši un nepastarpināti ārpus budžeta nevienam privātā sektora saņēmējam nav un nebūs pieejami, līdz ar to šobrīd nedrīkst notikt sacensība par to, kurā nozarē ir akūtākās problēmas. Arī lauksaimniecības nozares pārstāvjiem būs jāizmanto valsts budžetā noteiktie instrumenti.”

Par plānotajiem atbalsta mehānismiem finanšu ministrs norādīja: “Jau šogad Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu pasākumu īstenošanai paredzēti 800 miljoni latu ar pieaugošu summu turpmākajos gados. Valsts garantiju programmas jaudu plānojam palielināt līdz 500 miljoniem latu. Ar valsts garantijām un no Eiropas Savienības fondu resursiem izveidota kreditēšanas programma, galvenokārt fondu projektu apgūšanas finansēšanai, vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Vērtējam arī iespēju šo kreditēšanas programmu palielināt vēl par 200 miljoniem latu, īpaši novirzot līdzekļus uzņēmumu darbības pielāgošanas finansēšanai un to darbam saspringtajā preču un finanšu tirgus situācijā.”

Komercbanku pārstāvji apliecināja savu vēlmi aktīvi piedalīties tautsaimniecības atveseļošanas pasākumu īstenošanā, kā arī iespējamo sarežģījumu novēršanā. Bankas pauda gatavību iesaistīties grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu risināšanā. Par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem risinājumu realizācijai uzskatāma pašu kredītņēmēju savlaicīga iesaistīšanās, bankas informēšana un sava redzējuma izstrāde par izeju no situācijas, iespēju robežās lietojot arī valsts atbalsta instrumentus.

Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja banku “slikto” kredītu pārvaldības struktūras izveidošanu. Uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšanas mehānisma izstrādes nepieciešamība minēta arī valdības vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam. Tuvākajā laikā tiks izveidota oficiāla darba grupa, kas līdz marta beigām izvērtēs šādas pārvaldības struktūras veidošanas lietderību un apzinās iespējamos risinājumus, balstoties uz citu valstu pieredzi neatkarīgu aktīvu pārvaldītājinstitūciju izveidošanā. Darba grupā tiks iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts kases, Latvijas Bankas un citām saistītajām institūcijām.

Finanšu ministrija vērtēs arī iespēju uzņēmumiem, tostarp bankām, uz noteiktu laiku veidot ar uzņēmumu ienākumu nodokli nepaliekamus uzkrājumus.

Ar finanšu ministru Ati Slakteri tikās pārstāvji no Latvijas Komercbanku asociācijas, bankas “Swedbank”, Latvijas Krājbankas, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, SEB bankas, kā arī DnB NORD bankas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments