Par Lietuvas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā

Pie Valsts prezidenta:

Vakar, 26.janvārī, Rīgas pilī iepazīšanās vizītē pie Valsts prezidenta Valda Zatlera bija ieradies jaunais Lietuvas Republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Apsveicis A.Kubiļu ar stāšanos amatā, Valsts prezidents pauda gandarījumu par aktīvo un sekmīgo sadarbību, kas izveidojusies starp Latviju un Lietuvu. V.Zatlers izteica pārliecību, ka abu valstu kopīgās intereses Baltijas jūras reģionā un ciešā partnerība Eiropas Savienības un NATO ietvaros veicinās auglīgu starpvalstu sadarbību nākotnē.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar Lietuvas premjerministru apsprieda ekonomisko situāciju abās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas atveseļošanas plāniem, kā arī citiem instrumentiem – radikālām valsts pārvaldes un ekonomiskām reformām dažādās nozarēs, piemēram, izglītībā. Valsts prezidents uzsvēra, ka šis pārmaiņu laiks dod iespējas veikt reformas, taču valdībām gan Latvijā, gan Lietuvā ir jāvelta visas pūles reformu skaidrošanai, lai gūtu nepieciešamo sabiedrības atbalstu.

Tāpat abas amatpersonas sprieda par Latvijas un Lietuvas turpmāku sadarbību enerģijas tirgū. Pārrunājot Visaginas atomelektrostacijas jautājumus, Valsts prezidents uzsvēra, ka pēc iespējas drīzāka atomelektrostacijas celtniecība ir svarīgs priekšnosacījums elektroenerģijas deficīta mazināšanai nākotnē. Apspriežot Latvijas iesaisti Zviedrijas–Baltijas starpsavienojuma projektā, Valdis Zatlers un Andrjus Kubiļus bija vienisprātis, ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp Baltijas valstīm, sākot jau ar kopēja Baltijas valstu enerģijas tirgus attīstību.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja:

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze vakar, 26.janvārī, tikās ar Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Andrju Kubiļu.

Raksturojot abu valstu attiecības, G.Daudze uzsvēra, ka tās tradicionāli ir ļoti aktīvas un Latvija uz dienvidu kaimiņiem raugās kā uz labiem sadarbības partneriem, vienlaikus neaizmirstot par abu tautu kopīgajām etniskajām saitēm.

Amatpersonas pārrunāja ekonomisko situāciju Baltijas valstīs un iespējamos ekonomikas atveseļošanas pasākumus, kas palīdzētu nostādīt tautsaimniecību uz atjaunotnes ceļa.

A.Kubiļus norādīja, ka augstu vērtē parlamentu darbu šādos sociāli ekonomiskajos apstākļos, kas no politiķiem prasa izlēmību un spēju pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus.

Viņš skaidroja, ka arī Lietuvu piemeklējusi nopietna ekonomiskā lejupslīde un, līdzīgi kā Latvijā, parlaments ir veicis visai nepopulārus ekonomikas stabilizācijas pasākumus. Šā brīža aktualitāte ir biznesa stimulācijas pasākumu pakete. Tāpat gaidāmas būtiskas reformas arī augstākās izglītības un medicīnas nozarē. Kaimiņvalsts premjerministrs prognozēja, ka ekonomiskie procesi ļaus Lietuvai 2011.gadā pietuvoties Māstrihtas kritērijiem, kuru izpilde ir priekšnoteikums eiro ieviešanai.

Noslēgumā puses pārrunāja abu valstu sadarbību enerģētikas jomā, izsakot atbalstu Baltijas starpsavienojumu plāna izstrādei un jaunas atomelektrostacijas būvniecībai Visaginā. 

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta:

Vakar, 26.janvārī, oficiālā vizītē Latvijā ieradās Lietuvas Republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Vizītes laikā A.Kubiļus tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī apmeklēja Rīgas Lietuviešu vidusskolu, Okupācijas muzeju un Lietuvas vēstniecību Rīgā. Latvijas apmeklējums bija pirmā A.Kubiļus ārvalstu vizīte pēc stāšanās premjerministra amatā.

Dienas sākumā A.Kubiļus un Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis svinīgā ceremonijā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas kopā ar oficiālajām delegācijām tikās Ministru kabinetā.

I.Godmanis pauda gandarījumu, ka A.Kubiļus kā jaunais Lietuvas valdības vadītājs savā pirmajā ārvalstu vizītē devies tieši uz Latviju, kā arī atzīmēja abu valstu ekonomiskās sadarbības lielo nozīmi. A.Kubiļus pateicās par laipno uzņemšanu un atzīmēja, ka Latvija un Lietuva ir brāļu tautas, kuras uzticas un atbalsta viena otru.

Tiekoties Ministru kabinetā, A.Kubiļus un I.Godmanis galvenokārt pārrunāja Latvijas un Lietuvas ekonomisko situāciju. A.Kubiļus uzsvēra, ka abas valstis šobrīd saskaras ar līdzīga rakstura finanšu un ekonomiskajām problēmām, kas lielā mērā saistītas ar globālo ekonomikas recesiju un kurām piemīt reģionāla līmeņa īpatnības.

A.Kubiļus informēja, ka viņa vadītā valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti, kā arī plāno vistuvākajā laikā īstenot ekonomikas stimulēšanas plānu. I.Godmanis savukārt pastāstīja par īstenotajiem pasākumiem fiskālajā, nodokļu politikas un banku sistēmas stabilizācijas jomā Latvijā.

Amatpersonas atzina, ka abas valstis šobrīd atrodas līdzīgā situācijā. Tādējādi šis ir piemērots laiks, lai pastiprinātu sadarbību un īstenotu kopīgus projektus. Enerģētika un enerģijas drošība tika atzīmēta kā viena no jomām, kurā jāaktivizē abu valstu sadarbība.

I.Godmanis un A.Kubiļus pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai integrētu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu, kā arī lai izveidotu jaunus elektroenerģijas savienojumus starp Baltiju un Skandināvijas valstīm, un starp Lietuvu un Poliju. Lietuvas puse izteica priekšlikumu sagatavot un nosūtīt kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu iekļaut starpsavienojuma izveidi starp Baltiju un Zviedriju Eiropas Savienības prioritāro projektu sarakstā, piešķirot šim mērķim Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

I.Godmanis un A.Kubiļus pārrunāja arī nesen notikušās protesta akcijas Rīgā un Viļņā, secinot, ka abās valstīs tās notikušas līdzīgu iemeslu dēļ.

Lietuvas Republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus preses konferencē uzsvēra: “Līdzīgi kā Latvijā, Lietuvā šobrīd tiek īstenotas vairākas būtiskas reformas ne tikai fiskālajā un ekonomikas jomā, bet arī izglītības un veselības nozarē. Līdz ar to sabiedrības neapmierinātība ir dabiska pretreakcija. Taču reformas šādā grūtā situācijā ir nepieciešamas un protesti faktiski ir neizbēgami. Tas ir normāli jebkurā Eiropas valstī. Svarīgi ir nevis tas, cik daudz ir protestu, bet gan tas, cik daudz un cik dziļas reformas tos izraisa.”

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments