Par piedāvājumiem lauksaimniecības stabilizēšanai

Zemkopības ministrs:

27.janvārī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar lauksaimniekiem, lai iepazīstinātu ar nozares stabilizācijas pasākumiem.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir iesniegusi valdībā konkrētus priekšlikumus situācijas stabilizēšanai lauksaimniecībā, kas iestrādājami kopējā ekonomikas stabilizācijas plānā. Tos atzinīgi novērtējuši arī lauksaimnieki. 26.janvārī Mārtiņš Roze tikās ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, finanšu ministru Ati Slakteri un premjeru Ivaru Godmani, lai vienotos par konkrētiem pasākumiem ZM sagatavoto priekšlikumu īstenošanai.

Ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā, Zemkopības ministrijai tomēr ir izdevies ārpus paredzētā budžeta ierobežojumiem šā gada 1.ceturksnī panākt papildu finansējumu 50 miljonu apjomā ES tiešo maksājumu veikšanai. Janvārī Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem dažādos tiešmaksājumos un maksājumos par investīciju projektiem izmaksās kopumā aptuveni 73,5 miljonus latu.

Zemkopības ministrs vērsīsies valdībā ar prasību piešķirt papildus 24 miljonus latu, lai nodrošinātu visu stabilizācijas pasākumu ieviešanu – atbalstu kredītsaistību atvieglošanai, to pārstrukturēšanu, atbalstu kredītu garantijām, atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijai, kā arī izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos un uzņēmējdarbību regulējošos normatīvajos aktos.

M.Roze ierosinās arī izmaksāt nacionālās subsīdijas pēc paātrināta grafika gan kredītprocentu atmaksai, gan ciltsdarba maksājumiem un citus maksājumus, jo sējas laiks tuvojas un lauksaimniekiem šī nauda ir nepieciešama jau tagad. Zemkopības ministrija ir izdevusi rīkojumu, ar kuru tiek paplašinātas Lauku attīstības fonda kredītgarantijas iespējas lauksaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu iegādei.

 “Tāpat jānorāda, ka Lauku atbalsta dienestā veiksmīgi un bez kavējumiem turpinās Eiropas Savienības finansējuma apguve,” uzsver M.Roze.

Turklāt Eiropas Komisijā (EK) ir izdevies panākt eksporta kompensāciju atjaunošanu, tajā skaitā arī piena produktiem, piemēram, sviestam, sieriem un vājpiena pulverim. No 1.janvāra ir atvērta arī atbalsta shēma sviesta privātai uzglabāšanai, kas tika ieviesta kā zināms ārkārtas tirgus atbalsta pasākums, jo parasti šis atbalsts tiek atvērts tikai 1.martā. Savukārt, sākot ar 1.martu, tiks iedarbināts intervences mehānisms sviestam un sausajam vājpiena pulverim.

Tāpat kā pērn, arī šogad Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu atļaut sākt vienotā platību maksājuma avansa izmaksu jau no 16.oktobra, lai gan saskaņā ar tiešo maksājumu piemērošanas kārtību to sāk maksāt tikai no 1.decembra.

Zemkopības ministram paredzētas regulāras tikšanās ar lauksaimniekiem arī turpmāk, lai pārrunātu un pēc iespējas ātrāk risinātu problēmas nozarē un nodrošinātu tās sekmīgu darbību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome:

26.janvārī zemnieku organizācijas tikās ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un Ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai izvirzītu lauksaimnieku prasības, par kuru izpildi nedēļas laikā valdībai jāpieņem lēmumi.

Galvenās lauksaimnieku izvirzītās prasības ir:

• kredītu pamatsummas atlikšana uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus;

• ES tiešo maksājumu izmaksa līdz 31.martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējoša izmaksa divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšana atbalstam lauksaimniecībai;

• atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara sezonai;

• piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsvēra: “Vēlamies, lai visas problēmas, par ko šobrīd esam informējuši premjeru un pārējos atbildīgos ministrus, tiktu risinātas steidzami. Ja pamatprasības tiks izpildītas, tad piena nozare spēs izdzīvot un sagaidīs stabilizāciju tirgū, taču, ja prasības tiks izpildītas daļēji, tad neatgriezeniska saimniekošanas pārtraukšana skars lielu daļu saimniecību ne tikai piena lopkopībā, bet ķēdes reakcijā arī visas pārējās nozaru grupas. Esam izvirzījuši konkrētas prasības, kuras pieprasām izpildīt nedēļas laikā.”

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Ilze Aizsilniece teica: “Esam iepazīstinājuši Ministru prezidentu I.Godmani ar mūsu prasībām. Dodam nedēļu laika izskatīt mūsu priekšlikumus, lai pēc tam saņemtu konkrētu atbildi, ko valdība var un ko nevar izpildīt. Tad skatīsimies, kā rīkoties tālāk. Viss ir jādara ātri. Kaut neliels finansējums piena ražošanas nozarē jāieplūdina jau tuvākajās divās nedēļās, ja ne, varam gaidīt masveida bankrotus. Jebkurā gadījumā – nepieļausim lauksaimniecības iznīkšanu laukos!”

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja stāsta: “Sākumā tikšanās līdzinājās neveiksmīgai preses konferencei. Jau kopš rudens valdība zina, ka valsts ekonomika krīt ar pieaugošu ātrumu. Mēs gaidījām, ka ministri būs pārdomājuši un savstarpēji saskaņojuši iespējamos risinājumus lauku uzņēmējdarbības krīzei. Tomēr vienīgi Ministru prezidents demonstrēja vēlmi izprast un risināt lauksaimniecības nozares problēmas. Tika pārrunātas atsevišķas lauksaimnieku ekonomiskās prasības un iespējas, ko šajā sakarā darīt. Tagad valdībai ir nedēļa mājasdarbu pildīšanai. Taču šādi nevar izairēt grimstošu kuģi – ar kapteini vien, bez komandas.”

Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste