Ministru kabineta noteikumi Nr.42

Rīgā 2009.gada 13.janvārī (prot. Nr.3 32.§)

Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta septīto daļu un desmitās daļas 2. un 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā nosakāma antropogēno slodžu ietekme uz pazemes ūdensobjektiem;

1.3. pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus.

2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmu, lai sasniegtu apsaimnie­košanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) apzina pazemes ūdens resursus, izpēta antropogēno slodžu ietekmi uz pazemes ūdensobjektiem un novērtē pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.

3. Valsts un pašvaldību institūcijas pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tām informāciju, kas nepieciešama, lai apzinātu pazemes ūdens resursus, noteiktu antropogēnās slodzes un novērtētu pazemes ūdensobjektu kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli.

II. Pazemes ūdens resursu apzināšana un antropogēno slodžu noteikšana

4. Aģentūra sagatavo pazemes ūdens­objektu sākotnējo raksturojumu, lai noskaidrotu to ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, robežas, izmantošanas veidus un saistību ar virszemes ūdeņu vai sauszemes ekosistēmām.

5. Sagatavojot pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu, aģentūra izmanto monitoringa datus un citus datus par hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, augsnes īpašībām, pazemes ūdeņu ieguvi un notekūdeņu novadīšanu, kā arī informāciju par zemes izmantošanas veidiem attiecīgajā upju baseinu apgabalā. Sagatavojot pazemes ūdensobjekta sākotnējo raksturojumu, nosaka:

5.1. ūdensobjekta ģeoloģiskās robežas plānā un griezumā;

5.2. ūdensobjekta ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un hidrodinamiskos apstākļus (piemēram, pazemes ūdeņu ūdensšķirtnes, plūsmas virzienu un ūdens bilanci, pazemes ūdens baseinu dabiskās vai mākslīgās papildināšanas avotus, noplūdes apgabalus, aizsargātību pret piesārņojumu, sedzošo slāņu vispārējo raksturojumu tajā teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdens resursi);

5.3. aerācijas zonu pazemes ūdensobjekta teritorijā;

5.4. antropogēno slodžu vispārējo ietekmi uz pazemes ūdensobjektu (piemēram, punktveida un difūzā piesārņojuma avoti, kas ietekmē pazemes ūdensobjektu, pazemes ūdensobjekta izmantošana ūdens ieguvei, pazemes ūdeņu līmeņa mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana);

5.5. tos pazemes ūdensobjektus, ar kuriem ir saistītas no tiem tieši atkarīgas virszemes ūdeņu ekosistēmas vai sauszemes ekosistēmas.

6. Pēc sākotnējā raksturojuma sagatavošanas aģentūra nosaka pazemes ūdens­objektus, ņemot vērā pazemes ūdens horizontu robežas plānā un griezumā un to piesaisti virszemes ūdensobjektiem.

7. Aģentūra nosaka pazemes ūdensobjektus atbilstoši šādiem kritērijiem:

7.1. pazemes ūdensobjekta ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu īpatnības;

7.2. pazemes ūdeņu kvalitāte;

7.3. antropogēnās darbības ietekme uz pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli un ķīmisko kvalitāti;

7.4. pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju ūdensapgādē;

7.5. pazemes ūdens horizonta saistība ar virszemes ekosistēmām.

8. Ja pazemes ūdensobjekta sākotnējais raksturojums, kā arī antropogēno slodžu novērtējuma rezultāti liecina, ka vides kvalitātes mērķu vai veicamo pasākumu noteikšanai nepieciešams pazemes ūdensobjektu sīkāks iedalījums, sākotnēji noteiktos pazemes ūdensobjektus sadala apakšobjektos. Pazemes ūdens apakšobjektus iedala atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ūdensobjekta daļas, kuru ģeoloģiskā uzbūve, hidroģeoloģisko un hidrodinamisko apstākļu raksturīgās īpašības atšķiras no attiecīgajām īpašībām pārējā pazemes ūdensobjektā;

8.2. ūdensobjekta daļas, kurās konstatētas dabiskās hidroķīmiskās anomālijas;

8.3. ūdensobjekta daļas, kurām ir svarīga nozīme ūdensapgādē;

8.4.  ūdensobjekta daļas, kurās radušās pārmaiņas intensīvas antropogēnās darbības dēļ.

9. Pazemes ūdensobjektus un apakšobjektus norāda attiecīgajā apsaimniekošanas plānā. Aģentūra var mainīt pazemes ūdensobjektu iedalījumu, kad tiek atjaunots apsaimniekošanas plāns.

10. Pamatojoties uz sākotnējā raksturojuma rezultātiem, aģentūra identificē pazemes ūdensobjektus vai apakšobjektus, kuros ir risks nesasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska ūdens­objekti). Ja nepieciešams, riska ūdensobjektiem sagatavo to hidroģeoloģisko un ģeoloģisko apstākļu, kā arī antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu. Antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu nosaka visiem pazemes ūdensobjektiem, kuri šķērso Latvijas robežu ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

11. Sagatavojot riska ūdensobjektu hidroloģisko un ģeoloģisko apstākļu papildu raksturojumu, aģentūra precizē:

11.1. riska ūdensobjekta ģeoloģisko uzbūvi, ūdens horizontu izplatību un tipu, kā arī sprostslāņu izplatību;

11.2. filtrācijas īpatnības katrā riska ūdensobjekta ūdens horizontā vai ūdens horizontu kompleksā, dabisko izolāciju no virszemes piesārņojuma, kā arī ūdens resursu papildināšanas un noplūdes apstākļus;

11.3. sedzošo slāņu vispārējo raksturojumu teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdens resursi (piemēram, sedzošo slāņu biezums, porainība, ūdenscaurlaidība un absorbcijas īpašības);

11.4. hidroģeoloģiskā griezuma stratifikāciju vienā riska ūdensobjektā;

11.5. mijiedarbības apjomu starp riska ūdensobjektu un ar to hidrodinamiski saistītajiem virszemes ūdeņiem un no tā atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

11.6. pazemes ūdeņu plūsmas virzienu un apmaiņas ātrumu starp riska ūdensobjektu un ar to saistītajiem virszemes un pazemes ūdensobjektiem;

11.7. vidējā apjoma aprēķinus, par kādu gadā papildinās pazemes ūdens resursi (izmanto pazemes ūdeņu bilances novērtējumu un hidroģeoloģiskos modeļus);

11.8. pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu (norāda antropogēnās darbības ietekmi uz vielu sastāvu un koncentrāciju).

12. Sagatavojot antropogēnās slodzes ietekmes papildu raksturojumu, aģentūra apkopo šādu informāciju:

12.1. visas ūdens ņemšanas vietas, kurās diennaktī vidēji iegūst vairāk nekā 10 kubikmetru pazemes ūdeņu vai no kurām iegūst dzeramo ūdeni vairāk nekā 50 personām, kā arī vidējo gadā iegūtā ūdens daudzumu katrā no minētajām vietām;

12.2. pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva dabiskais fona līmenis (tāda vielas koncentrācija vai ķīmisko kvalitāti raksturojoša rādītāja vērtība pazemes ūdensobjektā, kas atbilst cilvēka darbības neietekmētiem vai ļoti maz ietekmētiem apstākļiem) ūdens ieguvei izmantotajā pazemes ūdensobjektā un iegūtā ūdens ķīmiskā kvalitāte;

12.3. visi punkti, kuros pazemes ūdeņu krājumu mākslīgi papildina, kā arī ievadītā ūdens daudzums un ķīmiskais sastāvs;

12.4. piesārņojošo vielu absorbēšanās spēja augsnē un sadalīšanās (noārdīšanās) ātrums pazemes ūdeņu horizontos, kā arī zemes lietošanas veidi teritorijā, no kuras papildinās pazemes ūdeņu resursi;

12.5. darbības, kas ietekmē pazemes ūdens resursu dabisko papildināšanos;

12.6. dabiskas vai mākslīgas izcelsmes piesārņojošo vielu fona līmenis, tai skaitā vielu un jonu vai to rādītāju paaugstinātais fona līmenis, kas rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, un šo vielu koncentrācijas maiņas tendences ilgākā laikposmā.

13. Pamatojoties uz papildu raksturojumā un antropogēno slodžu novērtējumā sniegto informāciju, novērtējot ūdensobjekta stāvokļa ietekmi uz virszemes ūdeņiem un ar tiem saistītajām sauszemes ekosistēmām, virszemes ūdensobjekta gultnes regulēšanu, aizsardzību pret plūdiem, meliorāciju, kā arī saimnieciskās darbības attīstību, aģentūra nosaka, kuriem pazemes ūdensobjektiem upju baseinu apsaimniekošanas plānā ir piemērojami Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētie izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanai vai sasniegšanai.

III. Pazemes ūdensobjektu klases un pazemes ūdeņu kvalitātes kritēriji

14. Aģentūra novērtē pazemes ūdens­objektus un apakšobjektus, salīdzinot datus par to stāvokli ar kritērijiem, kas atbilst labai vai sliktai pazemes ūdeņu ķīmiskajai kvalitātei, kā arī labam vai sliktam pazemes ūdeņu kvantitatīvajam stāvoklim. Saskaņā ar novērtējumu visus pazemes ūdensobjektus iedala labas kvalitātes klasē vai sliktas kvalitātes klasē. Ja pazemes ūdensobjekta kvalitāte pēc dažādiem kritērijiem atbilst atšķirīgām kvalitātes klasēm, aģentūra attiecīgo pazemes ūdensobjektu iedala zemākā kvalitātes vai kvantitatīvā stāvokļa klasē.

15. Pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo stāvokli novērtē, pamatojoties uz pazemes ūdeņu līmeņa mērījumiem, kā arī izmantojot pazemes ūdeņu līmeņu kartes horizontiem vai to kompleksiem. Pamatojoties uz monitoringa un sākotnējā raksturojuma rezultātiem, katram pazemes ūdensobjektam nosaka tipiskās pazemes ūdeņu līmeņa sezonas svārstības un analizē pārmaiņu tendences, ņemot vērā gada vidējo nokrišņu daudzumu un citus faktorus, kas ietekmē pazemes ūdeņu līmeni.

16. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir labs, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

16.1. iegūtie dati par pazemes ūdeņu līmeni pazemes ūdensobjektā liecina, ka ilgā laikposmā novērotais gada vidējais pazemes ūdeņu ieguves apjoms nepārsniedz pieejamos pazemes ūdens resursus (nosaka kā starpību starp ilgā laikposmā novēroto pazemes ūdensobjekta gada vidējo atjaunošanās ātrumu un ilgā laikposmā novēroto gadskārtējo plūsmas ātrumu), kas nepieciešami Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ar šo ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdeņos, lai izvairītos no šādu ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes būtiskas pasliktināšanās un būtiska kaitējuma ar tiem saistītajām sauszemes ekosistēmām;

16.2. antropogēnās darbības izraisītās pazemes ūdeņu līmeņa maiņas netraucē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar pazemes ūdensobjektu;

16.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir īslaicīga vai ir pastāvīga tikai ierobežotā teritorijā un nerada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī neliecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

17. Pazemes ūdensobjekta kvantitatīvais stāvoklis ir slikts, ja:

17.1. pazemes ūdensobjekta monitoringā iegūtie gada vidējie pazemes ūdeņu līmeņa rādītāji liecina, ka pazemes ūdeņu līmenis pazeminās un pazemināšanās nav saistīta ar nokrišņu daudzumu vai citiem dabiskiem faktoriem;

17.2. pazemes ūdeņu līmeņa maiņa pasliktina virszemes ūdensobjekta stāvokli;

17.3. pazemes ūdeņu līmeņa maiņas izraisītā pazemes ūdeņu plūsmas virziena maiņa ir ilgstoša vai ir pastāvīga plašā teritorijā un rada sālsūdeņu vai cita veida intrūziju, kā arī liecina par ilgstošu un skaidri konstatējamu pazemes ūdeņu plūsmas maiņas tendenci.

18. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir laba, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

18.1. ūdens ķīmiskais sastāvs atbilst dabiskajam ūdens ķīmiskajam sastāvam, kas raksturīgs attiecīgajam ūdensobjektam, un monitoringā konstatēts, ka piesārņojošo vielu koncentrācija nevienā monitoringa punktā nepārsniedz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos vides kvalitātes normatīvus vai ūdens ķīmiskais sastāvs riska pazemes ūdensobjektā nepārsniedz vides kvalitātes normatīva noteikto robežvērtību, kas izteikta kā atsevišķas piesārņojošās vielas, piesārņojošo vielu grupas vai piesārņojuma rādītāja koncentrācija vai vērtība, kuru nevajadzētu pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi (turpmāk – piesārņojošo vielu robežvērtība);

18.2. vienā vai vairākos monitoringa punktos piesārņojošo vielu gada vidējā aritmētiskā koncentrācija pārsniedz noteiktos vides kvalitātes normatīvus vai piesārņojošo vielu robežvērtības, bet pazemes ūdensobjekta novērtējumā, ņemot vērā piesārņojuma izplatības apjomu, ir konstatēts, ka:

18.2.1. piesārņojošo vielu koncentrācija nerada būtisku risku videi;

18.2.2. piesārņojums nav būtiski pasliktinājis attiecīgā ūdensobjekta izmantošanu cilvēku vajadzībām;

18.3. nenotiek sālsūdeņu vai cita veida intrūzija pazemes ūdensobjektā vai citas nelabvēlīgas pārmaiņas; 

18.4. pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte netraucē sasniegt vides kvalitātes mērķus ar pazemes ūdensobjektu saistītajos virszemes ūdensobjektos, nepasliktina attiecīgo virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, kā arī būtiski neietekmē sauszemes ekosistēmas, kuras ir tieši saistītas ar šo pazemes ūdensobjektu un mitrājiem.

19. Ja pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti klasificē kā labu saskaņā ar šo noteikumu 18.2.apakšpunktu, Vides ministrija, lai aizsargātu ūdens ekosistēmas, sauszemes ekosistēmas un cilvēku vajadzībām izmantojamos pazemes ūdeņus, kas atkarīgi no šīs objekta daļas, veic nepieciešamos pasākumus tajā objekta daļā, kuras monitoringā konstatēts vides kvalitātes normatīvu vai piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegums.

20. Pazemes ūdensobjekta ķīmiskā kvalitāte ir slikta, ja piesārņojuma vai citas antropogēnās slodzes dēļ ūdenī konstatēto dabisko un piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvus, ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vērtības vai piesārņojošo vielu robežvērtības.

21. Pamatojoties uz aģentūras veikto pazemes ūdensobjekta sākotnējo raksturojumu un pazemes ūdeņu monitoringa datiem, kā arī uz attiecīgo piesārņojošo vielu gada vidējās aritmētiskās koncentrācijas un šo piesārņojošo vielu noteiktās robežvērtības rezultātu starpību monitoringa vietā, riska ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti novērtē attiecībā uz katru piesārņojošo vielu, kura rada risku, ka pazemes ūdensobjekts nesasniegs labu ķīmisko kvalitāti.

22. Lai aģentūra varētu precīzi novērtēt pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti, veic vismaz normatīvajā aktā par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto ķīmisko parametru un dzelzs jonu koncentrācijas mērījumus. Ņemot vērā konkrētā pazemes ūdensobjekta vai apakš­objekta īpatnības, visiem ķīmisko kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem nosaka fona koncentrāciju un, pamatojoties uz monitoringa datiem, aprēķina ķīmisko kvalitāti raksturojošo rādītāju vidējās vērtības. Ja kvalitāti raksturojošajiem rādītājiem ir noteikti vides kvalitātes normatīvi, aprēķina katrā monitoringa stacijā iegūto rezultātu vidējās vērtības. Izmantojot šo noteikumu 5.punktā minēto pazemes ūdensobjektu sākotnējo raksturojumu, aģentūra katram riska ūdensobjektam nosaka un vides ministrs apstiprina sarakstu ar visu to piesārņojošo vielu robežvērtībām, kas raksturo ūdensobjektu kā riska ūdensobjektu. Piesārņojošo vielu robežvērtības nosaka, ņemot vērā:

22.1. šo noteikumu 11. un 12.punktā minēto riska ūdensobjekta papildu raksturojumu, zinātniskās atziņas un pieredzi toksikoloģijas un ekotoksikoloģijas jomā, kā arī informāciju par iemesliem, kas traucētu esošai vai paredzamai pazemes ūdeņu kā dzeramā ūdens avota izmantošanai;

22.2. piesārņojošo vielu izcelsmi, iespējamo sastopamību dabā, toksiskumu un izplatīšanās tendences, noturību un bioakumulācijas potenciālu;

22.3. datu kvalitātes novērtējumu un citu pieejamo informāciju par konkrēto ūdensobjektu.

23. Ja pazemes ūdensobjekts daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji citas valsts teritorijā, tai skaitā arī tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, šo noteikumu 22.punktā minētās piesārņojošo vielu robežvērtības nosaka, sadarbojoties ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

24. Šo noteikumu 22.punktā minēto piesārņojošo vielu robežvērtību sarakstu pārskata un veic grozījumus sarakstā šādos gadījumos:

24.1. ja monitoringā konstatēts, ka pazemes ūdensobjekts vairs nav pakļauts riskam, ko rada attiecīgais piesārņojums, un līdz ar to piesārņojošo vielu noteikto robežvērtību var svītrot no saraksta;

24.2. ja, pamatojoties uz jaunāko informāciju un ekspertu atzinumiem, ir nepieciešams grozīt esošās robežvērtības vai noteikt citu piesārņojošo vielu robežvērtības;

24.3. lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, papildus šo noteikumu 24.2.apakš­punktā minētajam nosacījumam ir nepieciešams atkārtoti iekļaut sarakstā tās piesārņojošo vielu robežvērtības, kas tika svītrotas iepriekš.

25. Aģentūra upju baseinu apsaimniekošanas plānos par katru riska ūdensobjektu iekļauj šo noteikumu 11. un 12.punktā minēto informāciju, ķīmiskās kvalitātes novērtējuma kopsavilkumu un informāciju par apstiprinātajām piesārņojošo vielu robežvērtībām, izmaiņām piesārņojošo vielu robežvērtību sarakstā un saikni starp robežvērtībām un novērotajiem fona līmeņiem, kā arī par vides kvalitātes mērķiem un vides kvalitātes normatīviem un informāciju par piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendenci.

IV. Noslēguma jautājums

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.857 “Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 30.janvāri.