Eiropas Parlaments: Par pamattiesību stāvokli Eiropā no 2004. līdz 2008.gadam

Eiropas Parlaments (EP) 14.janvārī pieņēma ziņojumu, kurā izvērtē, kā Eiropas Savienība no 2004. līdz 2008.gadam īstenojusi pamattiesības – vērtības, ko EP uzskata par prioritārām. Deputāti pauž bažas “par daudzajiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas pārkāpumiem”, norādot uz privātās dzīves apdraudējumiem cīņā pret terorismu, mazākumtautību diskrimināciju, dzimumu un sociālo nevienlīdzību.

Deputāti ziņojumā uzsver, ka pēdējos gados cīņa pret terorismu dažkārt kalpojusi par attaisnojumu, lai pazeminātu cilvēktiesību un pamatbrīvību standartus, jo īpaši privātuma tiesības. Dokumentā pievērsta uzmanība romu kopienas segregācijai, diskriminācijai pret viendzimuma pāriem, reģionālajām un mazākumtautību valodām, kā arī mazākumtautību tiesībām kopumā.

“Nākotnē, sagatavojot šādus ziņojumus, mūsu mērķis būtu ne vien minēt problēmas, bet arī nosaukt dalībvalstis, kas pārkāpj noteiktas pamattiesības,” debatēs, uzstājoties savas politiskās grupas vārdā, ieteica Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa). Atsaucoties uz principu nesaukt dalībvalstis vārdā un minot Latvijas piemēru, deputāte uzsvēra: atsakot iedzīvotājiem, kas valstī dzīvo ilgtermiņā, tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, “tiek apdraudēta sociālā un politiskā integrācija”.

Deputāte Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa) pauda viedokli, ka ziņojums, “cenšoties veidot universālu skatījumu, ir sanācis vienpusīgs un nelīdzsvarots”. Deputātes skatījumā tajā nav ievērotas atšķirības dažādās valstīs. “Arī ieteikums katras minoritātes pārstāvjiem nodrošināt tiesības izglītoties un runāt dzimtajā valodā ir pretrunā ar pamattautas tiesībām savā valstī runāt savā valodā,” norādīja deputāte.

Ziņojumā norādīts, ka “tiesības runāt un izglītību iegūt personas dzimtajā valodā ir viena no būtiskākajām pamattiesībām”. Pievēršoties bezvalstnieku tiesībām, pausts viedoklis, ka “bezvalstnieki, kas dalībvalstīs dzīvo pastāvīgi, Eiropas Savienībā ir īpašā stāvoklī, dažās dalībvalstīs viņiem ir izvirzītas prasības, kas nav pamatotas vai patiešām nepieciešamas”.

Ziņojumā pievērsta uzmanība arī ārvalstnieku un imigrantu integrācijas trūkumam, ksenofobijas un naida izpausmēm plašsaziņas līdzekļos, kā arī vārda brīvībai masu medijos.

Parlaments 14.janvārī par ziņojumu tikai balsoja: debates notika iepriekšējā plenārsēdē 17.decembrī. Parlaments iniciatīvas ziņojumu pieņēma ar 410 balsi par, 261 pret, 67 atturoties. Šāda veida ziņojumi nav saistoši, tomēr tie pauž Parlamenta kopējo oficiālo nostāju.

Eiropas Parlamenta preses dienests