Eiropas Komisija: Par ieguldījumiem enerģētikā un interneta infrastruktūrā

Īstenojot ES atveseļošanas plānu, kuru Eiropadome apstiprināja 2008.gada decembra sanāksmē, Eiropas Komisija 28.janvārī ir nākusi klajā ar priekšlikumiem veikt ieguldījumus būtiskos enerģētikas un interneta platjoslas infrastruktūras projektos. Ar tiem tiks dots tik nepieciešamais stimuls ES ekonomikai īstermiņā, vienlaikus pievēršoties tādam stratēģiskam mērķim kā energoapgādes drošība. No pasākumu kopuma ieguvējas būs visas dalībvalstis.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “ES atveseļošanas plāna galvenā tēma ir stratēģiskie ieguldījumi – īstermiņa stimuls, lai risinātu ilgtermiņa mērķus. Tieši to Komisija šodien ir pieņēmusi – konkrētu projektu sarakstu, lai ES budžeta neizlietotos līdzekļus 5 miljardu eiro apmērā novirzītu spēcīgākas Eiropas veidošanai ilgtermiņā. Mums jāņem vērā nesenās gāzes krīzes mācība un jāveic būtiski ieguldījumi enerģētikā. Tāpat mums jādod stimuls Eiropas ekonomikai, nodrošinot “telekomunikāciju lielceļus” lauku rajonos. Komisija ir apņēmības pilna strādāt kopā ar dalībvalstīm, kas visas būs ieguvējas no mūsu ierosinātajiem pasākumiem, lai atdzīvinātu ES ekonomiku, veicot ieguldījumus šajās būtiskajās jomās.”

Šodien iesniegtajā pasākumu kopumā ietilpst

• īss paziņojums, kurā īsumā izklāstīta iniciatīvas pamatinformācija un mērķi;

• attiecībā uz enerģētikas projektiem: priekšlikums regulai, lai piešķirtu Kopienas atbalstu stratēģiskiem enerģētikas projektiem. Tiek ierosināts kopumā piešķirt 3,5 miljardus eiro, tos sadalot ieguldījumiem oglekļa dioksīda uztveršanā un uzglabāšanā (finansējuma apjoms – 1250 miljoni eiro), jūras vēja enerģijas projektos (500 miljoni eiro) un starpsavienojumu projektos gāzes un elektrības jomā (1750 miljoni eiro);

• attiecībā uz platjoslas tīkliem: Komisija ierosina paredzēt 1 miljardu eiro ātrdarbīga interneta paplašināšanai un modernizēšanai lauku rajonos. Šos līdzekļus paredzēs esošā ES Lauku attīstības fonda ietvaros, lai novērstu “baltos laukumus” Eiropas platjoslas kartē (30% lauku rajonu iedzīvotāju, kuriem nav pieejami platjoslas tīkli);

• un jauniem uzdevumiem, kādi konstatēti kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudē”: esošo lauku attīstības mehānismu izmantošana, kuras rezultātā 0,5 miljardus eiro novirzītu darbības sākšanai pie “jauniem uzdevumiem”, par kuriem vienojās “veselības pārbaudē”. Šie jaunie uzdevumi ir klimata pārmaiņas, atjaunojamie energoresursi, ūdens resursu apsaimniekošana, bioloģiskā daudzveidība un piensaimniecības nozares pārstrukturēšana.

Gan enerģētika, gan platjoslas tīkli ir būtiski ES ekonomikas nākotnei.

Nepieciešamība panākt energoapgādes drošību tika uzsvērta Komisijas otrajā enerģētikas stratēģijas pārskatā, ar kuru tā nāca klajā 2008.gada novembrī. To, cik tas ir svarīgi, vēl spilgtāk apliecināja nesenā gāzes krīze. Pašreizējā ekonomikas un finanšu situācijā ir īpaši sarežģīti rast ieguldījumus projektiem. Ar ES atbalstu varēs no jauna pievērsties šiem projektiem – tie palīdzēs aizpildīt trūkstošos posmus ES enerģētikas starpsavienojumos un saglabāt vajadzīgo dinamiku, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ES vietējos energoresursus. Projektos galvenā uzmanība tiek pievērsta pārrobežu vajadzībām un jaunu tehnoloģiju izstrādei, kas ir būtiskas Eiropas turpmākām vajadzībām enerģētikā.

Ekonomikā un sociālajā jomā absolūti nepieciešama ir ātrdarbīgas interneta infrastruktūras paplašināšana un modernizēšana. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir izvirzīts mērķis attīstīt platjoslas tīklus, lai līdz 2010.gadam panāktu simtprocentu ātrdarbīga interneta pārklājumu. Tomēr lauku rajoniem vienmēr būs jāsaskaras ar papildu grūtībām attiecībā uz piesaisti platjoslai. Ieguldījumiem būtiski sarūkot, šis risks divkāršojas. Tam ir tiešas sekas sociālajā jomā un ekonomikā. Tādēļ būtu pareizi šo darbību koncentrēt uz lauku rajoniem, un, izmantojot lauku attīstības instrumentus, darbību uz vietām varēs sākt drīz.

Vispārēja informācija

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros Eiropas Komisija 2008.gada novembrī jau ierosināja 2009. un 2010.gadā papildus mobilizēt 5 miljardus eiro neizlietoto līdzekļu no ES budžeta, lai veiktu ieguldījumus enerģētikas un platjoslas interneta projektos. Tas tika ierosināts, lai paātrinātu nepieciešamos ieguldījumus, mazinātu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz būvniecības nozari un palielinātu ES ilgtspējīgas attīstības potenciālu ilgākā termiņā, mērķtiecīgi stimulējot ES ekonomiku. Tas ir nozīmīgs ieguldījums, lai panāktu saskaņoto ekonomiskā stimula apjomu, kas noteikts 1,5% apmērā no IKP un sastāv gan no valstu, gan ES darbības.

Priekšlikumu 28.janvārī izklāstīja priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, to saskaņojot ar komisāriem – Andri Piebalgu, Mariannu Fišeri-Bēlu un Vivienu Redingu. Ar šiem priekšlikumiem Komisija īsteno pilnvaras, kuras tai 2008.gada decembra sanāksmē deva Eiropadome, lai īsā laikā sastādītu konkrētu projektu sarakstu, ņemot vērā pareizu ģeogrāfisko līdzsvaru. Lai īsā laikā panāktu maksimālu ietekmi uz ekonomiku kopumā, īpaša uzmanība tiek veltīta nepieciešamībai līdzekļus sākt izlietot jau 2009. un 2010.gadā.

Lai panāktu, ka priekšlikumi spēj radīt ietekmi pēc iespējas īsākā laikā, Komisija cer, ka Padome un Eiropas Parlaments spēs ātri apspriest un pieņemt likumdošanas pasākumus un ka būs iespējams paātrināt parastās procedūras citās iestādēs, lai īstenotu pasākumu kopumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa