Labklājības ministre: Par bezdarbnieku nodarbinātību un pabalstiem

Pašreizējā situācijā nodarbinātības pakalpojumi bezdarbniekiem tiks nodrošināti, ievērojot piešķirto finansējumu, savukārt bezdarbnieka pabalstu saņems tie cilvēki, par kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tā 28.janvārī Labklājības ministrijā notikušajā preses konferencē uzsvēra labklājības ministre Iveta Purne.

“Šābrīža ekonomiskajos apstākļos, kad bez darba ir vairāk nekā 87 tūkstoši cilvēku un samazinās brīvo darba vietu skaits, mūsu uzdevums ir elastīgi reaģēt uz tautsaimniecības vajadzībām, lai pēc iespējas ātrāk bezdarbniekus un darba meklētājus iesaistītu darba tirgū. Tas iespējams, nodrošinot šiem cilvēkiem mērķtiecīgāku apmācību vai pārkvalifikāciju, kā arī piedāvājot darba spējas uzturošus pasākumus,” uzskata labklājības ministre I.Purne.

Ministre atzīst: “Šobrīd neapskaužamā situācijā ir nonākuši tie iedzīvotāji, kuri ar neatbilstošu kvalifikāciju un prasmēm iepriekšējos gados varēja strādāt labi atalgotos darbos. Šobrīd labklājības nozarei ir jālabo citu nozaru kļūdas, un bez bezdarbnieku profesionālās apmācības neiztikt.”

Pasākumiem nodarbinātības veicināšanai šogad paredzēti 8,2 miljoni latu no valsts budžeta un 5 miljoni latu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis uzsver, ka profesionālā apmācība tiks īstenota tikai pēc darba devēju pieprasījuma. Papildu tradicionālajiem pasākumiem LM plānojusi vairākus jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai.

Viens no ierosinājumiem paredz noteikt lielāku (ilgāku) finansiālu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai. Turklāt paredzēts, ka bezdarbnieki iesāktās apmācības varēs pabeigt arī tajos gadījumos, ja viņi jau būs atraduši darbu. Īpašu uzmanību plānots pievērst klientu konsultācijām krīzes apstākļos, kā arī konsultācijām pašnodarbinātības sākšanai.

Tāpat Labklājības ministrija (LM) iecerējusi arī paplašināt algotajos pagaidu darbos iesaistāmo cilvēku loku un palielināt pieejamību subsidētajām darba vietām. Lai minētos pasākumus īstenotu, nepieciešams papildu finansējums, kuru LM paredzējusi piešķirt, pārskatot struktūrfondu finansējumu.

Runājot par darba tiesiskajām attiecībām, LM Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse informēja, ka par aptuveni 25% pieaudzis darbinieku iesniegumu skaits par pārkāpumiem darba likumdošanā. Visbiežāk darbinieki sūdzējušies par pārkāpumiem darba samaksā, darba līgumiem, atlaišanu no darba.

Šobrīd darba tiesiskajās attiecībās saskatāmi divi virzieni. No vienas puses, darba devēji nenorāda patieso atlaišanas pamatojumu (vienojas ar darbinieku), līdz ar to arī darbinieki nesaņem normatīvajos aktos noteikto galīgo aprēķinu (darba algu, atlaišanas pabalstu). No otras puses, darbinieki daudzos gadījumos strādā bez rakstiska darba līguma un visbiežāk nezina savas tiesības darba uzteikuma gadījumos.

Savukārt, stāstot par bezdarbniekiem pieejamām sociālajām garantijām, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece uzsvēra, ka tikai pusei no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Tas nozīmē, ka par šiem cilvēkiem pēdējā pusotra gada laikā 12 mēnešus nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un viņi nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Lai atvieglotu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējas, kā arī mazinātu rindas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, šonedēļ NVA Tukuma un Liepājas filiālēs sākts pilotprojekts. Tā laikā bezdarbnieki, kuri darba gaitas sākuši pēc 1996.gada, varēs pieteikties pabalsta saņemšanai arī NVA. Jau nākamnedēļ šāda iespēja tiks piedāvāta visās NVA filiālēs.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments