Valsts kontrole: Par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības revīziju

Izvērtējot VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” saimnieciskās darbības rezultātus, tajā skaitā lidostas iespējas segt saimnieciskās darbības izdevumus no saviem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta dotācijas nepieciešamību aviācijas drošības, glābšanas un medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, Valsts kontrole (VK) konstatējusi vairākas nepilnības un normatīvo aktu pārkāpumus.

VK informē, ka, ievērojot lidostas lūgumu un pamatojoties uz Informācijas atklātības likumā un Komerclikumā paredzēto komercnoslēpuma aizsardzību, VK ir noteikusi informācijas pieejamības ierobežojumus būtiskam revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas apjomam.

Lai gan Satiksmes ministrija (SM) aicinājusi VK ierobežotas pieejamības informācijas statusu piemērot visam ziņojuma tekstam, VK norāda, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likumu par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāma informācija, kas saistīta ar rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu, kā arī informācija, kas pieejama sabiedrībai bez normatīvajos aktos paredzētajiem ierobežojumiem vai kas ir jau publicēta.

Vienlaikus VK vērš uzmanību, ka atklātībai nododamā revīzijas ziņojuma teksts, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju un atbilst komercnoslēpuma statusam, ir saskaņots ar Komerclikumā noteikto komersantu – lidostu. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu VK ir pienākums nodot atklātībai revīzijas ziņojuma tekstu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju.

Noteiktie informācijas pieejamības ierobežojumi liedz VK atklāt sabiedrībai pilnīgu lidostas saimnieciskās darbības ainu, bet ļauj sniegt vien vispārīgu priekšstatu par revīzijas rezultātiem.

Revīzijas ziņojumā VK norāda uz riskiem, kas saistīti ar 2004.–2007.gadā pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu un pastāvīgu lidostas aviācijas ieņēmumu par vienu pārvadāto pasažieri samazināšanos, kas kā vienu no saimnieciskās darbības rentabilitātes veicināšanas iespējām liek pieprasīt valsts budžeta dotāciju pastāvīgi pieaugošā apjomā.

VK norāda, ka lidostas peļņa bez valsts budžeta dotācijas 2007.gadā būtu bijusi Ls 606 776 jeb 24,7% no gada pārskatā uzrādītās peļņas.

VK vērš uzmanību, ka lidostas saimniecisko darbību ietekmē SM un lidostas noteiktā un piemērotā tarifu politika, piemēram:

• 2007.gadā tikai normatīvajos aktos noteikto aviācijas pakalpojumu apjoma atlaižu dēļ vien lidostas ieņēmumi ir samazinājušies vairāk nekā par 11 miljoniem latu;

• lidostā nav noteikta maksa par tranzīta pasažieru apkalpošanu, tādējādi nenodrošinot ieņēmumu gūšanu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas, pieaugot tranzīta pasažieru plūsmai, var būtiski ietekmēt lidostas finanšu rādītājus;

• kā arī norāda uz citiem lēmumiem, saimnieciskās darbības nepilnībām un pārkāpumiem, kas ierobežo lidostas iespējas gūt ieņēmumus.

VK uzskata, ka valsts budžeta dotācija lidostas drošības pasākumu finansēšanai nepilnu 8 miljonu apmērā 2007. un 2008.gadā ir pieprasīta nepamatoti, jo aviācijas nozari regulējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos lidostas drošības pasākumi netiek definēti kā valsts uzdevumi un valsts uzdevuma izpilde tai netiek deleģēta. Tieši pretēji – drošības prasības lidlaukam nosakošie normatīvie akti paredz, ka lidlauks pakalpojumus sniedz par maksu. Savukārt Eiropas Savienības regula, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt, kādos apstākļos un apmērā drošības pasākumu izmaksas būtu jāsedz valstij, lidostām, aviosabiedrībām, citām atbildīgām aģentūrām vai lietotājiem tika pieņemta tikai 2008.gadā, bet LR normatīvie akti šādu regulējumu joprojām neparedz.

Valsts kontrole arī norāda, ka Latvijai tuvākā reģiona valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, kā arī Čehijā un Ungārijā – lidostu drošības pasākumu nodrošināšanai valsts budžeta dotācijas nav piešķirtas.

Vienlaikus revīzijā tika atklāts, ka lidosta valsts budžeta dotāciju drošības pasākumu finansēšanai pieprasījusi nepamatoti lielu. Tā, piemēram, 2007.gadā 500 000 latu pieprasīti “putnu draudu” novēršanai, bet līdz 2008.gada 1.oktobrī atbilstoši pieprasītajam mērķim bija izlietoti vien 5000 latu jeb 1% no piešķirtajiem līdzekļiem. 2008.gadā kapitālajiem izdevumiem pieprasīti 1 969 123 lati, taču 2008.gada deviņos mēnešos izlietoti vien 61 296 lati jeb 3,1% no piešķirtajiem līdzekļiem. Savukārt darbinieku apģērbu tīrīšanai 2008.gadam pieprasīti par 43 523 latiem jeb 16 reizes vairāk līdzekļu, nekā izlietots 2007.gadā, 2008.gada pirmajā pusgadā izlietoti 1352 lati jeb 2,8% no piešķirtajiem līdzekļiem.

Valsts kontrole ir konstatējusi arī gadījumus, kad valsts budžeta dotācija ir izlietota neatbilstoši pieprasījuma mērķiem. Piemēram, ar drošības nodrošināšanu nesaistītiem mērķiem izlietoti 260 630 lati, novirzot tos tranzīta pasažieru gaiteņa izbūvei, kas sākotnēji nebija iekļauts Ziemeļu termināļa izbūves projektā, bet atzīts par nepieciešamu pēc termināļa pabeigšanas.

Revīzijā arī atklāts, ka 2007.gadā, kad apturēja toreizējo lidostas attīstības plānu, nosakot ar būtiski lielāka pasažieru skaita apkalpošanu saistītus plānus un veicot līdz tam sākto projektēšanas darbu grozījumus, lidosta cietusi 1 143 453 latu zaudējumus.

Pēc revīzijas Valsts kontrole ir sniegusi astoņus ieteikumus SM un 14 ieteikumus lidostai, kuri jāievieš līdz 2009.gada 31.decembrim.

Revīzija VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” veikta par laiku no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam, analītiskajām procedūrām izmantoti dati no 2003.gada.

Valsts kontroles informācija