Finanšu ministrija: Par finanšu organizāciju sniegto atbalstu

Trīs gadu laikā Latvijai būs pieejams 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) liels aizdevums no starptautiskajiem finanšu donoriem. Šeit apkopotas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par finanšu organizāciju sniegto atbalstu.

Kāpēc Latvijai ir nepieciešams aizņemties?

Straujā Latvijas tautsaimniecības izaugsme pēdējo piecu gadu garumā veicināja dzīves līmeņa uzlabošanos, tomēr šo izaugsmi galvenokārt virzīja privātais patēriņš, kā arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Valsts izdevumu pieaugums stimulēja pieprasījumu, taču algu palielinājums bija straujāks nekā produktivitātes pieaugums, kā rezultātā palielinājās patēriņa cenu inflācija un pasliktinājās valsts konkurētspēja. Ievērojamais importa pieprasījums arī izraisīja kārtējo maksājumu konta deficīta palielināšanos, savukārt komercbanku izsniegto kredītu apjoms strauji palielināja valsts bruto ārējo parādu. Nesenais satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja. Lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu, Valsts kase arī līdz šim regulāri, ik gadu ir veikusi finanšu līdzekļu piesaisti gan iekšējā tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, gan arī aizņemoties ārējos finanšu tirgos. Tomēr globālās finanšu krīzes un Latvijas valsts kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008.gada otrajā pusē ārējo finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās. Paralēli tika sniegts ievērojams likviditātes atbalsts banku sektora stabilizēšanas pasākumiem. Tādēļ valdība lēma sākt sarunas ar starptautiskajiem finanšu donoriem. Pēc būtības šis valsts aizņēmums ir tāds pats kā līdz šim ik gadus veiktie, galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielāks apjoms, kā arī tas, ka aizdevuma saņemšanai un izlietošanai ir speciāli nosacījumi, kas Latvijai jāievēro. Turklāt, pat ja ilgtermiņā tiks izmantota visa pieejamā aizdevuma summa (7,5 miljardi eiro), Latvijas valdības parāds nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā Māstrihtas kritērijiem atbilstošs rādītājs (līdz 60%), turklāt būtiski zemāks nekā citām eirozonas dalībvalstīm, kuru vidējais rādītājs pērn bija 66%.

Kas notiktu tad, ja Latvija nebūtu saņēmusi šo aizdevumu?

Ņemot vērā, ka globālās finanšu krīzes kontekstā ir būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ir ievērojami kritušies ieņēmumi valsts budžetā, būtu vēl ievērojamāk jāsamazina budžeta izdevumi. Tā kā 2008.gada otrajā pusē jau vairākkārt tika lemts par kardināliem samazinājumiem valsts budžeta izdevumu sadaļā, turpmākie samazinājumi skartu vairs ne tikai valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma fondus un izdevumus preču un pakalpojumu iegādei, bet, iespējams, arī sociālo sfēru, jo turpmāka procentuāla budžeta izdevumu samazināšana bez būtiskām dažādu nozaru reformām vairs nebūtu iespējama. Arī vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) valdība informē par lēmumu veikt reformas vairākās nozarēs, kas būtu vērstas uz valsts sniegto pakalpojumu optimizāciju un nozaru produktivitātes palielināšanu, taču, pateicoties pieejamajam finanšu atbalstam, šīs reformas ir iespējams veikt pakāpeniski, neapdraudot atsevišķu valsts funkciju nodrošināšanu.

Kas un kad sniegs finanšu atbalstu Latvijai?

Par 7,5 miljardu eiro finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Aizdevuma līdzekļi Latvijai tuvākajos trīs gados būs pieejami pa daļām (skat. tabulu).

SVF valde sniegt finanšu atbalstu Latvijai 1,7 miljardu eiro apmērā oficiāli lēma 2008.gada 23.decembrī. Pēc nedēļas Valsts kases kontā jau tika saņemta pirmā SVF aizdevuma daļa – 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu). Turpmāk SVF aizdevuma daļu izsniegšana paredzēta ik ceturksni, izvērtējot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna realizāciju, lielāko palīdzības apjomu paredzot 2009.gadā. Kopā no SVF paredzēti 10 maksājumi. Sagaidāms, ka Eiropas Komisija savu lēmumu oficiāli apstiprinās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē šā gada 20.janvārī. Arī līdzekļi no Eiropas Komisijas Latvijai būs pieejami pa daļām, sākot ar šā gada aprīli, atbilstoši plāna ieviešanas gaitai. Oficiālas vienošanās ar pārējiem finanšu atbalsta sniedzējiem plānots noslēgt tuvāko mēnešu laikā.

 Kādi būs saņemtā aizdevuma atdošanas nosacījumi?

Ar katru no finanšu atbalsta sniedzējiem tiks noslēgtas atsevišķas vienošanās par līdzekļu pieejamības grafiku. Likme katrai aizdevuma daļai tiks noteikta individuāli, tiks fiksēts arī katras daļas atmaksas grafiks. Piemēram, Eiropas Komisija Latvijai sniegtos finanšu līdzekļus plāno aizņemties ārējā tirgū, aizdodot tos Latvijai ar tādu pašu likmi. Savukārt SVF aizdevuma likme tiek noteikta, balstoties uz SVF standarta noteikumiem. Gada likme tiek aprēķināta saskaņā ar SVF kārtību, kas pirmās daļas saņemšanas brīdī augstāko aizdevuma likmi paredzēja 3,87%, nosakot to atkarībā no Latvijas kvotas lieluma un aizdevuma attiecības. Šāda likme piemērota arī pirmajai, jau saņemtajai aizdevuma daļai. Latvijai ir piešķirts pagarināts pirmās atmaksas termiņš un pirmais aizdevums pa daļām jāsāk atmaksāt 2012.gada februārī – gadu vēlāk nekā to paredz SVF standarta noteikumi. Atmaksas termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā Latvijas maksājumu bilances un valūtas rezervju pozīcijas attīstību. Šobrīd atmaksāt pirmo aizdevuma daļu plānots astoņos maksājumos līdz 2013.gada beigām.

 Kas ir kalpojis par pamatu finanšu atbalsta saņemšanai – vai Latvija, lai saņemtu šo aizdevumu, ir kaut ko ieķīlājusi?

Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo valdības apstiprinātās apņemšanās, kas formulētas vēstulē SVF un neparedz nekādu valsts īpašumu ieķīlāšanu. Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992.gada 19.maija. SVF savā ziņā darbojas pēc akciju sabiedrības principa – tās pamatkapitālu veido dalībvalstu (arī pašas Latvijas) iemaksas kapitāla parakstīšanas brīdī. Katrai valstij ir SDR vienībās izteikta kvota. Parakstot atbalsta vienošanos (Stand-By Arrangement) SDR 1,52 miljardu apjomā, Latvija no SVF varēs saņemt aizdevumu, kas 12 reizes pārsniedz Latvijas kvotu.

 Kā tiek plānots atdot no starptautiskajām organizācijām saņemto finansējumu?

Procentu samaksa par aizdevumu tiks veikta no budžeta līdzekļiem. Atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei un palielinoties valsts budžeta ieņēmumiem, daļu no budžeta ieņēmumiem būs iespējams novirzīt arī aizdevuma atmaksai. Savukārt uzlabojoties pasaules finanšu situācijai un atjaunojoties finanšu sektora dalībnieku savstarpējai uzticībai, būs iespējams pieņemt lēmumu arī par aizņēmuma refinansēšanu jeb atmaksas termiņa pagarināšanu. Būtiskākais priekšnosacījums tam, lai pēc trīs gadiem Latvija varētu sākt atdot aizņēmumu, ir ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un no tās izrietošais pieaugums valsts budžeta ieņēmumos. Taču paralēli ir jāveic nozīmīgas reformas, kas optimizētu valsts izdevumus vairākās sabiedrisko pakalpojumu jomās.

Turpmāk – informācijas turpinājums

Finanšu atbalsta apjomi un to sniedzēji

*ieskaitot 2008.gada 29.decembrī saņemtos 590 miljonus eiro

*ieskaitot 2008.gada 29.decembrī saņemtos 415 miljonus latu