Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 27.janvārī

 

MK: Par valsts pārvaldes funkciju audita plānošanas un veikšanas kārtību

27.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība atbalstīja instrukciju par Valsts pārvaldes funkciju audita plānošanas un veikšanas kārtību.

Valsts pārvaldes funkciju audita mērķis ir nodrošināt, lai lēmumi par valsts pārvaldes iestāžu un to izdevumu samazināšanu būtu pamatoti, ļaujot izvairīties no mehāniskas un procentuālas izdevumu samazināšanas. Audita uzdevumi ir izvērtēt institūcijām noteikto funkciju veikšanas lietderību, šo funkciju racionalitāti un efektivitāti, tāpat novērst funkciju pārklāšanos un dublēšanos un optimizēt valsts pārvaldes iestāžu struktūru un nodarbināto skaitu, palielinot produktivitāti. Valdība pieņēma lēmumu papildināt instrukciju, nosakot papildu audita uzdevumu – izvērtēt iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, nododot tās pārvaldes līmenim, kas atrodas tuvāk pakalpojumu saņēmējam.

Funkciju audita sagatavošanu un uzraudzību nodrošinās Funkciju audita komisija, kurā darbosies Valsts kancelejas direktors, Ārlietu, Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri, nevalstisko organizāciju pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts prezidenta Stratēģijas analīzes komisijas pārstāvji.

Pirmais komisijas uzdevums ir izstrādāt funkciju audita plānu vienam gadam, kurā jānosaka audita apjoms un priekšmeti, veikšanas laiks, auditam pakļautās iestādes. Funkciju audita plānu apstiprina MK.

Valsts kanceleja izstrādāja instrukciju “Valsts pārvaldes funkciju audita plānošanas un veikšanas kārtība”, kas nosaka funkciju audita plānošanu un veikšanu, iesaistītās institūcijas, to pienākumus un atbildību.

Valsts kancelejas viena no funkcijām ir nodrošināt valsts pārvaldes (arī valsts civildienesta) attīstības politikas izstrādi, koordinēt un pārraudzīt tās ieviešanu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

  

FM: Par kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti. 27.janvārī izmaiņas tiesību aktā tika apstiprinātas valdībā. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos palīdzēs budžeta iestāžu grāmatvežiem un vadošajiem darbiniekiem labāk izprast grāmatvedības kārtošanas un uzskaites principus, mazinot neskaidrības, pārpratumus un kļūdas, kā arī sekmēs grāmatvedības uzskaites informācijas vienotību un salīdzināmību.

MK noteikumi papildināti ar detalizētu skaidrojumu par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai. Aprakstītas grāmatojumu darbības par pamatlīdzekļu atjaunošanu pēc rekonstrukcijas vai citiem uzlabojumiem. Noteikta lauksaimniecības krājumu, darba un produktīvo dzīvnieku novērtēšana un uzskaite.

Tiesību akts papildināts arī ar skaidrojumu par nemateriālo vērtību, ja ieguldījums radnieciskajā vai asociētajā kapitālsabiedrībā tiek veikts pēc pašu kapitāla metodes. MK noteikumos reglamentēta vienota definīcija uzkrātām saistībām. Lai mazinātu neskaidrības uzskaites veikšanā un uzlabotu finanšu informācijas kvalitāti un salīdzināmību, noteikta arī viena aprēķināšanas metode uzkrātām saistībām par neizmantotajiem atvaļinājumiem.

Kārtībā par budžeta iestāžu grāmatvedības kārtošanu veikti papildinājumi grāmatvedības kontu plānā, kas nosaka vienotu budžeta iestāžu bilances aktīvu un pasīvu iedalījumu un sniedz atsevišķu grāmatvedības kontu detalizētāku skaidrojumu.

Grozījumos ietvertās prasības grāmatvedības uzskaitē izstrādātas atbilstoši aktualitātēm Starptautiskajos publiskā sektora grāmatvedības standartos.

 

FM: Par līdzekļiem uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai

27.janvārī valdība atbalstīja 71 miljona latu kredītresursu piesaisti no Ziemeļu Investīciju bankas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai 2009.gadā.

Pērn Ministru kabinets apstiprināja Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas orientēta uz Latvijas komersantu eksportspējas stiprināšanu un jaunu tirgu apgūšanu. Atbalsta programma paredz konkurētspējīgu uzņēmumu kreditēšanu ar Hipotēku bankas starpniecību. Kopējais Hipotēku bankas aizdevumu apjoms paredzēts 100 miljonu latu apmērā, taču, ņemot vērā uzņēmēju pašu līdzdalību un piesaistītos komercbanku resursus, programmas kopējais apjoms plānots 200 miljoni latu. Līdz 2008.gada beigām Hipotēku banka programmas ietvaros ir piešķīrusi aizdevumirm 10 miljonus latu.

Ņemot vērā kredītresursu deficītu gan pasaules, gan Latvijas tirgū, uzņēmēju interese par atbalsta programmu pēdējo mēnešu laikā ir strauji pieaugusi. Taču šā paša iemesla dēļ Hipotēku banka nevar piesaistīt kredītresursus nepieciešamajā apjomā bez valsts galvojuma. Lai nodrošinātu programmas turpināšanu, likumā par valsts budžetu 2009.gadam Hipotēku bankai paredzēts valsts galvojums 71 miljona latu apmērā.

Ziemeļu Investīciju banka ir starptautiska finanšu institūcija, kuras dalībvalsts ir Latvija. Tā kā bankas darbības mērķis nav peļņas gūšana, bet gan projektu atbalsts bankas dalībvalstīs, šīs bankas finansējums tiek piedāvāts uz iespējami labākiem finanšu nosacījumiem un pēc būtības ir uzskatāms par publisku finanšu avotu.

 

  

FM: Par vienotu pieeju dienesta pakāpju piešķiršanā muitas un finanšu policijas ierēdņiem

27.janvārī valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm. Tiesību akts izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu pieeju dienesta pakāpju piešķiršanā gan muitas iestāžu ierēdņiem, gan finanšu policijas ierēdņiem. Piešķiršanas kārtība pielīdzināta Iekšlietu ministrijas sistēmai.

MK noteikumi paredz atšķirīgu regulējumu muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpju nosaukumos un to piešķiršanas kārtībā, stājoties amatā. Savukārt kārtējo dienesta pakāpju piešķiršanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtība ir noteikta vienota muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņiem.

Tāpat noteikumi reglamentē muitas iestāžu ierēdņu un finanšu policijas ierēdņu amatiem atbilstošas augstākās dienesta pakāpes un tiek precizēta ierēdņu dienesta pakāpju piešķiršanas kārtība, nosakot, ka, stājoties muitas iestāžu vai finanšu policijas ierēdņa amatā pirmo reizi, ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes atkarībā no ieņemamā amata.

Tiesību aktā arīdzan precizēti kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanas termiņi, nosakot, ka dienesta pakāpe – muitas ģenerālis vai finanšu policijas ģenerālis – var tikt piešķirta pēc divu gadu izdienas muitas pulkveža vai finanšu policijas pulkveža pakāpē. Izmaiņas veiktas arī dienesta pakāpju piešķiršanas kārtībā, ja ierēdnim ir spēkā disciplinārsods. MK noteikumos paredzēts gadījums, kad dienesta pakāpi var pazemināt.

Līdz šim jomu regulēja MK 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.76 “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm” un MK 2007.gada 13.februāra noteikumi Nr.122 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu dienesta pakāpēm”.

 

  

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības projektu īstenotājiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā sniedzama un pārbaudāma informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros. MK noteikumi izdoti no jauna, lai optimizētu esošo kārtību PVN piemērošanā un pārbaudē.

Paredzams, ka jaunie MK noteikumi sekmēs administratīvā procesa vienkāršošanu, efektīvāk izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbaspēka resursus, kā arī samazinot apsaimniekotāju un individuālo projektu un apakšprojektu līdzfinansējuma saņēmēju iesniedzamās informācijas apjomu.

MK noteikumi reglamentē institūcijas, kuras sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu finanšu instrumentu līdzfinansēto individuālo projektu, programmu, grantu shēmu un apakšprojektu ietvaros, kā arī informācijas sniegšanas un pārbaudes veidu un termiņus. Vienlaikus MK noteikumi paredz lēmuma par PVN summu, kura iekļaujama finanšu instrumentu līdzfinansētā individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta attiecināmajās izmaksās, pieņemšanas un īstenošanas kārtību.

Tā kā iespēja atgūt PVN summu dubultā apmērā, atgūstot valsts budžetā iemaksāto PVN kā priekšnodokli un vienlaikus saņemot no finanšu instrumentiem finanšu līdzekļus PVN izdevumu segšanai, pastāv tikai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētajām personām, VID teritoriālajām iestādēm ir lietderīgi vērtēt tikai ar PVN apliekamo personu sagatavotos pārskatus par PVN summām. Pašlaik tiesiskais regulējums paredz, ka minētos pārskatus iesniedz gan VID ar PVN apliekamo personu reģistrā reģistrētas, gan nereģistrētas personas. Veicot izmaiņas pārskatu sniegšanas un pārbaudes kārtībā, VID teritoriālajās iestādēs izskatāmo pārskatu par PVN summām skaits varētu samazināties par aptuveni 30%. Izvērtējamo pārskatu skaita samazinājums savukārt ļautu efektīvāk izmantot esošos VID darbaspēka resursus.

Papildus MK noteikumos ir iekļauta norma – partnerības gadījumā, ja partnerim nodota daļa no individuālā projekta vai apakšprojekta finansējuma noteiktu aktivitāšu īstenošanai, finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek aizpildīta aptaujas lapa par PVN piemērošanu partnera īstenojamajām aktivitātēm. Tāpat jāsagatavo pārskats par PVN summām, kuras attiecīgais partneris pārskata periodā paredz iekļaut individuālā projekta vai apakšprojekta attiecināmajās izmaksās. Gan aizpildītās aptaujas lapas, gan pārskats par PVN summām jāiesniedz attiecīgi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā vai apsaimniekotājam, tādējādi nodrošinot pilnīgāku informācijas par PVN piemērošanu pārbaudi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par finansējuma piešķiršanu starptautiskajām misijām

27.janvārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja divu Valsts policijas darbinieku dalību Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan), kā arī izskatīja vēl vairākus jautājumus saistībā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku dalību starptautiskajās misijās, piešķirto misiju finansējumu 2009.gadam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

No 27.janvāra līdz 1.augustam Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) nosūtīts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Noziegumu pret personu apkarošanas nodaļas vecākais inspektors majors Andris Bērziņš un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors virsleitnants Pāvels Trifanovs. Šim mērķim MK atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu – 45 903 latus.

Tāpat MK uz vienu mēnesi, no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.janvārim, pagarināja dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā-Hercegovinā Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas vecākajai inspektorei kapteinei Ramonai Grundulei, piešķirot 3622 latus no 2009.gada budžeta līdzekļiem.

27.janvārī grozīti arī trīs MK rīkojumi par Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku dalību Eiropas Savienības likuma varas misijā Kosovā (EULEX Kosovo), kopumā šīm misijām 2009.gadā piešķirot 202 452 latu finansējumu.

Tāpat grozīts MK 2008.gada 25.septembra rīkojumā Nr.577 “Par Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku dalību Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia)”, mainot misijas ilgumu (līdz 31.janvārim) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietniekam pulkvežleitnantam Kristapam Eklonam. Šai misijai arī piešķirts 53 782 latu finansējums 2009.gadam.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par augstskolu tiesībām piešķirt doktora zinātniskos grādus

Latvijas Universitātei (LU) turpmāk būs tiesības piešķirt arī inženierzinātņu vai fizikas doktora zinātnisko grādu mehānikas zinātnes nozarē, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – vides inženierzinātņu doktora grādu vides zinātnes nozarē, savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) – inženierzinātņu doktora grādu informācijas tehnoloģijās.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1000 “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām””, kurš 27.janvārī apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Zinātniskās darbības likums nosaka, ka doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes atzinuma. IZM saņēmusi Latvijas Zinātnes padomes pozitīvus atzinumus par LU inženierzinātņu vai fizikas doktora zinātnisko grādu mehānikas zinātnes nozarē, par RTU vides inženierzinātņu doktora grādu vides zinātnes nozarē un par LLU inženierzinātņu doktora grādu informācijas tehnoloģiju zinātnes nozarē.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Latvijas Universitātei ir tiesības piešķirt doktora grādu astronomijā, bioloģijā, datorzinātnē, demogrāfijā, ekonomikā, farmācijā, filoloģijā, filozofijā, fizikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, juridiskajā zinātnē, ķīmijā, matemātikā, medicīnā, pedagoģijā, politikas zinātnē, psiholoģijā, socioloģijā, teoloģijā un reliģiju zinātnē, vadībzinātnē, valodniecībā, vēsturē un vides zinātnē. Rīgas Tehniskā universitāte var piešķirt doktora grādu arhitektūrā, būvzinātnē, elektronikā un telekomunikācijās, elektrotehnikā, enerģētikā, informācijas tehnoloģijās, ķīmijā, ķīmijas inženierzinātnē, mašīnzinātnē, materiālzinātnē, mehānikā, transportā un satiksmē un vadībzinātnē, bet Latvijas Lauksaimniecības universitāte – arhitektūrā, būvzinātnē, ekonomikā, hidroinženierzinātnē, lauksaimniecības zinātnē, materiālzinātnē, mežzinātnē, pārtikas zinātnē, pedagoģijā, socioloģijā, vides zinātnē un veterinārmedicīnā.

2008./2009.akadēmiskajā gadā valstī kopā tiek īstenotas 90 doktora studiju programmas, kurās studē 2025 doktoranti. LU pašreiz īsteno 26 doktora studiju programmas, kur studē 560 doktoranti, RTU – 22 doktora studiju programmas, kur studē 321 doktorants, savukārt LLU – 13 doktora studiju programmas, kur studē 150 doktoranti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

  

IZM: Par vidusskolu absolventu reģistrēšanos mācībām augstskolās

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs sākt no 2009.gada 17.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts.

Šis termiņš noteikts saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām. 12.klases skolēniem mācību gads beidzas 2009.gada 19.jūnijā, un ISEC noteicis, ka 2008./2009.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm tiks izsniegti 2009.gada 16.jūlijā.

Augstskolu likumā noteikts, ka Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2009.gadā” 27.janvārī apstiprināts MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju

Izvērtējot Latvijas noteikumu atbilstību Eiropas Sociālās drošības kodeksa prasībām, Latvija plāno ratificēt vairākas šā Kodeksa normas, kas saistītas ar sociālās aizsardzības nodrošināšanu iedzīvotājiem.

Šo ieceri, kas ietverta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā likumprojektā par Eiropas Sociālās drošības kodeksu, 27.janvārī akceptēja valdība.

Lēmums par Eiropas Sociālās drošības kodeksa normu ratificēšanu balstās uz Latvijas sociālās drošības sistēmas atbilstības izvērtējumu kodeksa prasībām.

Pamatojoties uz izvērtējumā iegūtajiem secinājumiem, LM eksperti sadarbībā ar Veselības ministriju par atbilstošām ratifikācijai atzina kodeksa prasību normas, kas attiecas uz medicīnas aprūpi, slimības, bezdarbnieka, maternitātes pabalstu un vecuma pensiju nodrošināšanu.

Latvijai šīs normas būs saistošas pēc to ratifikācijas Saeimā.

Eiropas Sociālās drošības kodeksu Latvija parakstīja 2003.gadā. Pašlaik to parakstījušas 25 valstis, bet 20 no tām to arī ratificējušas. Kodeksa mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tā normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

  

SM: Par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumiem

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, saņemot noteiktu pārkāpumu uzskaites punktu skaitu, turpmāk būs obligāti jāapmeklē mācību kursi un jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos.

Šādus grozījumus paredz 27.janvārī valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi””. Grozījumi noteikumos paredz, ka pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēs arī mopēdu vadītājiem.

Turpmāk transportlīdzekļa vadītājiem, saņemot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, būs obligāti jāapmeklē mācību kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos un jāapgūst apmācība drošā transportlīdzekļa vadīšanā. Savukārt, sakrājot 12 pārkāpumu uzskaites punktus, papildus teorētiskajam eksāmenam būs jāveic spēkrata vadīšanas iemaņu pārbaude.

Par ietekmēšanas līdzekļu (piemēram, atkārtota ceļu satiksmes noteikumu apmācība vai eksāmens) izpildi noteiktā laikā un kārtībā tiks dzēsti divi pārkāpumu uzskaites punkti, bet neizpildes gadījumā vadītājam papildus tiks reģistrēti divi.

Transportlīdzekļu vadītājiem, kam braukšanas pieredze ir mazāka par diviem gadiem, maksimālais pārkāpumu uzskaites punktu skaits, kas pieļaujams, lai varētu piedalīties satiksmē, ir 9, ar divu un vairāk gadu pieredzi – 15 punkti.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju par pienākumu nokārtot noteiktus autovadītāja eksāmenus informēs ar rakstisku paziņojumu, kas tiks nosūtīts uz viņa deklarēto dzīvesvietu.

Noteikumos precizēta arī kārtība, kādā veic transportlīdzekļa vadīšanas iemaņu pārbaudi.

Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma Latvijā darbojas kopš 2004.gada 1.jūlija. Tās mērķis ir veicināt transportlīdzekļu drošu vadīšanu, ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un mazināt cilvēku dzīvības, veselības un mantas apdraudējumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpē

Veselības ministrija informē par būtiskiem grozījumiem dokumentos, kuri apstiprināti valdības sēdē 27.janvārī. Noteikumi sagatavoti, ņemot vērā valsts budžeta samazinājumu arī veselības nozarei 2009.gadā.

1. Izmaiņas pacientu iemaksās (grozījumi noteikumos “Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība”)

Izmaiņas pacientu iemaksās un apmaksas nosacījumos ārstniecības iestādēs.

Paredzēts, ka:

• par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu jāmaksā 1 lats;

• par speciālista apmeklējumu ambulatori – 5 lati;

• par ārstēšanos slimnīcās – 12 lati par dienu;

• par ārstēšanos Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī aprūpes slimnīcās un slimnīcu aprūpes nodaļās – 5 lati par dienu;

• par ārstēšanos onkoloģijas un onkohematoloģijas, kā arī no alkoholisko, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarību diagnozēs – 5 lati par dienu;

• noteikts, ka papildus pacienta iemaksai slimnīca var iekasēt pacienta līdzmaksājumu 30 latus par vienā stacionēšanās reizē veiktām norādītajām ķirurģiskajām operācijām;

• ģimenes ārsta mājas vizītes tāpat kā līdz šim būs bez maksas bērniem līdz 18 gadu vecumam, 2 lati I grupas invalīdiem un pacientiem vecākiem par 80 gadiem, pārējiem pacientiem maksas pakalpojums, ko nosaka ārsts.

Pamatojoties uz pacienta iemaksas palielinājumu, ir noteikts, ka vienā ārstēšanās reizē slimnīcā pacientam nav jāmaksā vairāk kā 250 latu un pacienta iemaksas kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārā gadā nevar būt lielāka par 400 latiem. Tas nozīmē: ja pacients ir sasniedzis šo pacienta iemaksu summu, ko var apliecināt ar kvītīm vai čekiem, viņš var saņemt atbrīvojumu no tālākas pacienta iemaksas maksāšanas konkrētajā ārstēšanas reizē slimnīcā vai kalendārajā gadā.

No pacientu iemaksām atbrīvotas visas līdzšinējās pacientu kategorijas (bērni, grūtnieces, psihiski slimās personas un citi), no pacienta iemaksas papildus atbrīvoti arī I grupas invalīdi. Ministru kabinets lēma, ka trūcīgajām personām turpmāk jāmaksā 50% no pacienta iemaksas. Jaunās pacientu iemaksas stājas spēkā šā gada 1.martā.

2. Izmaiņas zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijā

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz noteikt trīs kompensācijas kategorijas 100%, 75% un 50% apmērā līdzšinējo četru kategoriju vietā (100%, 90%, 75% un 50%), atsevišķām diagnožu grupām samazinot kompensācijas apmēru no 90% uz 75% un no 75% uz 50%. Saglabāta 100% kompensācija, jo šajā kategorijā ir slimības, kuru ārstēšanā nepieciešamas zāles, lai uzturētu pacienta dzīvības funkcijas, piemēram, cukura diabēts, onkoloģiskās saslimšanas. Tāpat paredzēts saglabāt zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju individuālajiem pacientiem, ja nepieciešamie medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stājas spēkā šā gada 1.martā.

Prognozēts, ka budžeta deficīts 2009.gadā zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai veidos 15,8 miljonus latu. Lai mazinātu kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču izmaksas, ir plānoti arī citi pasākumi, piemēram, paātrināti izvērtēt lētāku (generic) medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tādējādi veicinot cenu samazināšanu citām kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm. Noteikumos arī paredzēts precizēt zāļu un medicīnisko ierīču iegādes kompensācijai paredzēto finanšu līdzekļu prognozēšanas un izlietojuma kontroles principus, kā arī noteikt, ka sarakstā iekļaujamo zāļu un medicīnisko ierīču ražotāja cenai vai kompensācijas bāzes cenai jābūt ne augstākai par trešo zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu citās Eiropas Savienības valstīs.

Lai risinātu ar budžeta līdzekļu deficītu saistītos jautājumus, Veselības ministrija ir sākusi sarunas ar zāļu ražotāju asociācijām par iespējamo zāļu cenu samazinājumu 10% apmērā.

Lielai daļai diagnožu, kurām šobrīd tiek samazināts kompensācijas apjoms, tas tika paaugstināts 2007.gada pavasarī, kad tika izveidotas četras kompensācijas kategorijas. Daļa no tolaik iekļautajām diagnozēm, piemēram, glaukoma un dažādas locītavu slimības, no 90% kompensācijas tika pārceltas uz 100% kompensāciju, kuru paredzēts saglabāt arī pēc jaunajiem grozījumiem.

3. Vienota NMP dienesta izveide (jauni MK noteikumi “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums”)

Noteikumu projektā noteikts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – dienests) darbības mērķis, kompetence, struktūra un pārvalde.

Paredzēts, ka dienests ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno vienotu valsts politiku neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Iestādi paredzēts izveidot ar šā gada 1.februāri.

Šobrīd neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Latvijā tiek nodrošināta decentralizētā veidā. Latvijā kopumā ir 39 pašvaldībām piederošas NMP institūcijas. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pārsvarā tiek sniegta rajona ārstniecības iestāžu apkalpes teritorijā un izņēmuma gadījumos NMP institūcijas sadarbojas ar citu reģionu institūcijām un palīdz NMP sniegšanā citā reģionā. Izveidojot vienotu dienestu, varēs efektīvāk organizēt operatīvo palīdzību pacientiem, nogādājot pacientus uz iestādi, kura sniegs viskvalificētāko palīdzību konkrētajā negadījumā. Vienota dienesta ietvaros arī labāk varēs organizēt NMP darbinieku vienota atalgojuma jautājumus, sociālo garantiju politiku un materiāltehnisko nodrošinājumu, t.sk. automašīnas.

NMP dienesta izveide tiks veikta pakāpeniski, attiecīgi izvērtējot katru konkrēto situāciju un pievienojot NMP pakalpojumu sniedzējus dažādās Latvijas teritorijās. Tiek plānots, ka kopumā iestādes izveide tiks pabeigta 2010.gadā.

4. Veselības nozares iestāžu administratīvā reforma

Veselības ministrija piedāvā reorganizēt ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru (VSMTVA) un Medicīnas profesionālās izglītības centru, kā arī vienkāršot administratīvo procesu veselības aprūpē.

Šo iestāžu veiktās funkcijas tiek nodotas citām veselības aprūpes administrējošām iestādēm un arī nevalstiskajam sektoram.

Medicīnas profesionālās izglītības centra funkcijas medicīniskās izglītības attīstības politikas veidošanā un rezidentu sadalē pārņems Veselības ministrija. Veselības ministrija arī pārņems no VSMTVA sadarbības iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanā.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras funkcijas, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atbilstības uzraudzību, kā arī medicīnisko ierīču uzraudzības auditu nodrošināšanu un ārstniecības iestāžu reģistra uzturēšanu pārņems Veselības inspekcija. Zāļu valsts aģentūrai tiks nodota medicīnas ierīču, medicīnas tehnoloģiju atbilstības novērtēšana, kā arī lietošanas drošības un medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu uzraudzība. Sabiedrības veselības aģentūrai tiks nodotas visas funkcijas, kas saistītas ar veselības aprūpes statistiku.

Plānots atteikties no ārstniecības iestāžu un farmaceitiskās darbības uzņēmumu, zāļu reklāmas, kā arī farmaceitu un farmaceitu asistentu regulāras novērtēšanas, šo funkciju un arī atbildību par novērtēšanas procesu uzticot nozares nevalstiskajām organizācijām vai privātajiem komersantiem.

Valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas rezultātā Veselības ministrija piedāvā reorganizēt šādas ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes:

• Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pievienojot to SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”,

• Sporta medicīnas valsts aģentūru, izveidojot valsts SIA “Sporta medicīnas aģentūra”,

• Zāļu valsts aģentūru, izveidojot valsts SIA “Zāļu valsts aģentūra”,

• Zāļu cenu valsts aģentūru, izveidojot valsts aģentūru “Veselības ekonomikas aģentūra”, kas nodarbosies ar visu veselības aprūpes pakalpojumu (produktu) ekonomisko novērtēšanu un cenu veidošanu, tai skaitā ar veselības aprūpes tarifu izstrādi un pakalpojumu cenu noteikšanu, ar kuru līdz šim nodarbojās Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra.

Veselības nozares iestāžu reorganizāciju plānots veikt šajā gadā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

  

VidM: Par svinu, dzīvsudrabu, kadmiju un sešvērtīgā hroma savienojumiem transportlīdzekļu sastāvdaļās un materiālos

27.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus””.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz grozīt Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus” pielikumu “Transportlīdzekļa sastāvdaļas un materiāli, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus”.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu paredzēts pārņemt Komisijas 2008.gada 1.augusta lēmumu 2008/689/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā

27.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu””.

Noteikumu projekts paredz, ka tiek papildināta īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksta pirmā daļa “Meži un krūmāji” ar biotopu “Melnalkšņu staignāji” un otrā daļa “Purvi” ar biotopu “Pārejas purvi un slīkšņas”.

Līdz šim minētajiem meža biotopiem mikroliegumi izveidošanas kārtību noteica Zemkopības ministrijas 2001.gada 9.novembra instrukcija Nr.7 “Meža biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika”, kas ir zaudējusi spēku no 2006.gada 1.janvāra. Šo biotopu iekļaušana īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā nepieciešama, lai saglabātu dzīvotnes tām ekoloģiski jutīgajām augu un dzīvnieku sugām jeb speciālajām biotopu sugām, kuru eksistence ārpus tiem raksturīgajiem biotopiem praktiski nav iespējama.

 

VidM: Par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību

27.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību””.

Noteikumu projekts nosaka plāna pagarināšanas procedūru, kā arī precizē prasības ainavu izvērtēšanai un saglabāšanai.

Minētie grozījumi izstrādāti pēc pašvaldību ierosinājumiem un konsultējoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ir atbildīgā institūcija un kas organizē dabas aizsardzības plānu izstrādi.

 

VidM: Par prasībām virszemes un pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un programmu izstrādei

27.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos atsevišķo normu prasības.

Pārņemot Direktīvas 2006/118/EK atsevišķo normu prasības, noteikumu projektā iestrādāti papildu nosacījumi, kas jāievēro, izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, kā arī ir noteikti pasākumi, kas būtu veicami gadījumā, ja pazemes ūdensobjektiem izvirzītie vides kvalitātes mērķi nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos. Vienlaikus saskaņoti institūciju nosaukumi atbilstoši izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem atbalsta pasākumos zivsaimniecībā

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”” un “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos””.

Grozījumi pasākumam “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” paredz diferencēt pieejamā publiskā finansējuma apmēru zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un to blakusproduktu pārstrādes uzņēmumiem: sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem ierobežojot attiecināmo izmaksu summu vienam projektam, bet Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas mājas apstākļos ražo zvejas produktus, samazinot plānošanas periodā pieejamo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros, kā arī nosakot, ka konkrētajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā atbalsta pretendents iesniedz ne vairāk kā vienu projektu iesniegumu.

Savukārt pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” precizēti iesniedzamie dokumenti un statuss tiem atbalsta pretendentiem, kuri saistīti ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzību. Grozījumos arī precizēti tie atbalsta pretendenta iesniedzamie dokumenti, kas apliecina pretendenta īpašumā esošo dīķu platību, ja tas pretendē uz atbalstu investīcijām dīķsaimniecībā, un dokumenti, kas jāiesniedz, ja akvakultūras saimniecības darbības nodrošināšanai veido dziļurbumu.

Abi normatīvie akti stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalstu zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai

Valdība 27.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”.

Noteikumi paredz kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma “Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēm “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”, “Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”, “Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana” un “Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana”. Aktivitātes tiks ieviestas vietējo attīstības stratēģiju ietvaros saskaņā ar 2008.gada 7.jūlija MK noteikumiem Nr.515 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”.

Noteikumu mērķis ir veicināt maza mēroga infrastruktūras un ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos, tāpat arī lai saglabātu darbošanos zivsaimniecībā nozīmīgās apdzīvotās teritorijās.

Noteikumi paredz, ka aktivitātē “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība” varēs saņemt atbalstu pašvaldības ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecībai vai rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai.

Aktivitātē “Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība” atbalstu varēs saņemt tūrisma pakalpojumu dažādošanai, vides aizsardzības investīcijas tūrisma objektiem, pakalpojumiem zivsaimniecībai.

Noteikumi paredz, ka aktivitātē “Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana” atbalstu varēs saņemt zivsaimniecības uzņēmuma ar zivsaimniecību nesaistītu darbību dažādošanai. Savukārt aktivitātē “Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana” atbalstu varēs saņemt investīcijas ūdens kvalitātes atjaunošanai tā piesārņojuma gadījumā, zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanu, ja tā cietusi dabas vai rūpnieciskajā katastrofā.

Publiskā finansējuma apmērs no projekta attiecināmajām izmaksām pašvaldībām būs 75 procenti, komersantam un fiziskai personai – 50 procenti, biedrībai vai nodibinājumam – 90 procenti, bet tiešās pārvaldes iestādei – 100 procenti.

Maksimālā projekta attiecināmo izmaksu summa 2007.–2013.gada plānošanas periodā pašvaldībai būs 140 tūkstoši latu, tiešās pārvaldes iestādei – 30 tūkstoši latu, bet komersantam, fiziskai personai, biedrībai un nodibinājumam maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs viena projekta īstenošanai nepārsniegs 20 tūkstošus latu pretendentam.

Normatīvais akts nodrošinās Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu iedzīvotājiem lauku teritorijā, lai veicinātu viņu iesaistīšanos vietējo problēmu risināšanā, uzlabojot dzīves kvalitāti un domājot arī par ekonomiskajiem un sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa