Ministru kabineta noteikumi Nr.73

Rīgā 2009.gada 27.janvārī (prot. Nr.7 58.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei”

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta ceturtās daļas 4.punktu, 20.panta trešo daļu un 22.panta piekto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus “Latvijas Vides aģentūra” (attiecīgā locījumā) un vārdus “Valsts ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “aģentūra” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) katram upju baseinu apgabalam izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmu, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa. Programma ietver virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu monitoringu, tai skaitā īpaši jutīgās teritorijās, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī aizsargājamo teritoriju monitoringu. Programmā nosaka monitoringa staciju izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu. Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā iekļauj prasības, kas noteiktas arī citos vides aizsardzības normatīvajos aktos.

3. Virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa programmu īstenošanu organizē aģentūra savas kompetences ietvaros. Peldvietu ūdens monitoringa programmas īstenošanu organizē valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”.”

3. Svītrot 4.punktā vārdus “un Valsts ģeoloģijas dienestam”.

4. Papildināt 6.2.apakšpunktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Bioloģisko kvalitātes kritēriju monitoringam nepieciešamo taksonomisko līmeni nosaka tādu, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes klasifikācijas ticamību un precizitāti;”.

5. Papildināt 9.1.apakšpunktu aiz vārda “apgabalā” ar vārdiem “ietilpstošajā ūdens­objekta sateces baseinā vai apakšbaseinā”.

6. Papildināt noteikumus ar 9.4.apakš­punktu šādā redakcijā:

“9.4. Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas monitoringa stacijās, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par virszemes saldūdens kvalitāti Eiropas Kopienā.”

7. Izteikt 14.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“14.2. ūdensobjektā, kuru ietekmē difūzais piesārņojums, ierīko tādu skaitu monitoringa staciju, lai varētu novērtēt piesārņojuma radīto kopējo slodzi un tās ietekmi. Ūdensobjektus izvēlas tā, lai varētu raksturot šādas slodzes rašanās iespējamo risku, kā arī novērtēt iespējamību, ka minētie ūdensobjekti nesasniegs labu virszemes ūdeņu stāvokli. Ja difūzā piesārņojuma radītā slodze ietekmē vairākus blakus esošus virszemes ūdensobjektus, monitoringa stacijas var izvietot tikai daļā no tiem, ja iegūtie dati par slodzi un tās ietekmi ir pietiekami;”.

8. Papildināt 14.3.apakšpunktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ūdensobjektus izvēlas tā, lai tie raksturotu kopējo hidromorfoloģiskās slodzes ietekmi, kam pakļauti visi attiecīgie ūdens­objekti;”.

9. Svītrot 16.punktā vārdus “pēc saskaņošanas ar upju baseinu pārvaldi”.

10. Izteikt 22.1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“22.1.1. iegūtu ticamus un pietiekamus monitoringa datus, kas nodrošina saskaņotu un visaptverošu pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu un pārskatu par ūdens horizontiem un kompleksiem katrā pazemes ūdensobjektā, kā arī raksturotu attiecīgos datus plānā un griezumā;”.

11. Izteikt 22.1.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa izmaiņu tendenci, identificētu visas ievērojamas un stabilas augšup­ejošas tendences (turpmāk – augšup­ejošas tendences), kas ir statistiski videi nozīmīgu piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas vērtības pieaugums pazemes ūdensobjektā vai objektu grupā antropogēnās darbības ietekmē, kā arī noteiktu attiecīgās tendences maiņas sākumpunktu;”.

12. Papildināt noteikumus ar 22.1.4.apakš­punktu šādā redakcijā:

“22.1.4. ietvertu pietiekamu monitoringa staciju skaitu, lai raksturotu konkrēto situāciju un ļautu noteikt ūdens resursus katrā pazemes ūdensobjektā, ņemot vērā īstermiņā un ilgtermiņā notiekošās ūdens resursu atjaunošanās izmaiņas;”.

13. Izteikt 22.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu un vietas izvēli, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni un, identificējot piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošo tendenci, ar to būtu pietiekami, lai:

22.3.1. precīzi atšķirtu piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošo tendenci no dabiskās izcelsmes svārstībām;

22.3.2. laikus noteiktu piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas vērtības augšupejošo tendenci tām piesārņojošām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem, kuru robežvērtības ir noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdeņu resursu apzināšanu un kvalitātes kritērijiem, un veiktu pasākumus, lai novērstu vai mazinātu pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos;

22.3.3. izvērtētu riska pazemes ūdensobjekta īslaicīgos fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus, tai skaitā pazemes ūdens plūsmas īpatnību, atjaunošanās ātrumu un piesārņojošo vielu izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu;”.

14. Papildināt noteikumus ar 22.4., 22.5. un 22.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“22.4. izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tai skaitā Eiropas Standartizācijas komitejas vai valstu un organizāciju starptautiski atzītas standartmetodes, lai nodrošinātu iegūto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību;

22.5. veicot datu laikrindu tendenču analīzi monitoringa vietām, novērtējumam izmanto statistikas metodi, tai skaitā regresijas analīzi;

22.6. lai izvairītos no kļūdām piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā riska pazemes ūdensobjektos, visiem tiem pazemes ūdeņu kvalitātes rādītāju mērījumu rezultātiem, kas ir mazāki par kvantitatīvās noteikšanas robežu, piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no laikrindās novērtētās augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot kopējos pesticīdus.”

15. Papildināt 26.punktu aiz vārdiem “uz pazemes ūdens resursiem” ar vārdiem “ņemot vērā pazemes ūdeņu resursu atjaunošanās izmaiņas īstermiņā un ilgtermiņā”.

16. Izteikt 29.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“29.1. antropogēnās slodzes ietekmi, kā arī apstiprinātu tās vērtējuma pareizību un iegūtu papildu informāciju par antropogēnajām slodzēm;”.

17. Izteikt 31.4., 31.5. un 31.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“31.4. nitrātjonus;

31.5. amonija jonus;

31.6. hlorīdjonus, sulfātjonus, hidrogēnkarbonātjonus, kā arī nātrija, kālija, kalcija un magnija jonus;”.

18. Izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

“34. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvo monitoringu veic ne retāk kā reizi gadā. Pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes operatīvā monitoringa staciju skaitu un izvietojumu, nosakāmos parametrus un paraugu ņemšanas biežumu aģentūra nosaka pazemes ūdeņu monitoringa pro­grammā, ņemot vērā konkrētos apstākļus un uzraudzības monitoringa rezultātus, kā arī nosacījumu, lai konkrētajā monitoringa stacijā iegūtie dati būtu reprezentatīvi attiecībā uz konkrētā pazemes ūdensobjekta kvalitāti. Operatīvo monitoringu obligāti veic visos riska ūdensobjektos.”

19. Izteikt 38.1. un 38.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“38.1. uzdod aģentūrai:

38.1.1. pētīt neatbilstības cēloņus;

38.1.2. ja nepieciešams, veikt piesārņojošo vielu koncentrācijas tendenču papildu novērtējumu pazemes ūdeņos, kuru kvalitāti var apdraudēt punktveida vai difūzais piesārņojums, lai pārbaudītu, vai piesārņojuma areāls nepaplašinās, nepasliktina pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un nerada risku cilvēku veselībai un videi;

38.1.3. pārskatīt un precizēt monitoringa un pasākumu programmas;

38.2. uzdod reģionālajām vides pārvaldēm pārskatīt A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, samazināt noteiktos emisijas limitus vai mainīt ūdens resursu lietošanas nosacījumus. Pārskatot atļaujas nosacījumus antropogēnās slodzes izraisīto piesārņojošu vielu tiešai vai netiešai emisijai pazemes ūdeņos, reģionālā vides pārvalde izvērtē, vai minēto emisiju novēršana vai ierobežošana ir tehniski iespējama bez tādu pasākumu veikšanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī izvērtē, vai pasākumi piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi dārgi. Ja reģionālā vides pārvalde pēc izvērtēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī iekļauj attiecīgās atļaujas nosacījumos tiešu emisiju pazemes ūdeņos, pārvalde uzskaita šādas atļaujas;”.

20. Svītrot 38.3.apakšpunktu.

21. Papildināt noteikumus ar 40. un 41.punktu šādā redakcijā:

“40. Lai pakāpeniski samazinātu pazemes ūdeņu piesārņojumu un novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos riska pazemes ūdensobjektos, kā arī ņemot vērā konkrētajam ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus, aģentūra, veicot šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minētos uzdevumus un pārskatot pasākumu programmas:

40.1. pamatojoties uz monitoringā iegūto informāciju, identificē tos pazemes ūdensobjektus vai ūdensobjektu daļas, kur jāveic pasākumi piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošo tendenču maiņai. Nepieciešamie pasākumi jāuzsāk, ja piesārņojošo vielu koncentrācija sasniedz 75 procentus no šo noteikumu 22.3.2.apakšpunktā minētajām robežvērtībām. Katram riska pazemes ūdensobjektam piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošās tendences maiņas sākumpunkta vērtības nosaka reizi sešos gados, izstrādājot upju baseinu apsaimniekošanas plānus. Pasākumus pieļaujams veikt arī gadījumos, ja:

40.1.1. ir ekonomiski izdevīgāk veikt attiecīgos pasākumus, pirms piesārņojošo vielu koncentrācija sasniedz 75 procentus no robežvērtības;

40.1.2. piesārņojošo vielu koncentrācijas analīžu metodes noteikšanas robeža neļauj precīzi noteikt piesārņojošo vielu koncentrācijas 75 procentus no robežvērtības;

40.1.3. netiks aizkavēta konkrētam ūdensobjektam izvirzīto vides kvalitātes mērķu sasniegšana;

40.2. piesārņojošo vielu koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā dabiskas vai mākslīgas izcelsmes piesārņojošām vielām izmanto informāciju par bāzes līnijas līmeņiem, kas ir šo vielu koncentrācijas vidējā vērtība, kura iegūta, īstenojot atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto ūdens stāvokļa monitoringa programmu, kā arī citus pieejamus datus, kas ir apkopoti pirms minēto monitoringa programmu īstenošanas uzsākšanas. Augšupejošās tendences maiņu aģentūra pierāda ar statistiski pamatotiem datiem.

41. Kopsavilkumu par šo noteikumu 38.1.2.apakšpunktā minētā novērtējuma rezultātiem un monitoringa rezultātu izmantošanu augšupejošo tendenču noteikšanai un attiecīgās tendences maiņas sākumpunkta iemesliem iekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānā reizi sešos gados.”

22. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

3) Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.”

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 31.janvāri.