Finanšu ministrija: Par finanšu organizāciju sniegto atbalstu

Turpinājums. Sākums – “LV” Nr.16, 29.01.2009.

Kādiem mērķiem šos līdzekļus paredzēts izmantot?

Lielu daļu no 7,5 miljardu eiro aizdevuma tuvākajos trīs gados paredzēts izmantot valsts budžeta deficīta finansēšanai un esošā valsts parāda pārfinansēšanai. Īstenojot dažādus papildu mehānismus, plānots palielināt arī uzņēmējdarbības atbalstam pieejamo finansējumu. Tāpat aizdevuma līdzekļi veidos sava veida “drošības rezervi”, kas būs pieejama, ja tiks veikti pasākumi banku sektora pārstrukturēšanai – banku rekapitalizācija un dažādu likviditātes instrumentu nodrošināšana, kas var radīt ievērojamas papildu fiskālās izmaksas.

Šobrīd kopējā valsts budžeta finansēšanas nepieciešamība tuvākajiem trim gadiem ir aptuveni 3,4 miljardi latu. To galvenokārt paredzēts finansēt no starptautisko finanšu donoru sniegtajiem līdzekļiem, taču daļu no tās var segt arī no citiem finanšu resursu avotiem, piemēram, citu starptautisko finanšu institūciju aizdevumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kā arī iekšējā tirgus vērtspapīru emisijām (skat. tabulu).

Arī valsts budžetā jau ir paredzēti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai – līdzfinansējums ES fondu un dažādiem investīciju projektiem. Tā kā līdz ar aizdevumu valstij būs pieejami nepieciešamie finanšu resursi šo projektu īstenošanai, atvēlētie līdzekļi rezultātā nonāks Latvijas tautsaimniecībā. Papildus tiek domāts arī par citiem atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem nodrošinātu kredītresursu pieejamību. Piemēram, tiek vērtēta iespēja palielināt pieejamo finansējumu konkurētspējas atbalsta programmai, kas tiek īstenota ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas palīdzību. Pirmās aizdevuma izmaksas līdzekļi no SVF (aptuveni 590 milj. eiro) tiks izmantoti Valsts kases likviditātes nodrošināšanai – šā gada budžeta izpildes ciklam pirmajā ceturksnī, jo gada sākumā budžeta ieņēmumi parasti ir būtiski mazāki par izdevumiem. Likviditātes nodrošināšana Valsts kasē nozīmē, ka valstij ir garantēti pieejami līdzekļi, lai samaksātu paredzētās pensijas un pabalstus, lai izmaksātu algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs. Aizdevumu plānots izmantot arī valsts īstermiņa parāda saistību pārfinansēšanai – tās ievērojami palielinājušās pēdējo mēnešu laikā, un tās ar SVF līdzekļu starpniecību plānots pārfinansēt par ilgtermiņa parādsaistībām uz izdevīgākiem nosacījumiem, tādējādi atbrīvojot resursus finanšu tirgū un padarot tos pieejamus kredītņēmējiem. Tuvākais būtiskākais valsts parāda pārfinansēšanas termiņš ir 2009.gada 6.februāris, kad jāatmaksā 194,92 milj. latu.

Vai daļa no aizņēmuma varētu tikt novirzīta tautsaimniecības atveseļošanas pasākumiem?

Kā reālākos izmantojamos ekonomiskā atbalsta instrumentus uzņēmumiem var minēt valsts garantijas kredītiem, eksporta garantijas un kredītprocentu subsīdijas, ja ekonomikas stabilizācijas rezultātā kredītlikmes neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Papildus tam minama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jau izmantotā prakse palīdzēt uzņēmējiem, pārskatot nodokļu samaksas grafikus. Papildu finansējums varētu tikt novirzīts arī agrāk izstrādātām uzņēmējdarbības atbalsta programmām, to pilnveidošanai un paplašināšanai – ES fondu programmām, mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanas programmām, kā arī citiem instrumentiem, kas jau ir iestrādāti budžetā un, pateicoties starptautisko finanšu donoru sniegtajiem līdzekļiem, būs īstenojami. Valsts kasei refinansējot iekšējos aizņēmumus, kredītresursu tirgū atkal ieplūdīs ievērojams latu apjoms, kas var kalpot par pamatu komercbanku kreditēšanas atdzīvināšanai. Vairāki pasākumi paredzēti arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam. Šādiem atbalsta mehānismiem nevar vilkt nekādas paralēles ar savulaik izsniegtajiem G-24 kredītiem.

Vai šos līdzekļus paredzēts izmantot arī finanšu sektora atbalstam?

Aizdevuma līdzekļi veidos sava veida “drošības rezervi”, kas būs pieejama, ja tiks veikti pasākumi banku sektora pārstrukturēšanai, tostarp banku rekapitalizācija, noguldījumu garantiju fonda saistību segšana un dažādu likviditātes instrumentu nodrošināšana, kas var radīt ievērojamas papildu fiskālās izmaksas. Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus par valsts galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtību banku aizņēmumiem, tie jau ir saskaņoti ar Eiropas Komisiju un pēc saskaņošanas ar Eiropas Centrālo banku tiks virzīti apstiprināšanai valdībā. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtajiem datiem tuvāko trīs gadu laikā kopumā Latvijas bankām jāatmaksā sindicētie kredīti 1,159 miljardu latu apmērā, tajā skaitā 871 milj. latu 2009.gadā, 215 milj. latu 2010.gadā un ap 73 milj. latu 2012.gadā.

Vai tiks noteikti prioritārie uzņēmējdarbības virzieni vai nozares eksporta atbalsta līdzekļu saņemšanai?

Finanšu ministrs uzskata, ka atbalsts prioritāri varētu tikt sniegts uzņēmumiem, kas apgūst ES fondu līdzekļus, kā arī eksportspējīgajām nozarēm. Būtiski, lai uzņēmumi, kas saņem atbalstu, būtu konkurētspējīgi gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī būtu specializējušies tādu preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, kas var tikt eksportēti. Piemēram, rūpnieciskās ražošanas preces, tranzītpakalpojumi, metālapstrādes produkcija, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī dažādu inovatīvu nozaru preces. Būtisks faktors uzņēmumu izvērtēšanā ir pievienotās vērtības radīšanas un ilgtermiņa attīstības spēja.

Vai ir paredzēti īpaši pasākumi parādu grūtībās nonākušo uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam?

Tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos, palielinoties bezdarba līmenim, ir nopietns risks, ka daļai no kredītņēmējiem var rasties grūtības ar savlaicīgu saistību izpildi. Protams, šobrīd jau ir par vēlu meklēt problēmas cēloņus un ieganstus kritikai – tā ir bijusi gan pārlieku agresīva kreditēšanas stratēģija no banku puses, gan nepamatots optimisms no mājsaimniecību puses. Tagad mērķtiecīgi jāstrādā pie iespējamajiem risinājumiem, kas novērstu situācijas saasināšanos. Mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšanas mehānisma izstrādes nepieciešamība minēta arī valdības vēstulē SVF. Kā racionālākos virzienus šobrīd var minēt intensīvāku komercbanku iesaistīšanu priekšlikumu izstrādē un sarežģījumu novēršanā, kā arī “slikto” kredītu pārvaldības struktūras izveidošanu. Protams, jebkurai valdības rīcībai jābūt saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Vai taisnība, ka līdz ar starptautisko aizdevumu katrs Latvijas iedzīvotājs tagad ir parādā vairāk nekā 2000 latu?

Valsts saistības nekādā veidā nav attiecināmas uz konkrētu nodokļu maksātāju vai sadalāmas uz katru iedzīvotāju. Kā jau minēts, pēc būtības šis valsts aizņēmums ir tāds pats kā līdz šim ik gadus veiktie, galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielāks apjoms un pastiprinātā kontrole pār līdzekļu izlietojumu – īpaši nosacījumi līdzekļu saņemšanai un izlietošanai. Turklāt, pat ja ilgtermiņā tiks izmantota visa pieejamā aizdevuma summa (7,5 miljardi eiro), Latvijas valdības parāds nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas pilnībā atbilst Māstrihtas kritērijiem un, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm, kuru vidējais rādītājs pērn bija 66%, vērtējams kā zems rādītājs.

Turpmāk – informācijas turpinājums

Valsts budžeta finansēšanas nepieciešamība 2009.–2011.gadam (uz 11.01.2009.)

* Līdz 31.12.2008. uzņemtās saistības