Par pēctecību ASV attiecībās ar Latviju

Vakar, 17. janvārī, ASV vēstnieks Džeimss Holmss bija ielūdzis savā rezidencē Latvijas vadošo laikrakstu žurnālistus, lai Džordža Buša inaugurācijas priekšvakarā pārrunātu savas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātes, kā arī izvērtētu ASV un Latvijas divpusējās attiecības.

Vēstnieks uzsvēra, ka nav sagaidāmas kādas būtiskas izmaiņas ASV ārpolitikā un attieksmē pret Latviju. Viņš atgādināja, ka 1998. gada 27. oktobrī, pasniedzot toreizējam Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim akreditācijas vēstuli, apliecinājis ASV vēlēšanos, lai Latvija labi sagatavotos iestāties Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. "Šī ASV attieksme joprojām ir spēkā," teica Dž.Holmss, uzsverot ASV patieso vēlēšanos palīdzēt Latvijai sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, jo "ASV ir ieinteresētas redzēt Latviju kā stabilu valsti stabilā reģionā". Dž.Holmss žurnālistiem pavēstīja, ka arī viņa un vēstniecības darbā nav paredzamas būtiskas izmaiņas.

Uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, vai ASV jaunā pieredze, izejot cauri tik sarežģītam vēlēšanu procesam, neliek domāt par eventuālām izmaiņām ASV likumdošanā, vēstnieks atbildēja noliedzoši. Pašreizējā vēlēšanu kārtība ir svarīga ASV konstitūcijas sastāvdaļa, un tieši pērnā gada pieredze apliecinājusi šīs kārtības aktualitāti. Vēstnieks uzsvēra, ka ASV vēlēšanu sistēma savā laikā noteikta kā kompromiss, saskaņojot lielo un mazo štatu intereses. Šis kompromiss, pēc vēstnieka vārdiem, ir tik svarīgs, ka nebūtu lietderīgi tērēt lielus resursus konstitūcijas mainīšanai.

Vēstnieks atgādināja, ka Savienoto Valstu štati var izdarīt izmaiņas vietējā likumdošanā. Viņš arī paredzēja, ka turpmāk vēlēšanu procesam tiks atvēlēti lielāki līdzekļi, lai labāk nodrošinātu rezultātu apkopošanu.

Dž.Holmss atgādināja, ka tautas mandāta noteikšana jaunajiem ASV prezidentiem ne reizi vien bijis grūts uzdevums, ko jo smagāku vērtis starp republikāņiem un demokrātiem sašķeltais kongress. Arī pašlaik daudzi komentētāji Savienotajās Valstīs apgalvo, ka Džordžam Bušam neesot tautas mandāta. Dž.Holmss pauda viedokli, ka šis mandāts sākotnēji atkarīgs galvenokārt no paša prezidenta amata kandidāta. Kad vēlēšanas jau pieder pagātnei, ikviens amerikānis vēlas, lai jaunā prezidenta darbība būtu sekmīga, un daudz ko parāda jau prezidenta inaugurācijas ceremonija.

Protams, ļoti daudz tautas mandāta iegūšanā atkarīgs no prezidenta turpmākās darbības. Vēstnieks izteica pārliecību, ka Džordžs Bušs darbosies tikpat sekmīgi kā viņa priekšgājējs Bils Klintons un virkne citu ASV prezidentu.

Dž.Holmss uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju prezidentam Bušam būs tikpat svarīgas kā viņa priekšgājējiem. Īpaši svarīga Savienoto Valstu prioritāte būs atbalsts demokrātiskas sistēmas nostiprināšanai Krievijā. Vēstnieks optimistiski izteicās par kodolieroču kontroles un samazināšanas sarunu iespējamību Dž.Buša prezidentūras laikā.

Pievēršoties Latvijas attiecībām ar Krieviju, Dž.Holmss uzsvēra Baltijas valstu, kā arī visu Baltijas jūras valstu ieinteresētību sekmēt stabilitāti reģionā. ASV vēlas, lai Latvija šīs stabilitātes vārdā uzlabotu attiecības arī ar savu lielāko kaimiņvalsti Krieviju. Pēc vēstnieka domām, Latvija šajā virzienā jau daudz paveikusi. Par to, ka mūsu attiecības ar Krieviju nav tik labas, kā varētu būt, lielākā atbildības daļa, pēc Dž.Holmsa domām, gulstas nevis uz Rīgu, bet gan uz Maskavu.

Īpašu akcentu vakardienas sarunai piešķīra žurnālistu minējumi par Bila Klintona un viņa administrācijas locekļu turpmāko dzīvi. Ar jautrību tika uzņemts kāda žurnālista atgādinājums par ārvalstu presē pazibējušo iespējamību Bilam Klintonam tagad kļūt par Francijas prezidentu. Daži amerikāņu žurnālisti Klintonam paredz televīzijas zvaigznes karjeru. Savukārt Čehijas medijos bija parādījušies pieņēmumi, ka bijusī ASV valsts sekretāre Madeleine Olbraita varētu kļūt par savas izcelsmes zemes Čehijas prezidenti. Pēc vēstnieka Holmsa domām, Bils Klintons droši vien centīsies rast iespēju arī turpmāk piedalīties politiskajā dzīvē un izmantot savu lielo politisko pieredzi.

Atbildot "Latvijas Vēstnesim"

par Hilarijas Klintones sekmīgo startu politikā, vēstnieks Holmss uzsvēra, ka viņa jau priekšvēlēšanu kampaņā parādījusi labu sabiedriskās darbības izjūtu. Tagad viņai ir visas iespējas apliecināt sevi kā veiksmīgu senatori. Daudzi H.Klintonei jau tagad pareģo vēl augstākas politiskās virsotnes, taču par to pagaidām vēl esot pāragri spriest.

Pēc žurnālistu ierosmes Dž.Holmss izklāstīja arī savu viedokli par Latvijas informātikas speciālistu starptautiskās konkurences potencēm un ārvalstu investīciju perspektīvām Latvijā. Dažiem ASV potenciālajiem investoriem, piemēram, lielajai kompānijai IBM, gan ir priekšstats par Latvijas informātikas speciālistu pozitīvo imidžu — jauni, apdāvināti, augsti profesionāli censoņi, taču mūsu valstij jādara daudz vairāk, lai ieinteresētu potenciālos ārvalstu partnerus investēt tik relatīvi mazā reģionā kā Latvija. Daži potenciālie amerikāņu investori paši bijuši Latvijā un savām acīm pārliecinājušies par mūsu iespējām. Taču Latviju viņi tūdaļ salīdzina ar citām potenciālajām investīciju vietām pasaulē, piemēram, Īriju vai Singapūru, un mēs daudzos gadījumos esam zaudējuši konsekvences trūkuma dēļ, popularizējot savas ekonomiskās iespējas. Vēstnieks arī izteica nožēlu par biežajām valdības maiņām Latvijā, kas pasliktina sadarbību ar potenciālajiem investoriem. Viņš atgādināja, ka pēdējā brīdī tikušas atceltas divas Latvijas Ministru prezidentu vizītes uz ASV, kurām bija pieskaņota arī Latvijas ekonomiskās sadarbības iespēju prezentācija.

ASV vēstnieks arī atzīmēja mūsu valsts izdevīgo ģeopolitisko situāciju un Latvijas labās izredzes uz pozitīvām savu starptautisko pozīciju izmaiņām, kā arī tuvo Krievijas tirgu, latviešu čaklumu un citas mūsu priekšrocības ārvalstu investoru piesaistīšanai.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors