Par Eiropas Savienības fondu apgūšanu

Latvijai jābūt daudz mērķtiecīgākai Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, jo līdz šim ES naudas izlietojums nav bijis efektīvs, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Eiropas lietu komisija 30.janvārī uz kopīgu diskusiju bija aicinājusi uzņēmējus un atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai meklētu veidus, kā padarīt vieglāku piekļuvi ES struktūrfondiem.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai izmantota niecīga daļa ES naudas, komisijas sēdē secināja V.Paegle. No 200 Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem tikai pieci bija vērsti uz konkurences veicināšanu, bet starp 25 ES Lauksaimniecības fonda projektiem tādi bija tikai četri.

“Tā tas nevar turpināties, jo Eiropas fondu izmantošanā mums jābūt pat brutāli mērķtiecīgiem,” atzīmēja V.Paegle, uzsverot, ka šābrīža ekonomiskās recesijas laikā ES fondi ir viens no nozīmīgākajiem finanšu instrumentiem ekonomikas atveseļošanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende komisijas sēdē uzsvēra, ka ES fondu sadalījums vairs neatbilst šā­brīža situācijai un nestimulē ekonomikas attīstību. Tādēļ fondu programmas jāpārdala, uzsvēra Ž.Jaunzeme-Grende.

Viņa arī vērsa uzmanību uz pārāk lielo birokrātisko aparātu, kas būtiski apgrūtina ES finanšu līdzekļu apguvi. Saskaņā ar Ž.Jaunzemes-Grendes aprēķiniem, ar ES naudas administrāciju nodarbojas 700 cilvēku 21 valsts iestādē. “Izrādās, ka Latvija šajā jomā ir pirmajā vietā Eiropā. Labāk būsim līderi citās jomās, jo šī birokrātiskā mašinērija ir briesmīga,” teica uzņēmēju pārstāve.

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzina, ka Latvija “pārāk gājusi Eiropas pavadā un esam bijuši pārāk birokrātiski”. Ministrs informēja, ka tuvākajā laikā valdība lems par iespēju uzņēmējiem saņemt avansa maksājumus 35 procentu apmērā no ES finansētā projekta kopsummas.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pauda viedokli, ka par birokrātijas veicināšanu atbildība jāuzņemas pašiem. “Mēs novēloti piesedzamies ar Eiropas birokrātiju, jo Eiropas prasības veido labi ja desmito daļu. Tā ir tikai un vienīgi mūsu pašu birokrātija,” uzsvēra E.Egle.

Saeimas preses dienests