Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, saskaņojot viedokļus un meklējot kopsaucēju

Pēc kopsēdes vakar, 25.augustā

Vakar, 25.augustā, drīz vien pēc sociālo partneru sarunām — Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes — žurnālisti tika aicināti uz preses īssaietu par sēdē apspriestajiem jautājumiem. Sarunā piedalījās labklājības ministrs Roberts Jurdžs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons un NTSP sekretārs Agris Olmanis.

Kā atzīmēja R.Jurdžs, trešo reizi sadarbības padomes sēdē diskutēts par Darba likuma projektu, ko kopīgi izstrādā Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija. No sākumā aptuveni simt diskutējamiem jautājumiem, par ko vēl nesen spēja vienoties darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju puses, domstarpības bija palikušas tikai četros. Darba grupa, kas tika izveidota, centās saskaņot visu pušu viedokļus, un nu padomes sēdē panākta vienošanās likumprojektu virzīt uz Ministru kabineta Komiteju, Ministru kabinetu un tālāk uz Saeimu. Darba likumprojekta mērķis ir saskaņot darbinieku un darba devēju tiesības un intereses atbilstoši jaunajai ekonomiskajai situācijai, Eiropas Sociālās hartas un citu starptautisko konvenciju prasībām.

Diskutēts par sociālajām garantijām gadījumos, kad cilvēku atbrīvo no darba, terminētiem līgumiem, grūtniecības un maternitātes periodā un vēl citiem. Piemēram, atstāts formulējums, ka strādājošo nedrīkst atbrīvot no darba slimības, tas ir, darba nespējas, gadījumā. Māte vai cita persona, kas audzina bērnu līdz 8 gadu vecumam, ir tiesīga jebkurā laikā ņemt bezalgas atvaļinājumu uz pusotru gadu u.tml.

T.Tverijons piebilda, ka saskaņā ar ES prasībām darba likumdošanas jomā vēl nav iespējams visur piešķirt tādas sociālās garantijas, kas atbilstu starptautiskajām konvencijām, taču jaunais Darba likums neparedz pasliktināt esošo situāciju, bet gan pakāpeniski pārejas posmā to uzlabot. Nacionālā trīspusējā sadarbības padome ir ideāls instruments, jo kopā var pārrunāt un panākt vienošanos darba devējs, darba ņēmējs un valdība.

A.Olmanis izteica cerību, ka Darba likuma projekts jau drīzumā tiks akceptēts valdībā un rudenī nonāks Saeimā. To pieņemot galīgajā variantā, mēs iegūsim modernu likumu. Tajā ir paredzēts mehānisms, kas nepasliktinās strādājošo sociālās garantijas. Taču, kā izskanēja preses brīfingā, pašlaik nestabilā ekonomiskā situācija neļauj pilnībā iestrādāt tādas normas, kas atbilstu ES visām prasībām šajā jomā.

Saistībā ar otro jautājumu žurnālisti tika informēti par sociālo partneru sarunās izskatīto likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Likumprojekta autori ir Labklājības ministrijas Darba departamenta speciālisti. Arī iepriekšējās sarunās darba devēju, darba ņēmēju un valsts pārstāvji nespēja vienoties par Darbinieku garantiju fonda izveides nosacījumiem un tā solidāru pārvaldi. Darba devēji, piemēram, uzstāja, ka fonda veidošanā ir jāpiedalās valstij ar šādām iemaksām — 40 procenti, tikpat — darba devējiem un 20 procenti — darbiniekiem. Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji iebilda pret darbinieku piedalīšanos fonda veidošanā, par ko vienisprātis bija VTSP sēdes dalībnieki. Kā preses īssaietā atzīmēja labklājības ministrs. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē puses apspriedušas arī trešo variantu, tas ir, garantijas fondā darba devējs iemaksā 70 procentus, valdība — 30 procentus. Padomē puses nonāca pie secinājuma, ka šiem maksājumiem jābūt solidāriem, un par to savus ierosinājumus pārstāvji iesniegs valdībai, kura tad akceptēs maksājumu sadalījumu un likumprojektu kopumā.

Juris Radzēvičs atzina, ka Darbinieku garantijas fonds ir ļoti vajadzīgs.

Pērn vien darba attiecības pārtrauktas ar 8398 cilvēkiem. Ļoti bieži, bankrotējot uzņēmumam vai privātfirmai, darbinieki nevar saņemt algu, pabalstus, viņi ir sociāli neaizsargāti. Tādu piemēru ir diezgan daudz.

Lai gan likumprojekts "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pamatos ir izstrādāts, tomēr līdz galam nav izdiskutēts par fonda pārraudzību, kā arī nav panākta vienošanās par laiku, no kura likumam jāstājas spēkā. Darba devēji ierosinājuši, ka tas varētu stāties spēkā tikai ar 2002 .gada 1.janvāri, darba ņēmēju pārstāvji — ar 2000.gada 1.janvāri.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore