Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir viena no izstādes atbalstītājām. Tās ģenerāldirektors Jānis Gavars secināja, ka Latvijas lauksaimniecība pašlaik atrodas pusceļā starp gadsimta sākuma tehniku un jaunākajiem mūsdienu modeļiem. Priecē tas, ka laukos jau ir tādi saimnieki, kas spēj vismodernākos agregātus nopirkt un izmantot. Tātad Latvijas laukos ir spēks un prasme. Un saglabājusies griba sapņot par skaistu mašīnu, par skaistu traktoru.

Zemkopības ministrija, jau tradicionāli, ir izstādes organizētāja. Ministrijas Saimniecību attīstības un kooperācijas nodaļas vadītājs Ainārs Lāčgalvis, izstādi atklājot, atzīmēja, ka tā, kā parasti, tradicionāli notiek atelpas brīdī starp pavasara darbiem un gaidāmo, nebūt ne vieglo rudens cēlienu. Izstāde ir arī tikšanās ar kolēģiem, lai pārrunātu to, kāda bijusi vasara, tāpat nākotnes nodomus. Ne tikai zemnieki savā starpā, bet arī pašvaldību darbinieki un lauku iedzīvotāji. Jo eksponāti izstādei izvēlēti pēc principa, lai veiksmīgāk un ātrāk varētu sakārtot Latvijas lauku vidi.

Gunārs Zalcmanis, SIA "AML" izstāžu kompleksa "Rāmava" izstāžu vadītājs, šo pasākumu komentēja šādi:

— Šoreiz izstāde domāta profesionāļiem, akcentu liekot tieši uz tehnikas demonstrēšanu. Savus eksponātus sarūpējušas vairāk nekā 50 firmas. Tehnika domāta ne tikai meža darbiem un lauksaimnieciskajai ražošanai, bet visai lauku videi — pašvaldībām, saimnieciskajām organizācijām, ceļu darbiniekiem. Tādēļ tehnikas demonstrējumi būs ļoti plaši. Te redzama arī minitehnika — atdzimt sākušie motorolleri, par kuriem priecātos jebkurš lauku pastnieks. Tāpat šeit ir kravas mokiki pilsētniekiem un dārzniecību darbiniekiem, arī profesionālā tehnika noliktavu kravu pārvietošanai. Un, protams, automobiļi. Īpašu ievērību izpelnās jaunie NVS valstīs ražotie dažādu kategoriju vieglie, pasažieru un kravas automobiļi, kas atbilst Eiropas ekoloģijas standartiem, bet cenas ziņā ir ievērojami lētāki par rietumos ražotajiem līdziniekiem. Apmeklētājiem šogad izstādē būs daudz, ko redzēt un par ko padomāt. Un, protams, pamielot skatu pie tehnikas, kas šurp "atceļojusi" no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem, — ne tikai traktoriem, bet arī lauksaimniecības kooperatīvam "Uzvara" gadsimta sākumā piederējušajam "Ford" kravas automobilim, kuram netālu diezgan lielīgi sānus spīdina "Latvijas gada auto ’99" "Daewoo Korando".

Pirmo reizi izstādē "Transports laukiem ’99" bija apskatāmi tik "eksotiski" eksponāti kā zirglietas — ādas iemaukti, sakas, slejas, groži, vēderjostas, pavadas. Turpat līdzās apaušus un siksnas varēja novērtēt arī liellopu un jaunlopu turētāji, kakla siksnas un pavadas — suņu un kaķu īpašnieki. Šo visu izstrādājumu darinātāja ir Rēzeknes rajona zemnieku saimniecības "Apkalnmājas" īpašniece Irēna Baufale. Viņas viedoklis ir šāds:

— Lai arī kā liktos pilsētniekiem, lauki vēl dzīvo. Mēs esam no Rēzeknes, un mūspusē daudziem zemniekiem ir zirgi. Un viņiem zirglietas ir vajadzīgas. Tāpat arī piederumi gotiņām un teliņiem, suņiem un kaķiem.

Zemnieku saimniecība "Apkalnmājas" pastāv kopš 1994. gada, bet ar ādas izstrādājumiem darbojamies gadus piecus. Ar lielām grūtībām, jo šis nodarbošanās veids nekādā gadījumā mums nevar būt pamatbizness. Tas vairāk ir vaļasprieks, jo ir zināšanas, prasme un vēlēšanās ar to darboties. Esmu beigusi Timirjazeva vārdā nosaukto akadēmiju, kas padomju laikos bija vienīgā augstākā mācību iestāde, kurā varēja iegūt zināšanas par zirgiem. Divdesmit gadus pati sportoju — biju sporta meistare, biju arī Latgales zonas galvenā zootehniķe, tā ka lietas ļoti labi pārzinu. Zinu, kāda āda nepieciešama attiecīgai lietai, kāda slodze tai būs jāiztur. Visus modeļus esmu pati izveidojusi, ģimene palīdz tos izgriezt un sašūt. Taču — ar lielām grūtībām varu sagādāt šim nolūkam nepieciešamo ādu. Paldies to rūpnīcu vadītājiem, kuri saprot un nāk man pretim, sagatavojot mazas speciālās ādas partijas. Un grūtības ir arī ar zirglietu metālizstrādājumiem, tā ir vēl sarežģītāka lieta nekā labu ādu sagādāšana.

Visvairāk mūsu ražojumus pērk tieši lauku cilvēki Latgales pusē, jo lopiņš ganos ir jāved un arklā jāliek. Nesen sākām braukt arī uz Vidzemi un Kurzemi, un interese par mūsu ražojumiem tiešām ir — gan Tērvetē, gan Jelgavā un citur. Mums varbūt neiznāk tik skaisti kā vāciešiem, bet, kam bijusi izdevība salīdzināt, tie atzīst, ka mūsu zirglietas ir daudzkārt izturīgākas. Tas ir stimuls iesākto turpināt.

Izstādē pie grāmatu stendiem uzmanību saistīja pavisam nebijis un neierasts nosaukums — "Dzērveņaudzētāju gadagrāmata ’98". Šķiet, pirmo reizi vienā izdevumā apkopots viss par dzērveņu nozares attīstību, vietas izvēli stādījumu ierīkošanai, dzērveņu lauku kopšanu, nezāļu apkarošanu un dzērveņu audzēšanas praksi pasaulē. Vēl jo vairāk šis izdevums saista uzmanību tādēļ, ka Latvijā jau ir dažas dzērveņu audzēšanas saimniecības, kas uzdrošinās nodarboties ar šo neierasto, lielus kapitālieguldījumus prasošo, bet perspektīvā ienesīgo un stabilo lauku apsaimniekošanas biznesu.

Izstādes "Transports laukiem ’99" laikā paredzēti šādi semināri un eksponātu demonstrējumi darbībā:

Semināri:

- 26. augustā pulksten 11 "Valtra Valmet" traktoru lietojums komunālajā saimniecībā, ceļu būvē un uzturēšanā;

- 27. augustā pulksten 11 LLU Spēkratu institūts — "Jaunākais automobiļu, traktoru un dzinēju tirgū un konstrukcijās"; pulksten 12 — CSDD transporta līdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcija — jaunākais Eiropas standartu prasību piemērošanā transporta līdzekļu reģistrācijā; pulksten 13 — LLU Spēkratu institūts — "Transporta loģistika. Automobiļu izvēles principi. Dīzeļdzinēju degvielas aparatūras jaunumi. Eļļu un smērvielu izvēle".

Praktiskie demonstrējumi:

- 26., 27. un 28. augustā no pulksten 10 "Road Show" — "Bobcat" kompaktiekrāvēja, kompaktekskavatora un to aprīkojuma demonstrējumi;

- visas izstādes dienas no pulksten 11 — ceļmalu un grāvju pļaujmašīnu demonstrējumi;

- 26. augustā pulksten 13, 27. un 28. augustā no pulksten 11 — "Valtra Valmet" traktoru aprīkojuma ceļu un ielu kopšanas demonstrējumi.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore