Labklājības ministrija: Par mērķdotācijām sociālajiem darbiniekiem

Pārbaudes pašvaldību sociālajos dienestos liecina, ka mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm un bērniem, ir sekmējusi sociālā darba kvalitāti. Tomēr, paredzot sociālās spriedzes palielināšanos, mērķdotācija būtu nepieciešama arī tiem sociālajiem darbiniekiem, kas papildus strādā ar citām mērķa grupām.

To secināja Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sēdes dalībnieki, tiekoties ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem.

Šobrīd mērķdotāciju saņem sociālie darbinieki, kuri ar ģimenēm un bērniem strādā pilnu slodzi. Tā kā papildu finansējums nav piešķirts, LM aicināja sēdes dalībniekus sniegt priekšlikumus metodikas izstrādei, lai pašreizējā finansējuma ietvaros mērķdotāciju piešķirtu iespējami plašākam sociālo darbinieku lokam.

Tas nepieciešams, jo nereti pagastā darbojas viens sociālais darbinieks, bet dotāciju nesaņem, jo strādā ne tikai ar ģimenēm un bērniem, bet papildus arī ar citām mērķa grupām. Tāpēc jāmeklē iespējas, kā mērķdotāciju piešķirt arī tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ar ģimenēm un bērniem strādā pusslodzi.

2009.gadā mērķdotāciju 124,09 latu apmērā saņems 209 sociālie darbinieki, kuri ar ģimenēm un bērniem strādā pilnu slodzi. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Latvijā joprojām trūkst sociālo darbinieku.

Tāpat, diskutējot par sociālo darbinieku profesionalitātes celšanu, puses vienojās par nepieciešamību nodrošināt supervīziju arī tiem darbiniekiem, kuri strādā ne tikai pašvaldībā, bet arī valsts un nevalstisko organizāciju sociālās aprūpes, rehabilitācijas institūcijās un ārstniecības iestādēs. Pašlaik šāda prasība ir tikai pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.

Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts (nereti arī psiholoģisks) sociālajam darbiniekam, lai viņš veiksmīgi varētu strādāt ar klientiem.

Savukārt, diskutējot par padomes dalībnieku ierosinātajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, puses vienojās, ka klientam ir jārod iespēja sociālajam darbiniekam apsekot viņu dzīvesvietā. Likumā arī jānosaka, ka pašvaldībai jānodrošina tiem cilvēkiem, kuri palikuši bez mājokļa, ne tikai konsultācijas un naktspatversme, bet arī vienreizēja materiāla palīdzība.

Sanāksmē piedalījās LM speciālisti, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu pārstāvji.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments