Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:
• Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa intervijā Sannijai Matulei. Senātu nesaista draudzība ar valsts pārvaldi
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgi kā administratīvās tiesas kopumā, tagad, februāra sākumā, atzīmē savas pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tā sakrīt ar jauno administratīvo tiesu namu atvēršanu reģionos, tādējādi turpinot attīstīt šo tiesu sistēmas atzaru. Tātad, no vienas puses, sistēma progresē, bet, no otras puses, aizvien vairāk kuluāros un dažkārt arī publiski izskan administratīvām tiesām veltīti pārmetumi, ka savos piecos darbības gados tās kļuvušas pārlieku draudzīgas valsts pārvaldes iestādēm. Cik pamatota ir šī kritika, un kāds ir patiesais administratīvo tiesu devums Latvijas tiesību sistēmai?
– Par pamudinājumu mūsu sarunai tieši šajā laikā ir administratīvo tiesu piecu gadu jubileja. Kā tieši uz tiesu sistēmu kopumā ir atsaukusies administratīvo tiesu izveidošana?
– No šodienas skatupunkta raugoties, iecere dibināt administratīvās tiesas atsevišķi, nevis palielināt tiesnešu amata vietas vispārējās jurisdikcijas tiesās ir ļoti veiksmīga. Administratīvās tiesas tika veidotas kā jaunas tiesas, kurām jau pašā sākumā tika izvirzītas augstas prasības. Pirmo reizi tiesnešu amata kandidātu atlasei tika izveidota nopietna atlases sistēma, kas ietvēra gan psiholoģisko testu, gan zināšanu pārbaudi. Ar administratīvo tiesu izveidi tiesu sistēma ieguva augsti kvalificētus profesionāļus.
• Andrejs Judins. Kriminālatbildība par masu nekārtībām
Atbildība par masu nekārtībām ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 225.pantā. Analogas tiesību normas tika formulētas arī citos kriminālkodeksos un sodu likumos, kas 20.gadsimtā reglamentēja krimināltiesiskās attiecības Latvijā. Tomēr praktiskas nozīmes līdz šim tām nebija, tāpēc KL 225.panta interpretēšanai bijusi vien teorētiska nozīme. Savukārt šā gada 13.janvāra notikumi Vecrīgā aktualizēja šo tiesību normu un parādīja ar to saistītās problēmas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autors vēlas pievērst uzmanību šīm problēmām un rosināt diskusiju par KL 225.panta mūsdienu izpratni un pilnveidošanas nepieciešamību.
• Jānis Pleps. Administratīvais Senāts un Satversme: neizmantotās iespējas
Kopš administratīvo tiesu atjaunošanas Latvijā pagājuši jau pieci gadi. Šajos piecos gados administratīvās tiesas un jo sevišķi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir daudz paveikuši gan tiesību piemērošanā un demokrātiskas tiesiskas valsts principu iedzīvināšanā, gan arī tiesību teorijas atziņu formulēšanā un pilnveidošanā.
Ne bez pamata 2007.gada Senāta nolēmumu krājuma anotācijā atzīts, ka “administratīvās tiesas un jo īpaši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (..) jau kopš tā izveides ir iedibinājis tiesas nolēmumu kvalitātes augstu standartu, īpašu uzmanību pievēršot nolēmuma argumentācijai. Administratīvo tiesu devums vispārējo tiesību principu izpratnes attīstīšanā, cilvēktiesību nostiprināšanā un nenoteikto tiesību jēdzienu konkretizēšanā publisko tiesību jomā tuvinās Satversmes tiesas ieguldījumam”.
• Ieva Višķere. Publisko tiesību līgumi un to kontrole administratīvā procesa kārtībā
Jēdzienu “publisko tiesību līgumi” plašākā nozīmē mūsdienu izpratnē attiecina uz starptautisko publisko tiesību līgumiem, proti, līgumiem, kas publisko tiesību jautājumos tiek slēgti starp starptautisko tiesību subjektiem (valstīm, starptautiskajām organizācijām), un uz valsts pārvaldes tiesību (plašākā nozīmē) ietvaros slēgtajiem līgumiem – valsts pārvaldes iekšējiem līgumiem (piemēram, par iestāžu sadarbību, par uzdevumu deleģēšanu) un līgumiem, ar kuru palīdzību publisko tiesību subjekts regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu.
Papildus tiem kā savā ziņā starpdisciplinārs publisko tiesību līgumu veids ir līgumi, ar kuriem publisko tiesību subjekts privātpersonai deleģē publisku varu. Šis līgums nav īsti uzskatāms par klasisku administratīvā procesa instrumentu, jo ar to netiek ietekmētas privātpersonas subjektīvās publiskās tiesības administratīvā procesa izpratnē, bet gan tiek paplašināts publiskās varas nesēju loks.
“Jurista Vārda” redakcija