Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.februārī

ZM: Par ārkārtas pasākumiem piensaimniecības problēmu risināšanai

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie priekšlikumi par ārkārtas pasākumiem piensaimniecības nozares problēmu risināšanai 3.februārī apstiprināti Ministru kabinetā. Kopumā apstiprināts papildu finansējums lauksaimniekiem 27 miljonu latu, kā arī citi ZM ierosināti ārkārtas pasākumi.

17 miljoni latu ir piešķirti, lai Lauku attīstības fonds (LAF) varētu turpināt apgrozāmo līdzekļu garantiju izmaksu gan ražotājiem, gan kooperatīviem, gan pārstrādātājiem, tā nodrošinot kredītsloga atvieglošanu, kā arī esošo kredītu restrukturizēšanu. Pārstrādātāji šo garantiju saņems, ja būs ievērojuši likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” noteikto norēķinu kārtību. Šis finansējums 10 miljonu latu tiks palielināts no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu, bet 7 miljoni latu – no privatizācijas ieņēmumiem.

10 miljonus latu krīzes radīto zaudējumu dēļ lauksaimnieki papildus saņems, lai saglabātu augstražīgus ganāmpulkus ar izslaukumu virs 5000 kg gadā, kas atbilst Latvijas audzēto piena šķirņu govju ciltsdarba programmās definētajiem ģenētiskās kvalitātes kritērijiem. Šo atbalstu saņems to ganāmpulku īpašnieki, kas atbilst šiem kritērijiem, neņemot vērā ganāmpulkā esošo govju skaitu. Šo finansējumu 5 miljonus latu segs no Zemkopības ministrijas budžeta programmas “Finanšu nodrošinājuma rezerve”, kā arī 5 miljonus latu – no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu.

Tāpat daudz agrāk, nekā paredzēts, jau no 1. līdz 10.aprīlim lauksaimnieki saņems tiešmaksājumus – kopumā 22 miljonus latu par 2008.gadu (pēc grafika tie būtu jāizmaksā līdz 30.jūnijam).

Arī 13 miljonus latu piena kvotas papildus valsts tiešmaksājumos par 2009.gadu lauksaimniekiem izmaksās jau tagad, nevis no 1.decembra, kā to nosaka procedūras. Tāpat arī 3 miljonus latu ciltsdarba avansa maksājumus no subsīdijām lauksaimnieki saņems jau aprīlī.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai, izstrādājot normatīvo aktu projektus par atbalstu kredītu garantijām, ir jāparedz iespēja lauksaimniecības produktu pārstrādātājus noteikt par atbalsta saņēmējiem. Ekonomikas ministrijai līdz 2009.gada 1.aprīlim uzdots izstrādāt un līdz 1.jūnijam ieviest īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmu, nodrošinot, ka atbalsta saņēmēji var būt lauksaimniecības pārstrādes produktu eksportētāji neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Vakar, 3.februārī, LTV raidījumā “100.pants” zemkopības ministrs Mārtiņš Roze paziņoja par savu nodomu atkāpties no ieņemamā amata. Savu demisijas rakstu M.Roze apsola iesniegt Ministru prezidentam Ivaram Godmanim šodien, 4.februārī. – “LV”

FM: Par ekonomikas stabilizācijas programmu un rīcības plānu

3.februārī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu, kuru Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi, lai noteiktu konkrētus uzdevumus, sagaidāmos rezultātus, kā arī par plāna izpildi atbildīgās institūcijas.

Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver: “Plānā ietverti būtiski pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un Eiropas Savienības struktūrfondu apguves paātrināšanai. Paredzēta arī rīcība finanšu sektora stabilitātes celšanai, kas atjaunotu naudas plūsmas, veicinātu resursu pieejamību un mazinātu finanšu sistēmas riskus. Īstenojot ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, tiks mazināta attīstību bremzējošo risku iedarbība, kā arī stabilizēta Latvijas tautsaimniecība, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.”

Programmā paredzēti pasākumi četrās jomās: monetārā, fiskālā un finanšu politika, kā arī ekonomikas konkurētspējas veicināšana. Stingra fiskālā politika paredz tālāku budžeta izdevumu optimizēšanu ar virzību uz valsts budžeta sabalansēšanu. Plānā ietvertās strukturālās izmaiņas sekmēs Latvijas maksājumu bilances uzlabošanos un mazinās ekonomikas atkarību no ārvalstu finanšu resursiem. Pārmaiņas būs vērstas arī uz valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu, kā arī produktivitātes pieauguma veicināšanu gan biznesa sektorā, gan sabiedrisko pakalpojumu jomā.

Valdība arīdzan vienojās noteikt FM par atbildīgo institūciju plāna izpildes koordinācijai. Iesaistītajām pusēm katru mēnesi līdz 5.datumam būs jāziņo par paveikto un nākamajā atskaites periodā plānoto uzdevumu realizāciju. Savukārt FM katru mēnesi līdz 15.datumam sagatavos informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija (EK), Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā. Par pamatu finansējuma piešķiršanai kalpo pērn Saeimā pieņemtā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, nodomu vēstule SVF, kā arī Saprašanās memorands ar EK. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma un rīcības plāns tiek gatavots publicēšanai laikraksta nākamajā laidienā. – “LV”