Latvijas Republikas Satversmes tiesas lēmums
Rīgā 2009.gada 3.februārī
Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-45-03
Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneši Kaspars Balodis, Aija Branta, Juris Jelāgins, Kristīne Krūma un Viktors Skudra,
rīcības sēdē izskatījusi lietas Nr. 2008-45-03 “Par Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 46 “Noteikumi par vadības līgumiem” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai, sestajai un desmitajai daļai” materiālus,
konstatēja:
1. 2008. gada 25. novembrī Satversmes tiesā pēc divdesmit 9. Saeimas deputātu (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma, tika ierosināta lieta. Pieteikuma iesniedzējs apstrīd Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 46 “Noteikumi par vadības līgumiem” (turpmāk – apstrīdētais akts) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 64. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai, sestajai un desmitajai daļai.
2. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Ministru kabinets – atbildes rakstā norādīja, ka apstrīdētais akts atbilst Satversmes 1. un 64. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai, sestajai un desmitajai daļai. Taču, ņemot vērā, ka apstrīdētais akts ir zaudējis savu spēku, Ministru kabinets lūdz Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību lietā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu.
3. Ministru kabinets 2008. gada 22. decembrī izdeva noteikumus Nr. 1067 “Par Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 46 “Noteikumi par vadības līgumiem” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, kuros noteikts, ka apstrīdētais akts zaudē spēku 2009. gada 1. janvārī.
Pamatojoties uz minēto, Satversmes tiesa
secināja:
4. Satversmes tiesas likuma 29. pants reglamentē tiesvedības izbeigšanu lietā. Minētā panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku.
5. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un lai Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd jēga Satversmes tiesas procesam (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-01-01 6.punktu).
Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pati ir atzinusi apstrīdēto aktu par spēku zaudējušu, līdz ar to novēršot lietā pastāvošo strīdu.
Ņemot vērā, ka lietas Nr. 2008-45-03 sagatavošanas gaitā Ministru kabinets ir atzinis apstrīdēto aktu par spēku zaudējušu, kā arī pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa
nolēma:
Izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2008-45-03 “Par Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 46 “Noteikumi par vadības līgumiem” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai, sestajai un desmitajai daļai”.
Lēmums nav pārsūdzams.
Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris