Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 22. janvāra sēdes

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Sēde bija īsa. Runātāju bija maz, un tā ir vienmēr, kad ir jaušams, ka ir kādi svarīgāki notikumi nekā tie, kas šobrīd risinās sēdē, kur par izskatītajiem likumprojektiem nebija jautājumu “par” vai “pret”. Komisijas ir strādājušas, un grozījumi, kas tiek gatavoti, tiek apstiprināti.

Neapšaubāmi, šobrīd valdība turpina darbu, tā nav atkāpusies, tā arī nav solījusi atkāpties. Arvien plašākas kļūst runas par jaunajiem Ministru prezidenta kandidātiem, par citām koalīcijām, par koalīcijas paplašināšanu, uz ko vieni aicina, bet citi savukārt noliedz, ka tāda varētu būt. Neskaidrības ir par to, vai turpināsies izmaiņas koalīcijas, tātad arī pašreizējā Ministru kabineta, sastāvā un ministriju skaitā, ko premjers ir pieteicis, taču nav saņēmis pagaidām vienprātīgu koalīcijas dalībnieku atbalstu. Tie ir jautājumi, kurus droši vien arī Valsts prezidents izvirza, aicinot pie sevis pirmdien gan valdību atbalstošo, gan opozīcijas partiju pārstāvjus, un var tikai apsveikt domu, ka ir jādiskutē un jāspriež situācijā, kurā ir daudz neskaidrību.

Tajā pašā laikā, protams, kamēr lācis staigā, nevajadzētu mērīt lāčādu un dalīt to. Arī es uzdodu jautājumu, un mūsu partija uzdod jautājumu: ja ir runa par kādu citu valdību, tad jebkurš gribēs, vēlēsies zināt, kāda tad būs šī valdība, kas to vadīs, vai nākamais premjera kandidāts ir ar kaut ko būtisku labāks par pašreizējo premjeru, vai nākamā valdība ir kaut kādā ziņā stabilāka, vai tā piedāvā kādus labākus risinājumus. Kamēr šie jautājumi nebūs novērsti, es domāju, ka valdība neatkāpsies, lai pie tām problēmām, kuras jau diemžēl ir radušās gan Latvijas ekonomiskajā, gan finanšu dzīvē, nenāktu papildus klāt vēl jauna problēma, ka valdība atkāpjas, bet nav īsti nedz vēlmes, nedz prasmes konstruktīvi sadarboties un izveidot jaunu.

Tātad šādu soli nevajadzētu priekšlaicīgi spert, kaut arī katram ir tiesības izteikt priekšlaicīgas idejas vai spekulācijas par to, kurš būtu labāks premjera kandidāts un kurš – ne, protams, iepriekš paprasot arī šai kandidatūrai, vai tā patiešām vēlas vadīt valdību, nevis tā – tikai intereses pēc kaut ko nosaukt.

Katrā gadījumā situācijā, kurā sabiedrība vēlas lielāku skaidrību par tiem vienošanās dokumentiem, ko valdības partijas ir slēgušas ar Starptautisko valūtas fondu un tagad arī ar Eiropas Komisiju par kredītu saņemšanu, par to izlietošanu, par ko diemžēl tiek radītas nepamatotas ilūzijas… Ir skaidrs, ka šie kredīti pamatā ir domāti budžeta deficīta dzēšanai, finanšu sistēmas un banku sistēmas stabilizācijai, nevis tautsaimniecības attīstībai. Par to būtu jābūt lielākai skaidrībai, it sevišķi tagad, kad sociālie protesti kļūst arvien plašāki un kad ne tikai huligāni, bet arī darba darītāji, zemnieki un citas sociālās grupas ir gatavas aktīvi protestēt. Valdībai ir jāpasaka, kāda ir šī reālā situācija. Tā, protams, nav patīkama, un ir jārunā par lietām, kuras tiešām arī tuvākajā laikā reāli var izdarīt, nevis kuru izdarīšana ir ārkārtīgi problemātiska.

Protams, tuvākās nedēļas laikā būs jautājumi arī par Satversmi, kur mūsu partija ieņem konservatīvu pozīciju, atzīstot pilnībā Valsts prezidenta tiesības rosināt motivēti atlaist Saeimu, ja viņš uzskatīs, ka situācija ir tāda, ka tas ir vienīgais labākais risinājums, bet iebilstot pret dažāda veida grozījumiem, kuru mērķis vairāk ir tendēts uz šībrīža problēmu risināšanu un tas neder ilgtermiņā, tas radīs nestabilitāti jebkurai nākamajai Saeimai.

Ja ir runa par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, tad droši vien tie kompromisi, kas tiks panākti, tiks darīti… varbūt šie grozījumi būs vēl lielāki un plašāki, bet jebkurā gadījumā tas nav principiāls jautājums. Galu galā, ja par kaut ko vienojas, tad tādi grozījumi arī vēlēšanu likumā, es domāju, būs, un, kad vēlēšanas notiks, tad arī droši vien būs daži jaunumi, kaut arī vēlēšanu sistēma kā tāda nebūs mainījusies.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Šodienas sēde bija raita un dinamiska, kā jau tika uzsvērts, kas sākās ar tādu emocionālu brīdi, kad Saeima valsts kontrolieres amatā turpmākajiem četriem gadiem apstiprināja Sudrabas kundzi, kas bija vienīgā kandidāte, ko izvirzīja gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas, kā mēs atceramies.

Tomēr būtisks ir arī šodien komisijām izskatīšanai nodotais “Jaunā laika” sagatavotais grozījums Informācijas atklātības likumā, kura mērķis ir aizsargāt sievietes un bērnus no iepriekš par dzimumnoziegumiem sodītām personām. Un ir jāstrādā ar šo jautājumu.

Galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargākus sodus bezbiļetniekiem un precizē atbildību par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Likumprojekts paredz, ka sods par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutos būs robežās no 2 līdz 5 latiem, par braukšanu bez biļetes reģionālās un vietējās nozīmes maršrutos būs jāmaksā 5–10 lati, bet starppilsētu nozīmes – no 10 līdz 15 latiem. Turklāt jaunās soda sankcijas ir elastīgas, un kontroles dienesti “zaķus” varēs sodīt, izvērtējot pārkāpumu.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstīja priekšlikumu – līdz 2012.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, kurā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un pašvaldība var lemt par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kā arī konceptuāli atbalstījām Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus “Gada pārskatu likumā” un likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz terminu precizēšanu un arī redakcionālus labojumus. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā ar 2011.gada 1.jūliju. Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījām arī grozījumus Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz gadījumiem, kad būtu pieļaujama informācijas iekļaušana par personām, mantām un dokumentiem informācijas sistēmā, ar kuras palīdzību būtu iespējams to izplatīt amatpersonām, kam piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā šīm ziņām.

Nobeigumā es gribu teikt, ka Tautas partijas frakcija šodien vērsās pie politiskajām un sabiedriskajām organizācijām ar memorandu, ar kura saturu nosodīja vardarbību politiskajā procesā, kas aktualizējās pēc zināmajiem šā gada 13.janvāra notikumiem. Mēs gribam aicināt arī Saeimā esošās politiskās partijas un pēc tam arī citas partijas un sabiedriskās organizācijas pievienoties šim memorandam, lai Latvijā saglabātu demokrātisku politisko vidi.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Tātad tiešām, lai arī šīsdienas sēdes darba kārtība mums Saeimā bija ļoti īsa, kā jau kolēģi pieminēja, vienu no nedaudzajiem likumprojektiem bija iesniegusi “Jaunā laika” frakcija, un šis likumprojekts – varbūt sīkāk minēšu to, lai ir tāda lielāka skaidrība arī jums – attiecas uz to, lai šie grozījumi Informācijas atklātības likumā būtu domāti tam, lai aizsargātu citu cilvēku drošību un veselību, ja to nav iespējams garantēt ar citiem līdzekļiem. Tas nozīmē to, ka tad, kad, piemēram, pedofils iznāk no cietuma… no apcietinājuma un sāk, piemēram, draudzēties ar kādu sievieti, kurai ir bērni… Valsts probācijas dienestam nav tiesību šobrīd informēt bērnu māti par šo cilvēku. Ir gadījumi, kad to ir obligāti nepieciešams darīt, un mēs esam par to, lai tādas iespējas būtu, aizsargājot jau šo bērnu dzīvību un veselību. Šeit arī nav pārkāptas pašu pedofilu cilvēktiesības, jo Satversme ļauj informēt, ja ir apdraudējums otra cilvēka dzīvībai.

Tātad otrs jautājums, kas ir ļoti svarīgs un kas virmo mums gaisā, mūsu sabiedrībā, tas ir jautājums par Latvijas Radio, un šis jautājums… Mēs arī tam pievērsāmies vakardien mūsu, “Jaunā laika”, frakcijā, tas jautājums arī man pašai ir ļoti svarīgs, jo esmu 20 gadus nostrādājusi Latvijas Radio. Un, protams, visa sabiedrība bija satraukta par to, kas tālāk notiks ar Latvijas Radio, pastāvot šiem ļoti lielajiem parādiem, kādi šobrīd ir Latvijas Radio. Tie ir 810 tūkstoši.

Mēs uzskatām, ka Latvijas Radio ir jāpastāv un ka tas nedrīkst bankrotēt. Tātad ir jādara viss, lai tas nenotiktu. “Jaunais laiks” savu pozīciju jau ir paudis, pieprasot piešķirt nepieciešamos līdzekļus un domāt par to, kā Latvijas Radio darbību noregulēt, kā to sanēt. Kā jau jūs zināt, mēs uzskatām tā, ka Latvijas Radio vadība ir vainīga pie šīs situācijas… protams, par šīm saimnieciskajām neveiksmēm, bet, tā kā situācija ir kāpinājusies un veidojusies pakāpeniski – ne jau vienas dienas laikā, ne jau viena mēneša laikā, bet visa aizgājušā gada laikā –, tad atbildība ir jāuzņemas arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei un, kā “Jaunais laiks” uzskata, arī tās priekšsēdētājam Ābramam Kleckinam personīgi.

Vēl pagājušā gada vasarā Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apvienotajā sēdē mēs sēdējām šeit pat, Sarkanajā zālē, no kurienes šobrīd mēs runājam ar jums. Šeit bija puses sapulcinātas, un situācija bija redzama, ka problēmas ir, jo vēl iepriekšējā vadība – Nacionālā radio un televīzijas padome – bija aizmirsusi iesniegt pieprasījumu nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem Latvijas Radio. Un Ābrams Kleckins personīgi uzņēmās atbildību un teica, ka šo situāciju risinās, jo tā tagad ir iezīmējusies un ir skaidra.

Nacionālā radio un televīzijas padome ir uzraugošā institūcija Latvijas Radio, viņa apstiprina tā budžetu un pieprasa nepieciešamos līdzekļus.

Latvijas Radio šobrīd strādā 312 cilvēki. Varētu vaicāt: daudz vai maz? Jo ir runas par to, ka daļa cilvēku būs arī jāatlaiž, tajā skaitā arī mūsu
lepnums – Latvijas Radio koris. Tas, manā skatījumā, nav ļoti daudz, jo nekad valsts radio, sabiedriskais radio, nevarēs strādāt tā, kā strādā komercstacijas.

Tātad, lai nodrošinātu četras programmas un visu to nacionālo pasūtījumu, kurā ir dzīvā – mūsu latviešu valoda, kur ir montēti raidījumi, daudzi runājoši raidījumi, kas ir svarīgs mūsu tradīciju, kultūras un valodas saglabāšanas instruments… kas stāsta par problēmām, to risinājumiem mūsu valstī un ir pieejams vairāk nekā jebkurš cits masu informācijas līdzeklis ikvienam, šāds Latvijas Radio ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik daudz cilvēkiem tur vajadzētu strādāt.

Tātad mēs šobrīd un jau vakar, izzinot situāciju un tiekoties ar Latvijas Radio vēl neapstiprināto, bet tagad jau apstiprināto vadītāju Dzintri Kolātu, izteicām viņam arī, kā saka, atbalstu viņa darbam un arī cerību, ka šis ikdienas darbs un tas, kas ir svarīgs, kas ir jādara Latvijas Radio kā masu medijam, tiks atšķirts no politiskajām ietekmēm.

Un vēl trešais jautājums, kam es pavisam maz un īsi gribētu pieskarties, bet kas ir svarīgs. Tas ir jautājums, kas arī virmo mūsu sabiedrībā, – par šīm ārkārtas vēlēšanām, par jaunu Saeimu, par jaunu valdību. Te mūsu frakcijas “Jaunais laiks” viedoklis ir tas pats vecais, iepriekšējais, ka valstī ir nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, jo uzticības mandāta atjaunošana deputātiem krīzes apstākļos ir nepieciešama. Vai tie būs tie paši, vai tie būs citi deputāti – tas jau ir vēlētāju rokās. Bet, ja Valsts prezidents uzskata, ka tāda situācija vēl nav nobriedusi, kā mēs te redzam pēc pēdējiem viņa izteikumiem, un arī vajadzīga… tātad vēl varētu glābt ar kādu jaunu valdību, tad “Jaunais laiks” uzskata, ka tai ir jābūt jaunai valdībai pēc būtības, nevis vecās valdības lāpīšanai.

Mēs esam arī rosinājuši izvēlēties šīs valdības priekšgalā bezpartejisku premjeru, esam nosaukuši arī kandidatūras. Kā jau jūs zināt, tas ir Rimšēvičs, un tā ir Inguna Sudraba.

Tātad “Jaunais laiks” ir gatavs strādāt, lai izvestu valsti no krīzes.

I.Līdaka
(ZZS frakcija):

Nu nerunāšu par jaunu valdību, ne arī par jaunu Saeimu. Ir ikdiena, un ne katram par to jālauza galva ik dienu un ik stundu. Ir simts un viena problēma, simts un viens darbs, kas prasa pēc darītāja jau šodien un rīt, negaidot jaunu valdību vai parlamentu, kāds nu tas būs.

Tad kas man rūp šodien? Šodien es vispirms gribu teikt atzinīgus vārdus par Latvijas lauksaimnieku aktivitātēm. Paldies par šodien uz Saeimu vesto biezpienu! Tik jāteic, ka manās mājās to darina stingrāku – tādu, lai medu uz šķēles var uzziest.

Ar pilnu atbildību saku, ka ZZS frakcija visnotaļ atbalsta zemnieku prasības pēc plaša atbalsta spektra lauksaimniekiem tieši ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros.

Atgādināšu, ka jau šodien Briselē tiek lemts par precīzu mehānismu, kāds tiks piemērots, nosakot papildu atbalstu piena eksportam uz trešajām valstīm. Diemžēl šīs pozitīvās sekas būs manāmas tikai pēc zināma laika, kad varbūt būs patukšojušās tās piena pārstrādātāju pilnās noliktavas. Nu tad, protams, atkal būs vajadzīgs piens. Šī ir laba ziņa piena ražotājiem. Un ceru, ka pašreizējo sarunu rezultāti ar Latvijas komercbankām arī galu galā izveidosies par ļoti labu ziņu. Labu ziņu kredītos iestigušiem lauksaimniekiem.

Tomēr šodien vēl gribu paust arī savas bažas par vides aizsardzības jomas likteni. Saeimā ir likvidēta Vides komisija. Rīgas domē nupat likvidēts… būtībā likvidēts Vides departaments. Iecerētās valdības reformas rezultātā briest Vides ministrijas apvienošana ar Zemkopības ministriju. Raugiet, vides joma ir zināmā mērā nepolitiska. Arī Eiropas Savienības līmenī tā ļoti stingri reglamentēta un prasa patiešām profesionālu vadību. Tiesa, šobrīd vairums Latvijas iedzīvotāju nu ir pārņemti ar pavisam citām rūpēm nekā apdraudēto sugu un biotopu saglabāšanu, globālo klimata izmaiņu novēršanu un citām vides problēmām. Katram rūp patiesībā izdzīvošana. Nenoliedzami, vides kvalitāte var būt prioritāte tikai pārtikušā sabiedrībā. Nu mēs tāda būsim. Jautājums tikai – kādu cenu maksās vide līdz tam?

Ja runājam par ilgtspējīgu attīstību, tad tieši vides uzraudzības zināma neatkarība un profesionāla vadība ir ļoti būtisks aspekts. Iekļaujot šo jomu kādas megaministrijas pārziņā, gribot negribot notiks tā, ka pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ne jau vides problēmām tiks atvēlēta tā lielākā ministru uzmanība. Ir, protams, bažas arī par to, ka šis varētu būt tas brīdis, kad tieši tiek vājināta vides jomas pārraudzība, lai attīstītu nesamērīgi dažādus projektus. Jā, nu šis ir tas brīdis, kad cilvēki nedomā par vides aizsardzību. Tā nav viņu prioritāte, kad cilvēki domā vairāk par sevi. Ceru, ka es maldos. Un vispār jau man personīgi visa šī jezga ap ministriju un institūciju skaita samazināšanu šķiet zināmā mērā pašmērķīga. Var vilkt paralēles ar kreiļa pārmācīšanu, lai viņš raksta ar labo roku. Lai uzlabotu valsts pārvaldes aparāta darbību, tātad kreili piespiestu rakstīt ar labo roku, kreisā vienkārši tiek cirsta nost. Labs veids, vai ne? Bet varbūt problēma bija tikai rokrakstā ar to kreiso roku.

Gribu, protams, beigt savu uzrunu jums ar tādu priecīgāku noti. Nu bija tā ziema, kad mēs visi bijām tādi ļoti nomākti. Ziema patiesībā ir beigusies. Dzirdam jau pirmās zīlītes dziesmu, un zoodārzā pāvi saka savu “ņau”. Nu tas nozīmē, ka pavasaris tuvojas. Un pavasaris ir tas gaišais laiks, kad arī prāts tāds gaišāks. To arī jums vēlu.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Vispirms es vēlos atgādināt par to, ka vēl 2008.gada decembra sākumā apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti Saeimā bija iesnieguši savu versiju Satversmes grozījumiem par tautas tiesībām atlaist parlamentu. Šie grozījumi paredzēja, ka parlamentu pēc vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju ierosinājuma var atlaist, rīkojot tautas nobalsošanu. “Saskaņas Centra” deputāti kā kvorumu tautas nobalsošanai iekļāvuši prasību, ka par Saeimas atlaišanu referendumā jāizsakās vismaz divām trešdaļām no to cilvēku skaita, kas piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās. Toreiz Saeimas varas partijas noraidīja “Saskaņas Centra” likumprojektu. Tāpēc tagad es priecājos par to, ka Valsts prezidents Zatlers ir piekritis “Saskaņas Centra” nostādnei. Jo arī mēs vēl pagājušajā vasarā aicinājām veikt grozījumus Satversmē, lai tautai būtu tiesības un iespēja atlaist Saeimu, bet referendumā, kā zināms, pietrūka pavisam maz balsu.

Kas attiecas uz pašreizējo Zatlera kunga rīcību, uzskatu, ka prezidents ir diemžēl nokavējis. Jo to vajadzēja darīt ne tagad, dodot laiku Saeimai līdz 31.martam, bet gan vēl pagājušajā gadā. Tagad daudz iedzīvotāju atzīst, ka ir kļūdījušies, ievēlot šādu parlamentu. Tāpēc cilvēkiem ir jādod iespēja labot savas kļūdas. Uztraukumiem, ka it kā Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas varētu vēl vairāk destabilizēt situāciju valstī un sarežģīt jau tā grūto ekonomisko stāvokli, manuprāt, nav pamata. Mums vienkārši vairs nav kur atkāpties.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Notikumi pagājušajā nedēļā, arī mītiņš Doma laukumā ir izraisījis tomēr lielu reakciju Latvijas pilsoņos un iedzīvotājos. Un jāsaka, ka arī trīs labēji noskaņotās partijas – “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība” un “Sabiedrība citai politikai” – ir nolēmušas, ka ir jāapvieno savi spēki pagaidām vismaz parlamentārā līmenī – izskatot likumprojektus. Un šī sadarbība ir sākusies, mums ir kopīgas sēdes, un mēs plānojam arī kopīgu turpmāko darbību, lai viedokļi saskanētu opozīcijai, pašreizējai opozīcijai, un lai mēs izpildītu to tautas vēlmi – “Latviešu spārns – vienojieties!”

Ir arī zināma loma tam, ka Valsts prezidents Saeimā ir ierosinājis līdz 31.martam izdarīt tādus būtiskus darbus, tas ir, pieņemt grozījumus Satversmē, beidzot izlemt par kompetentas KNAB vadības iecelšanu un iecelt arī Uzraudzības padomi, kura kontrolētu plānotos aizdevumus, to lietderību un izmantošanu… šos aizdevumus, ko ir mums solījuši Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Jāsaka, ka Saeima gan ir mazliet savādāk lēmusi. Un šos jautājumus izskatījusi Revīzijas komisija, kas jau strādā Saeimā ciešā sadarbībā ar valsts kontrolieri Sudrabas kundzi un ar ekspertiem. Bet diemžēl šajā komisijā ekspertiem būs tikai padomdevēju viedoklis jāuzklausa, bet ekspertiem nebūs balsstiesību, un tas rada nelielas bažas par tādu reālu kontroli pār šo izdevumu izmantošanu un to lietderības plānošanu.

Nu jāsaka, ka visi pēdējā laika notikumi tomēr saistās ar runām par jaunas valdības veidošanu un par šo aizņemto līdzekļu izlietojuma plānošanu. Šīs lietas abas ir ļoti saistītas. Un es varu pievienoties Ingmāram Līdakam, kurš runāja par to, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šī ministriju pārdalīšana, apvienošana, samazināšana. Vides ministrijai tik tiešām ir jābūt neatkarīgai. Var būt, ka tai varētu pievienot – es domāju, ka tas ir lietderīgi, – arī mežu jautājumu izskatīšanu, pārceļot to no Zemkopības ministrijas uz Vides ministriju un tādējādi arī zināmā mērā it kā palielinot tās ietekmi uz mūsu mežu resursu labvēlīgu izmantošanu un pretojoties ātrai to izsaimniekošanai.

Jāsaka, ka ļoti rūpīgi ir jādomā par to, lai pildītos valsts budžets un lai nāktu ieņēmumi no nodokļiem. Bet, ja viens pēc otra bankrotē uzņēmumi, tad ir ļoti grūti prognozēt, kāds būs budžets šajā un nākamajā gadā. Un tāpēc visu enerģiju vajadzētu tomēr veltīt varbūt pat mazāk banku aizstāvībai, bet vairāk – Latvijas uzņēmējdarbības atbalstīšanai, it sevišķi laukos. Pēc reformas, reģionālās reformas, faktiski ir ļoti stipri apdraudēta dzīve laukos. Gan izglītības iestādēm, gan slimnīcām tomēr vajadzētu palikt savās vietās, jo inteliģence un darbaspēks nedrīkstētu aizplūst no Latvijas laukiem uz ārzemēm, jo arī ne Anglijā, ne Īrijā mūsu darbaspēks vairs nav tik ļoti pieprasīts.

Es domāju, ka ir jāpieņem ļoti radikāli lēmumi. “Pilsoniskā Savienība” atbalsta visus prezidenta ierosinājumus, un mēs rūpīgi sekosim, kādā veidā šie ierosinājumi tiks realizēti. Un mēs domājam, ka, ja tik tiešām šie ultimāti, kā tas tiek presē teikts, netiks ievēroti, tad tik tiešām Saeima nav darbotiesspējīga.

Dz.Jaundžeikars
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēde sākās ar valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas zvērestu. Un es gribētu atgādināt, ka arī Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija pirms viņas apstiprināšanas tikās ar Ingunu Sudrabu un izvērtēja viņas iepriekšējo veikumu un atzina to par sekmīgu (protams, mums bija arī savi iebildumi), un novēlam viņai arī nākamajā periodā dot lielu ieguldījumu tieši tajā jomā – samazināt valsts birokrātisko aparātu. Jo tieši viņas darbs ir tāds, ka var izvērtēt situāciju ministrijās un to, cik lietderīgas ir šīs institūcijas, un es domāju, ka šeit viņa var dot labu ieguldījumu. Un tāpēc mēs arī vienbalsīgi atbalstījām Ingunas Sudrabas turpmāko darbību un novēlam viņai turpmākajā darbā panākumus.

Saeima ir saņēmusi Valsts prezidenta ierosināto Satversmes grozījumu redakciju, tāpat ierosinājumus attiecībā uz valdību. Nu, runājot par Satversmes grozījumiem, mēs noteikti ar visiem šiem priekšlikumiem nopietni iepazīsimies, bet jāsaka, ka Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” diezgan stingri un konservatīvi turas pie Satversmes tēvu izstrādātās Satversmes, un jāsaka, ka šeit varbūt tikai nedaudz domas mums dalās. Bet, dabiski, mēs stingri strādāsim ar to, lai likumprojekts un grozījumi, ja arī tādi tiks pieņemti, būtu ļoti kvalitatīvi.

Runājot par situāciju ar valdības izveidošanu no piecām parlamentā pārstāvētām partijām, jāsaka, ka mūsu frakcija nav liela – 10 deputātu –, bet mēs ļoti atbildīgi izturamies pret procesiem valstī un pret to, kas notiek, un saprotam, ka šodien ir jābūt ļoti darbspējīgai un ļoti ātri lēmumu pieņemošai valdībai. Un uzskatām, ka Ivars Godmanis ir strādājis maksimāli iespēju robežās, bet, protams, jebkurā darbā ir kļūdas un ne vienmēr visu var izdarīt, kā vajag, jo situācija pasaulē mainās nevis mēnešiem vai kaut kādiem lielākiem periodiem, bet dienām un atbildīgi lēmumi jāpieņem ļoti strauji, un kļūdas vienmēr ir iespējamas.

Tāpat arī Saeimai jābūt ļoti darbotiesspējīgai, un ātrai jābūt Saeimas rīcībai, jo diskutēt par jautājumiem var tad, kad ir ļoti daudz laika. Es uzskatu, ka, ja ir doma atlaist… ierosināt Saeimas atlaišanu, tad – tas ir mans personīgs uzskats! – tas jādara nekavējoties, lai pēc iespējas ātrāk var izveidot tādu Saeimu, kas ievēlēta… kas pauž… nu, kas saņem uzticību un kas var ļoti ātri un veiksmīgi darboties. Katra vilcināšana – tā praktiski ir sekmīgas darbības graušana, jo normāli neviens nevar strādāt tad, ja viņam nav īsti skaidrs, kas notiks nākotnē. Un par situāciju valstī un valdības darbībā tikai kā uzņēmējs, gan arī kā zemnieks varu teikt, ka visvairāk visi gaida to programmu, kā tad tiks izmantoti līdzekļi, ko saņemsim no Eiropas Savienības un kas tiks uzņēmējdarbības nostiprināšanai, tieši lauksaimnieku, uzņēmēju darbības nostiprināšanai. Kāda būs šī programma? Pašlaik pie Ekonomikas ministrijas strādā ļoti spēcīgi eksperti un uzņēmēju darba grupa – un domāju, ka viņu darbības rezultāts būs sekmīgs –, lai pareizi ieteiktu arī valdībai kopēji pieņemt lēmumu, kā līdzekļus izmantot. Un tikai varu kā uzņēmējs, kā zemnieks pateikt: ja valdības nebūs vai viņa nebūs lemtspējīga pašlaik, kā arī Saeimas darbs būs paralizēts, tad praktiski nenotiks nekas un būs tikai pilnīgs haoss, un nebūs izveidota ne tāda programma, kaut arī tā būtu slikta… pat nebūs ko kritizēt. Jo pašreiz visvieglāk ir kritizēt, bet visgrūtāk ir izdarīt pareizi.

Tādēļ es aicinu: pirms prasāt vienkārši Saeimas atlaišanu vai vienkārši valdības gāšanu, vai to darbības paralizēšanu, pārdomājiet, vai tas valstij nes labumu! Mūsu frakcija vienmēr ir domājusi un atbildīgi domā par to, lai Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem būtu labāk un lai viņi no šīs grūtās situācijas varētu iziet ar vismazākajiem zaudējumiem.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Jā, šodien darba kārtībā ir jaunas valdības veidošana, un principā, ja būs šīs jaunās valdības veidošana, tas būs vienīgais moments, kas varētu apturēt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas. Bet viss ir atkarīgs no tā, uz kādiem principiem būs būvēta šī jaunā valdība. Ir tādas pamatnostādnes un Valsts prezidenta pamatnostādnes, ka principā šai jaunajai valdībai jābūt pēc iespējas plašākai, tajā jābūt pārstāvētām gandrīz visām politiskām partijām, kas pārstāvētas Saeimā, un līdz ar to šai valdībai būs iespēja, viņai būtu kāds pamats un atbalsts sabiedrībā. Manuprāt, mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka, veidojot šo valdību, mēs tomēr nevaram ierobežoties tikai ar tiem cilvēkiem, kuri ir partijās. Diemžēl mūsu partijās ir ļoti šaurs biedru loks, un diemžēl šīs partijas neatspoguļo visu sabiedrības interešu spektru. Es domāju, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir spējīgi vadīt valdību vai būt par ministriem vai par padomniekiem, varbūt šie cilvēki nekad nav domājuši par iesaistīšanos politikā, varbūt viņi strādā reālos sektoros (mācībspēki, un tā tālāk). Bet tagad ir pienācis laiks, kad šie cilvēki ir jāiesaista šajā darbā, un tātad šī jaunās valdības veidošana ir labs pamats, lai pieaicinātu, piemēram, tos cilvēkus, kuri līdz šim nebija iesaistīti politikā. Varbūt mums vajadzīgs tāds premjers, kurš nebūs partijas biedrs. Varbūt mums daļu no ministru posteņiem varētu ieņemt cilvēki, kuriem nav partijiskās piederības. Un līdz ar to tā ir tā vienīgā iespēja, lai šī Saeima turpinātu strādāt līdz kārtējām vēlēšanām. Es domāju, ka mūsu frakcijas viedoklis ir šāds: mēs atbalstām Valsts prezidenta Zatlera ierosinājumu grozīt Satversmi un paredzēt šajos grozījumos tādu sistēmu, ka tātad var ierosināt… var atlaist Saeimu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no vēlētājiem, kuri piedalījās iepriekšējās vēlēšanās. Principā tas ir apmēram 600 tūkstoši tagad, ņemot vērā to skaitu, kāds piedalījās iepriekšējās vēlēšanās. Un varu atgādināt, ka referendumā par Satversmes grozīšanu piedalījās vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku. Līdz ar to šis mehānisms ir diezgan reāls, un līdz ar to tātad sabiedrība ir labs instruments, lai tomēr ietekmētu Saeimu ne tikai vēlēšanu laikā, bet arī laikā starp vēlēšanām.

Ja valdošā koalīcija paaugstinās šo kvotu un, piemēram, pieņems – viņiem ir tāds priekšlikums –, ka šim kvorumam ir jābūt vai nu pusei no visiem iedzīvotājiem, vai divām trešdaļām no visiem iedzīvotājiem, tad šiem grozījumiem nebūs nekādas jēgas un tie būs tikai deklaratīvi. Bet, ja būs pieņemts tāds kompromiss, kādu piedāvā Valsts prezidents, tad, es domāju, Latvijas iedzīvotājiem radīsies ļoti labs instruments, lai ietekmētu politiķus.

Saeimas preses dienests