Saeimas 2009. gada 29. janvāra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 29.janvāra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” (Nr.905/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šīs pašas komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” (Nr.903/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Šī pati komisija ir iesniegusi arī lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” (Nr.904/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī šīs pašas komisijas, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” (Nr.922/Lp9) 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Tātad lēmuma projekts “Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Helēna Demakova nav atjaunojusi 9.Saeimas deputāta mandātu saskaņā ar Kārtības ruļļa 5.panta otro daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja attiecīgos dokumentus un iesniedza Saeimai lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu”.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vairas Paegles 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Atbalstām Vairu Paegli!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

(Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienas darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa pieteikusies runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijām.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ne pirmo reizi no šīs tribīnes aicinu atbalstīt Satversmes grozījumus, kas dotu tautai reālas iespējas rosināt Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas tajos gadījumos, kad politiķi paliek tik kurli pret sabiedrības interesēm, cik kurls pašreiz ir mūsu pārstāvētais parlaments.

Jautājums par Satversmes grozījumiem Latvijā aktualizējās 2007.gada nogalē, kad Kalvīša valdības sistēmiskais… tiesiskuma graušana noveda pie tā, ka cilvēki izgāja ielās un prasīja atjaunot tiesiskumu, bet arodbiedrības sāka vākt parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai. Tā bija mūsu pirmā iespēja pašiem tomēr grozīt Satversmi un pieņemt normas, kas regulētu šādas situācijas. Mēs to palaidām garām. Paraksti tika savākti un iesniegti mums lemšanai. Atkal mēs šo iespēju palaidām garām.

Referendums 2.augustā, 608 tūkstoši cilvēku atnāca un pateica “par” šiem grozījumiem. Pat visaktīvākie noliedzēji, kas pirms referenduma pilnām mutēm draudēja ar jaunu valsts iekārtu, referenduma naktī solīja: “Nu jau gan, nu jau gan mēs strādāsim, nu jau gan mēs atbalstīsim! Nu jau izmantosim Konstitucionālo tiesību komisijas viedo atzinumu un saprotam, ka kvorumam ir jābūt pusei no tiem, kas ievēlējuši konkrēto Saeimu.” Arī šie publiskie solījumi izčākstēja tikpat ātri, kā tika doti, un, ļāvusi opozīcijai dažus mēnešus pacīnīties ar vējdzirnavām ar skanīgu nosaukumu “Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisija”, koalīcija steigšus paziņoja: “Nekas te nenotiks, nekas te nebūs! Tagad mēs te uzņemamies atbildību, un nu tik būs! Nu tik būs!” Tā īsti jau nemaz nav sācies. Izslavētais profesionālisms un darbaspējas ir aprobežojušās ar divām formālām sēdēm, kuru rezultātu grūti nosaukt pat par apmierinošu. Es neuzņemšos gaišreģa lomu, lai pareģotu, kurā brīdī un kādi argumenti varētu tikt lietoti, lai to, mazliet pamuļļājot, tomēr kārtējo reizi nepieņemtu.

Bet šodien situācija ir mainījusies. Nesadzirdēta 2007.gada novembrī, nesadzirdēta 2008.gada augustā un nesadzirdēta 2009.gada 13.janvāra pasākumā Doma laukumā, daļa sabiedrības izmantoja jau galējas metodes. Galējas un pat nepieņemamas metodes – agresiju un ķieģeļus, lai tiktu sadzirdēta. Cilvēki vienkārši vēlējās būt sadzirdēti, bet atkal mēs nedzirdējām; no politiskās elites sabiedrību sadzirdēja tikai Valsts prezidents. Un tieši tāpēc mēs šodien lemjam par šiem grozījumiem un par to nodošanu komisijām.

Šodien no rīta un pirmdien Prezidenta pilī Saeimas priekšsēdētājs teica atkal viedus vārdus: “Tas nav iespējams! Līdz 31.martam šos grozījumus pieņemt nav iespējams.” Viņš laikam aizmirsa, ka premjers mūsu parlamentu ir nosaucis par labāko, čaklāko un gudrāko parlamentu pasaulē. (No zāles: “Pareizi!”) Jā, tas tā droši vien arī ir! Bet izrādās, ka labākais, čaklākais un gudrākais parlaments pasaulē tas ir tikai tad, kad izpilda podziņas spiedēju nakts funkcijas. (No zāles: “Nu, nu! Vai, vai!”) Tajā brīdī mēs esam čakli – tad, kad mums kaut ko atnes un pasaka: “Spiediet podziņas!” Tajā brīdī – tad, kad mēs…

Sēdes vadītājs.

Es jūs aicinu nepārkāpt Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

S.Āboltiņa.

Tajā brīdī, tad, kad mums ir jālemj jautājumi, kuri ir aktuāli sabiedrībā jau ilgāk nekā divus gadus, – tajā brīdī mēs vairs neesam ne čakli, ne labi, tajā brīdī mēs pasakām: “To mēs izdarīt nevaram!”

Es gribu informēt jūs no šīs tribīnes. Es ceru, ka jūs šos grozījumus nodosiet komisijām, bet īpaši lielu cerību, ka jūs atbalstīsiet tos, man nav.

Bet es jūs gribu informēt, ka mēs lemsim par to, lai vēl vienu reizi izmantotu tiesības rosināt referendumu par šiem grozījumiem.

Un es esmu pārliecināta, ka tajā brīdī sabiedrība atnāks. Un sabiedrība atnāks ne tikai ar pildspalvām, ne tikai ar savām klasēm, ne tikai ar traktoriem, ne tikai ar saviem slimnīcu kolektīviem. Viņi atnāks un parakstīsies par to, lai šādi grozījumi būtu. Un tikai no mums ir atkarīgs tas, vai viņi atkal neatnāks ar ķieģeļiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt un vēlreiz apdomāties! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Pret likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Likumprojekts nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 84.pantu vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātās dāmas un kungi! Saeimas kārtības ruļļa 84.pants paredz Saeimai tiesības noteikt termiņu, kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.

Es aicinu kolēģus izmantot šīs tiesības un noteikt, ka Saeimas komisijām jāizskata Valsts prezidenta ierosinātie Satversmes grozījumi un jāiesniedz atbildīgajai komisijai līdz trešdienai, 4.februārim savi atzinumi.

Savukārt atbildīgajai komisijai jāiesniedz Prezidijam pirmajam lasījumam sagatavotais likumprojekts līdz trešdienai – 11.februārim –, lai būtu iespēja jau 19.februārī pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Šo priekšlikumu var pamatot šādi:

Pirmkārt, jau gandrīz visas frakcijas ir paudušas savu viedokli par to, tās atbalsta Valsts prezidenta priekšlikumu, un šis priekšlikums tika nodots komisijām bez balsošanas.

Otrkārt, mēs jau kopš pagājušā gada augusta apspriežam (sākumā – apakškomisijas ietvaros, bet pēc tam – Juridiskajā komisijā) dažādus analoģiskus priekšlikumus. Visas frakcijas jau ir iesniegušas savus priekšlikumus, un vairākums no tiem pēc būtības ir tuvi Valsts prezidenta piedāvātajam.

Treškārt, tikai PCTVL piedāvātie termiņi likumprojekta izskatīšanai komisijās dotu Saeimai iespēju pieņemt to trijos lasījumos līdz šā gada 31.martam. Pretējā gadījumā šo likumprojektu var sagaidīt tāds pats liktenis, kāds piemeklēja analoģiskos “Jaunā laika” iesniegtos Satversmes grozījumus, kas bez jebkādas virzības atradās komisijās no pagājušā gada septembra, vai priekšlikumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas iestrēguši Juridiskajā komisijā jau kopš februāra.

Aicinu noteikt šādus termiņus: likumprojekta izskatīšanai un iesniegšanai Juridiskajā komisijā – 4.februāri, iesniegšanai Prezidijam – 11.februāri. Tie ir reāli termiņi. Bet, ja kāds ir gatavs piedāvāt vēl īsākus termiņus, mēs esam gatavi tos apspriest.

Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu par termiņiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Buzajeva kungs, ja es pareizi sapratu, jūsu priekšlikums bija tātad noteikt, ka komisijām, tas ir, tām, kas nav atbildīgās komisijas, ir līdz 4.februārim jāizskata šis likumprojekts un savi atzinumi jāiesniedz atbildīgajai komisijai. Jā?

Savukārt man ir jums jācitē šis pats Saeimas kārtības ruļļa pants – 84.pants. Tas skan šādi: “Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu, kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.” Bet šis pants nenosaka to, ka mēs varētu noteikt atbildīgajai komisijai kādus termiņus, kādos viņai ir jāizskata šis likumprojekts, un tālāk arī laiku, kad ir jāskata Saeimas sēdē. Tā ka faktiski jūsu priekšlikums ir diskutējams vai arī balsojama tikai jūsu priekšlikuma pirmā daļa.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli savukārt par šo priekšlikumu viens var runāt “par”, viens – “pret”. Deputāts Buzajevs jau runāja “par” šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt “pret” 4.februāri? Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu termiņu? Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: “Balsojam!”) Deputāti uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu 4.februāri par termiņu, līdz kuram visām Saeimas komisijām šis likumprojekts ir jāizskata un savi atzinumi par šo likumprojektu jāiesniedz atbildīgajai komisijai, kas ir Juridiskā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Tātad 4.februāris ir termiņš, līdz kuram Juridiskajai komisijai jāsaņem pārējo komisiju atzinumi par šo likumprojektu.

Godātie kolēģi! Skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš ir pieteicies rakstiski.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šī būs saruna par metodi. Likumprojekts ir īss un ļoti skaidrs. Galvenā doma – valsts no budžeta līdzekļiem ir tiesīga dotēt gaisa pārvadājumus, faktiski finansēt lidostas no valsts budžeta. Ar likumprojektu it kā nebūtu nekādu problēmu. Tas ir lieliski saprotams. Problēmas ir ar likumprojektam pievienoto anotāciju, jo anotācijas sadaļā, kur ir runa par to, kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs, nekas īsti skaidri nav pateikts. Galvenais nav pateikts.

Bet galvenais iemesls ir tas, ka ir Valsts kontroles atzinums par lidostā “Rīga” veikto revīziju, kurā, cita starpā, konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi; piemēram, valsts budžeta dotācija divos gados nepamatoti pieprasīta kopsummā 8,4 miljonu latu apjomā, kapitālās izmaksas nepamatoti palielinātas par 2,5 miljoniem latu, un budžeta dotācija nelikumīgi prasīta gan drošības nodrošināšanai, gan putnu baidīšanai, gan citiem mērķiem.

Godātie kolēģi! Ja tas nebūtu Šlesers – nu kurš gan cits! –, tad es teiktu, ka priekšā stāv tiesu darbi. Bet, tā kā tas ir Šlesers, tad normatīvais akts ir vajadzīgs, lai tas, kas darīts nelikumīgi un ko Valsts kontrole ir atklājusi, ar šiem Aviācijas likuma grozījumiem tiktu padarīts par likumīgu.

Kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šos blēdīgos likuma grozījumus, esmu drošs, ka tautas atbalsts un cieņa pret Saeimas deputātiem vēl krāšņāk zels un pieņemsies spēkā, ka Latvijas pilsoņi ar asarām acīs pateiksies Šleseram, kurš gatavs dāsni dalīties ar ikvienu krīzes un parādu nastas mākto ģimeni katrā, pat pēdējā, tās santīmā un pievākt šo santīmu savai lidostai.

Kolēģi! Politikas taisīšanas metodes kļūst arvien primitīvākas un rupjākas, un es patiesībā nebrīnīšos, ja drīz kāds censonis no mūsu vidus iesniegs grozījumus Krimināllikumā, kurā ierosinās atcelt tos pantus, pēc kuriem tiek apsūdzēts, piemēram, Lemberga kungs.

Kolēģi! Padomāsim par tām “politikas taisīšanas” metodēm, kas tiek lietotas! Šlesera kungs vispirms iestājās par to, lai šis Valsts kontroles atzinums tiktu padarīts par slepenu. Un iedomājieties, cik jauki būtu, ja tas būtu slepens! Tagad tiek izgrozīts Aviācijas likums, un izrādās, ka Šlesers neko nav pārkāpis.

Kolēģi, padomāsim mazliet par to, kādā veidā mēs strādājam. Noraidīsim šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Tautsaimniecības komisija izstrādāja pirms Valsts kontroles atzinuma, un šis likumprojekts nav vērsts uz lidostu “Rīga”, bet šis likumprojekts ir sagatavots tādēļ, lai varētu piešķirt dotācijas reģionālajām lidostām – Ventspilij un Liepājai. Mums reģionālā lidosta top arī Daugavpilī, un tāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs.

Kolēģi! Es lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vai Kastēna kungs gribēja runāt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Kastēnam!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Es gribu lūgt, cienījamo priekšsēdētāj, noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo šā likumprojekta izskatīšanai.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūsu priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet Ārlietu komisija jebkurā gadījumā paliek atbildīgā komisija, taču ar šo likumprojektu strādā arī Sociālo un darba lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Paula, Muižnieces, Valera un Paegles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās “par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs esam ne vien ekonomiskās, bet arī politiskās krīzes priekšvakarā. Sabiedrības uzticība parlamentam ir katastrofāli zema. Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi risināt situāciju, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti pašreizējai situācijai.

Ir skaidrs, ka bez sabiedrības atbalsta nav iespējama ekonomisko problēmu risināšana. Mēs nevaram pieļaut, ka argumentu cīņas vietā stājas akmeņu mešana, vandālisms.

Saistībā ar valsts finanšu situāciju tuvākā pusgada laikā Saeimai un valdībai būs jāpieņem vesela virkne valstisku un bieži vien nepopulāru lēmumu krīzes pārvarēšanai. Šo lēmumu pieņemšanai un izpildei nepieciešams īpaši plašs sabiedrības atbalsts, ko, visticamāk, var iegūt tikai Saeimas pirmstermiņa vēlēšanās. Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas šajos apstākļos ir gandrīz vienīgā iespēja, kā pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa. Tāpēc Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas ir jārīko nevis kaut kad, bet nekavējoties.

Kur gan ir palikuši visi, kas sauca: “Atlaist Saeimu!”? Pēc 13.janvāra notikumiem dažviet parādās žēli jautājumi: “Kāpēc nenotiek diskusijas par pašu Doma laukumā notikušo mītiņu?” Jā, tiešām ir jājautā: “Kāpēc esam aizmirsuši savas 13.janvāra prasības? Kāpēc šodien, kad mēs atzīstam, ka ir nepieciešama jauna Saeima, jūs novēršaties un izliekaties, ka nesaprotat, par ko ir runa?” Rodas jautājums: vai Saeimas opozīcijas lielāko saucēju prasības pēc Saeimas atlaišanas nav bijuši tikai populistiski mēģinājumi iegūt popularitātes punktus, šodienas ekonomiskās krīzes apstākļos nekaunīgi izmantojot iedzīvotāju sarūgtinājumu?

Vēlos uzsvērt, ka Tautas partijas piedāvātais grozījums ir Satversmei atbilstošs un pieļaujams no konstitucionālo tiesību viedokļa. Pirmkārt, parlamenta atlaišanas veidi konstitūcijās mēdz būt dažādi: valsts galva – prezidents vai monarhs – atlaiž parlamentu; tauta atlaiž parlamentu tautas nobalsošanā; parlamentu atlaiž kāds cits subjekts. Cits veids – parlaments pats var saīsināt savu pilnvaru termiņu, un tas ir tas, ko aizstāv Tautas partija. Jāpiebilst, ka šāds regulējums pasaulē nav nekas jauns, jo, piemēram, Polijas 1997.gada konstitūcijā arī ir paredzēta iespēja parlamentam pašam atlaist sevi.

Otrkārt, pati grozījumā izmantotā redakcija savā būtībā ir jau pašreizējās Satversmes 51.panta un Satversmes 48.panta regulējumu sintēze.

Treškārt, es vēlos uzsvērt, ka grozījumi var būt spēkā jau šajā Saeimā, jo norma ir nevis pilnvaru palikšanas iespēja, kas nebūtu pieļaujami… piemēram, pagarināt savas pilnvaras… bet otrādi. Turklāt šāda norma negroza arī tautas uzticību prezidentam, Saeimai, bet runā tikai par pašu Saeimu.

Mazliet vēl pakavēšos pie atsevišķām niansēm šajā grozījumā. Tautas partija neuzskata, ka pilnvaras jaunajai Saeimai jāparedz tikai uz 9.Saeimas darbības atlikušo laiku, proti, līdz 2010.gada oktobrim. Mūsuprāt, šādai Saeimas atlaišanai būtu piemērojams pilns pilnvaru termiņš saskaņā ar Satversmes 13.pantu – tātad vairāk nekā uz trim gadiem. Savukārt to, vai ir nepieciešams speciāls likums vai pietiek ar Saeimas lēmumu, kā arī to, kādi papildu grozījumi ir nepieciešami Vēlēšanu likumā, Saeimas kārtības rullī vai citos normatīvajos aktos, konstatēs Saeimas Juridiskā komisija un Juridiskais birojs. Mūsu juristi jau ir konstatējuši vairākas šādas nepieciešamās izmaiņas un strādā pie šiem grozījumiem. Jāpiebilst, ka izmaiņas likumos būs nepieciešamas jebkurā gadījumā, vienalga, vai Saeimu atlaidīs tauta pēc Prezidenta ierosinājuma vai Saeima pati saīsinās savu pilnvaru termiņu.

Visbeidzot, atspēkojot opozīcijas teikto par iespēju koalīcijai manipulēt ar vēlēšanu datumu, paskaidroju, ka tādēļ jau esam paredzējuši divas trešdaļas visu deputātu balsu, kas šādu lēmumu pieņem… tas Latvijas praksē nozīmē gandrīz vienmēr arī ar opozīcijas balsīm.

Godātie deputāti! Ir skaidrs, ka parlaments vairs netiek uztverts kā augstākā lēmējinstitūcija valstī. Mūsu piedāvātie grozījumi Satversmē ir arī veids, kā beidzot vairot Saeimas prestižu. Mūsu piedāvātie grozījumi ir ne tikai veids, kā atgūt sabiedrības uzticību. Tas ir arī Saeimas goda un pašcieņas jautājums.

Es aicinu balsot par grozījumu nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās pret likumprojekta nodošanu komisijām.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāda īsti ir notikumu secība? Vispirms skanēja vārdi: “Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” Šos vārdus izkliedza, izspiedza, izzviedza dažādas mutes un mutītes, ap un par tiem spriedelēja dažādi sociologi un sociālpatologi, politologi un ornitologi, filologi, urologi, seksologi un citi “logi”.

Arī bariņš Saeimas deputātu šajā gaisotnē grozījās. Publiski grozījās. Taisīja frizūras, vilka jaunas kleitas un skraidīja uz televīzijas pārraidēm. Sprieda un brēca kādus divus gadus.

Tas, protams, ļoti pozitīvi ietekmēja to deputātu darbu, kuri godam centās pildīt savus deputāta ikdienas pienākumus. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Par kuriem tu runā?”)

Beidzot spriedelēšana pārgāja augstākā garīgās attīstības līmenī, mētājot akmentiņus, apgāžot mašīnītes, apzogot veikaliņus. Un eksaltētas dāmiņas spiedza un brēca no priekiem: “Mēs jau to vardarbību neatzīstam, bet nu kādreiz jau kādu logu izsist vajag!”

Sēdes vadītājs.

Es jūs lūdzu runāt par likumprojektu.

(No zāles dep. I.Čepāne: “Viņš nav spējīgs to darīt!”)

J.Dobelis.

Tas precīzi attiecas uz likumprojektu. Tas tomēr nepatika citiem deputātiem, kā, piemēram, Čepānei. Tie piepūtās, apvainojās un teica, ka pašlikvidēsies. Šie deputāti netērpsies baltās togās, nedurs dunčus savos vēderos, bet vaidēdami un šņukstēdami pametīs Saeimu, lai varbūt atgrieztos. (No zāles dep. A.Seile: “Tu tai skaitā!”)

Tas gan vairāk atgādina tāda blēdīga vīreļa izdarības, kas krāpj un krāpj savu mīļoto, bet, kad beigās viņa taisās to patriekt, tad saka: “Es pats uz brīdi aiziešu, tad atgriezīšos, bet tu, mana dārgā, gan uzticies man un gaidi mani. Dārgā, gaidi!”

Šinī brīdī pareizākais būtu, ka visiem ievēlētajiem deputātiem būtu jāstrādā. Visiem! Citu nav. Kur tad jūs redzat tos jaunos spēkus un jaunos talantus? Tepat zālē jau sēž visi tie paši vecie vēži un vēzenes. Citu nav! Ar visām savām vecajām kulītēm. Un kas tad nāks šo vietā? Kur jūs tādus redzat?

Līdz ar to kāda jēga ir “raustīt” šodien Satversmi, lāgā neparedzot, ar ko šāda “raustīšana” beigsies? Ko tas dos konkrēti? Vienkārši lūdzu padomāt, kādu mēs izrādām cieņu paši pret savas valsts pamatlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Paula, Muižnieces, Valera un Paegles iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 38, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.janvārī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vienreiz sesijas laikā deputātam ir tiesības uz šādu neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 29.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais punkts darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mazliet pārzinu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu, jo savulaik esmu strādājis šīs padomes pārraudzībā. Mēs paši Saeimā esam radījuši diezgan dīvainu šo padomi. Runājot par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, mēs esam padomei uzticējuši Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kapitāldaļu turēšanu – tai jārūpējas par viņu labklājību –, bet, no otras puses, esam uzlikuši tai arī tādus uzdevumus kā viņu darbības uzraudzīšanu. Un tie, lūk, ir absolūti pretēji un pretrunīgi uzdevumi. Un tomēr Nacionālās radio un televīzijas padomes iepriekšējie vadītāji kaut kā ar šiem grūtajiem un pretrunīgajiem uzdevumiem tomēr tika galā. Viņi saprata, ka padomes mērķis ir šis – veicināt izteiksmes un informācijas brīvību, mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, līdzsvarotu mediju un jauno saziņas pakalpojumu attīstību informācijas sabiedrībā.

Mēs visi ar lielām cerībām sagaidījām un padomē ievēlējām pieredzējušu, akadēmiski cienījamu pasniedzēju Ābramu Kleckinu. Bet kas notika? Padomes ligzdā, kurā Saeimas deputāti pēc rūpīgas izvērtēšanas ievietoja deviņas olas, izšķīlās visas, bet tā, kura pārņēma vadību, izrādījās padomju laika rēgs. Ābrama Kleckina vadībā pēkšņi padomes mērķos mainījās viens kritisks vārds – vārdu “veicināt” aizvietoja vārds “ierobežot”: ierobežot izteiksmes un informācijas brīvību, jo tika ieviesta cenzūra, ierobežot mediju daudzveidību un uzskatu dažādību, jo mums tak pietiek ar komerciālo raidstaciju sniegumu… Kam tad Latvijā vairs vajadzīgs tieši sabiedriskais audiovizuālais medijs? Ierobežot līdzsvarotu mediju attīstību informācijas sabiedrībā, jo mums tak pietiek ar to, ka dzīvojam tādas informācijas telpā, kura nāk no Maskavas. Jūs domājat, ka es pārspīlēju? Kas tad ietekmēja Latvijas Televīzijas darbu, liedza Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā demonstrēt filmu “Putina sistēma”? Zvans no Kleckina LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam, ar ko man arī ir bijis gods kopā strādāt. Un kas krita? Krita “horizontālais taimkods” un Holšteins, ne jau Kleckins. Kā jau padomju sistēmā pieņemts, nevis kā godprātīgā, demokrātiskā Rietumu valstī.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics jau sen brīdināja padomi un tās priekšsēdi par sabiedriskās apraides finansiālajām grūtībām. Un arī ar Semēvicu es esmu kopā strādājis un uzskatu viņu par vienu no barikāžu laika varoņiem, kas toreizējā krīzes laikā parūpējās, lai sabiedriskais radio neapklustu, un noorganizēja slepenu apraides vietu, kuru čeka nekad neatrada, bet, kad viņš prasīja palīdzību no Nacionālās radio un televīzijas padomes, tieši no Kleckina kunga, tad Kleckins par to noklusēja un ļāva Latvijas Radio nonākt tuvu bankrotam. Un arī tagad viņa risinājums nebija glābt sabiedriskā radio raidījumus ar pieredzējušo Dzintri Kolātu, bet gan vairāk rūpēties par nekustamā īpašuma mahinācijām ar Radio namu.

Bet Ābrams Kleckins ir labi mācījies no padomju laikiem: kamdēļ runāt patiesību? Un vai nav traģiski, ka visā viņa padomes vadīšanas laikā visbiežāk dzirdētais jautājums no žurnālistu puses ir viens un tas pats: “Kleckina kungs, kādēļ jūs atkal melojat?”

Laikā, kad uzticības deficīts gan valdībai, gan Saeimai, gan tās pārraudzītajām iestādēm ir tik milzīgs, vai tiešām Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir vajadzīgs šāds priekšsēdis, kuram patiesības, taisnības un godprātības jēdzieni ir pavisam sveši? Viņš līdz ar to gremdē gan mūsu valsts varas iestādes, gan vispār Latvijas tēlu.

Vēl vairāk! Vai Latvijā mums ir vajadzīga iestāde ar tādu vadītāju, kurš nemākulības vai varbūt pat ļaunprātības dēļ cenšas iznīcināt Latvijas valsts valodu? Un runa ir atkal par Latvijas Radio.

Rīgā pirms ne pārāk ilga laika atbrīvojās trīs frekvences, lai raidījumus varētu sākt trīs jaunas radiostacijas. Brīvā tirgū šādas Rīgas radiostacijas vērtība ir aptuveni 1 miljons latu. Citās Eiropas zemēs te būtu skaidra 3 miljonu latu peļņa valstij. Latvija, saprotams, ir bezgala bagāta valsts, kam šāda nauda nav vajadzīga. Vismaz tā domā mūsu padome.

Un ko dara padome? Padome rīko konkursus, izvērtē piedāvājumus, izvēlas divas raidstacijas ar latviešu valodas programmu, vienu – kas raida krievu valodā. Bet paiet laiks, un nāk atkal Kleckina laiks. Un šodien visas šīs raidstacijas raida nevis apsolīto programmu, bet pavisam ko citu. Un visas trīs šīs raidstacijas raida savas programmas krievu valodā, jo šis ir Kleckina laiks.

Sēdes vadītājs.

Gravas kungs, jūs debašu laiks ir beidzies.

U.I.Grava.

Tas ir tas veids, kā mēs uzraugām savas raidstacijas, un to mēs varam vērot ik dienas arī savos televizoros, kur skan tikai viena krievu valodas programma pēc otras.

Un tādēļ – vai nebūtu laiks Saeimai… es beidzu… tagad parūpēties par savas valsts valodu, par savas valsts informatīvo telpu, par sabiedrisko raidstaciju…

Sēdes vadītājs.

Gravas kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

U.I.Grava.

Labi, es līdz ar to arī beidzu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es atgādinu, ka runas laiks debatēs ir 5 minūtes – pirmo reizi un 2 minūtes – otro reizi.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā tikko ļoti pareizi atzīmēja Gravas kungs, situācija ir patiešām dīvaina, un, sekojot līdzi medijiem pēdējā laikā, es esmu ievērojis, ka varbūt ekonomiskās un politiskās nestabilitātes laikā aizvien biežāk notiek pievēršanās dzīvnieku pasaulei. Un pierādījums tam ir fakts, ka viens Ventspils oligarhs otru oligarhu nosauc par šakāli. Prezidentu sajūsmina fakts par to, ka kāds vārdā nenosaukts politiķis ir izteicis metaforu par koalīcijas zirnekļiem, kas plosās stikla burkā, bet opozīcija to visu kārām acīm vēro no malas.

Man šķiet, ka šodien situācija ir mazliet mainījusies un ka pozīcija vēro, kā vienas opozīcijas partijas vilki ir gatavi saplosīt otras opozīcijas partijas izvirzīto radio un televīzijas sargsuni. Un, ja mēs pieejam jautājumam ciniski, tad mēs varam teikt, ka mums ir vienalga, vai Kleckina kungs tiek saplosīts vai viņa, teiksim, āda paliek vesela, bet mana frakcija šo jautājumu aplūkoja pragmatiski.

Nacionālā radio un televīzijas padome ir atbildīga par sabiedriskā radio un sabiedriskās TV uzraudzību, tostarp arī finansiālo uzraudzību. Ja mēs paskatāmies uz situāciju Latvijas Radio, tad redzam, ka Latvijas Radio faktiski ir gandrīz vai novests līdz maksātnespējai. Parāds ir 800 tūkstoši latu, un tas ar katru dienu turpina pieaugt. Man šķiet, ka atbildība par situāciju ir jāuzņemas ne tikai Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājam, bet arī padomē strādājošajai Latvijas Radio Revīzijas komisijai. Bet tiem “Jaunā laika” deputātiem, kas šo faktu vēl nezina, es varu pavēstīt, ka šajā komisijā darbojas divi locekļi, no kuriem viens ir “Jaunā laika” izvirzītā Dzintra Geka.

Un tāpēc man šķiet, ka nevajadzētu situāciju pavērst tā, ka Kleckina kungs šobrīd viens pats, vienpersoniski, ir atbildīgs par visām tām sliktajām situācijām, kuras ir Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Nevajag Kleckina kungu padarīt par paraugprāvas galveno varoni! Protams, ja mēs rūpīgi meklētu, mēs Kleckina kunga kažokā atrastu kādu uti. Taču situācijā, kad Latvijas Radio kā kuģis bez kapteiņa slīkst parādu purvā un kad Latvijas Televīzija taupības nolūkos slēdz vienu raidījumu pēc otra, atstāt padomi bez vadītāja – tas nozīmētu rīkoties pēc principa “jo sliktāk, jo labāk”. Un tāpēc Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija pēc debatēm, kas notika mūsu frakcijā, nolēma šajā balsojumā atturēties, un mēs aicinām citas konstruktīvi domājošas frakcijas rīkoties tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs un mani godājamie kolēģi! Es gribētu izteikt tikai vienu repliku, ko man uzticēja pateikt Latvijas skolotāji. Proti, viņi teica, ka tik atklātu, tik ciniski vaļsirdīgu runu televīzijā viņi ilgi nebija dzirdējuši. Televīzijas žurnālists jautāja Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ābramam Kleckina kungam: “Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs balsojāt tieši par Inkēna kungu, nevis par Kolātu?” Viņš atbildēja: “Bet vai tad jūs nezināt? Vai tad tas kādam vēl ir mūsu valstī noslēpums, ka pie mums valstī viss notiek ar sarunāšanu? Un Inkēna kungs uz to ir spējīgs!”

Nu tad es gribētu lūgt: vai mēs visi ar tādu sarunāšanu nevarētu šodien sarunāt un viņu atbrīvot no šā posteņa? (No zāles: “Ausma, sarunā! Ausmiņ, nāc sarunāt!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dažkārt amatpersonu demisijas vai atkāpšanās pieprasījumi tik tiešām mēdz būt politiski. Bet šis nav tāds gadījums. Mēs tiešām runājam par būtību. Situācijā, kuru mēs mēdzam raksturot kā ekonomisku un politisku krīzi, personas atbildībai ir jābūt daudz lielākai nekā līdz šim. Un Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par norisēm mediju telpā, un viņam par šo atbildību ir jābūt pārliecinātam ikkatru brīdi, ikkatru stundu.

Mēs, protams, varam ar argumentu “Bet jūs pierādiet!” noraidīt šos pārmetumus par caurspīdīguma un atklātības trūkumu, informācijas, teiksim, sagrozīšanu, bet šaubu ēna sabiedrībā taču paliek, nevienam tas nav noslēpums. Šis pats sarunāšanas princips, šī pati atbildības novelšana uz citiem… nu jau divas reizes plašā publiskā telpā izrādītie, teiksim, informācijas sagrozīšanas gadījumi… Kā šāds cilvēks šādā situācijā var atbildēt par spēcīgāko – ceturtās varas elementu?

Gribētu teikt dažus vārdus arī pašam Ābramam Kleckinam.

Nepārprotiet! Šis nebūs uzticības balsojums jums! Tas būs uzticības balsojums koalīcijai, principam, koalīcijas draudzībai ar “Saskaņas Centru”. Vienalga kam, bet tikai ne jums.

Un tādēļ neatkarīgi no balsojuma rezultātiem es aicinu jūs neapkaunot Latvijas akadēmiskās inteliģences vārdu un atkāpties no amata, saglābjot savu godu, cik vien tas vēl vispār iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Man bija ļoti interesanti klausīties Gravas kunga viedokli. Tas bija ļoti pamācošs.

Es varētu jums piekrist, Gravas kungs, ka ir ierobežota atklātība. Tā ir taisnība, jo pamatā bieži vien parādās viedoklis – viens viedoklis. Un īpaši labs ir tas, kurš sekmē apgalvojumu, nevis lietas izdibināšanu.

Un vēl es gribētu piebilst, varbūt bez īpašiem zemtekstiem, bet tomēr kopsakarība šeit ir saskatāma. Bija Latvijas Televīzijā arī Gravas kunga laiks. Ar ko tas beidzās – to mēs visi labi atceramies, ja gribam atcerēties…

Attiecībā uz šodien ierosināto Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta piemērošanu saistībā ar Ābrama Kleckina kā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa un viņa kā tās vadītāja pārkāpumiem, jo šā panta daļa skan tā: “Saeima var atsaukt pirms termiņa padomes locekli, ja viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas.”

Tad nu es gribētu teikt, ka es nenāku šajā tribīnē nedz aizstāvēt, nedz arī apstrīdēt, bet gan pamatot balsojumu un zināmā mērā paust arī Tautas partijas frakcijas viedokli.

Tāda situācija Latvijas Radio nav izveidojusies vakar, par ko mēs šodien būtu gatavi sodīt kādu. Kad – to neviens nevar pateikt. Varbūt arī negrib pateikt. Tad nu, lūk, situāciju ar šādu Saeimas lēmumu, kāds šodien ir darba kārtībā, mēs atrisināt nevaram. Ar atsaukšanu šis jautājums netiks atrisināts un netiks atbildēts uz galvenajiem diviem jautājumiem: kas notika un kad notika? Un vēl arī trešais jautājums – kāpēc notika? Un vēl tam visvairāk klātesoša ir arī uzraugošā institūcija – Nacionālā radio un televīzijas padome. Taču pirms tam būtu vēlams skaidri dzirdēt… šobrīd, kā es saprotu, jaunais ģenerāldirektora vietas izpildītājs Kolāta kungs ar to strādā… cik tad liels ir parāds. Jo šis cipars ir tik dažāds, ka par to ir grūti debatēt arī valdībai un pieņemt atbilstošu lēmumu. Un arī mūsu sabiedrībā to ir grūti izvērtēt. Arī to, kā tas ir radies.

Lūk, šeit, man šķiet, visus vainīgos meklējot, kas tādā grūtā situācijā ir pilnīgi dabīga reakcija, tiek piemirsts, ka Latvijas Radio atbilstoši spēkā esošajam likumam ir sava valde. Valde, kura klusē un kura pauž savu profesionālo izbrīnu par to, kas ir noticis.

Bet es gribētu teikt, kolēģi, ka tas ir ļoti viegli saprotams, ka pauž profesionālu izbrīnu, jo, citiem vārdiem sakot, profesionāls jautājuma izvirzījums izšķir visu un ir vislabākais žurnālistikā. Pārvalde izšķir visu, un vislabākais lēmums… Ja lēmuma nav bijis vai ja lēmumi ir bijuši bezatbildīgi vai pārsteidzīgi, vai, nezinu, kādi vēl, tad, protams, par to atbildība ir jāprasa no ģenerāldirektora Semēvica kunga. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Ja viņš ir godprātīgs cilvēks, tad viņš atbildēs uz šo jautājumu, un es gribu uz viņu paļauties. Jo viņš ir bijis vienmēr godprātīgs cilvēks. Galu galā valdes atbildība nekādā veidā nav izņemama no darba kārtības, jo to nosaka likums. Un valdes atbildība ir jāizskata ārkārtīgi atbildīgi un būtiski.

Un visbeidzot – arī Nacionālās radio un televīzijas padomes kā uzraugošās institūcijas atbildība, iespējams, arī Revīzijas komisijas atbildība, iespējams, arī tā pārraudzītāja atbildība, kurš tad bija iecelts. Domāju, ka tur ir daudz apakšpunktu. Bet būtiskākais jau ir tas, kas šobrīd notiek ar Latvijas Radio. Proti, viens no bijušajiem valdes locekļiem, tagadējais ģenerāldirektora vietas izpildītājs Dzintris Kolāts ir apņēmies šo pienākumu veikt, viņš ir apņēmības pilns izdibināt šo lietu un tādā veidā izvilkt tos iestigušos ratus no dubļiem.

A.Rugāte.

Pat tad, ja ir slikta sistēma, pēc kuras Nacionālā radio un televīzijas padome darbojas… pareizāk sakot, ja tā slikti uzrauga sabiedriskās institūcijas – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju –, mēs jau neko neatrisināsim, ja sagrausim šo sistēmu, izņemot kādu no locekļiem, un viss sabruks. Mums ir vajadzīgs risinājums.

Un apņēmības pilns ir arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs, runājot par jaunā Radio un televīzijas likuma virzību. Tas nu ir tas risinājums, ar kuru varētu nākotnē atšķetināt šo jautājumu. Tas ir pareizais ceļš, un to es vēlējos teikt, motivējot, kādēļ es balsošu un arī Tautas partijas frakcija balsos pret šo pieprasījumu. Jo politiska izrēķināšanās ne Latvijas Radio, ne Latvijas Televīzijā, ne Nacionālajā radio un televīzijas padomē, ne Saeimā, ne jebkur citur nekad nevienu jautājumu nav atrisinājusi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs varam stundām debatēt par detaļām, par sistēmu un risinājumiem, bet, Rugātes kundze, galvenais jautājums, uz kuru mums šodien ir jāatbild, ir tāds: vai par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju var būt cilvēks, kas ir divas reizes publiski pieķerts melos (pirmo reizi – sakarā ar filmas “Putina sistēma” demonstrācijas aizliegumu, otro reizi – saistībā ar Latvijas Radio ģenerāldirektora vēlēšanām)? Pateiksimies mūsu žurnālistu profesionālajai darbībai par to, ka šis cilvēks ir divas reizes publiski pieķerts melos! Jautājums ir tāds: vai Kleckina kungs var turpināt vadīt šo padomi? Tas nav jautājums ne par sistēmu, ne par detaļām, ne par politisku izrēķināšanos. Šis ir elementārs goda un cieņas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Balsojot par šo jautājumu, ir vērts atcerēties – vai KNAB priekšnieks Loskutova kungs tika atlaists par tīšu pārkāpumu? Es domāju, ka šeit, runājot par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Kleckina kunga darbību, galvenais, ko gribas akcentēt, ir tas, kas ir noticis tajā laika posmā, kopš viņš ir priekšsēdētājs… tas, ka netika kontrolēta situācija Latvijas Radio, kā mēs to redzam… Netika pietiekami efektīvi kontrolēta situācija, kas ir Latvijas Radio… Un nu lietas ir novestas tik tālu, cik tālu tās ir novestas.

Ābrams Kleckins ir scenārija autors kādreiz slavenajai dokumentālajai filmai “Vai viegli būt jaunam?”. Arī Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam nebūt nav viegli. To mēs saprotam, bet par situāciju, kādā nekontrolēti ir nonākusi… precīzāk sakot, ir novests Latvijas Radio, ir atbildīgs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins. Protams, arī šīs padomes biedri.

Ābram Kleckina kungs! Jūs esat bijis drosmīgs padomju laikā, esiet drosmīgs arī tagad! Atkāpieties pat tad, ja Saeimas pozīcijas partijas vai Saeimas deputāti nav gatavi nobalsot “par” jūsu atlaišanu, jo šī ir ļoti būtiska situācija, un, kā teica Ina Druviete, te ir runa par svarīgu, par ļoti svarīgu varas saziņas kanālu, kāds ir Latvijas Radio, kāda ir Latvijas Televīzija.

Es aicinu arī pozīcijas deputātus pārdomāt šo balsojumu… Arī par šo balsojumu uz jums skatīsies tauta. Tautas partija, kas runājat par to, ka ir jāatgūst tautas uzticība, šis ir viens no balsojumiem, kurā jūs varat atgūt daļu, varbūt daļiņu no tautas uzticības.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu ienest skaidrību tiem cilvēkiem, kas seko līdzi šim balsojumam, jo man šķiet, ka pat daži deputāti nav sapratuši, par ko tad ir šis balsojums.

Tātad Ābramu Kleckinu par padomes priekšsēdētāju ievēlēja padomes locekļi, nevis Saeima, un tātad padomes locekļiem būtu, ja Kleckina kungs nav profesionāli pildījis savus pienākumus, pašiem arī jālemj, vai viņš atbilst šim amatam vai neatbilst. Turklāt jāatzīmē, ka šajā padomē strādā arī “Jaunā laika” pārstāvji. Tur nav tikai pozīcijas pārstāvji. Pie tam Ābrams Kleckins nemaz nav pozīcijas kandidāts. Viņš ir pil­nīgi opozīcijas kandidāts. Tādēļ es domāju, ka šī ir tāda… ka šis pirmām kārtām atkal ir viens populistisks iesniegums, savā ziņā upurjēra meklēšana. Galvenais, ka te notiek Saeimas kompetences pārkāpšana. Ļausim šai padomei pašai tikt ar to galā! Ja padome netiek ar to galā, tad mums ir jālemj par visas padomes nomaiņu. (No zāles: “Atlaist padomi!”) Nebūs tā, ka tagad mēs vienu atsauksim, un tad visas lietas būs kārtībā.

Būsim loģiski!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man šodien nav viegli runāt, jo Ābrams Kleckins ir bijis mans pasniedzējs. Es esmu arī viena no tām daudzajām žurnālistēm, kuru šis cilvēks ir izaudzinājis un no kura teiktā mēs esam sapratuši, ka žurnālistikas augstākā misija ir informēt sabiedrību, sniedzot tai argumentētu, patiesu, godīgu informāciju.

Diemžēl ar gadiem cilvēki, nonākot pie varas, acīmredzot mainās, un acīmredzot šis ir tas gadījums. Jo likums nosaka, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāju var atsaukt par pieļautu nolaidību… Jā, es atvainojos… Jā, locekli var atsaukt par pieļautu nolaidību. Un Ābrams Kleckins ir Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, reizē būdams arī tās vadītājs. Šajā gadījumā ir pieļauta nolaidība, un tā nav politiska izrēķināšanās.

Runājot par Latvijas Radio, šeit tika sacīts, ka mēs nezinām, kā šī situācija veidojusies Latvijas Radio, bet Ābrams Kleckins par to zināja no pašas pirmās dienas, kad stājās šajā amatā, jo jau 2007.gada novembrī Latvijas Radio bija pieprasījis budžeta palielinājumu sakarā ar to, ka inflācija cēlās un ka radio darbinieku algas zaudēja savu vērtību. Radio kļuva konkurētnespējīgs darba tirgū. Labākie kadri no Latvijas Radio aizgāja, un Latvijas Radio bija satraukts par šo situāciju.

Šis pieprasījums palika uz galda, jo diemžēl šo pieprasījumu bija aizmirsts iesniegt Finanšu ministrijai, un to mēs noskaidrojām pagājušajā vasarā, kad visi – Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko attiecību komisija – sēdējām tepat, Sarkanajā zālē, pie galda, kur bija pieaicināti arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji, arī Ābrams Kleckins, kā arī Latvijas Radio pārstāvji: vadītājs un arodbiedrības pārstāvji. Mēs spriedām par šo izveidojušos situāciju, jo bija lūgums ar grozījumiem mainīt šo dramatisko algu samazinājumu un problēmas, kas finansiāli bija jau ar mīnusu Latvijas Radio.

Un arī vēl tad mēs dzirdējām no padomes vadītāja, ka situācija ir tiešām nopietna un ka viņš darīs visu lietas labā… ka viņš tagad to saprot un noteikti rīkosies, lai situācija tiktu atrisināta.

Ir pagājis laiks, bet situācija ir tikai padziļinājusies, finansiālais mīnuss ir kļuvis jau trīskārt vai četrkārt lielāks nekā tajā brīdī. Un tad ir jautājums: kāpēc ir pieļauta šī bezdarbība, šī nolaidība? Tā ir nolaidība, kolēģi! Un par nolaidību padomes locekli var atsaukt no Nacionālās radio un televīzijas padomes…

Jā, ir vēl arī Revīzijas komisija… Bet, ja šis Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis ir arī šīs padomes vadītājs, tad vadītāja atbildība ir arī skatīties, kā strādā šī Revīzijas komisija jau padomes ietvaros.

Es gribu pateikt tikai vēl to, ka tagad Latvijas Radio šī nauda tiek aizdota, bet tas nav ne godīgi, ne taisnīgi, jo Latvijas Radio ir intensificējis savu darbu, kopš 1994.gada no 500 darbiniekiem samazinot štatus līdz 312 darbiniekiem, bet tajā pašā laikā apraides stundu skaitu ir palielinājis no 48 stundām līdz 96 stundām, piedāvājot sabiedrībai nacionālo pasūtījumu 5 programmās. Nevienā Eiropas raidstacijā nav tik zemas algas un tik liels darba apjoms vienlaikus. Tajā pašā laikā Latvijas Radio ir saņēmis gan ISO 901 sertifikātu, gan arī tam ir piešķirts cits sertifikāts, kas ir objektīvs rādītājs darba atbilstībai augstākajiem standartiem, tikai darba algas tiem neatbilst.

Šī situācija jau sen bija jārisina. Tā ir, kolēģi, nolaidība, par ko pienāktos atbildēt, un tāpēc, ja mēs arī šodien nevaram šo jautājumu risināt pēc būtības, tad paliek vēl iespēja atkāpties un spert godīgu un atbildīgu soli.

Arī par pašu gaisotni Nacionālajā radio un televīzijas padomē mēs varētu kādreiz, kolēģi, parunāt, jo šī gaisotne tur jau sen vairs nav veselīga. Šeit Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi sūdzas par to, ka informācija līdz viņiem nenonāk… visa kopējā informācija. Tā iet tikai caur vadītāju un viņa vietnieces rokām. Un tas, ka vadītājs publiski ir pieķerts tiešām melos divas reizes, arī tas nav ne pieļaujams, ne piedodams. Un arī tas pēdējais gadījums, kad tika vēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē Latvijas Radio vadītājs… Tā kliegšana un tie draudi Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem par to, ka ir jāievēlē Edvīns Inkēns, nevis Dzintris Kolāts, bija dzirdami cauri tām stikla durvīm. Un tā arī tika šīs padomes locekļiem pateikts: “Ja jūs nevēlēsiet Inkēna kungu, tad jūs te visus iztrenkās!” Tad nu kas tas ir par stilu pašā Nacionālajā radio un televīzijas padomē? Un vai mums tomēr kādreiz arī nevajadzētu parunāt par to, kādā veidā mēs divas informatīvās telpas mūsu valstī tuvinām un kāda ir Nacionālās radio un televīzijas padomes loma šajā darbā? Arī par to mums kādreiz vajadzētu parunāt, jo šīs telpas attālinās. Ir tiešām tā, ka mēs sabiedrībai dodam maz iespēju latviski uztvert šo informācijas telpu. Un tad nu mums krievu valodā runājošie cilvēki sūdzas, ka viņiem nav iespējams dzirdēt dzīvo latviešu valodu. Un kas par to ir atbildīgs? Arī par to ir Nacionālā radio un televīzijas padome atbildīga.

Tā ka šeit var ļoti daudz nolaidības elementu saskatīt. Es uzskatu, ka nevajadzētu tagad šo lietu politizēt… Bet tas jau parādās paša vadītāja izpratnē par lietām, par lietu kārtību un par tiesiskumu valstī.

Es aicinu Ābramu Kleckinu spert šo godprātīga cilvēka soli un atkāpties. Nacionālajai radio un televīzijas padomei arī vajag pārvērtēt savu darbību. Un arī mums vajag izskatīt šo jautājumu un atbalstīt tomēr mūsu, “Jaunā laika”, iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir pavisam nopietna. Ļoti nopietna! Jo masu saziņas līdzekļi – es to esmu teicis ne reizi vien arī no šīs tribīnes – ir vara numur viens, nevis ceturtā vara.

Jo atkarībā no tā, ko raksta prese un raida radio un televīzija, tiek noskaņota sabiedrība, un no tā ir atkarīgi arī vēlēšanu rezultāti un tātad pēc tam arī valdība, arī ierēdniecība un viss pārējais. Tātad šodien mēs runājam par ārkārtīgi nopietnu lietu.

Man ir bijis tas gods… Arī Rugātes kundzei… Radio un televīzijas likumu mēs veidojām ar domu – nolikt visu savās vietās. Diemžēl arī šobrīd, tāpat kā jau iepriekšējā Saeimā, gadu no gada tiek runāts par jaunu Radio un televīzijas likumu, par radio un televīzijas lomu un tā tālāk, bet tas viss paliek uz vietas. Diemžēl nevirzās šīs lietas.

Tas šoreiz nav populistisks priekšlikums. To es saku ar pilnu atbildības sajūtu, jo pārzinu šo jomu, esmu žurnālists ar ļoti lielu stāžu. Es gribu pateikt to, ka Nacionālā radio un televīzijas padome visā tās pastāvēšanas laikā ir bijusi nespējniece! Visā tās pastāvēšanas laikā! Kaut cik vērā ņemama tā bija kādreiz, Zigmunda Skujiņa laikā, kad tā bija sabiedriska, nevis tagad, kad šie cilvēki saņem atalgojumu – pietiekami nopietnu. Lūk! Un tas ir ārkārtīgi nopietni!

Un visvairāk es pārmetu Nacionālajai radio un televīzijas padomei to, ka ar tās atbalstu Latvijas ēters ir burtiski pārplūdināts ar krievu valodu. Šeit absolūti mēs dzīvojam divās informatīvajās telpās. Divās informatīvajās telpās! Un tādēļ nekāda integrācija nav notikusi. Šie cilvēki dzīvo padomju garā. Viens milzīgs skaits – simtiem tūkstošu. Un tā ir Nacionālās radio un televīzijas padomes atbildība!

Es biju… es vadīju, pareizāk sakot, izmeklēšanas komisiju, kura tika nodibināta 7.Saeimas laikā radio un televīzijas darbības izmeklēšanai. Un secinājumi bija ļoti nopietni, ļoti strikti. Žēl, ka toreiz Saeima beidza darbu, tāpēc ziņojums, kas bija ļoti nopietns, ļoti kritisks un vērā ņemams, palika bez ievērības un tika nodots arhīvos. Žēl, ka tas tā noticis.

Un nu ir pēdējais laiks… ir pēdējais laiks vispār ķerties pie šīs problēmas. Ir jāreorganizē Nacionālā radio un televīzijas padome. Jāreorganizē pašos pamatos, lai tā būtu darbspējīga! Mēs iedevām tai patstāvību, bet kā šī patstāvība tagad ir iz­paudusies – to mēs redzam. Un tā nav tikai šī problēma, ka pēkšņi Latvijas Radio nonācis šajā kritiskajā situācijā, tā sakot, kļuvis maksātnespējīgs un pastāvētnespējīgs. Tas ir nieks! Tā ir tikai tāda virspuse!

Tādēļ, kolēģi, mums ir ļoti nopietni, it īpaši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kura ir atbildīgā komisija par šīm lietām, jāķeras fundamentāli klāt pie Radio un televīzijas likuma un jātiek skaidrībā. Ir jātiek skaidrībā, kādai jābūt Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lai saglābtu visu to, ko tā visā savā pastāvēšanas laikā – es vēlreiz atkārtoju! – ir sastrādājusi negatīvu. Sastrādājusi ļoti daudz!

Un tādēļ šajā gadījumā es atbalstu un atbalstīšu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei, otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Klausoties debates, rodas neliela ironija: vai nevarētu Saeima “pa tiešo” vadīt radio un televīziju? Nu nebūtu taču nekādu problēmu! Bet, ja runājam pēc būtības, tad arī Nacionālās radio un televīzijas padomes Revīzijas komisija ir atbildīga par radušos situāciju. Un, ja reiz visiem ir šī atbildība, nu tad varbūt ir jārosina – un debates uz to virzās – viens kopīgs priekšlikums: atlaist visu Nacionālo radio un televīzijas padomi un ievēlēt no jauna. Bet diez vai tas būs pareizākais risinājums.

Tas arī izskatīsies nedaudz pēc ironijas. Pat vēl skarbāk! Tāpēc es uzskatu, ka tomēr vajag pieņemt jaunu likumu un optimizēt pārraudzību nozarē. Tas būtu pareizākais, ko mēs varam izdarīt, nevis šodien atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir iesniegts balsojumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Vai dieniņ!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc PCTVL uzskata, viss, kas notiek nacionālajā radio un televīzijā, tomēr ir valsts kopējās dziļās krīzes problēmu sastāvdaļa, jo citās nozarēs situācija ir vēl sliktāka, tāpēc vainot te tieši Ābramu Kleckinu par to, kas notiek ASV finanšu tirgū, būtu pārāk liels gods šim cilvēkam, pēc mūsu uzskata. Bet par konkrētām problēmām jāatbild ir tomēr visai padomei, un, ja mēs atsaucam tikai vienu padomes locekli, tad tā, pēc mūsu uzskata, ir iejaukšanās padomes darbā, kas balansē uz likuma robežas.

Sakarā ar to mēs tomēr pievienojamies to deputātu viedoklim, kuri uzskata, ka jāatsauc vai nu visa padome, vai nevajag atsaukt nevienu. Bet šo konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man arī bija pasniedzēji, un pasniedzēji man mācīja nemelot.

Cienījamā Bendrātes kundze! Es ļoti labi atceros, un arī kolēģi no Sociālo un darba lietu komisijas ļoti labi atceras, ka mēs komisijā skatījām jautājumu par kori. Latvijas nacionālā kora direktors sūdzējās par to, ka ir nepietiekams finansējums. Un pie kāda slēdziena mēs nonācām? Savulaik viņiem tika izteikts piedāvājums pāriet Kultūras ministrijas pārraudzībā, bet viņi atteicās. Viņi vienkārši gribēja būt koris pie Latvijas Radio, turpināt tur eksistēt un saņemt atbilstošu atalgojumu; viņi savulaik atteicās būt zem Kultūras ministrijas jumta. Un tagad nevajadzētu pārmest cilvēkam, kurš tajā laikā nevadīja šo padomi, par to, ka kaut kāds viens mazs “cālītis” gribēja palikt tur, kur viņš ir, un saņemt lielu atalgojumu. Protams, koris ir labs, bet kāpēc tas savulaik atteicās pāriet ministrijas paspārnē – lūk, tas ir jautājums. Un viņi arī turpmāk grib būt zem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas jumta un saņemt atbilstošu atalgojumu. Risinājuma nav. Viņi negrib pāriet ministrijas pakļautībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam, otro reizi.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Šajās debatēs Rugātes kundze uzdeva tieši man jautājumu, uz ko es gribētu tagad atbildēt. Viņas jautājums bija: kā tad bija tajos laikos, kad Grava vadīja Latvijas Televīziju?

Divi teikumi.

Pirmkārt. Pēdējos desmit gados Latvijas Televīzijas reitingi katru gadu ir gājuši uz leju; vienīgi divos gados tie gāja uz augšu, un tas bija tad, kad Uldis Grava vadīja Latvijas Televīziju.

Otrkārt. Kad es Latvijas Televīzijas vadīšanu beidzu 2004.gadā, Latvijas Televīzijai bija pusmiljona latu peļņa. Tajā laikā Latvijas Televīzijas dotācija no valsts bija uz pusi mazāka, nekā tā ir šodien.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Šis ir viens no kārtējiem piemēriem, kuri mums skaidri rāda, ka zinātnieks ne vienmēr ir labs menedžeris. Šobrīd Latvijā ir divi spilgti piemēri, ka zinātnieki netiek galā ar sava kolektīva organizēšanu, ar savu tiešo pienākumu izpildīšanu.

Par vienu no šiem piemēriem mēs runājam šodien, un tas ir Kleckina kungs. Ne mirkli nešaubos, ka viņš ir labs pasniedzējs, bet kā sava kolektīva vadītājs un savu uzdevumu veicējs viņš tiešām ir švaks.

Un otrs piemērs, protams, ir mūsu premjerministrs. Zinātnieks, kurš nekādi nespēj menedžēt savu koalīciju, savus partnerus. Kā vadītājs, manuprāt, viņš ir slikts.

Ir divas lietas, ko es gribu pateikt visa notiekošā kontekstā.

Pirmā. Augsti godājamā koalīcija! Tad, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā jūs atradāt finanšu pārkāpumus, momentā tika atlaisti nevis vainīgie, bet gan tā vadītājs.

Esiet konsekventi! Ja augstākā amatpersona, kas ir atbildīga par neizdarībām, ir Kleckina kungs, tad esiet konsekventi un atlaidiet Kleckina kungu!

Otra lieta. Ja jūs tiešām Kleckina kungu gribat šajā amatā paturēt, tad ir, manuprāt, tikai viens arguments, kas derētu vislabāk, – nāciet un paskaidrojiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā. Pierādiet ar darbiem un vārdiem, soliet to, ka nauda tiks atrasta un ka Latvijas Radio strādās! Jūs visi labi saprotat, ka Latvijas Radio ir fundamentāla vērtība. Es pat domāju, ka nevienam no visiem citiem medijiem Latvijā nav tik liela nozīme, kāda ir Latvijas Radio. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Viens teica – radiovadāma tauta!”) Nāciet, koalīcija, un pierādiet, ka ar Latvijas Radio viss būs kārtībā, un tad arī jautājums par Kleckina kungu kā šīs nozares galveno menedžeri tiks noņemts no darba kārtības.

Tāpēc meklējiet pareizos argumentus, pierādiet mums to, un, es domāju, jautājums no darba kārtības tiks noņemts. Kamēr tas nenotiek, es aicinu atbalstīt šo Kleckina kunga atsaukšanas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kad es tik tālajā, nu jau diezgan tālajā, 1990.gadā nolēmu pievērsties žurnālistikai, es, protams, ar lielu kāri ieelpoju to svaigo gaisotni, kas mums nāca no Rietumu demokrātijas. Virzoties žurnālistikā uz priekšu un nepārtraukti mācoties, es daudz ko uzzināju par šīs Rietumu demokrātijas lielajām personībām, un viena no šīm vislielākajām personībām Rietumu demokrātijā ir Vācijas kanclers Helmūts Kols, kas visilgāk ir noturējies šīs ekonomiski un politiski varenās valsts kanclera amatā, proti, 18 gadus. Un tad es lasīju, ko paši vācieši un arī pārējie Rietumu demokrātijas pārstāvji raksta par šo lielo cilvēku; proti, viņa panākumi ir izskaidrojami ar to, ka viņam ir bijusi ļoti dziļa, pareiza politiskā nojauta un politiskais instinkts. Un tagad es gribu vērsties – tieši otrādi, kā te varbūt gaidīja no manas runas, – pie divām lielajām koalīcijas partijām – pie Tautas partijas un pie Latvijas Pirmās partijas. Jums trūkst šīs politiskās nojautas un politisko instinktu, jūs nejūtat, kā jums jādarbojas. Latvijas Pirmās partijas vadītājs Šlesers jau praktiski vairākus mēnešus katru nedēļu dzen savā politiskajā zārkā pa nagliņai iekšā, un to pašu dara arī Tautas partija, kura arī ir nonākusi tādā situācijā… Jūs, kādreiz šī lielā partija ar 23 deputātu mandātiem, vispār varbūt vairs netiksiet nākamajā Saeimā. Jums ir absolūts politiskās nojautas un instinktu trūkums. Opozīcija šodien jums ir iedevusi rokās mazas knaiblītes, ar kurām jūs varat izvilkt ārā no sava politiskā zārka nagliņas, ko jūs paši esat iedzinuši. Bet jūs negribat tās lietot un dzenat iekšā vēl tālāk. Jūs paši būsiet vainīgi, ka jūs sevi nogremdēsiet. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, mēs šo tēmu noteikti drīz beigsim, jo neviena tēma jau nav vilkusies bezgalīgi, tomēr…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ar zāli nesarunājieties!

S.Bendrāte.

Precizējot informāciju, es tomēr gribu teikt, ka mēs šeit, Saeimā, runājām jau pagājušajā vasarā par Latvijas Radio problēmām, sēdējām ar minētās organizācijas pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm pie viena galda. Jā, viens no jautājumiem bija šāds: ko darīt ar Latvijas Radio izcilo kori, kas ir liela kultūras vērtība arī mūsu valsts kultūras spektrā? Viens no variantiem bija nodot šo kori Kultūras ministrijas pakļautībā. Bet otrs jautājums, kas bija ļoti būtisks un par ko mēs spriedām, bija jautājums par Latvijas Radio turpmāko pastāvēšanu algu dēļ.

Un šeit ir divi dokumenti manā priekšā, kuri ir tieši no šīs mūsu sanāksmes, tāpēc es gribu teikt, ka, protams, pats labākais līdzeklis pret atmiņas zudumu ir informācijas pierakstīšana, jo bieži vien tās nelaimes mums ceļas no tā, ka mēs kaut ko aizmirstam (No zāles dep. J.Dobelis: “Par jautājumu!”), pēc tam traktējam, negribam atgriezties atpakaļ un noskaidrot, kā ir bijis. Tā ka būsim precīzi! (No zāles dep. J.Dobelis: “Par jautājumu vajag runāt!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidzam šo tēmu!”) Vai jūs iekļausieties divās minūtēs?

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ar lielu interesi noklausījos visas Kleckina kunga kolēģes no akadēmiskās vides un arī visus viņa mācītos žurnālistus, bet es netaisos šeit viņu aizstāvēt. Es gribu tikai atgādināt, ka jūs paši, opozīcija, viņu ievēlējāt. Jūs ievēlējāt Kleckina kungu ar savām balsīm Nacionālajā radio un televīzijas padomē!

Taču es gribu teikt tā, ka, manuprāt, šis iesniegums ir klajš populisms, ar kuru, pēc manām domām, tiek mēģināts novērst uzmanību no galvenajiem vainīgajiem – no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas administrācijas un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes un pārcelt šo atbildību uz Ābramu Kleckinu.

Godājamie kolēģi! Man ir pamats domāt, ka Kleckina kungs arī ir maldināts. Četras dienas pirms atkāpšanās no amata Semēvica kungs kopā ar Kleckina kungu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viņiem jautāja: “Kāds ir tas iztrūkums? Kāda ir tā naudas summa, kura ir vajadzīga?” Semēvica kungs teica: “400 tūkstoši.” Tie 400 tūkstoši divas dienas vēlāk pārvērtās par 800 tūkstošiem. Un jāsaka, ka šodien mēs neviens nezinām, cik tur simtu tūkstošu galu galā ir parādi. Kā tas viss notiek?

Es gribu teikt, ka mums būtu jāļauj Ābramam Kleckinam pašam tikt skaidrībā ar tiem cilvēkiem, kurus viņš pārraudzīja, kuriem bija uzdots uzraudzīt Latvijas Radio darbību. Mums būtu jātiek skaidrībā arī par to, kurš konkrēti ir vainīgs. Un vainīga, pēc manām domām, ir tikai un vienīgi administrācija un valde.

Un es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka šī valdes atbildība nav tik vienkārša. Valdes locekļi par saviem lēmumiem atbild ne tikai ar savu labo vārdu, bet arī ar savu mantu.

Tā ka atstāsim amatā Ābramu Kleckinu, lai viņš var tikt skaidrībā ar visām šīm lietām! Un pēc tam, kad mums būs pilnīga skaidrība par katru latu no šiem pagaidām zināmajiem 800 tūkstošiem (kur un kā tie ir izlietoti, kāpēc šie parādi ir radušies), pieņemsim lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ir pieteicies arī deputāts Pēteris Tabūns, bet mums ir laiks pārtraukumam. Acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Es gribu arī atgādināt (vēlāk es vēlreiz atgādināšu), ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes, bet laiku es vēl precizēšu.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm!

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti, labrīt! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Pēteris Hanka, Artis Kampars, Ivans Klementjevs, Aigars Kalvītis…

Sēdes vadītājs.

Atvaļinājums…

A.Klementjevs.

… Jakovs Pliners un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma nepabeidzām skatīt sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Mēs runājam par lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”. Un pārtraucām mēs debates, jo mums bija jādodas pārtraukumā.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Nepārprotami, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir atbildīga par to, kas notiek elektroniskajos medijos, it īpaši – sabiedriskajos, tas ir, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Te nevarētu būt divu domu. Tieši tādēļ mēs radījām šādu padomi.

Izmantojot iespēju, es gribu pateikt par Latvijas Radio likteni. Latvijas Radio jāturpina darbs normālā režīmā. Latvijas Radio patiešām ir milzīga nacionālā vērtība, un to Latvijas Radio pierādījis visos laikos, it īpaši kritiskos – barikāžu laikā, puča laikā… Tādēļ aicinu jūs, kolēģi, kuri ietilpst koalīcijas partijās, tuvākajās dienās rīkoties ļoti atbildīgi un kopā ar valdību izdarīt tā, lai Latvijas Radio tiktu glābts. Skaidri un gaiši! To gaida Latvijas Radio ļaudis, un to gaida tauta.

Mēs glābām “Parex banku” ar simtu simtiem miljonu, un tas mums jāizdara arī ar Latvijas Radio, kas prasa no budžeta daudz niecīgākus līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vēl debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Es mazliet esmu apjucis un šo to nesaprotu. Vai šodien tiek virzīts jautājums par Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata vai par kāda mistiska Kļockina atstādināšanu no amata? Nu, šinī gadījumā priekšlikuma iesniedzēji diezgan daudz un bieži ir kļūdījušies. Un tagad nu es esmu mazliet tādā neizpratnē.

Man nebūtu it kā nekas pret Kļockina atlaišanu no amata. Par Ābrama Kleckina atstādināšanu no amata nu tomēr būtu kaut kas arī sakāms.

Tad nu teikšu par Ābrama Kleckina darbu. Atceroties Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi 2008.gada 12.novembrī, kad tika vērtēta Valsts kontroles ieteikuma izpilde Latvijas Radio, man prātā nāk diezgan optimistiskā šīs sēdes gaita. Gan Aigars Semēvics, gan Ābrams Kleckins, gan Imants Skrastiņš bija ļoti optimistiski, jo pavisam nesen Latvijas Radio bija ieviests ISO standarts, kas it kā radītu visus priekšnosacījumus ļoti sekmīgai darbības kontrolei. Aina zīmējās ārkārtīgi pozitīva, jo gadu bija paredzēts noslēgt ar visai pieņemamiem finanšu rezultātiem. Tas bija 12.novembris.

Šobrīd ir janvāra vidus. Ir 800 tūkstošu parāds. Kā tas varēja rasties? Es domāju, ka šinī gadījumā neba nu Kleckina kungs, neba nu Skrastiņa kungs… netika maldināti. Un šinī gadījumā, es domāju, tiešām pašai Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Latvijas Radio vadībai ir jātiek skaidrībā – kur bija šie maldi, kurš kuru maldināja. Un to var droši vien izdarīt, ļaujot strādāt gan vieniem, gan otriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 22, atturas – 38. Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Ābrama Kleckina atsaukšanu” noraidīts.

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirms sākam skatīt šo darba kārtības sadaļu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu, tas ir, pēc darba kārtības 39.punkta – likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad, kā jau es minēju, sākam skatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Mēs izskatām šobrīd dokumentu Nr.3335 un dokumentu Nr.3335B.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Tam ir steidzamības statuss, un tas tika izskatīts atbildīgajā komisijā. Par likumprojektu ir saņemti 26 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir papildinājums 18.¹ pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Šajā pašā pantā izslēgumu piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par likuma 19.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 4.priekšlikums – 23.panta papildinājums – ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Izslēgumu 23.panta piektajā prim daļā ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 24.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir aizstājums likumprojekta 5.pantā. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr izteikusi savā redakcijā, kas ir 8.priekšlikums, un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 24.² pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums – ārkārtīgi sakarīgs. Tas ir no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, tomēr atradusi par vajadzīgu izteikt atbildīgās komisijas redakcijā, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Par šo pašu pantu ir 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts bez iebildēm.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums ir par 24.³ pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Par šo pašu pantu ir arī 15.priekšlikums – izslēgums, kas piedāvāts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija pati ņēmusi un izslēgusi 24.⁴ pantu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Deputāta Ribakova priekšlikums nav atbalstīts. Tas attiecas uz informācijas sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts kontrolei. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Visai bieži mēs dzirdam, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ir atklāti pārkāpumi, un lielas naudas dalīšanas priekšvakarā (jūs saprotat, par ko es runāju, – par papildus piešķirtajiem Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļiem) ir aktuāli mainīt 33.pantu.

Pašreiz likumā “Par zvērinātiem revidentiem” ir paredzēts, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju un dokumentus, ko tā rakstveidā pieprasījusi savu funkciju veikšanai.

Tomēr likumā nav paredzēts, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole savu funkciju veikšanai varētu rakstveidā pieprasīt zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā esošu informāciju un dokumentus, kuri ir iegūti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā no valsts un pašvaldību institūcijām un to pārraudzībā, pārziņā vai pakļautībā esošajām iestādēm. To es gribētu uzsvērt.

Valsts kontrolei vajag dot iespēju saņemt šo informāciju un dokumentus. Tāpēc mans priekšlikums paredz, ka zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir jābūt pienākumam pēc Valsts kontroles rakstiska pieprasījuma šo informāciju sniegt. Valsts kontrolei tas ietaupītu gan laiku, gan naudu.

Turklāt priekšlikumā tiek paredzēts, ka Valsts kontrole attiecībā uz saņemto informāciju un dokumentiem ievēros konfidencialitātes prasības, kā arī konfidencialitāti par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darba metodoloģiju un tehniskajiem risinājumiem. Man grūti saprast, kāpēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzskata, ka Valsts kontrole ir konkurējoša iestāde.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Jā. Dāmas un kungi! Komisija nepagāja garām šim priekšlikumam un neuzskatīja to par kārtējo opozīcijas priekšlikumu, kurš būtu noraidāms pēc būtības tikai tāpēc, ka tas ir no opozīcijas. Komisija, izskatot priekšlikumu, iepazinās ar tām tiesībām… ne tikai iepazinās, bet vēlreiz izskatīja tās tiesības, ko Valsts kontrolei dod likums “Par Valsts kontroli”. Šīs tiesības ir ļoti lielas. Valsts kontrolei ir tiesības pieprasīt visu informāciju ne tikai no valsts institūcijām, iestādēm un valsts uzņēmumiem, bet arī no pašiem uzņēmumiem. Tātad es pieņemu, ka ir tiesības izprasīt arī šos zvērinātu revidentu atzinumus. Bet šādi aizskart zvērinātu revidentu – tas ir tas pats, kas mācītājam prasīt izpaust grēksūdzes noslēpumu vai advokātam izpaust visu informāciju. Zvērinātie revidenti veic šeit citu funkciju, un visbiežāk tas ir ar pašu uzņēmumu piekrišanu.

Līdz ar to komisija priekšlikumu izskatīja, izdebatēja un noraidīja, jo attiecīgās tiesības Valsts kontrolei ir jau šodien.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 54, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāte Rugāte vēlas kaut ko par procedūru teikt?

K.Leiškalns.

Nekad mūžā!

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Esiet, lūdzu, uzmanīgāki ar balsošanas iekārtu.

Turpinām ar 18.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Tā, dāmas un kungi! Mēs pārejam pie 19.priekšlikuma. Tas ir iesniegts no…

Sēdes vadītājs.

Nē, mēs balsojām par 17.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Ā, es atvainojos! Jā.

Tātad, manuprāt, 18. – deputāta Ribakova priekšlikums – vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 35.¹ pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Šajā pašā pantā Juridiskais birojs paredz grozījumus, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir par 35.¹ pantu. Redakcionāls. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu – ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums par 35.¹ pantu – ir atbalstīts. Tas ir neliels redakcionāls aizstājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums par 37.¹ pantu – ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un atbildīgā komisija, ņemot vērā otrajā lasījumā sabalsotās lietas, maina pārejas noteikumus, un tātad aicinu atbalstīt 25. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvāto priekšlikumu izslēgt līdzšinējo pārejas noteikumu 10.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimā izskatāmo dokumentu Nr.3218B – likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. Komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3305B. Komisija ir iestrādājusi vienu – savas komisijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūgums Saeimai atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publisko aģentūru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3306B. Komisija saņēma vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Valsts statistikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3345B. Komisija saņēma vairākus priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un atbalstīts ir arī 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts statistikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3575B.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

5. – parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka priekšlikums – ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…

Sēdes vadītājs.

9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts…

Dz.Ābiķis.

Jā, es atvainojos! 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

10. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Broka kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments Nr.3627. Nevienu priekšlikumu komisija nesaņēma, un pati savus arī nav iestrādājusi. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.3631 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Uz trešo lasījumu komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

10. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.3633. Iesniegti ir 8 priekšlikumi uz trešo lasījumu, galvenokārt redakcionāli.

Vispirms man gribas paskaidrot, ka netika mainīts Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma virsraksts, jo Juridiskais birojs paskaidroja, ka tas nav iespējams, tādēļ ka šī terminoloģija ir iekļauta vairākos citos likumos un tāpēc nebūtu lietderīgi ieviest neizpratni likumprojekta nosaukumā.

Tagad sāksim skatīt pa priekšlikumiem.

1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

2.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs, un tas vienkārši precizē panta daļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

3.priekšlikums. Sagatavojis Juridiskais birojs. Arī ir atsauces uz panta daļām, precizējumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Komisija lūdz atbalstīt 4.priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi pati komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

6.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

7.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tie ir precizējumi tekstā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un pēdējais – 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Šis priekšlikums runā par Ministru kabineta noteikumu izdošanu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies par uzmanību. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu ar numuru 1071 – “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašlaik likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz, ka ministrijā kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus var pildīt tikai valsts sekretārs. Vienlaikus atsevišķās ministrijās kapitālsabiedrību skaits ir tik liels, ka vienam cilvēkam šos pienākumus pilnvērtīgi izpildīt nav iespējams. Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pašreiz nenosaka prasības, kas izvirzāmas personām, kuras tiek virzītas darbam kapitālsabiedrību padomēs. Nepastāv ierobežojumi arī tam, cik valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās šīs personas vienlaikus drīkst pildīt padomes vai valdes locekļa amata pienākumus.

Normatīvā akta projekta būtība.

Pirmkārt. Noteikt, ka valsts sekretārs valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanu ar rīkojumu var nodot citai ministrijas amatpersonai. Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka arī ministrijās, kurās ir liels kapitālsabiedrību skaits, būtu iespējams kvalitatīvi pildīt kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, ierobežojot kapitālsabiedrību skaitu, kurās viena persona var šos pienākumus pildīt.

Tā kā arī valsts sekretāra vietnieku skaits ir ierobežots, atsevišķos gadījumos var rasties nepieciešamība kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus deleģēt arī citām ministrijas amatpersonām.

Otrkārt. Noteikt, ka arī pašvaldībās atlīdzība kapitāla daļu turētāja pārstāvim nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto apmēru.

Treškārt. Noteikt prasības personai, kas ieņem kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu.

Ceturtkārt. Uzlikt ierobežojumus personām, kas pilda kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu, nosakot, ka tās vienlaikus drīkst ieņemt ne vairāk kā trīs padomes vai valdes locekļa amatus kapitālsabiedrībās.

Komisija likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Ārbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes tiek dēvētas dažādi; proti, tās tiek dēvētas par silēm, tās tiek dēvētas par astoņkājiem. Un es gribētu teikt, ka pēdējos desmit gadus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes ir kā ļaundabīgs audzējs, kas ir grauzis mūsu valsts politisko un ekonomisko sistēmu. Un to, ka šīs valdes un padomes ir kļuvušas par varas politisko partiju būtisku finansēšanas avotu, publiski ir atzinuši atsevišķu partiju vecbiedri. Godātie kolēģi, es domāju, ka jūs nenoliegsiet, ka tas kropļo mūsu valsts demokrātisko sistēmu, jo no valsts līdzekļiem tiek segta pozīcijas partiju uzturēšana, bet opozīcijas partijām šādas tiesības tiek liegtas.

Tas izraisa arī nicinājumu no sabiedrības puses. Cilvēkiem daudz neskauž šis neadekvātais atalgojums šajās valdēs un padomēs, cilvēkus vairāk skar šis pazemojums un bezspēcība šīs lietas priekšā. Jo izdevīgus amatus ieņem cilvēki bez nepieciešamās pieredzes un izglītības. Un šīs padomes un valdes lielā mērā ir arī par iemeslu tam, kāpēc sabiedrība neuzticas politiskajām partijām.

Un tas, kolēģi, kropļo arī komercdarbību, jo valsts un pašvaldību pasūtījumus lielākoties saņem “savējie”. Šodien atšķirībā no iepriekšējām uzstāšanās reizēm es iespēju robežās centīšos neminēt skaitļus un uzvārdus, bet gan pievērsīšos likumprojekta tiesiskajām problēmām, kurās es lūdzu iedziļināties īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus, kā arī godājamo referentu Ārberga kungu.

Visupirms. Šie likuma grozījumi neliecina, ka ar to palīdzību varētu tikt panākta pārvaldes efektivitāte un līdzekļu taupīšana. Un tātad visupirms ir jārunā par kapitāla daļu turētāja pārstāvjiem ministrijās.

Likuma 12.panta spēkā esošā redakcija noteic, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt divi.

Pirmkārt, tas ir valsts sekretārs. Piemēram, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Zvidriņas kundze 2007.gadā ir bijusi 12 valsts SIA kapitāla daļu turētāja pārstāve.

Otrkārt, kapitāla daļu turētāja pārstāvji var būt valsts sekretāra vietnieki. Šāda prakse līdz šim ir bijusi vairākās ministrijās, piemēram, Finanšu ministrijā.

Tagad tiek precizēts – tiek paredzēta norma, ka valsts sekretārs ar rīkojumu šīs funkcijas var nodot citai amatpersonai. Var piekrist Ārberga kunga teiktajam un likumprojekta anotācijā norādītajam, ka ministriju pārziņā esošo kapitālsabiedrību skaits ir liels un vienam cilvēkam ir grūti tikt galā ar šiem darbiem, taču šo citu amatpersonu atalgošanai, godātie kolēģi, aizies ievērojami vairāk līdzekļu. Kāpēc?

Es tūlīt paskaidrošu. Tāpēc, ka līdz šim saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.704, kas regulē darba samaksas apmēru valdēs un padomēs, valsts sekretārs vai viņa vietnieks, kaut arī kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis viņš darbojās 12 vietās, varēja saņemt ne vairāk kā 1500 latus. Tagad šī cita amatpersona saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu varēs saņemt šos 1500 latus mēnesī par darbošanos pat vienā kapitālsabiedrībā.

Aizvakar Pieprasījumu komisijā premjers apgalvoja, ka valdība konceptuāli nolēmusi, ka par šo darbu atalgojumu turpmāk vispār nesaņemšot. Taču šīs valdības iesniegtais likumprojekts par to neliecina, jo 12.panta piektā daļa, kas šo lietu regulē, nav nemaz skarta.

Otrkārt. Par padomes un valdes locekļu kvalifikācijas kritērijiem. Lai par to runātu, ir jāņem vērā, ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis, turētājs (tātad attiecīgā ministrija) apstiprina padomes sastāvu, kas savukārt ievēlē valdi. Pašlaik personām, lai tās varētu ieņemt valdes vai padomes locekļu amatu, likums absolūti nekādas prasības neizvirza. Praksē, kā mēs zinām, galvenais kritērijs, lai tiktu padomē vai valdē par locekli, ir politiskā piederība un lojalitāte pret attiecīgo ministru.

Grozījumi attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību padomes locekļiem pieprasa tagad, kā teikts 60.pantā, valsts valodas zināšanas. Tā arī teikts – “pārvalda latviešu valodu”.

Diemžēl arī tas nav precīzi. Ko nozīmē – pārvalda latviešu valodu? Kādā pakāpē?

I.Čepāne.

Bez tam ļoti diskutējams ir otrs kritērijs, proti, augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze.

Kā redzams, likuma grozījumu mērķis ir atstāt visu pa vecam. Pašreizējiem SIA padomes locekļiem nav nepieciešama augstākā izglītība, viņi tur turpinās balsot, kā partijas liks, un pēc tam parakstīs protokolus.

Vēl vairāk! Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību padomes locekļiem.

Pievērsiet, kolēģi, uzmanību tam, ka 89.pants netiek grozīts. Prasības tiek izvirzītas tikai SIA padomes locekļiem 60.pantā. Tātad likuma grozījumu struktūra par to liecina.

Joprojām absolūti nekādas prasības netiek attiecinātas uz SIA un akciju sabiedrību valdes locekļiem.

Diemžēl pēdējā laikā politizētas tiek arī šīs valdes, jo notiek personu migrācija no padomēm uz valdēm.

Ja ir labas attiecības ar ministru vai partiju, par valdes locekli, kam patiešām būtu jānoteic uzņēmuma darbība un uzņēmuma attīstība, var kļūt politiskais ieliktenis, teiksim, piemēram, pat ar sākumskolas izglītību, boksa vai deju kursus beidzis cilvēks.

Bez tam likums paredz, ka sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes var vispār nebūt. Es nezinu, vai kāds no jums par to ir aizdomājies. Tomēr gandrīz visās valsts vai pašvaldību SIA šādas padomes lielākoties ir izveidotas maksimālā apmērā.

Premjers otrdien Pieprasījumu komisijā apgalvoja, ka liela daļa aģentūru tikšot reorganizētas par valsts SIA. Ja nekas šajā jomā netiks mainīts, politiķiem pavērsies ļoti plašas iespējas pretendēt uz vietām atkal jaunās un jaunās padomēs.

Nākamais. Kā redzams, grozījumi likuma 60. un 61.pantā paredz, ka kapitālsabiedrības padomes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Tāpat arī kapitālsabiedrības valdes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes un valdes locekli ne vairāk kā trijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Taču, godātie kolēģi, ierobežojums tiek attiecināts atkal tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās 100 procenti kapitāla pieder valstij vai pašvaldībām, nevis uz akciju sabiedrībām.

Likuma 89.pants un 94.pants netiek nemaz skarts. Man jājautā: kāpēc valdība ir izvēlējusies šādu risinājumu?

Nākamais. Kompensāciju tiesiskā regulējuma valdes un padomes locekļiem joprojām nav. Protams, valdība teiks, ka uz padomes un valdes locekļiem ir attiecināms pagājušā gada 12.decembra naktī pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Taču šā “pusnakts likuma” 5.pantā, kur ir ierobežota pabalstu, prēmiju un naudas balvu izmaksa, nav paredzēts ierobežot tādus pabalstus, kādi ir paredzēti ar atsevišķu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Piemēram, Valsts kontroles 2008.gada 23.decembra revīzijas ziņojuma 149.punktā ir atzīts, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” darbiniekiem, tostarp valdes locekļiem, var tikt piešķirts, piemēram, tā sauktais laulības pabalsts – pabalsts, ko saņem, stājoties laulībā. Nav noteikts ne tā apjoms, ne arī tas, cik bieži precoties to var saņemt.

Nākamais. Pabalsts bērnam, uzsākot mācības 1.klasē. Arī tā apjoms nav noteikts.

Vēl ir paredzētas iemaksas pensiju fondā un pensijas apdrošināšanas iemaksas. Tā, piemēram, valdes locekļiem šī akciju sabiedrība ir veikusi iemaksas pensiju fondā iepriekšējos gados, sākot no 2277 latiem līdz 3085 latiem gadā.

Bez tam atvaļinājuma pabalsts ir noteikts 5000 līdz 6000 latu apmērā.

Arī citās kapitālsabiedrībās šādi pabalsti un kompensācijas tiek noteiktas galvu reibinošos apmēros. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka ar likumu tas netiek regulēts. Šīs SIA un valsts akciju sabiedrības tiek uzskatītas par privāto tiesību subjektiem; tām ir tiesības darīt to, ko likums tām neaizliedz. Nu tad tās, ņemot vērā gan Komerclikumu, gan Civillikumu, gan Darba likumu, izdomā savu iespēju robežās dažādas kompensācijas un pabalstus.

Un pēdējais. Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta pārejas noteikumu 19.punktam. Tur ir teikts, ka grozījumi, ar kuriem šā likuma 60. un 61.pantā tiek ietverts ierobežojums kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaikus ieņemt ne vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus, stājas spēkā tikai 2009.gada 1.jūnijā. Anotācijā teikts (es citēju): “… lai dotu pietiekamu laiku kapitālsabiedrībām nepieciešamo izmaiņu veikšanai.”

Man ir jums, godātie kolēģi, jājautā: vai, liekot priekšā, piemēram, attiecīgos grozījumus PVN likumā, valdība apsvēra visas nepieciešamās problēmas, lai attiecīgās izmaiņas ieviestu tirdzniecības uzņēmumi? Kāpēc šāda nevienlīdzīga attieksme?

Es varētu šos pārejas noteikumus raksturot apmēram tā: kā ilgāk palikt pie siles vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām.

Bet, neskatoties uz iepriekš minēto, es tomēr aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo “Pilsoniskā Savienība” ir sagatavojusi būtiskus priekšlikumus un papildinājumus šim likumprojektam, un mēs ceram uz jūsu atbalstu. Jo, godātie kolēģi, šodien ir īstais brīdis, lai šo ļaundabīgo audzēju ja ne izoperētu pilnībā (var būt, ka mediķi labāk zina), tad vismaz apstarotu, lai tas ar savām metastāzēm patiešām neiznīcina mūsu valsti.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Jūs droši vien atceraties, ka pirms Jaunā gada mēs nodevām izskatīšanai komisijām un esam pirmajā lasījumā pieņēmuši divos likumos grozījumus, kas daļēji risina Čepānes kundzes minētās problēmas. Proti, tie ir grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Interešu konflikta novēršanas likumā. Es gribu kolēģus informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos grozījumus ir sagatavojusi otrajam lasījumam, izskatījusi arī kolēģu deputātu priekšlikumus, to skaitā pieņēmusi arī vienu partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu priekšlikumu. Problēmas, kas rodas, kad viena valsts amatpersona ieņem nesamērīgi daudzus, to skaitā arī šajā likumā reglamentētus, amatus, mēs ar minētajiem diviem likumiem, protams, ierobežosim un turpmāk vēl precizēsim šīs normas. Tas pats attiecas arī uz Čepānes kundzes minēto problēmu par dažādām kompensācijām, par atalgojumiem, kas ir minēti visdažādākajos šajos līgumos.

Es tiešām aicinu, tāpat kā kolēģe Čepāne, iesniegt priekšlikums par šo likumprojektu un arī par tiem diviem, kurus mēs izskatīsim nākamajā nedēļā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par šiem jautājumiem es esmu runājis ne vienu reizi vien. Nesen kādā rakstā es atgādināju, ka valdība, Ministru prezidents un koalīcijas partijas nepārtraukti runā, ka ekonomiskās krīzes laikā mums ir vajadzīga vislielākā taupība. Taupība ir vajadzīga. Taču, šo vārdu lietodami, viņi paši ciniski nevēlas taupīt. Šīs kapitālsabiedrību padomes un valdes ir vislabākais piemērs cinismam un amoralitātei. Kā jau teica iepriekšējā runātāja (es viņu visā pilnībā atbalstu un pievienojos viņas teiktajam), šīs kapitālsabiedrības, kas jau vismaz desmit gadu ir nodibinātas, ir tādas institūcijas jeb iestādes, kurām neviens no policijas – nedz Ekonomikas policija, nedz Finanšu policija, nedz arīdzan cita kāda pārraudzības iestāde, nevar tuvoties, un tādējādi notiek institucionāli veidota tautas un valsts mantas izzagšana. Citādi nosaukt to nevar.

Lūk! Tagad, kad runā par taupību, atgādinu viena politiskās domas klasiķa veidotu teicienu… Mēs zinām šo klasiķi. Proti, darba “Dzīvnieku ferma” autors angļu publicists un novelists Orvels ir radījis šo klasiski pareizo teicienu: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.” Dzīvnieku fermā, kur valdošajām cūkām pieder teikšana un vara, pie siles visvairāk barojas šīs valdošās cūkas, tajā pašā laikā runādamas par vienlīdzību.

Arī Latvijā joprojām ir tādi, kuri, kā to ir teicis šis atzītais politiskās literatūras klasiķis, ir vienlīdzīgāki par vienlīdzīgiem. Un tautai ir svarīgi to zināt, un tādēļ es esmu kāpis tribīnē.

Mums ir jālikvidē šī sistēma tūlīt, nekavējoties. Taču tas netiek darīts, un valdošās koalīcijas partijas izmisīgi turas pie “naudas maisiem” šajās valdēs un padomēs.

Nesen es šo jautājumu pārrunāju ar ļoti cienījamu trimdas latviešu pārstāvi Vili Vītolu, kurš bija valdes loceklis, ilggadējs valdes loceklis, “Latvenergo” sistēmā. Un, lūk, ko man paskaidroja Vilis Vītols, šis godīgais cilvēks, kas nācis no trimdas… Visi varētu sekot viņa piemēram, jo viņš ir cilvēks, miljonārs, kas ir atnācis, lai Latvijā ieguldītu miljonus nevis saimnieciskos darījumos, lai pelnītu, bet… Gluži otrādi! Kā mēs zinām, viņš dibina iestādes, fondus, dibina institūcijas, kuras nevēlas pelnīt. Vilis Vītols ir radījis Latvijā stipendiātu fondu, no kura jau 540 jauni cilvēki ir varējuši saņemt līdzekļus, lai iegūtu augstāko izglītību. Lūk, kāds piemērs!

Un šis godīgais cilvēks, pie kura es vērsos kā pie cilvēka ar pieredzi šajās padomēs un valdēs, man skaidri un nepārprotami paskaidroja, ka viņš “Latvenergo” valdē ir strādājis – tā viņš man teica, un es viņam ticu! – ar pilnu darbības apjomu; šajā valdē viņam ir jāstrādā, ja viņš godīgi strādā, astoņas stundas dienā, un nevienu citu amatu ieņemt viņam nav laika.

Un tagad koalīcijas partijas, lūk, it kā groza šo likumu un paziņo, ka viens šīs koalīcijas ieliktenis var pildīt trīs amatus vienlaicīgi!

Argumenti pret šo tautas mantas izzagšanu jau ir izteikti – un daudzi, bet es vēlreiz vēršos pie koalīcijas partijām, šodien jau otro reizi: izbeidziet šo tautas un valsts mantas izzagšanu, ko esat nokārtojuši, lai līdz beidzamajam brīdim, līdz pašvaldību vēlēšanām, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un, iespējams, arī līdz Saeimas vēlēšanām, turpinātu saņemt milzīgus līdzekļus savu partiju kasēs un, iespējams, pelnītu arī savu partiju vadoņiem, jo šī lieta ir nekontrolējama!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es nedaudz par Lagzdiņa kunga teiktajiem mierinājuma vārdiem gribētu parunāt.

Lagzdiņa kungs teica, ka, jā, tiek izdarīti grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā. Pašlaik tas ir apritē Saeimā. Tur, starp citu, ir kolīzija ar šiem valdības iesniegtajiem priekšlikumiem, tur ir paredzēts, ka var strādāt divās vietās; šeit ir paredzēts, ka var strādāt trijās.

Bet, es domāju, klātesošie juristi, lai analizētu to, vai divās vai trijās vietās un vai šeit būs uz šiem valdes un padomes locekļiem attiecināmi kompensāciju ierobežojumi, pabalstu ierobežojumi, visupirms skatīsies, kurš no šiem likumiem ir vispārējais likums un kurš – speciālais likums.

Manuprāt, šeit varētu… Protams, tie, kam ir vairāk spēka, labākie “advokāti”, apmaksājamie, – tie centīsies pierādīt, ka Interešu konflikta novēršanas likums ir vispārējais likums un līdz ar to speciālās tiesību normas ir iestrādātas šajā – likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Otrkārt. Ja būs grūti izšķirt, kurš ir speciālais likums un kurš ir vispārējais, tad mēs skatīsimies, kurš ir pieņemts pēdējais un kurš – pirmais.

Šeit var būt ārkārtīgi lielas problēmas, un es aicinu valdošo koalīciju un īpaši Lagzdiņa kungu, kurš, iespējams, ir ieinteresēts šīs lietas sakārtošanā, mēģināt panākt, lai šie analogie grozījumi, priekšlikumi tiktu atbalstīti arī šajā, manuprāt, speciālajā likumā, – likumā, kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu tiesisko statusu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, nepārprotami, ir jāatbalsta, un tajā ir jāiestrādā arī daudzas normas, par kurām runāja deputāte Čepāne.

Bet, cienījamais Lāča kungs, jūs esat deputāts, tāds pats kā mēs visi šeit, un es aicinu jūs nenodarboties tikai ar skaistām runām – tās jūs protat teikt no tribīnes šeit regulāri –, bet kādreiz iesniegt arī konkrētus priekšlikumus par grozījumiem likumos. Konkrētus priekšlikumus! Jo atšķirībā no jums – jūs te piesaucāt Tautas partiju! – Lagzdiņa kungs, jūsu padevīgais kalps un citi Tautas partijas locekļi pagājušogad, kā jau šeit Čepānes kundze minēja, iesniedza grozījumus, kas vērstu situāciju uz labu. Es piekrītu, ka ir vajadzīgi arī citi grozījumi. Es aicinu jūs strādāt arī lietišķi, nodarboties ar jums uzticēto likumdošanu, ne tikai sacerēt skaistas runas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Deputāts Ābiķis, tāpat kā deputāts Dobelis, deputāts Grīnblats un vēl daži citi, ir viens no tiem, kas Saeimā pavadījuši visilgāko laiku, un deputātam Ābiķim tātad labi jāzina, ka viņš mani nupat apvainoja. Jo, deputāts Visvaldis Lācis, būdams viens pats, nebūdams nevienā pozīcijas vai opozīcijas partijā, vispār nevienu likumprojektu nevar iesniegt. Nevar! Viens nevar! Jūs to zināt! Nevar! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kā ta nevar! Komisijā var!”) Un, lūk, arī šodien tas pierādās… Komisijā iesniegt priekšlikumus gan var, bet tas tak ir … Vents Krauklis arī bijis vairākās Saeimās un zina… Tas, ka viens deputāts iesniedz komisijā kādu priekšlikumu, kad valda šo četru partiju koalīcija, – tas praktiski nozīmē, ka tā ir tukša darīšana, nekādus rezultātus tas nedos. Un jūs vēl nākat tribīnē un apvainojat, ka deputāts tikai runā un nestrādā! Ja es ar savu runu varu ietekmēt Saeimas rīcību un darbību, un balsojumu, tad tā ir darbība, un tas taču jāsaprot.

Arī šī diena ir pierādījums tam, ka viens neko nevar izdarīt. Un, ja es būtu pieņēmis lēmumu, ka, iespējams, pēc šīs Saeimas atlaišanas es vēlētos joprojām kandidēt un būt par deputātu nākamajā Saeimā, tad man tagad, ilgstoši (jā, jā, nebaidos to pateikt – ilgstoši!) strādājušam vienatnē, ir pilnīgi skaidrs, ka man jāizvēlas būt kādā politiskajā partijā. Un, ja man ir kādi principi un ideāli – un tie galvenokārt ir nacionālpolitiskā laukā –, tad, ejot uz šo partiju, vienīgais, ko es varu prasīt, – es varu prasīt, vai viņa daļēji piekrīt šiem ideāliem. Un, ja ne, tad man kā politiķim jāiet uz kaut kādu kompromisu, jāatsakās no kaut kā tā, ko es vēlos, jo citādi atkal es būšu viens. Te jau viens piemērs mums ir bijis ar Irēnu Saprovsku no partijas “Māras Zeme”, kas izvirzīja sevi kā politisku kandidāti, kā Saeimas deputāta amata kandidāti un, protams, netika šajā Saeimā.

Un to Ābiķis ļoti labi saprot. Tā ka no jūsu puses tas apvainojums bija nevietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es gan aicinu visus runātājus runāt par likumprojektu, nevis apmainīties ar viedokļiem par savu privāto attieksmi par to vai citu lietu.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja runājat par likumprojektu, es tiešām aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet, atbildot cienījamam deputātam Lāča kungam, es gribu teikt tā: “Jūsu sirmā galva nedod jums tiesības mānīt klausītājus, jo sēde tiek arī translēta. Saeimas deputātam – arī vienam deputātam – ir tiesības iesniegt priekšlikumus likumos. Un, ja komisijā jūsu priekšlikums netiek atbalstīts, tad jūsu priekšlikums tiek izskatīts Saeimā un jums ir visas iespējas panākt šā priekšlikuma atbalstīšanu.”

Tā ka es aicinu neslinkot, bet strādāt pie likumprojektiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

M.Ārbergs.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 5.februāris. Un izskatīšana – 2009.gada 12.februāra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Tātad 5.februāris – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Patvēruma likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar iepriekšējā komisijas vadītāja atstāto garīgo mantojumu. Izskatāmā dokumenta numurs 3608.

Kopumā ir iesniegti 143 priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Kastēns.

3. – iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

O.Kastēns.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Jā.

O.Kastēns.

6. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

7. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Kastēns.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Kastēns.

10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Kastēns.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 18. un 19.priekšlikumu.

O.Kastēns.

Paldies.

20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

21. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

22. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

O.Kastēns.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

24. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

25. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

26. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

28. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

29. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

30. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

31. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Nav iebildumu.

O.Kastēns.

32. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Kastēns.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Kastēns.

35. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, 36.priekšlikumā.

Un 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu.

O.Kastēns.

Paldies.

37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 7.laidienā