Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma

Ievērojot, ka:

• ekonomikas izaugsme apstājusies un tā ir pat samazinājusies gan Latvijā, gan visā Baltijā, gan arī eirozonā kopumā, ierobežojot Latvijas ekonomikas pamatvienību – uzņēmumu – iespējas veikt ienesīgus darījumus gan pašmāju, gan eksporta tirgos;

• iepriekšējos gados notikusī straujā Latvijas ekonomikas izaugsme balstījusies uz privātā patēriņa pieaugumu un masīvu ārvalstu kredītresursu ieplūdumu, galvenokārt ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību saistītajās aktivitātēs, kas līdz ar strauju importa palielinājumu radīja valsts kopējo ārējā parāda pieaugumu līdz 135% no IKP;

• iepriekšējo triju gadu laikā Latvijas ekonomikā kopumā bijis tautsaimniecības produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas pieaugums, kas papildus veicinājis inflācijas pieaugumu;

• līdz ar nepietiekamu veikumu tautsaimniecības, valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu struktūras uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā ir samazinājusies ekonomikas kopējā konkurētspēja, ko īpaši pasliktinājusi preču eksporta tirgu lejupslīde;

• finanšu resursu tirgi ir nestabili un sastinguši un nav gaidāma to drīza atdzīvošanās, kas līdz ar pieaugušo savstarpējo neuzticību ierobežo iespēju finansēt attīstības un restrukturizācijas projektus, bet šajos apstākļos apgrūtinātā īstermiņa aizdevumu pārfinansēšana var satricināt visu finanšu tirgu valstī;

• izveidojušajos ekonomiskajos apstākļos būtiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi un no tiem vairs nav iespējams finansēt iepriekš izveidotās politikas un to īstenošanas mehānismus pat to iepriekšējā apjomā;

• ekonomikas izaugsmes apstāšanās rada reālus draudus Latvijas iedzīvotāju, īpaši sociāli nodrošināmo, tomēr ne tikai viņu, – dzīves līmeņa pazemināšanai un sociālās spriedzes sabiedrībā pieaugumam,

ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība, lai:

• novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos;

• stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu;

• sabalansētu sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām;

• pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē,

Latvijas Republikas valdība sadarbībā ar Latvijas Banku pēc rūpīgas situācijas analīzes ir sagatavojusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.

Šīs programmas mērķi ir

• stabilizēt Latvijas ekonomiku,

• atrisināt iespējamās likviditātes problēmas,

• atjaunot ilglaicīgu stabilitāti, stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu nemainīgu valūtas politiku,

• uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu IKP izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

Programmas pamatelementi ir:

• Stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai;

• Stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām;

• Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana – pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;

• Valsts pārvaldes aparāta samazināšana divu gadu laikā vismaz par 15%, aptverot ministrijas un tām padotās politikas ieviešanas un administrēšanas institūcijas. Papildus – arī izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, daļēji samazinot, daļēji pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus;

• Darba tirgus elastības palielināšana, kas nozīmē no esošajiem darbiem izbrīvēto cilvēku motivēšanu iesaistīties citos darbos un sagatavošanu spējai to veikt;

• Investīciju veicināšana, tajā skaitā to saglabāšana valsts finansētajās un atbalstītajās programmās;

• Tautsaimniecības restrukturizācijas pasākumu finansēšanas iespēju nodrošināšana, īpaši ES strukturālo fondu programmām “sasaluša” kredītresursu tirgus apstākļos;

• Finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;

• Sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociāli aizsargājamo iedzīvotāju miera stiprināšanai.

Šī programma, par kuras īstenošanu atbildību uzņemas Ministru kabinets, ietverot visus koalīcijas partnerus un iesaistītās institūcijas, nosaka rīcības šādās jomās:

I Monetārā politika

1. Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro 1 eiro = Ls 0,702804 ar kursa svārstību koridoru ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.

2. Latvijas Banka turpinās stingri sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.

3. Ministru kabinets un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri, 2012.gadā.

II. Fiskālā politika

1. Balstoties uz pārskatītām prognozēm, Ministru kabinets sagatavos grozījumus 2009.gada valsts budžetam, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP.

2. Visu gadu Ministru kabinets cieši sekos grozītā 2009.gada budžeta faktiskajai izpildei un nepieciešamības gadījumā veiks papildus izdevumu samazināšanu, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. Vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir ES līdzfinansēto strukturālo programmu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vienlaikus Ministru kabinets saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākā laikā.

3. Tiks turpinātas un paātrinātas nepieciešamās strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai 2009.gadā un nākamajos divos gados samazinātu tajā nodarbināto skaitu vismaz par 15%, salīdzinot ar 2008.gada līmeni.

4. Apzinoties vajadzību efektivizēt sabiedrisko pakalpojumu sektorus, balstoties uz 2009.gadā izveidoto valsts teritorijas administratīvo struktūru, tiks attīstītas izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas, uzlabojot sniegto pakalpojumu kopējo kvalitāti un samazinot to sabiedriskās izmaksas.

5. Ministru kabinets ievēros stingru fiskālo politiku, panākot, ka valsts pamatbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, sākot no 2012.gada, pārejas periodā kopējam budžeta deficītam pie pašreiz pieņemtā makroekonomiskā scenārija nepārsniedzot – attiecīgi:

a. 2009.gadā 5,0% no IKP;

b. 2010.gadā 4,8% no IKP;

c. 2011.gadā 2,8% no IKP.

Tomēr valdība, pastāvīgi monitorējot ekonomiskās situācijas attīstību, 2009.gadā pārskatīs apstiprināto fiskālo pasākumu kopu ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eirozonai.

6. Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos:

a. Strādājošo skaita un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos;

b. Samazināt izmaksas par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem par 25%;

c. Par vidēji 25% samazināt valsts izdevumus programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi;

d. Uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumus;

e. Veikt valsts politiku un valsts institūciju funkciju izvērtējumu un sekot šā novērtējuma laikā izstrādātajām rekomendācijām par valsts pārvaldes izmaksu samazināšanu un optimizēšanu, ietverot politiku programmu un to administrēšanas mehānismu pārskatīšanu;

f. 2009. un 2010.gadā neuzņemties jaunas saistības garantiju vai tiešas finansēšanas veidā investīciju projektos, kas nav tieši saistīti ar Latvijas konkurētspējas paaugstināšanos.

7. Ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un ieguldījumu ražošanā veicināšanas nolūkā turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem:

a. Uzņēmumu ienākumu nodokļa plānoto atvieglojumu saglabāšana ieviešanai 2009. un nākamajos gados;

b. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšana par 2 procentpunktiem 2009.gadā; ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana par Ls 10, salīdzinot ar 2008.gada līmeni; iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes paplašināšana 2010.gadā, tajā iekļaujot arī ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu;

c. PVN pamatlikmes paaugstināšana par 3 procentpunktiem, samazinātās PVN likmes paaugstināšana no 5% uz 10% un tās atcelšana noteiktām preču un pakalpojumu grupām, izņemot bērnu pārtiku, medikamentus, siltumenerģijas piegādi, elektrības piegādi, sabiedriskā transporta pakalpojumus;

d. Papildus paaugstināt akcīzes nodokļus degvielai, kafijai, alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz Baltijas tirgus telpā dominējošajam šo nodokļu līmenim;

e. 2010.gadā paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem.

8. Lai fiskālo atbildību realizētu pastāvīgi un radītu pamatu ilglaicīgas ekonomikas stabilizācijas rezerves izveidošanai, Ministru kabinets noteiks skaidrus un atbildīgus fiskālās politikas mērķus iekļaušanai valsts likumdošanā, par galveno nosakot bezdeficīta budžeta izveidošanu un vismaz puses no budžeta ikgadējo ieņēmumu pieauguma novirzīšanu stabilizācijas rezervei, ja budžeta veidošanai prognozētais IKP pieaugums ir lielāks par 2%.

III. Finanšu sektora stabilizācija

1. Valsts saglabā garantijas visiem noguldījumiem Latvijas bankās līdz 50 000 eiro.

2. Valsts sniegs garantijas 2009.gadā atmaksājamajiem banku sindicētajiem kredītiem, pieņemot atsevišķu lēmumu katrā no gadījumiem.

3. Ministru kabinets noteiks iespējamo ietvaru un nepieciešamās iekšējās procedūras ātrai publisko finanšu līdzekļu nodrošināšanai globālās finanšu krīzes ietekmē finanšu grūtībās nonākušām finanšu institūcijām.

4. Kaut Latvijā spēkā esošie likumdošanas akti finanšu pakalpojumiem un uzraudzības praksei ir saskaņā ar acquis communautaire un starptautiskajiem standartiem, nesenie notikumi parādīja nepieciešamību gan uzlabot regulējošo prasību piemērošanu praksē, gan pārskatīt esošo likumdošanu, pastiprinot finanšu tirgū strādājošo institūciju uzraudzību, kas izdarīts, sagatavojot īpašu finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas programmu (1.pielikums).

IV. Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana

Attīstot iepriekš 2008.gadā valdības izstrādāto makroekonomikas stabilizācijas plānu un papildus darba samaksas un nodarbināto skaita samazinājumam publiskajā sektorā, kā arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiešo nodokļu sloga mazināšanai:

1. Ministru kabinets rosinās izpratni un vienošanos ar privāto sektoru, lai veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot izveidojušās atšķirības starp algām un darba produktivitāti.

2. Ministru kabinets izstrādās un ieviesīs atbilstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju.

3. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.–2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaikus valdība veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

4. Valsts sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, izveidojot konkurētspējīgu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli.

5. Valsts ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību atbalstīs uzņēmumus to pārstrukturēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas projektu īstenošanai, īpaši ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizēšanai.

6. Valsts turpinās samazināt administratīvo slogu ekonomikas vienībām, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesus, kā arī veicinās plašāku valsts integrēto informācijas sistēmu lietojumu komunikācijā starp iestādēm un uzņēmumiem. Vienlaikus valsts un pašvaldības veiks pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procedūras.

7. Lai uzlabotu uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesus, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos, valdība sagatavos grozījumus Maksātnespējas likumā.

8. 2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

9. Pamatojoties uz pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā.

10. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu un izmaksu konkurētspēju.

Pielikums.
Finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas pasākumi

1. Neatkarīgi no globālās regulatorās rezonanses kā uzraudzības atbilde uz nesenajiem finanšu satricinājumiem ir ieviesti šādi pasākumi:

a. Detalizētu ceturkšņu pārskatu par “problemātiskajiem” aizdevumiem (aizdevumi atlīdzināšanas procesā, restrukturizētie aizdevumi, aizdevumi ar termiņa maiņu) ieviešana, sākot no 2008.gada trešā ceturkšņa.

b. Papildus pārbaudes lielākajās bankās, pievēršot uzmanību kredītportfeļu kvalitātei.

c. No 2008.gada oktobra bankas katru dienu sniedz likviditātes pārskatus.

d. Notiek regulāras tikšanās ar banku augstākā līmeņa vadību.

e. Pastiprināta sadarbība ar ārvalstu uzraudzības iestādēm. Sadarbība tiks turpmāk nostiprināta, parakstot memorandus par finanšu grupu uzraudzību.

f. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) meklē iespējas saņemt no mātesbankām garantijas, ka tās nodrošinās nepārtrauktu atbalstu to meitassabiedrībām Latvijā.

g. Sagatavots projekts par uzraudzības vadlīnijām bankām Iekšējā kapitāla prasības novērtēšanas procesam (IKPNP) (tiks apstiprināts līdz 2009.gada marta beigām).

h. Atkārtoti apstiprinot apņemšanos ievērot Starptautiskos grāmatvedības un finanšu pārskatu standartus (SGS/SFPS), tai skaitā vērtības samazināšanas zaudējumu atzīšanas nosacījumus, tika paredzētas korekcijas pašu kapitāla aprēķināšanā, kas paredz atskaitīt pozitīvu starpību starp uzraudzības prasībām atbilstošiem uzkrājumiem un uzkrājumiem, kas izveidoti saskaņā ar SGS/SFPS.

2. Programmas periodā FKTK turpinās darbu šādos virzienos:

a. Attīstīt uzraudzības sviras, kas piemērojamas II pīlāra ietvaros, lai veicinātu drošu riska pārvaldību un banku pietiekamu kapitalizāciju. Līdz 2009.gada marta beigām tiks izstrādāts un apstiprināts FKTK politikas dokuments par uzraudzības pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu, kas iekļaus cita starpā arī kritērijus, saskaņā ar kuriem tiks pieprasīts arī papildus kapitāls individuālai bankai.

b. FKTK izvērtēs un piedāvās Ministru kabinetam un Saeimai izdarīt grozījumus tās tiesībās un pilnvarās, lai nodrošinātu, ka tā savlaicīgi var pieņemt korektīvas darbības.

c. Kredītriska vadības jomā FKTK turpinās pilnveidot kredītriska vadības standartus (īpaši uzsverot banku augstākās vadības atbildību) un stiprinās šo standartu ievērošanas uzraudzību.

d. Tiks precizētas uzraugu prasības uzkrājumu veidošanai (līdz 2009.gada marta beigām).

e. FKTK darbosies, lai stiprinātu uzraudzības ietvaru likviditātes riska vadībai, lai pārņemtu attiecīgās Bāzeles Komitejas un Eiropas banku uzraugu komitejas (CEBS) vadlīnijas un lai stiprinātu stresa testēšanu un rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, tajā skaitā periodisku stresa testēšanu saskaņā ar FKTK scenāriju.

f. FKTK grozīs banku pārskatu sniegšanas regularitāti no reizi ceturksnī uz reizi mēnesī.

g. FKTK izvērtēs iespējamos pasākumus, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar nerezidentu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējās ekonomikas finansēšanā.

h. Lai veicinātu izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā, tiks grozīts Noguldījumu garantiju likums, precizējot noguldījumu nepieejamības definīciju un papildinot kārtību noguldītāju prasījumu apkopošanai, kā arī nosakot principus trūkstošo līdzekļu piesaistīšanai no valsts budžeta, tādējādi saīsinot garantētās atlīdzības izmaksas termiņu. Papildus grozījumi tiktu harmonizēti ar plānotajiem grozījumiem direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām attiecībā uz seguma līmeni un izmaksu aizkavējumu prasībās.

i. Paredzēts papildināt Noguldījumu garantiju likuma regulējumu, precizējot kārtību dalībvalstu banku dalībai Noguldījumu garantiju fondā, un stiprināt izcelsmes valsts (home) un uzņemošās valsts (host) savstarpējās sadarbības pienākumu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un izmaksu procesu saskaņošanu, tādējādi paātrinot izmaksu procedūru pārrobežu krīzes gadījumā.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma atbalstīta Ministru kabineta 3.februāra sēdē.