Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.februārī

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ministru kabinets 3.februārī atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paplašināt to Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonu loku, kuras ir tiesīgas izskatīt un uzlikt administratīvos sodus.

Grozījumu mērķis ir noteikt, ka VRS priekšnieks, ņemot vērā amatpersonu veikto uzdevumu un personu izdarīto pārkāpumu specifiku, pilnvaros VRS amatpersonas, kuras ir tiesīgas izskatīt un uzlikt administratīvos sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ietilpst VRS kompetencē. Tas vienlaikus arī palīdzēs izvairīties no VRS kompetencē esošo pantu un pilnvaroto amatpersonu amatu pārskaitīšanas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

No 2007.gada 21.decembra līdz ar Schengen acquis piemērošanas ierobežojumu atcelšanu un nepieciešamību veikt kompensējošos pasākumus, lai nodrošinātu ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanu kontroli Latvijas Republikā, mainījās VRS teritoriālo pārvalžu imigrācijas un robežapsardzības struktūrvienību kompetence un uzdevumi. VRS teritoriālo pārvalžu imigrācijas un robežapsardzības struktūrvienību uzdevumi atšķiras atkarībā no attiecīgās VRS teritoriālās pārvaldes izvietojuma – uz Latvijas Republikas ārējās vai iekšējās robežas. Uz ārējās Latvijas robežas prioritārā ir robežas apsardzība, uz iekšējām robežām – imigrācijas kontrole.

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu tiks noteiktas VRS amatpersonas, kas ir tiesīgas saskaņā ar VRS priekšnieka pilnvarojumu izskatīt Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

IeM: Par Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumu

Ministru kabinets 3.februārī izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”, kas paredz policijas sadarbības ietvaros nodrošināt ātru ziņu apmaiņu starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tām valstīm, kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā pieprasa un sniedz ziņas citas dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādei.

Likuma izpratnē tiesībsargājošo institūciju sadarbība ir vērsta uz to, lai tiesību aizsardzības iestādes, tai skaitā prokuratūra un tiesa, varētu iegūt informāciju no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kad to funkciju izpilde tiek kavēta attiecīgās informācijas trūkuma dēļ, tādējādi veicinot tādu noziedzīgo nodarījumu efektīvāku novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kuriem piemīt starptautisks raksturs.

2006.gada 30.decembrī stājās spēkā Padomes pamatlēmums Eiropas Savienības valstīm, kas nosaka, ka dalībvalsts tiesību aizsardzības iestādēm ir nodrošināma piekļuve informācijai, kas ir pieejama pašmāju tiesību aizsardzības iestādēm, un uz tādiem pašiem nosacījumiem. Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu un tas nebūs sekmīgi iespējams bez šādu ziņu iegūšanas, tiek gatavots attiecīgas informācijas pieprasījums.

IeM: Par Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumu

Ministru kabinets 3.februārī izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”, kas nosaka biometrijas datu apstrādes, izmantošanas un uzglabāšanas kārtību. Likumprojekta mērķis ir noteikt vienotu biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai nodrošinātu fizisko personu verifikāciju, identifikāciju un imigrācijas kontroli, kā arī lai novērstu draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Likumprojekts nosaka, ka biometrijas datu apstrādes sistēmas pārzinis un turētājs būs IeM Informācijas centrs. Šā likuma ievērošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīs Datu valsts inspekcija.

Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums jau šobrīd ir spēkā esošs un darbojas, taču likumā paredzēto Ministru kabineta (MK) noteikumu par biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo biometrijas datu iegūšanas, ievadīšanas, aktualizēšanas, izmantošanas un iznīcināšanas kārtību izstrādes gaitā tika secināts, ka jāprecizē vairākas Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma normas, un šobrīd Ministru kabinetā iesniegtais likumprojekts ir sagatavots pilnībā no jauna, jo nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedza pusi no spēkā esošā Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma pantu skaita.

MK izskatītais likumprojekts precizē biometrijas datu avotus un biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamos datus. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj biometrijas datus, kurus iegūst, izsniedzot personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, vīzas, uzturēšanās atļaujas, jūrnieku identifikācijas dokumentus, transportlīdzekļu vadītāju apliecības, karavīru identifikācijas dokumentus, lidmašīnu apkalpes dokumentus, kā arī no patvēruma meklētājiem, operatīvās darbības, pretizlūkošanas un izlūkošanas rezultātā, izmeklēšanas darbību rezultātā un no aizdomās turētām, aizturētām, apsūdzētām, notiesātām un administratīvi aizturētām un arestētām personām.

Biometrijas datu apstrādes sistēmā pamatā iekļaus sejas digitālo un pirkstu nospiedumu digitālo attēlu, ja tādi ir, personas kodu, biometrijas datu ieguvēju un biometrijas datu ieguves datumu. Iegūtos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā paredzēts glabāt 75 gadus no šo datu pirmreizējās ievades dienas.

Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes, Ārlietu ministrija, Latvijas Jūras administrācija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, prokuratūra un Valsts robežsardze turpmāk būs tās iestādes, kurām būs tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautos biometrijas datus.

Praksē tas nozīmēs novērstus dokumentu viltošanas mēģinājumus, novērstus ekonomiska rakstura noziedzīgus nodarījumus (piemēram, viltotu personas datu izmantošanu, slēdzot visdažādākās personu vienošanās par īpašuma pirkumiem) u.tml.

Ar biometrijas datu apstrādes sistēmas palīdzību pēc pirkstu nospiedumiem un/vai sejas fotoattēla varēs identificēt teroristus u.c. noziedzniekus.

Jau šobrīd notiek praktiska personas biometrisko datu fiksēšana – Latvijā kā visās ES dalībvalstīs tiek izsniegtas jaunas vienota parauga pases, kas satur biometrijas datu informāciju.

IeM: Par kārtību, kādu informāciju un kādā apjomā jāiekļauj Automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā

Ministru kabinets 3.februārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par Valsts robežsardzes pārziņā esošās Automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību. 

Lai efektīvāk veiktu patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu identificēšanu, tajā skaitā pārbaudot informāciju Eiropas Savienības kopējā sistēmā (Eurodac), Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) projekta VRS/9/22 “Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma (AFIS)” ietvaros 2007.gada septembrī Valsts robežsardze iegādājās un tās struktūrvienībās uzstādīja Automatizēto pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu.

AFIS sistēma paredz personas datu par patvēruma meklētājiem Latvijas Republikā un Imigrācijas likuma 51.panta kārtībā Valsts robežsardzes aizturētajiem ārzemniekiem, to desmit pirkstu nospiedumu, kā arī sejas digitālā attēla, saglabāšanu.

Personu sejas digitālā attēla noņemšana un saglabāšana AFIS sistēmā ir nepieciešama personu identifikācijas nolūkā (sejas attēls ir fiziskai personai piemītošs rādītājs, kas ļauj atšķirt vienu fizisko personu no citas fiziskās personas), kā arī patvēruma meklētājiem nepieciešamo dokumentu uzturēšanās Latvijas Republikā vai izceļošanai no tās sagatavošanai.

Sistēmas datus ir tiesības izmantot, veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu kontroli.

IeM: Par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru

Ministru kabinets 3.februārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru.

Projekts izstrādāts saskaņā ar izmaiņām Valsts statistikas likumā, kas paredz, ka nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus apstiprina Ministru kabinets.

Līdz šim Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikators bija apstiprināts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīkojumu.

Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas klasifikatoru uztur un tā datus aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajā informācijas sistēmā Iedzīvotāju reģistrs. Klasifikatoru veido individuāli personu kodi, kuru piešķiršanu nosaka Iedzīvotāju reģistra likums. Klasifikatoru lieto valsts un pašvaldību institūcijas, lai identificētu konkrētu personu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

TM: Par Paziņošanas likuma projektu

3.februārī Ministru kabinets akceptēja Paziņošanas likuma projektu, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti. Likumprojekts izstrādāts, jo administratīvā procesa iestādē un tiesā efektivizēšanas koncepcijas izstrādes laikā tika konstatētas būtiskas problēmas dokumentu paziņošanas jomā.

Likumprojekta mērķis ir publiski tiesiskajās attiecībās starp iestādi un privātpersonu veicināt efektīvu procesu un privātpersonu tiesību ievērošanu, laikus nodrošinot iestādes vai tiesas dokumentu paziņošanu personai.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik pastāv vairākas nepilnības un trūkumi gan praksē, gan normatīvajā regulējumā, kas skar dokumentu paziņošanas procesu attiecībās starp privātpersonu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tiesām.

Lielākoties sarežģījumi rodas gadījumos, kad adresāts nav sastopams ne juridiskajā, ne deklarētajā adresē, un gadījumos, kad dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, jo nav noteikts, ar kuru brīdi dokuments uzskatāms par saņemtu. Īpaši svarīgi tas ir administratīvajā procesā, kur noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

Paziņošanas jautājumus administratīvajā procesā, civilprocesā un kriminālprocesā pašlaik regulē attiecīgie procesuālie likumi.

Tā kā nav vienota regulējuma par dokumentu paziņošanu, rodas problēmas gan ar dokumentu piegādi privātpersonām Latvijas robežās, gan ar dokumentu paziņošanu uz ārvalstīm. Turklāt procesuālie likumi šobrīd neparedz regulējumu, kas attiecas uz elektronisko dokumentu piegādi privātpersonām.

Likumprojekts nosaka paziņošanas subjektus, kā arī paredz sešus dokumenta paziņošanas veidus: dokumenta paziņošana, izsniedzot to uz vietas iestādē vai tiesā, dokumenta paziņošana ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību, dokumenta paziņošana, izmantojot pasta pakalpojumus, dokumenta paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus, dokumenta paziņošana uz ārvalstīm un publiska paziņošana.

Ar šo likumprojektu tiks atrisinātas problēmas, kas skar dokumentu paziņošanu privātpersonai, iestādei pildot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus publisko tiesību jomā.

Likums stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

TM: Par starptautisko sadarbību kriminālprocesā

3.februārī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL). Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Tiesu administrācijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Eiropas Komisija ik gadu sniedz ziņojumu par to, kā Eiropas Savienības dalībvalstis ievieš Eiropas Padomes Ietvarlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm. Ziņojumā tiek norādīts uz problēmām, kas jārisina, lai minēto ietvarlēmumu veiksmīgi ieviestu.

Ziņojumā aktualizēto problēmu novēršanai izstrādāti grozījumi KPL.

Precizējumi tiks veikti KPL daļā “Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā” attiecībā uz personas izdošanas kārtību, kriminālspriedumu izpildi Latvijā un kriminālspriedumu nosūtīšanu izpildei Eiropas Savienības dalībvalstij.

Likumprojekta autori norāda, ka personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu.

Kriminālprocesa likums tiks papildināts ar iespēju tiesai, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vērsties Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

Grozījumus paredzēts veikt arī attiecībā uz gadījumiem, kad Latvija lūdz izdot personu no Eiropas Savienības dalībvalsts, kura ir Eiropas apcietinājuma lēmuma izpildes valsts, un šī dalībvalsts lūdz Latviju sniegt garantiju, ka persona tiks nodota atpakaļ soda izciešanai pēc notiesāšanas. Šādu garantiju sniegs Ģenerālprokuratūra.

Grozījumos arī iekļauta kārtība, kādā mantas konfiskācijas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi vai manta tiek sadalīta ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu

3.februārī Ministru kabinets pieņēma koncepciju par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā.

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu un nekustamo īpašumu darījumu reģistrēšanas procedūras Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatās, identificētu problēmas, kas kavē reģistrēšanu, un sniegtu priekšlikumus reģistrēšanas procedūru vienkāršošanai.

Koncepcijas izstrādes laikā tika analizēta valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izskatīšana, konstatējot, ka pirmpirkuma tiesības tiek izmantotas ārkārtīgi reti. Tajā pašā laikā pastāv augsts to apiešanas risks, bet pati procedūra var ilgt līdz pat trim mēnešiem. TM atbalsta risinājuma variantu, kas paredz, ka pašvaldību pirmpirkuma tiesības tiek ierobežotas, tās attiecinot uz gadījumiem, kad pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas pašvaldībai nepieciešams, lai pildītu noteiktās funkcijas. Atbalstot šo variantu, daļai īpašnieku tiks vienkāršotas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras un samazināsies zemesgrāmatu tiesnešu noslogotība.

Savukārt valsts pirmpirkuma tiesības tiek ierobežotas attiecībā uz kultūras pieminekļiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tās tiek attiecinātas uz satiksmes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai paredzētajām teritorijām. Saskaņā ar koncepciju tiks noteikta vienota un skaidra pirmpirkuma tiesību īstenošanas procedūra.

Lai zemesgrāmatā reģistrētu nostiprināmo tiesību, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem vispirms jāpārbauda, vai par nekustamo īpašumu ir nomaksāti nodokļi, soda nauda un nokavējuma nauda. Minētās informācijas pārbaude nav saistīta ar pašu nostiprināmo tiesību, tādēļ zemesgrāmatām uzliek papildu slogu. TM piedāvā esošo situāciju risināt, paredzot, ka ar 2010.gada 1.janvāri zemesgrāmatu tiesneši pārliecināsies par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu tikai tad, ja pašvaldības nodrošinās piekļuvi datiem elektroniskā veidā.

Pašreiz spēkā esošie tiesību akti paredz personai pienākumu iesniegt tādus datus Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatās, kas ir pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās. Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu var nodrošināt, integrējot attiecīgās valsts informācijas sistēmas. Šim nolūkam var izmantot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju, kas nodrošina datu apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām e-pakalpojumu sniegšanai, kā arī valsts pārvaldes iestāžu darbības nodrošināšanai. Nozīmīga loma būtu Notāru centrālās informācijas sistēmas sasaistei ar Nekustamā īpašuma valsts kadastru un zemesgrāmatām tajos esošo datu izmantošanai.

Kā teikts koncepcijā, valsts par vienu un to pašu pakalpojumu – nekustamā īpašuma reģistrāciju – iekasē gan valsts nodevu, gan kancelejas nodevu. Tādēļ koncepcijā tika piedāvāts valsts nodevu pārveidot par nodokli, taču, ņemot vērā ekonomiskās situācijas būtisku pasliktināšanos valstī 2008.gadā, jauna nodokļa ieviešana un administrēšana prasītu papildu resursus, ko pašreizējā situācijā valsts nevar atļauties. Līdz ar to tiks saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva līdzšinējā apmērā, kā arī kancelejas nodeva.

Ar rīkojumu TM noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Kultūras un Finanšu ministrijai būs jāizstrādā grozījumi dažādos normatīvajos aktos.

TM: Par normatīvo aktu tekstu kvalitāti

3.februārī Ministru kabinets pieņēma normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumus, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, noteikumu mērķis ir regulēt svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras būs jāievēro valsts pārvaldes iestādēm, sagatavojot normatīvo aktu projektus.

Normatīvo aktu tekstiem ir valstiski nozīmīga loma, un, lai tie sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, valodai jābūt precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un stilistiski vienotai. Normatīvā akta teksta valodā būtiska nozīme ir visam – pareizai vārdu izvēlei, to secībai, gramatisko formu izvēlei un teikuma daļu secībai, lielo burtu lietošanai, pieturzīmēm, tehniskiem izcēlumiem, nosaukumiem, dalījumam punktos un apakšpunktos. Turklāt tas viss tiek ņemts vērā, arī interpretējot normatīvo aktu.

Izstrādātie noteikumi regulēs likumprojekta noformēšanai izvirzāmās prasības – nosaukuma izveidošanas kārtību, teksta iedalījumu, terminu skaidrošanas nosacījumus. Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs regulēta arī atsauču, pārejas noteikumu un pašu likumprojektu noformēšanas kārtība. Noteikumi arī regulēs, kā likums tiek atzīts par spēku zaudējušu un atceltu.

Papildus minētajam noteikumos izstrādātas arī Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem piemērojamās prasības.

Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu izstrādājamo normatīvo aktu projektu stilistisko vienotību un izteiksmes nepārprotamību, jo pašlaik šāda kārtība nav noregulēta.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību

3.februārī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.912 “Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai novērstu neskaidrības, kas rodas starp Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.912 “Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība” 7.punktu, kurā paredzētas obligātas prasības, un noteikumu 2.pielikumu, kurā paredzēti ieteikumi tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei, bet neietver visas noteikumu 7.punktā noteiktās prasības. Noteikumu 2.pielikums, kurā norādīti standarta rādītāji tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei, tiek svītrots, savukārt iepriekš minētie standarta rādītāji tiks iekļauti metodiskajos materiālos tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 8.punkta ievaddaļu, nosakot, ka izstrādāto un projekta pieteicēja apstiprināto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā papīra dokumenta formā un arī elektroniski, lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu un ievērotu vides aizsardzības aspektus.

Noteikumu 11.3.apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka projekts ir finansiāli ilgtspējīgs, ja sabiedrisko pakalpojumu tarifi, īstenojot prioritāro investīciju programmu, ir noteikti, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu lietotāju maksātspēju un tehniski ekonomiskajā pamatojumā sniegto informāciju, kas apliecina projekta pieteicēja spējas nodrošināt turpmākās investīcijas ūdenssaimniecības sistēmā no prioritārās investīciju programmas īstenošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par 2009.gada valsts atbalstu lauksaimniecībai

Valdība 3.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”. Dokuments nosaka šā gada valsts atbalsta apmēru lauksaimniecībai un turpmākai lauku attīstībai, kā arī tā piešķiršanas kārtību.

Atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju finansējums 2009.gadā noteikts 16 181 709 lati.

Atbalsts paredzēts šādiem pasākumiem: lopkopības sektoram ciltsdarba veikšanai saimniecībās – 6 046 438 lati, augkopības attīstībai – 628 500 latu, izglītībai un zinātnei – 1 029 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošanai – 165 000 latu. Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kredītprocentu daļējai dzēšanai lauku saimniecībām un arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts novirzīt 5 957 658 latus, tai skaitā tiks atbalstīta arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana 50 000 latu apmērā.

Atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai novirzīti 505 300 tūkstoši latu. Atbalstam bioloģiskās lauksaimniecības tirgus veicināšanā un dalībai pārtikas kvalitātes shēmās plānots ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā – 400 000 latu, valsts pagaidu atbalstam sēklkopībai – 16 382 latus. Savukārt 2008.gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 lata apjomā.

Noteikumos arī paredzēts: ja atbalsta pasākuma ietvaros pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu vai arī tas netiek pilnībā izmantots, Zemkopības ministrija var veikt finansējuma pārdali starp pasākumiem, nepārsniedzot noteikto kopējo tā daudzumu, ja tas neietekmē atbalsta piešķiršanas mērķa sasniegšanu.

Atbalstu, tāpat kā iepriekš, administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD), kas nodrošinās arī informācijas pieejamību par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Atbalstu LAD izmaksās pieejamā finansējuma ietvaros, ņemot vērā iesniegumu iesniegšanas secību, ja šo noteikumu pielikumos nav noteikts atbalsta proporcionālais samazinājums vai projektu vērtēšana.

Atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu efektīvas un ilgtspējīgas ražošanas harmonisku attīstību, veicinot arī lauku sociālekonomisko attīstību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām zemniekiem svaigpiena ieguvei un tā tiešajai tirdzniecībai

Valdība 3.februārī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.875 “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā””.

Normatīvajā aktā “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” veikti grozījumi, jo, analizējot svaigpiena apriti, tostarp neliela apjoma svaigpiena apriti valstī, tika izvērtētas noteiktās uzraudzības un laboratorisko analīžu kritēriju prasības svaigpiena apritei. Tādējādi ir atvieglotas uzraudzības un laboratorisko analīžu kritēriju prasības, kā arī samazināts procedūru skaits. Šīs izmaiņas skar neliela apjoma svaigpiena apriti, ja tas paredzēts izplatīšanai galapatērētājam vai personai, kura nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē svaigpienu galapatērētājam Latvijas teritorijā.

Lai atvieglotu svaigpiena aprites uzraudzības prasības, turpmāk pašam svaigpiena ražotājam būs jāuzņemas vairāk atbildības par piena kvalitāti, ko iepriekš nodrošināja kontrolējošie dienesti, kā arī tika veiktas regulāras analīzes un regulāri pārbaudīta dzīvnieka veselība. Tāpēc noteikumu grozījumos tiek uzsvērta paša svaigpiena ražotāja atbildība par piena atbilstību somatisko šūnu skaita un baktēriju kopskaita kritērijiem, kā arī to, ka svaigpienā nedrīkst pieļaut inhibitoru klātbūtni.

Iepriekš ražotājam bija noteikts, cik bieži jānodod piena analīzes, lai nodrošinātu piena kvalitāti un dzīvnieka veselību. Turpmāk piena ražotājam pašam jāseko izmaiņām piena kvalitātē un dzīvnieka veselībā. Tas ir, ja piena ražotājs konstatē, ka svaigpienam ir novērojamas izmaiņas, piemēram, tajā ir gļotas vai pārslas, tas mainījis krāsu, vai ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu, kas var ietekmēt piena kvalitāti, piena realizācija nekavējoties jāpārtrauc un jāziņo par to praktizējošam veterinārārstam. Šajā gadījumā praktizējošais veterinārārsts pārbauda dzīvnieka veselības stāvokli un tikai nepieciešamības gadījumā ņem piena paraugu un nosūta to pārbaudei uz laboratoriju iespējamās patogēnās mikrofloras klātbūtnes noteikšanai. Pēc laboratorisko analīžu rezultātu saņemšanas praktizējošais veterinārārsts pieņem lēmumu par turpmāko piena realizāciju.

Ja piena ražotājs ir jau vecis analīzes tam svaigpienam, kas paredzēts pārstrādei, tātad ievērojot normatīvos aktus par veterinārajām, higiēnas un nekaitīguma prasībām svaigpiena apritei, tad tiešajā tirdzniecībā viņš var izmantot to pašu analīžu rezultātus – piena pircēja ņemto obligāto paraugu testēšanas rezultātus. Iepriekš bija noteikts, ka jāveic atsevišķas analīzes arī tiešajai tirdzniecībai paredzētajam svaigpienam.

Noteikts arī divas reizes garāks laika periods, kurā svaigpienu drīkst tirgot. Svaigpienu pēc slaukšanas ir jāatdzesē līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 6°C, un tad to var realizēt galapatērētājam 48 stundu laikā pēc izslaukšanas. Iepriekš bija atļauts tirgot pienu 24 stundas, to atdzesējot līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 8°C.

Veicot grozījumus normatīvajā aktā, atvieglota arī piena realizācijas atļaujas saņemšanas procedūra Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), kas izskatīs piena ražotāja iesniegumu, izvērtēs risku un tikai nepieciešamības gadījumā pārbaudīs novietni un paņems piena paraugu, kuru izmeklēs uz baktēriju kopskaitu, somatisko šūnu skaitu un inhibitoru klātbūtni. Iepriekš Pārtikas un veterinārais dienests jebkurā gadījumā devās uz fermu, lai klātienē noteiktu fermas atbilstību noteiktajām prasībām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa