Eiropas Parlaments: Par Latvijas deputātu nostāju nepilsoņu jautājumā

4.februārī Strasbūrā jautājumu par Latvijas nepilsoņu balsstiesībām pašvaldību vēlēšanās Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei uzdeva pārstāvji no kreiso spēku un liberāļu grupas. Jautājuma autori, uzskaitot, viņuprāt, lielākos Latvijas pārkāpumus, beigās pajautāja: “Vai Komisija piekrīt, ka demokrātijas deficīts Latvijā var norādīt uz to, ka pastāv risks pieļaut nopietnus pārkāpumus demokrātijas principu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas jomā?”

Pirms debatēm astoņi Latvijas deputāti, kuri EP pārstāv dažādas politiskās grupas un partijas, – Georgs Andrejevs, Valdis Dombrovskis, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Aldis Kušķis, Rihards Pīks, Inese Vaidere un Roberts Zīle – vienojās par kopīgu rīcību, izmantojot “kreiso” uzdoto jautājumu kā iespēju, lai visiem Eiroparlamenta politiķiem vēlreiz detalizēti izskaidrotu Latvijas situāciju un mūsu nepilsoņu jautājumu.

Pēc deputāta Georga Andrejeva iniciatīvas Eiropas Parlamenta deputāti uzrakstīja kopīgu vēstuli EP prezidentam Pēteringam, politisko grupu vadītājiem Doulam, Šulcam, Kroulijam, Kon-Benditam, Vatsonam.

Tajā viņi atsaucās uz starptautisko likumdošanu, kuras pārkāpšanas dēļ – civilpersonu pārvietošanas uz okupētajām teritorijām – Latvijā izveidojās tāds iedzīvotāju kopums, kuriem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas juridiski nebija tiesību automātiski iegūt mūsu valsts pilsonību, zaudējot sabrukušās PSRS pilsonību. Vēstulē precīzi definētas visas tās tiesības, kuras ir Latvijas nepilsoņiem un kuras ir ievērojami plašākas nekā citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Deputāti uzsvēra: jau puse nepilsoņu, kuri vēlējušies naturalizēties, to ir izdarījuši. Patlaban 82% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, bet apmēram divi procenti – citu valstu pilsoņi.

Skaidrojot Latvijas valdības konsekvento pozīciju, nepaplašinot nepilsoņu politiskās tiesības arī ar tiesībām vēlēt pašvaldības, deputāti akcentēja, ka “balsstiesības ir neatņemama pilsonības sastāvdaļa”. Tā kā Latvijā ir viens no vieglākajiem Pilsonības likumiem un pastāv daudz atvieglojumu naturalizēšanās procesā, šī ir pašu nepilsoņu izvēle – pieņemt vai nepieņemt savas mītnes zemes pilsonību. Šāda prakse atbilst starptautiskajiem standartiem, raksta Latvijas pārstāvji.

“Mēs ļoti vēlamies Eiropas Parlamentā sagaidīt pamatīgas un detalizētas debates par visu to aspektu kopumu, kas Baltijas valstis iespaidojis 50 PSRS okupācijas gados, kā arī par konsekvencēm, tostarp simtiem tūkstošu lielo bijušo padomju pilsoņu klātbūtni neatkarīgajā Latvijā – tāpat kā tas noticis ar dziļu un pamatīgu nacisma ietekmes izvērtējumu,” raksta Latvijas pārstāvji EP.

Izteikts arī aicinājums, lai Eiropas Parlaments atbalstītu Amerikas Savienoto Valstu senāta 2005.gada aicinājumu Krievijai – pieņemt deklarāciju par Baltijas valstu okupāciju.

Kopā ar vēstuli EP politiskajai vadībai, kā arī visiem pārējiem Eiroparlamenta deputātiem un dalībvalstu preses dienestiem izsūtīti Nāciju Eiropas grupas sagatavotie divi materiālu apkopojumi – par starptautiskajiem tiesību aktiem-dokumentiem (konvencijām, nolīgumiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesas materiāliem u.c.), kas attiecas uz nepilsoņu statusu Latvijā, kā arī par naturalizāciju mūsu valstī.

Aija Duļevska, Nāciju Eiropas grupas preses administratore;
Gundars Romanovskis,  Georga Andrejeva palīgs Briselē