Finanšu ministrija: Par finanšu organizāciju sniegto atbalstu

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.16, 29.01.2009.; Nr.17, 30.01.2009.

Kas uzraudzīs un kontrolēs finanšu atbalsta līdzekļu izmantošanu?

Jau šobrīd likums par budžetu un finanšu vadību paredz to, ka katras valsts budžeta iestādes vadītājs ir atbildīgs par efektīvu savai iestādei piešķirto līdzekļu izlietojumu. Šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību intensīvi veic Valsts kontrole. Papildus aizdevuma līdzekļu izlietojumam un valdības vēstulē minēto apņemšanos izpildei sekos arī SVF un Eiropas komisijas eksperti. Aizdevuma lietojuma pārbaudei papildus izveidotas vairākas darba grupas, kas uzraudzīs atsevišķu budžeta izpildi dažādos aspektos – piemēram, Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja uzraudzīs budžeta līdzekļu izdevumu atbilstību faktiskajiem ieņēmumiem, atsevišķa darba grupa analizēs atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī uzraudzīs sabiedriskajā sektorā veiktos optimizācijas pasākumus. Būtiska šāda ilgtermiņa finansējuma saņemšanas priekšrocība ir iespēja tehniskās palīdzības ietvaros konsultēties ar SVF, Pasaules bankas un EK ekspertiem, kā arī pieaicināt tos, izstrādājot reformu realizēšanas plānus un veicot šīs reformas.

Kas notiks, ja kādā no mēnešiem, ceturkšņiem vai citiem atskaites punktiem netiks sasniegti tie radītāji, kurus Latvijas valdība savā vēstulē SVF apņēmusies sasniegt?

Lai nodrošinātu fiskālo mērķu izpildi, Ministru kabinets ir lēmis par budžeta izpildes kontroles reformu. Turpmāk asignējumi no centrālajām rezervēm ārkārtas situācijām tiks izmaksāti pakāpeniski gada laikā, lai izpildītu valdības noteiktos darbības rezultātu kritērijus un standartus. Visas ministrijas un iestādes, kas veido izdevumus, reizi nedēļā iesniedz naudas plūsmas prognozes un priekšlikumus par jaunām saistībām. Pašvaldībām līdzīgi ziņojumi jāiesniedz reizi divās nedēļās. Reizi nedēļā notiks Finanšu ministrijas un Valsts kases amatpersonu komitejas sanāksme, kurā izskatīs konsolidēto ziņojumu un sagatavos rekomendācijas Ministru prezidentam, kas pieņems lēmumu par jauno saistību līmeni nākamajai nedēļai. Ja ieņēmumi nebūs pietiekami, saistības tiks nekavējoties samazinātas, lai segtu tikai obligātos izdevumus. Strukturālo reformu ieviešanas pārraudzībai, kā arī visu veicamo pasākumu koordinācijai tiek veidots Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns, kurš pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā regulāri tiks aktualizēts, reizi mēnesī ziņojot MK un starptautiskajiem sadarbības partneriem par tā izpildes gaitu.

Vai finanšu atbalsta sniedzēji varētu pieprasīt lata devalvāciju?

Latvijas valdība un starptautiskie finanšu donori vienprātīgi atbalsta esošā lata piesaistes kursa saglabāšanu, uzskatot to par būtisku nosacījumu Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Latvijas valdības vēstulē SVF fiksētais lata kurss tiek minēts kā stabilas monetārās politikas pamats. Tāpat valdība par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro valūtas ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2012.gadu.

Kā tiks īstenots vispārējs Latvijas banku sistēmas audits?

Valdība vēstulē SVF paredz vispārēja Latvijas banku sistēmas audita veikšanu. FKTK, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 90.panta otrajā daļā noteikto, ir noteikusi bankām papildināt zvērinātu revidentu 2008.gada pārskata veikto pārbaudi ar prasību sagatavot atsevišķu paplašinātu ziņojumu. Šāda prasība noteikta visām Latvijas komercbankām.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstināšana palielinās budžeta ieņēmumus vai gluži pretēji samazinās tos, jo cenu kāpuma rezultātā būtiski samazināsies patēriņš?

Finanšu ministrijas prognozes neparedz nodokļu iekasēšanas apjomu ievērojamu palielināšanos līdz 2010.gadam. PVN paaugstināšana ir izteikti mērķtiecīga un apzināta patēriņa aplikšana ar nodokli, jo viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir iekšzemes kopprodukta attīstības saistība ar patēriņu, kas finansēts no ārpuses. Tā kā arī preces tiek importētas, rodas liels tekošā konta deficīts. PVN likmes palielināšana ir notikusi vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas skaidri iezīmē valdības stratēģiju veikt nodokļa sloga pārdali no darbaspēka izmaksām uz patēriņu.

Vai nodokļu likmju palielināšana varētu veicināt “ēnu ekonomikas” jeb nelegālo darījumu skaita pieaugumu?

Palielinot nodokļu likmes, vienmēr pastāv risks, ka šāds solis palielinās arī nelegālo darījumu un nodokļu nenomaksas gadījumu skaitu. Izvērtējot šo risku, valdības prognozes par nākamo trīs gadu budžeta ieņēmumiem tika veidotas piesardzīgi. Tā rezultātā 2009.gada budžeta ieņēmumi no PVN tiek prognozēti tikai par 8,37% lielāki nekā 2008.gadā. Paralēli jāatzīmē arī tas, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu policijas rezultativitāte attiecībā uz nelegālu darījumu un nodokļu nomaksas krāpniecības gadījumu atklāšanu un novēršanu. Kopumā 2008.gada vienpadsmit mēnešos VID veicis 1204 nodokļu auditus, kā rezultātā nomaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 121,3 miljoni latu. Tāpat plānots lūgt starptautisko ekspertu konsultācijas nodokļu administrēšanas uzlabošanai.

Vai plānota turpmāka PVN likmju paaugstināšana?

Par atkārtotu PVN paaugstināšanu varētu spriest, veidojot budžetu 2011.gadam. Ja situācija pasaules finanšu sistēmā uzlabosies un tautsaimniecības attīstībā atkal būs novērojamas pozitīvas tendences, nodokļu likmes paaugstinājums nebūs nepieciešams. Vēstulē SVF minēts, ka šāds solis varētu tikt sperts gadījumā, ja pašreizējais likmes paaugstinājums nenodrošinās paredzēto rezultātu – budžeta ieņēmumus un Māstrihtas līguma kritēriju izpildi attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu. Tādēļ par turpmāku PVN palielināšanu tiks lemts kontekstā ar tiem rezultātiem, kas tiks sasniegti. Ja tomēr būs nepieciešams palielināt PVN, paralēli tiks izvērtēts iespējamais nodokļu sloga samazinājums iedzīvotāju ienākumiem, lai kompensētu PVN pieaugumu un palielinātu brīvos līdzekļus patēriņam.

Vai plānots aplikt ar nodokļiem ienākumus, kas gūti no darījumiem ar kapitālu?

Šogad tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kas visa cita starpā paredzēs, ka, sākot ar 2010.gadu, ar 10% nodokli tiks aplikti ienākumi no kapitāla – procenti, dividendes, autoratlīdzības, ienākumi no kapitāla daļu un nekustamā īpašuma pārdošanas.

Vai plānots palielināt budžeta nenodokļu ieņēmumus, piemēram, nodevas par valsts sniegtajiem pakalpojumiem?

Vēstulē SVF minēts, ka šāds solis varētu tikt sperts gadījumā, ja pašreizējie nodokļu likmju paaugstinājumi nenodrošinās paredzēto rezultātu – budžeta ieņēmumus un Māstrihtas līguma kritēriju izpildi attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu. Jau lemts, ka valsts uzņēmumu valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmērs palielināsies no 27%–35% līdz 50%.

Kā tiks īstenota iecere samazināt atalgojumu privātajā sektorā?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sabiedriskais sektors (valsts un pašvaldības iestādes) nodarbina aptuveni trešdaļu no visiem Latvijas darba tirgus dalībniekiem, tādēļ lēmums samazināt atalgojuma fondu valsts pārvaldē par 15% ievērojami pazemina vidējo atalgojuma līmeni valstī. Šāda samazinājuma rezultātā arī privātais sektors var lemt par atbilstošu atalgojuma pārskatīšanu. Par valsts un privātā sektora sadarbību šajā jomā ir runāts un arī turpmāk tiks spriests Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, aicinot privāto sektoru sekot budžeta iestāžu piemēram. Algu ierobežošanas stratēģija ir atzīta par visefektīvāko instrumentu valsts konkurētspējas atjaunošanai un ārējās ievainojamības samazināšanai. Tautsaimniecības uzplaukuma laikā algu pieaugums bijis pārāk straujš un neatbilstošs produktivitātes pieaugumam.

Kurā gadā Latvijā plānots ieviest eiro?

Latvijas valdības vēstulē SVF par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikta pēc iespējas ātrāka eiro valūtas ieviešana Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2012.gadu. Tomēr konkrēts mērķa datums, kad Latvijā tiks ieviests eiro, būs jānosauc Ministru kabinetam vismaz 24 mēnešus pirms sagaidāmā eiro ieviešanas datuma. Mērķa datumu valdība nosauks, pamatojoties uz Konverģences programmas prognozēm un Māstrihtas kritēriju reālām izpildes iespējām. Pēc tam, kad valdība noteiks oficiālu mērķa datumu, tiks sākta nepieciešamo pasākumu izpilde, lai sagatavotos eiro ieviešanai definētajā datumā, kā arī tiks īstenota pasākumu plāna un Finanšu ministrijas stratēģijas, kuras ietvaros paredzēts eiro ieviešanas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums, aktualizēšana. Konverģences programma tiek izstrādāta katru gadu vidēja termiņa periodam, kas tādējādi sniedz priekšstatu par Māstrihtas kritēriju izpildi un ir būtisks orientieris eiro ieviešanas datuma noteikšanā. Ja tiks konstatēts, ka nepieciešams uzlabot makroekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas kritērijiem, var tikt izvērtēta iespēja pielietot fiskālos un ekonomiskos instrumentus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments