ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 29. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2009., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187501
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009. gada 29. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 6.laidienā (“LV”, Nr.20, 5.02.2009.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
[Tiek turpināts likumprojekta “Patvēruma likums” otrais lasījums. – Red.]
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
39. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
42. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
43. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
44. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
45. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
46. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
47. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
48. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
O.Kastēns.
49. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
50. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
51. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
52. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
53. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
54. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
55. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns.
57. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
58. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
59. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
60. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
61. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
62. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
63. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
65. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
66. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
67. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
68. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
69. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
70. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
72. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
73. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
76. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
78. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
79. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
82. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
83. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
84. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā – 85.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 84. un 85.priekšlikumu.
O.Kastēns.
86. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
O.Kastēns.
89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
91. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
92. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
O.Kastēns.
93. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
O.Kastēns.
94. un 95. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
96.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
97. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns.
98. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
99. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
100. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
101. un 102. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
O.Kastēns.
103.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
104. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
105. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 6.priekšlikumā –, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 105. un 106.priekšlikumu.
O.Kastēns.
107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
108. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
109. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
110. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
111. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
112. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
113. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
114. un 115. – komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Jāskata ir atsevišķi katrs no tiem, jo tie attiecas uz dažādiem pantiem.
Komisijas viedoklim par 114.priekšlikumu deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
115. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
117. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
118. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
119. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
120. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
121. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
122. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
123. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
124. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
125. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
126. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
O.Kastēns.
127. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
128. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
129. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
130. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
131. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
132. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
133. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
134. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
135. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
136. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
137. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
138. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
139. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
140. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
141. – iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
142. – ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
O.Kastēns.
143. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
O.Kastēns.
Tātad…
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
O.Kastēns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 16.februāris.
Sēdes vadītāja.
16.februāris. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.
O.Kastēns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Paldies.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Kastēns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Kastēns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” ir svarīgs likumprojekts, jo tam ir jāveicina vardarbības profilakse mūsu sabiedrībā.
Līdz šim bija iespējama sociālā rehabilitācija tikai no vardarbības cietušiem bērniem, tātad nepilngadīgām personām, un to finansēja no valsts budžeta, bet tā nebija iespējama, ja bija cietusi arī māte vai tēvs. Tagad līdz ar šiem grozījumiem šāda iespēja tiek piedāvāta.
Bez tam būtu svarīgi arī skatīt iespēju, kā arī pašus varmākas kā nebūt dabūt pie sajēgas, ja tā var izteikties, jo ir gadījumi, kad tas ir iespējams, ja vien tie nav tiesu darbi. Jo šī ekonomiskā spriedze, kas rada emocionālu vardarbību ģimenē, arī ir vardarbības paveids, un tātad arī ar šādiem cilvēkiem būtu jāstrādā, un šis likumprojekts piedāvā arī konsultācijas un darbu (tā izmaksas segtu no valsts budžeta) ar tiem cilvēkiem, kas ir veikuši šo vardarbību. Atsevišķos gadījumos to regulētu attiecīgi noteikumi.
Šī problēma ir ļoti svarīga, jo pēc vieniem pētījumiem ir pateikts, ka viena ceturtā daļa mūsu ģimeņu ir, teiksim, cilvēki, kas ir iesaistīti vardarbībā un cieš no vardarbības, bet pēc citiem pētījumiem – ka trešā daļa bērnu un sieviešu cieš no vardarbības.
Tāpēc šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mēs Sociālo un darba lietu komisijā esam to konceptuāli izskatījuši un atbalstījuši pirmajā lasījumā un aicinām jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Bendrāte.
Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 16.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Likumprojekts paredz saskaņot likumā lietoto terminoloģiju ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā lietoto terminoloģiju. Komisija lūdza atzīt minēto likumprojektu par steidzamu, tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Ķikuste.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.februāris. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī.
Sēdes vadītājs.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 12.februārī. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.
A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu (reģistrācijas numurs 993) un pieņēma lēmumu – atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rubiks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2009.gada 28.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija izskatīja šos grozījumus, kas ir vērsti uz apdraudēto dzīvnieku un augu reģistra izveidi, kā arī informācijas pieejamības ierobežošanu attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu atradnēm un to atrašanās vietām.
Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka.
17.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no deputāta Buzajeva kunga. Komisija šo priekšlikumu izskatīja savā sēdē un neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Prezidij! Dāmas un kungi! Priekšlikums attiecas uz valsts valodas zināšanu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
Piedāvātais grozījums faktiski sastāv no diviem priekšlikumiem – ar likumu nostiprināt pašu zemāko no iespējamiem valsts valodas zināšanas līmeņiem un piešķirt Ministru kabinetam tiesības atbrīvot no valsts valodas zināšanu pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Pagaidām Ministru kabinetam ir tiesības noteikt jebkuru valsts valodas prasmes pakāpi. Tajā pašā laikā Ministru kabinetam nav tiesību atbrīvot no šīs pārbaudes vecākā gadagājuma cilvēkus. Šo jautājumu pašreiz regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.252. Šajos noteikumos visiem ārzemniekiem ir noteikta otra (pēc sarežģītības) valsts valodas prasmes kategorija. Valsts valodas prasmes pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir paredzēta visām ārzemnieku kategorijām, kas izmanto tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, – Latvijas iedzīvotāju laulātajiem, vecākiem un pieaugušajiem bērniem. Nosakot ārzemniekiem, kas vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, šīs tiesības tiks ierobežotas.
Šo ierobežojumu leģitīmais mērķis ir ārzemnieku integrācija Latvijas sabiedrībā. Atliek tikai novērtēt šo ierobežojumu samērīgumu. Viens no nozīmīgākajiem darbspējīga vecuma ārzemnieku integrācijas nosacījumiem ir iekārtošanās darbā. Šajā gadījumā neizbēgama ir atsevišķa valodas prasmes pārbaude. Valodas prasmes līmeni nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.296. Noteikumu pielikumā ir saraksts, kurā ir 153 amati un profesijas, attiecībā uz kurām ir noteikts zemāks valsts valodas prasmes līmenis nekā tas, kas ir nepieciešams pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Tādā veidā noteikt personām, kas pretendē uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, prasības pēc valsts valodas prasmes, kas augstāka par minimālo līmeni, – ir nesamērīgi salīdzinājumā ar prasībām, kādas tiek izvirzītas, lai iekārtotos darbā.
Pensijas vecuma ārzemniekiem izvirzītās valsts valodas prasmes prasības vēl jo vairāk ir nesamērīgas, un iespējams, ka tām pat nav arī leģitīma mērķa. Ierobežojumu samērīgums ir jāvērtē, arī ņemot vērā sekas, kādas var rasties personām, kuras nav spējušas izturēt pārbaudījumu. Šajā gadījumā ārzemnieks turpina uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka personai tiek liegtas tiesības iegūt virkni pabalstu un bezmaksas pakalpojumu, ieskaitot medicīniskos, kas ir pieejami personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Īpaši nesamērīgi šie ierobežojumi šķiet attiecībā uz iedzīvotāju vecākiem, kas pārsvarā ir vecākā gadagājuma cilvēki, kuri atrodas savu bērnu, godīgu nodokļu maksātāju, apgādībā.
Bez tam, lai sasniegtu leģitīmo mērķi, ārzemnieku integrācijai Latvijas sabiedrībā ir pieejams arī cits līdzeklis, kas mazāk ierobežo tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, – obligātie valodas kursi, kurus apmaksā pretendenti uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai valsts, un tiem sekojošā obligātā pārbaude (vai bez tās).
Un visbeidzot. Vakar Pilsonības likuma izpildes komisijā deputāti varēja iepazīties ar informāciju par valodas prasmi, kāda nepieciešama pilsonības iegūšanai ārvalstīs. Pilsonības iegūšana taču ir daudz nopietnāka lieta nekā uzturēšanās atļaujas saņemšana! Un, lūk, starp valstīm, kur tāda pārbaude ir, bet sirmgalvji ir atbrīvoti no tās, ir ASV, Austrālija, Kanāda, Lielbritānija, Lietuva, Slovēnija, Ungārija.
Aicinu sekot šo valstu piemēram un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā piebilstams nekas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes. Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kura nosaukums nez kāpēc ir “Patstāvīgais priekšlikums” un kurā ir ieteikums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Zālē troksnis.) Vai deputātiem ir iebildumi?
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Ja šis ir iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir jāievēro tā procedūra, kāda ir šādu priekšlikumu izskatīšanā. Un es izsaku savus kā deputāta iebildumus pret to, ka šā priekšlikuma izskatīšana notiek šodien, jo man nav bijis laika ar to iepazīties. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Taisnība!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Tīri procedurāli... tīri procedurāli jums laikam ir taisnība. Vienīgais arguments man ir tas, ka es saprotu, ka līdz ar to mums būtu jāskata šis priekšlikums nākamajā kārtējā sēdē, bet tajā brīdī tas jau būtu zaudējis jēgu… Jā, es saprotu arī to, ka ir, teiksim, kļūdījušies šā dokumenta iesniedzēji, jo pēc būtības šis nav patstāvīgais priekšlikums.
Jebkurā gadījumā deputāti prasa balsojumu. Tātad ir priekšlikums sēdi turpināt bez pārtraukuma. Balsosim par to, vai sēde tiek turpināta bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas… (Zālē iebildumi.) Es atvainojos… Es nepamanīju. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zaķim!
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Šis ir absolūti nelāgs precedents, jo, ja jūs ļausiet nobalsot par patstāvīgo priekšlikumu šobrīd, jums tieši tāpat būs jāļauj balsot par jebkuru patstāvīgo priekšlikumu arī turpmāk. Nevajag radīt precedentu! Ja tur stāv rakstīts, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums, tātad tas ir patstāvīgais priekšlikums, un mēs nevaram zināt, ko kurš ir ar to domājis.
Aicinu nebalsot par to, kas nav balsojams!
Sēdes vadītājs.
Okay… Jebkurā gadījumā… tātad, ja kaut viens deputāts iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, tas nav skatāms. Balsojums tiek atcelts. Un, kā es saprotu, šā dokumenta iesniedzēji… tātad deputāti Mirskis, Rubiks, Golubovs, Fjodorovs, Tutins, Upenieks… nevaru izlasīt uzvārdu… Ribakovs, Vidavskis un… vēl vienu uzvārdu nevaru izlasīt… acīmredzot līdz nākamajai sēdei izlems, vai viņi vēl joprojām uztur šā priekšlikuma spēkā esamību.
(Aplausi.)
Šobrīd pulkstenis ir 12.30. Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.
Paldies deputātiem par ļoti rūpīgu Saeimas kārtības ruļļa zināšanu un ievērošanu.
Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai uz sēdi nav jānāk. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos… Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde būs pēc Saeimas sēdes. Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes!
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātei Silvai Bendrātei. (No zāles dep. S.Bendrāte: “Pēc sēdes beigām!”) Ā, es atvainojos, viņa vēlas paziņot pēc sēdes.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs… ir, paldies, Boriss Cilevičs… nav, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars… paldies, ir, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Aigars Kalvītis, Jānis Strazdiņš un Dainis Turlais.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Priekšlikums izslēgt no kārtējā likuma jau sen novecojušos ierobežojumus, kādi bija pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā legālai politiskai opozīcijai, ir apsveicams un atbalstāms. Tieslietu ministrija, savā atzinumā par priekšlikumu apgalvodama, ka minētā likuma norma ir vērsta tikai pret tām personām, kuras pēc savas iniciatīvas aktīvi bija darbojušās pret Latvijas Republikas suverēno varu, ļaunprātīgi dezinformē likumdevējus. Nekādas tiesības novērtēt aktivitātes pakāpi un it īpaši tās personas darbības bīstamības pakāpi, kura bija darbojusies septiņu mēnešu laikā, no janvāra līdz augustam, organizācijā, kas pārtrauca savu eksistenci pirms 18 gadiem, likums specdienestam nedod, kā arī nedod iespēju novērtēt šīs personas pašreizējās bīstamības pakāpi. Tiek konstatēts darbības fakts, piemēram, biedru naudas maksāšana, – un cauri, tev pieejas valsts noslēpumam vairs nebūs! Arī Kažociņa kungs savā atzinumā ļoti īsi, bez jebkādas argumentācijas, apgalvo, ka viņam nav izprotama priekšlikuma tiesiskā argumentācija. Nu, Kažociņa kungam to varētu piedot. Šis brašais Lielbritānijas armijas ģenerālis pirmo reizi – ne caur tēmēkļa lodziņu! – ieraudzīja komunistu, tikai sasniegdams pilnbrieda vecumu.
Tad nu, lūk, Kažociņa kungs, šajā gadījumā likumdevēji izteica neuzticēšanos jūsu dienestam, aizliegdami jums novērtēt bijušā komunista personību pēc būtības. Bet, ieviesdami šo ierobežojumu, viņi neņēma vērā to bēdīgo faktu, ka visi rīcībspējīgi cilvēki, kuri veidoja savu karjeru dienestos, kas bija cieši saistīti ar pieeju valsts noslēpumam, tā vai citādi bija spiesti iestāties PSKP. Taču tie, kuriem varēja kaut ko uzticēt, ieskaitot valsts noslēpumu, nesteidzās izmest savu partijas biedra karti miskastē tūdaļ, kad notika politiskās konjunktūras izmaiņas. Šis nepatīkamais apstāklis piespieda likumdevējus daļēji atzīt savas kļūdas un izdarīt šajā pašā likumā “Par valsts noslēpumu” vienu atrunu, proti (citēju): “Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes izdarīšanas Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju valsts noslēpumam Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti.”
Ņemiet vērā, kungi, ka citos likumos, kas attiecas uz ierobežojumiem bijušajiem komunistiem, šādu izņēmumu nav. Tas nozīmē, ka, pēc likumdevēju viedokļa, pieeja valsts noslēpumam (salīdzinājumā ar citu) ir kaut kas daudz maznozīmīgāks.
Vēl vairāk. Nacionālo bruņoto spēku komandieriem radās legāla iespēja izdarīt spiedienu uz specdienestiem to jautājumu risināšanā, kas atrodas vienīgi to kompetencē.
Gribu arī pievērst SAB direktora un deputātu uzmanību tādam paradoksam, ka likumā nav nostiprināti nekādi ierobežojumi personām, kuras nav bijušas komunisti, bet bijušas vai pat ir likuma 9.panta trešās daļas 5.punktā neuzskaitītu organizāciju locekļi. Pat ja šīs organizācijas ir likvidētas ar tiesas spriedumu vai ir ekstrēmistiskas vai teroristiskas.
V.Buhvalovs.
Šī acīmredzamā kļūme ir ļoti raksturīga tiem likumiem, kurus raksta ar sirdi vai ar citām ķermeņa daļām.
Mūsu frakcija aicina visus likumdevējus strādāt ar smadzenēm un atbalstīt apspriežamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas komisijas vārdā piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Arī tas neguva komisijas atbalstu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Piekrītam!”)
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! Es gribu jums pateikt, ka – atšķirībā no daudziem no jums – ne Buhvalova kungs, ne Buzajeva kungs nekad nebija PSKP biedri.
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais priekšlikums paredz atšķirīgu apstrīdēšanas kārtību Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumam par atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai informācijai, kas tiek klasificēta kā sevišķi slepena vai slepena, vai konfidenciāla informācija. Proti, priekšlikums ļauj pārsūdzēt tiesā atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai konfidenciālai informācijai. Konfidenciāla informācija ir par valsts noslēpumu atzītas informācijas zemākā pakāpe, un tās izpaušana nevar nodarīt ne Latvijas, ne tās sabiedroto interesēm tādu kaitējumu kā augstākās slepenības pakāpes informācijas izpaušana.
Tāpēc būtu jāpievērš uzmanība tā ierobežojuma samērīgumam, kurš aizliedz apstrīdēt tiesā pielaidi šai informācijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no brīža, kad likumā “Par valsts noslēpumu” tika ieviests šis aizliegums, Administratīvā procesa likumā parādījās speciāls pants – “Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju”. Šis pants dod iespēju iepazīstināt pieteicēju ar lietas materiāliem, kuri satur valsts noslēpumu, bez speciālas pārbaudes, tikai brīdinot pieteicēju par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Tāpēc ir atcelti visi formālie šķēršļi, kas liedza apstrīdēt atteikumu pieejai informācijai parastā kārtībā, kāda paredzēta visiem administratīvajiem aktiem.
Negribētos šeit iedziļināties Tieslietu ministrijas argumentācijas analīzē; ministrija bija devusi negatīvu atsauksmi attiecībā uz šo priekšlikumu. Iebildumu būtība ir šāda: patlaban mums pastāv vienota kārtība, saskaņā ar kuru tiek apstrīdēts atteikums pieejai visiem slepenās informācijas veidiem, tomēr, lūk, deputāts, piedāvādams atšķirīgu kārtību, izjauc šo vienotību. Dāmas un kungi, tā nav nekāda argumentācija institūcijai, kas sevi ciena! Bet, ja Tieslietu ministrija uzņemtos uz sevi darbu – izanalizēt atšķirību starp visiem šiem trim aizklātuma veidiem –, tad tās viedoklis būtu jāņem vērā.
Lūk, visa tā informācija, kuras izpaušana varētu novest pie Latvijai nepatīkamām starptautiskām sekām, pieskaitāma vienīgi pie sevišķi slepenas vai slepenas informācijas. Operatīvās darbības subjektu darba organizācijas metožu, taktikas vai operatīvās uzskaites satura atklāšana pieskaitāma pie slepenas informācijas.
Tātad konfidenciāla informācija nesatur sevī noslēpumus, kuru izpaušana varētu kaitēt mūsu sabiedrotajiem NATO vai mūsu pašu specdienestiem. Kā to glabāt – tā ir mūsu iekšēja lieta.
Atzīmēsim, ka 2005.gada 17.oktobrī izdarītajā Satversmes tiesas spriedumā sūdzības par neiespējamību apstrīdēt tiesā atteikumu pieejai informācijai noraidīšana tika pamatota galvenokārt ar nepieciešamību glabāt NATO noslēpumus.
Apspriežamais priekšlikums NATO noslēpumus neaizskar. Tāpēc interesanti ir precedenti, kā valstis, kuras neietilpst NATO blokā, glabā pašas savus noslēpumus. Ņemot vērā Saeimas kārtības rullī noteiktos ierobežojumus, par precedentiem jums izstāstīs mans kolēģis.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumdošanas pārskatu sāksim ar kaimiņvalsti, kuru vairākums Saeimas deputātu uzskata par ārkārtīgi nedemokrātisku, autoritāru, un kurā visi lēmumi tiek pieņemti dziļas slepenības režīmā. Baltkrievijas Republikas likums “Par valsts noslēpumiem”, kuram piemīt tās pašas funkcijas, kādas ir Latvijas Republikas likumam “Par valsts noslēpumu”, tika pieņemts 1994.gadā, un tā pašreizējā redakcija ir pieejama internetā. Likuma 24.pantā mūs interesējošais jautājums tiek regulēts šādā veidā (citēju): “Fiziskajai personai, kura ir saņēmusi atteikumu pielaidei valsts noslēpumiem, ir tiesības iepazīties ar pamatojumiem atteikumam un, ja tā tiem nepiekrīt, apstrīdēt lēmumu par atteikumu augstākstāvošā organizācijā vai pārsūdzēt tiesā.” Norma ir pilnīgi pretēja Latvijas praksei, kur tiek dots nemotivēts atteikums un pārsūdzēt to tiesā nevar.
Citā kaimiņvalstī – Krievijas Federācijā – pieņemtā likumā, kura nosaukums identisks mūsējam, tiesības pārsūdzēt tiesā atteikumu pieejai informācijai, turklāt neatkarīgi no tās slepenības pakāpes, nosaka 22.pants.
Piebildīsim, ka šai ar kodolieročiem apbruņotajai lielvalstij ar tās rīcībā esošo milzīgo armiju acīmredzami noslēpumu ir ne mazāk kā NATO blokam.
Moldovas Republikā, saskaņā ar analoģiska likuma 25.pantu, atteikums pielaidei valsts noslēpumam tiek apstrīdēts vispārējā kārtībā, tātad arī pārsūdzēts tiesā.
Nu, bet šīs valstis nav gatavas iestāties NATO un uz turieni arī par varītēm netiecas.
Tāpēc būtu vērts aplūkot mūsu tuvākā stratēģiskā sabiedrotā, kuru Latvija piedāvāja uzņemšanai NATO ārpus kārtas, likumdošanu. Lūk, Gruzijas Republikas likuma “Par valsts noslēpumu” 29.pants (citēju): “Amatpersonām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu, ir pienākums rakstiski paziņot pieteicējam iemeslus un pamatojumus atteikumam par pieejas izdošanu. Persona ir tiesīga apstrīdēt atteikumu tiesā.”
Prasības motivēt atteikumu un iespējas atteikumu pārsūdzēt tiesā paredz arī mums draudzīgas valsts Ukrainas analoģiskā likuma 25.pants.
Nu, bet tas jau nekas! Mēs ar mūsu pašu piemēru vēl iemācīsim šīm valstīm, kāda tad ir šī patiesā eiropeiskā demokrātija. It īpaši, ja ņem vērā, ka jau minētajā Satversmes tiesas spriedumā konstatēts, ka tādās NATO dalībvalstīs kā Bulgārija, Čehija, Francija, Itālija, Portugāle, Spānija, Ungārija atteikuma pārsūdzības iespējas vispār ir izslēgtas. Tiesa gan, vadoties no teksta, nav skaidrs, uz tieši kādiem pieejas līmeņiem tas attiecas.
Mums šķiet, ka, ierobežojot Satversmes 92.pantā paredzētās tiesības vērsties tiesā, pat attiecībā uz konfidenciālu informāciju mūsu valsts ir noliekusies aizokeāna draugu priekšā par daudz zemu – zemāk, nekā viņi to īstenībā bija pieprasījuši.
Tomēr šajā gadījumā aicinu balsot par mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie klātesošie! Likumā ir norādīts, ka pieeja valsts noslēpumam ir 14 dažādām valsts augstākajām amatpersonām, kuras ievēlē Saeima vai kuras tiek ievēlētas, pilsoņiem nobalsojot. Šīs tiesības tiek pakļautas ierobežojumiem, kurus tiek ierosināts izslēgt.
Starp šiem ierobežojumiem ir ierobežota rīcībspēja, atrašanās uzskaitē ārstniecības iestādēs, un principā tie ir nesavienojami ar šo amatpersonu darbību. Nu, nevarētu taču uzticēt kādu valsts noslēpumu tādam Valsts prezidentam, kas sirgtu ar alkoholismu, vai tādai Valsts kontrolierei, kas būtu kriminālnoziedzniece! Lai tauta un Saeima tādus neievēlētu, katrā attiecīgajā likumā pastāv aizliegumi, analoģiski likuma “Par valsts noslēpumu” normām.
Lieta ir nevis tajos, bet šo normu 6.apakšpunktā, kurš ne tikai dod tiesības speciālajam dienestam vākt kompromitējošu informāciju par kandidātiem vai personām, kuras jau ieņem šos amatus, piemēram, par Valsts prezidentu, bet pēc būtības dod šim dienestam tiesības izteikt tām neuzticību.
Šobrīd šī norma nepārprotami norāda uz to, ka šīm amatpersonām tiek veikta papildu pārbaude. Tieši šo pārbaudi arī tiek piedāvāts atcelt, jo pašreizējā situācijā speciālie dienesti, kas ir izpildvaras sastāvdaļa, tiek nostādīti augstāk gan par likumdevējvaru, gan par tautas varu; tā ir acīmredzama pretruna ar Satversmi.
Ministru prezidents savā atsauksmē par šo priekšlikumu norāda, ka tad, ja tas tiks pieņemts, “amatpersona automātiski iegūs pielaidi pie valsts noslēpuma objekta neatkarīgi no likumā atrunātā ierobežojuma pastāvēšanas fakta. Tas veidos situāciju, ka nevis personas amats tiks pakārtots likuma normai, bet gan likuma norma tiks pakārtota personas amatam. Šāda prakse no juridiskā viedokļa nav pieļaujama.” Citāta beigas.
Godmaņa kungam būtu nepieciešams nevis uz Japānu braukt, bet labāk gan apmeklēt kaimiņvalsti – Krievijas Federācijas attiecīgajā likumā ir pants, kurā ir teikts, ka parlamenta deputāti, tiesneši un advokāti kādā konkrētā lietā saņem pielaidi valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm, vienkārši dodami parakstu par atbildību par noslēpuma izpaušanu.
Baltkrievijā tāda pati kārtība tiek attiecināta pat uz pašvaldību deputātiem. Moldovas Republikā amatpersonu saraksts ļoti līdzinās Latvijas sarakstam, bet šīs amatpersonas nav pakļautas nekādām pārbaudēm no specdienestu puses.
Igaunijas likumā, kas ir spēkā no pagājušā gada 1.janvāra, to amatpersonu saraksts, kuras saņem pieeju valsts noslēpumam bez jebkādām pārbaudēm, ir ļoti tuvs mūsējam, kurā ir tomēr pārbaudāmie.
Nu, un, ja jums nepatīk mūsu tuvākie kaimiņi, tad varat paraudzīties arī uz Vāciju. Vācijas federālajā likumā par pielaidi un drošības pārbaudes procesu, ja es pareizi no vācu valodas tulkoju, Bundestāga deputātiem ir noteikta tāda procedūra pielaidei valsts noslēpumam, kas pilnīgi analoģiska Krievijas procedūrai.
Dāmas un kungi! Lūk, tā ir patiesa demokrātija! Bet pie mums ir tā, ka, ievēlot valsts vadītājus, pēdējais vārds ir sakāms uzraugam, kuru pie mums atsūtīja no Lielbritānijas!
Godmaņa kungs komentārus šim priekšlikumam, kā vienmēr, bija sacerējis naktī, citādi viņš nebūtu rakstījis, ka augstāko amatpersonu aizstāvība no specdienestu pārbaudēm it kā ir pretrunā ar visu cilvēku vienlīdzības likuma priekšā principu. Vadoties pēc šādiem apsvērumiem, var anulēt arī deputātu neaizskaramību un algu par likumdošanas darbu viņiem nemaksāt, jo tauta taču, nododot likumprojektus Saeimai vai balsošanai, algu par to nesaņem.
Ierosinu Godmaņa kungam izmaksas, kuras attiecas uz algu jautājumu, segt pašam no savas kabatas, kā arī visus Ministru kabineta lēmumu projektus nest saskaņošanai uz SAB, ko viņš acīmredzot arī dara.
Es uzskatu, ka VDK laiki jau sen ir beigušies, un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”.
Ir papildināts 33.pants un dots skaidri definēts norādījums par operatīvās darbības finansēšanai izmantojamo valsts budžeta līdzekļu grāmatvedības uzskaites nepieciešamību.
Pašlaik likumā nav precīzi un viennozīmīgi noteikta operatīvās darbības iestādes vadītāja atbildība par operatīvās darbības līdzekļu grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 21.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 9.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (reģistrācijas numurs 969), otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē 21.janvārī.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (reģistrācijas numurs 567). Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi. Un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir tāds gadījums, kad komisija nav atbalstījusi nevienu no iesniegtajiem priekšlikumiem. Tie visi ir noraidīti. Un noraidīti pamatoti.
1.priekšlikums ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ierosina papildinājumus visā projektā un ir cieši saistīts ar 2.priekšlikumu. Komisija, to izvērtējusi, konstatēja, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmē noteikto kārtību, un līdz ar to nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš vispār nav balsojams! Par ko mēs debatēsim?”)
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumi – 1., 2., 4. un 12.priekšlikums – ir iesniegti ar mērķi pieskaņot likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tam gadījumam, kad balsošanai tiek izvirzīts jautājums par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.
Pēc formas šie grozījumi ir būtiski novecojuši. Arī datumi, kas tur norādīti, sen pagājuši. Un tas ir saprotams. Grozījumu projektam noteiktais iesniegšanas termiņš – līdz pērnā gada 15.februārim. Lai tos varētu vispusīgi un dziļi izskatīt, Juridiskajai komisijai bija vajadzīgs gandrīz vai vesels gads. Grozījumi tika iesniegti parakstu vākšanas (arodbiedrību izstrādātā likumprojekta “Par tautas tiesībām pirms termiņa atlaist Saeimu” atbalstam) priekšvakarā, un grozījumu tekstā ir attiecīga terminoloģija. Kopš tiem laikiem ir pagājis vesels laikmets. Valsts atrodas dziļā sistēmas krīzes stāvoklī, un mums darba kārtībā atkal ir Satversmes grozījumi, kas ļautu vēlētājiem pirms termiņa atlaist Saeimu.
Šodien Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi Satversmē ir iesniegti komisijās. Par atbildīgo tika noteikta Juridiskā komisija – tā pati komisija, kura veselu gadu bija izskatījusi šodien apspriežamos grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Bet pašreiz mums šāda laika vairs nav, darbs ir jāpabeidz līdz 31.martam.
PCTVL frakcija uzskata, ka šajā laikā ir jāgroza ne tikai Satversme, bet arī jāsagatavo visa ar to saistītā likumdošanas bāze. Un pirmām kārtām tas attiecas uz likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Nepieciešamos grozījumus četrās vajadzīgās vietās mēs jau esam iesnieguši. Nav nekādu konceptuālu problēmu neatbalstīt tos otrajā lasījumā, lai trešajā lasījumā jau varētu ieviest nenozīmīgus labojumus tekstā, kuri atbilstu Valsts prezidenta likumprojektam. Jautājuma būtība ir tanī, vai Saeimas vairākums patiesi vēlas nodrošināt vēlētājiem tiesības uz Saeimas pirmstermiņa atlaišanu vai arī tikai imitē šo vēlmi. Balsojums par mūsu grozījumiem arī demonstrēs, vai deputātu vairākums nevēlas vēl kādu gadu Juridiskajā komisijā “marinēt” šīs tautas tiesības.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šis priekšlikums nav atbalstīts un nav arī atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar Satversmē noteikto.
Sēdes vadītājs.
Vai tas vispār ir balsojams?
V.Muižniece.
Nu vienreiz var nobalsot, lai var noraidīt pārējos. Jo ir vesela virkne neatbalstāmu.
Sēdes vadītājs.
Kusiņa kungs, vai es varētu palūgt jūsu konsultāciju?
V.Muižniece.
Ir jābalso. Pat tad, ja viņi vislielāko muļķību ir iesnieguši, ir jānobalso, un tad mēs varam noraidīt tālākos. Ir jābalso.
Sēdes vadītājs.
Informācija tiem kolēģiem, kas apšaubīja, vai šis priekšlikums vispār ir balsojams. Konsultējoties ar Juridisko biroju, noskaidroju – ir balsojams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Godātie kolēģi! Tātad, ņemot vērā to, ka 1.priekšlikums nav atbalstīts, 2.priekšlikums, kas pēc satura ir cieši saistīts ar 1.priekšlikumu un tāpat arī ir pretrunā ar Satversmi, patiešām vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Nav balsojams. Pārejam pie 3.priekšlikuma.
V.Muižniece.
3.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Deputāts Buzajevs ierosina grozīt likuma 2.pantu. Šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 8.pantu un Satversmes 80.pantu, kurā ir noteikta tautas nobalsošanas kārtība, kā arī tie, kas var piedalīties tautas nobalsošanā. Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pliner, kāpēc strīdēties par lietām, kas ir pretrunā?”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Es nestrīdos. Es oponēju.
Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti!
Šie grozījumi – 3., 5., 6., 7. un 9.priekšlikums – ir vērsti uz to, lai paplašinātu to personu loku, kurām ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Patlaban tie ir tikai Latvijas pilsoņi, bet tiek piedāvāts, ka tie varētu būt visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.
Satversmes panti, kuri attiecas uz izskatāmo jautājumu, paredz balsstiesības tikai pilsoņiem, bet, no mūsu viedokļa, tas nozīmē, ka speciālie likumi nevar atņemt pilsoņiem balsstiesības, bet var tikai paplašināt balsstiesīgo personu loku.
Patlaban tiesības Latvijā vēlēt pašvaldības līdzās Latvijas pilsoņiem ir arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Bet pērngad, tieši 12.februārī, kad šis priekšlikums tika iesniegts, tika publicēts Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 3.ziņojums par Latviju. Tajā skaidri un gaiši bija teikts, ka Latvijas nepilsoņiem jādod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Protams, to bija nepieciešams izdarīt ne jau tādēļ, lai grautu Latvijas valstiskumu, kā viens otrs no jums uzskata, bet lai izskaustu to rasismu un neiecietību, kas pārpilda, mūsuprāt, gan mūsu sabiedrību kopumā, gan diemžēl arī Saeimu un valdību.
Pērnā gada 5.martā ANO speciālais ziņotājs mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un neiecietības jautājumos, kurš savā ziņojumā kādas piecas reizes bija atzinis okupācijas faktu, tomēr pieprasīja, ka Latvijai jādod nepilsoņiem tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Savukārt 2.decembrī to izdarīja, turklāt visstriktākajā formā, Eiropas Padomes Vietējo varas institūciju un pašvaldību kongress.
Un beidzot. Jau šā gada janvārī izšķirties par labu nepilsoņu balsstiesībām Latviju aicināja arī Eiropas Parlaments.
Eirodeputātu apstiprinātajā ziņojumā ir teikts, ka (citēju): “Personām bez pilsonības, kuras pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienības valstīs, ir īpašs statuss Eiropas Savienībā. Atsevišķās valstīs tām tiek izvirzītas prasības, kuras ir nepamatotas vai nav patiesi nepieciešamas, un šīs prasības diskriminē personas bez pilsonības salīdzinājumā ar pilsoņiem, kuri atrodas vairākumā.
Aicinām tās valstis, kuras pagājušā gadsimta 90.gados ieguva vai atjaunoja neatkarību, izturēties pret visiem, kuri šo valstu teritorijā dzīvoja vēl pirms neatkarības iegūšanas brīža, bez jebkādas diskriminācijas.” Citāta beigas.
Ja runā par nepilsoņu piedalīšanos referendumos, tad viņiem ir daudz vairāk tiesību to darīt nekā Eiropas Savienības pilsoņiem, jo tieši nozīmīgā daļa nākamo nepilsoņu balsu, kas 1991.gada 3.martā tautas aptaujā tika nodota par Latvijas neatkarību, nodrošināja mierīgu pāreju uz neatkarīgu Latvijas valsti.
Nevēlēšanās atdot nepilsoņiem atpakaļ kaut vai daļu to politisko tiesību, kuras viņi baudīja agrāk, nevēlēšanās pat uzklausīt daudzkārtējās un pilnīgi nepārprotamās starptautiskās rekomendācijas šajā jomā – tas nav nekas cits kā rasisma, neiecietības un ksenofobijas mūsdienu formu izpausmes, un mēs arī iesakām jums beidzot tās izskaust.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
Es palūgšu godātos kolēģus… Ja sarunājaties, tad klusāk, jo trokšņa fons zālē ir ļoti liels!
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nebrīnos par tiem kolēģiem, kas ir zaudējuši interesi par šeit notiekošo, jo, manuprāt, pašreizējā procedūra ir tā, kas nevairo Saeimas cieņu sabiedrības acīs. Jo, ja Satversmes 80.pantā ir skaidri rakstīts, kam ir tiesības piedalīties tautas nobalsošanā, un ja ikviens deputāts, uzņemdamies tautas priekšstāvja pienākumus, ir devis zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā sola ievērot Satversmi, tad es uzskatu, ka šādu priekšlikumu iesniegšana patiesībā pārkāpj šo solījumu. Nav deputātam tiesību iesniegt citos normatīvos aktos grozījumus (No zāles dep. J.Pliners: “Ir tiesības!”), kas pārkāpj Satversmi! Ja jūs gribat mainīt šis normas, tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu izdarīt grozījumus Satversmē. Mums nav tiesību neievērot Latvijas konstitūciju.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam
Jurim
Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ar baudu kārtējo reizi es secinu, ka iesniedzēji paši nav sapratuši, ko viņi grib. Izlasiet iesniegto tekstu! Tātad: “Tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi (padomi).”
Kas šodien var vēlēt? Latvijas Republikas pilsoņi un Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tātad – kur tad te ir tie nepilsoņi, un kur tad te ir tā viņu aizstāvība? Tātad iesniedzēji faktiski grib panākt tiesības Eiropas Savienības valstu pilsoņiem piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā – un tikai viņiem. Tas ir pilnīgs absurds un kārtējo reizi parāda bezjēdzīgo domāšanu no to cilvēku puses, kuri paši nesaprot, ko viņi dara.
Diemžēl mēs tērējam laiku, runādami par visiem šiem priekšlikumiem, kuros galīgi nav ievērota ne Satversme, ne kaut kāda likumu secība.
Mēs runājam par to, par ko nemaz nevar balsot. Tas pats attiecas arī uz nākamo priekšlikumu.
Es nezinu, kam ir vajadzīga šāda runāšana. Te mums nolasa lekcijas par rasismu, ksenofobiju un vēl arī par citiem svešvārdiem, kuru nozīmi laikam runātājs pats nesaprot. Kāds te sakars ar rasismu? Priekšlikumā runa ir par to pašu – kurš var piedalīties tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Un šinī gadījumā runa ir tikai par Latvijas Republikas pilsoņiem un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.
Tā ka būtu tomēr vēlams kārtējo reizi iesniedzējiem aizrādīt, ka viņiem ir ārkārtīgi lielas grūtības ar latviešu valodu. Nu tiešām drusku vairāk iemācieties runāt un rakstīt latviešu valodā!
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu apmierināts, ka četru starptautisku rekomendāciju izplatīšana no Saeimas tribīnes pamodināja dažu deputātu aktivitāti, jo diemžēl Ārlietu ministrija savas funkcijas neizpilda un mēs esam spiesti darīt to, ko mēs darīsim arī turpmāk.
Un tālāk par lietas būtību.
Cienījamais Šadurska kungs! Pirmais jautājums, kuru mēs debatējām Saeimā ziemas sesijā, bija grozījumi Satversmes 101.pantā, kurus mēs piedāvājām, – visus iespējamos ierobežojumus nepilsoņiem izslēgt.
Un otrkārt. Mēs uzskatām: ja kādā Satversmes pantā ir īpaši norādīts, ka pilsoņiem ir kādas vēlēšanu tiesības, tas nozīmē, ka viņiem nevar atņemt šīs tiesības ar likumu, un neko vairāk. Un tieši sakarā ar to ir šis darbs pie likumprojekta.
Mēs gribējām dot iespēju piedalīties tautas nobalsošanā ieslodzītajiem, tātad visiem noziedzniekiem, kas ir pilsoņi. Bet nepilsoņiem, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji, mēs negribam dot šīs tiesības. Tas ir zināmā mērā paradokss. Mēs uzskatām, ka pareizs Satversmes panta traktējums nevar atņemt tiesības pilsoņiem, bet visām citām iedzīvotāju kategorijām, kuras nav tieši minētas Satversmē, var dot šīs tiesības ar īpašu likumu.
Un šī ir mana priekšlikuma būtība, kuru es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece.
Paldies.
Tātad, godātie kolēģi, varu atkārtot, ka komisija konstatēja neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.
Varu saprast visus kolēģus, kuriem ir iebildumi pret šo priekšlikumu. Taču jāsaka, ka visi priekšlikumi, kurus iesniegt ir tiesības deputātiem, ir iekļaujami tabulā. Un arī šajā gadījumā mums tomēr ir jābalso.
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
4.priekšlikums ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. – noraidīto priekšlikumu. Līdz ar to tas pēc būtības nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Jā, nav balsojams.
V.Muižniece.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu un arī ir pretrunā ar Satversmi. Arī komisijas sēdē deputāts, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu, atzina, ka priekšlikums nav balsojams pēc tam, ja nav atbalstīts 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Jā, deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
7. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tas ir ierosinājums izdarīt grozījumu 22.pantā. Šis priekšlikums arī ir pretrunā ar Satversmes 8. un 78.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
8. – deputāta Buzajeva priekšlikums – attiecas uz 22.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka jautājums ir jau atrisināts ar grozījumiem Notariāta likumā – citā konceptuālā piedāvājumā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
9. – deputāta Buzajeva priekšlikums – arī nav atbalstīts. Tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, un līdz ar to tas nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
10. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem priekšlikumiem un pēc būtības arī nebūtu balsojams, jo nav atbalstīti grozījumi pantos, kuri tiek minēti šajā piedāvājumā.
Sēdes vadītājs.
Mums tomēr jāsāk debates, jo deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas piedalīties debatēs.
Vārds deputātam Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamā komisijas priekšsēdētāja! Cienījamie klātesošie! Šis priekšlikums, 10.priekšlikums, nesaistās ar visiem pārējiem. Šeit ir runa par pilsoņu piedalīšanos tautas nobalsošanā. Un es negribu piekrist jūsu viedoklim, ka jautājums par 10 tūkstošu parakstu vākšanu jau ir atrisināts. Jo divus latus notārs tomēr ņem par katru balsi, kā tas bija arī agrāk.
Un sakarā ar to ir mans priekšlikums, kura jēga ir vienkārša. Ja vēlētāji iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai 10 tūkstošus parakstu par likumprojektu un komisija redz, ka visas likuma prasības tikušas izpildītas, tad valstij ir jākompensē organizētājiem visi izdevumi.
To, ka spēkā esošajā likumā trūkst šādas normas, varētu pielīdzināt tam, ka vēlētājs būtu spiests maksāt par tiesībām balsot, piemēram, par “Jaunā laika” vai “Pilsoniskās Savienības” sarakstu un par tiesībām ielikt plusu apburošajām Solvitai Āboltiņai vai Sandrai Kalnietei.
Pēc savas būtības piedāvātais princips ir ļoti tuvs ieķīlāšanas principam: pirms vēlēšanām sarakstu iesniedzēji ieķīlā, un šī ķīla atgriežas, ja saraksts ir pārvarējis 5 procentu barjeru. Juridiskās komisijas sēdē klātesošais Cimdara kungs šo priekšlikumu neatbalstīja, motivēdams, ka praksē to it kā ir grūti izpildīt. Mēs to saprotam un uzskatām, ka procedūras regulēšanai vēl ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus; tas ir priekšlikumā atspoguļots.
Un nobeigumā daži fakti no vēstures. Šis priekšlikums ar manu parakstu bija iesniegts jau pagājušā gada februārī. Nesagaidīdami, kad Juridiskajai komisijai labpatiksies to izskatīt, mēs jau jūlijā frakcijas vārdā iesniedzām pēc būtības pilnīgi analoģisku priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
V.Buzajevs.
Komisija šo priekšlikumu detalizēti izpētīja un atbalstīja, un 17.jūlijā notika balsošana Saeimā. Toreiz par nobalsoja 35 deputāti, to skaitā arī deputāti no “Saskaņas Centra”, “Jaunā laika” un “Pilsoniskās Savienības” frakcijas gandrīz vai pilnā sastāvā, kā arī abi partijas “Sabiedrība citai politikai” pārstāvji. Protams, var gadīties, ka pusgada laikā visu šo cienījamo frakciju viedokļi ir radikāli mainījušies un tās uzskata, ka vēlētājiem būtu jāmaksā par likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Vai tas ir vai nav tā – to rādīs balsošanas rezultāti. Es tomēr aicinu vēl vienu reizi balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Muižniece.
Paldies.
Vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekš noraidīto priekšlikumu par grozījumiem 22.pantā. Tātad to atbalstīt nedrīkst nekādā gadījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstītajiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz 22.pantu, un pēc būtības nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Nav balsojams, jo mēs 22.panta otro daļu būtībā negrozījām.
V.Muižniece.
Nav atbalstīts.
12. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un tas ir pilnīgi pamatoti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Muižniece.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 6.februāris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Paldies.
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (reģistrācijas numurs – 566). Izskatām to otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam komisija saņēma 11 priekšlikumus.
1.priekšlikums ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, un tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie deputāti! PCTVL priekšlikuma būtība – izslēgt no likuma jau sen novecojušos ierobežojumus bijušajiem čekistiem un Latvijas Tautas frontes politiskajiem oponentiem.
Negribētos īpaši ilgi runāt par čekistiem. Būtu pietiekami atgādināt kolēģiem Jura Bojāra lietu Satversmes tiesā un Jāņa Ādamsona lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur Latvija zaudēja, arī Latvijas apelācija bija noraidīta, un valstij ir jāmaksā par likumdevēju, atvainojiet, stūrgalvību.
Runājot par Tautas frontes politiskajiem oponentiem, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra bija darbojušies PSKP vai vēl četrās politiskās opozīcijas organizācijās, ir jāņem vērā, ka visas šīs organizācijas tika likvidētas 1991.gada augustā. Un pēc likvidēšanas… pēc likvidācijas netika fiksēta nekāda šo organizāciju vai to atsevišķo biedru darbība šo organizāciju proklamēto mērķu sasniegšanai.
Tātad runa ir par pirms 18 gadiem notikušu septiņus mēnešus ilgu darbošanos minētajās organizācijās. Laiks, kas ir pagājis kopš minēto organizāciju darbības pārtraukšanas, vairāk nekā trīsdesmit reizes pārsniedz to septiņu mēnešu ilgo darbošanās periodu, par kuru šo organizāciju biedri tiek sodīti ar tiesību ierobežojumiem.
Novērtējot ierobežojumu samērīgumu, ir jāvadās pēc noilguma termiņa, kas ir nostiprināts citos likumos. Piemēram, Krimināllikuma 56.pantā ir teikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi sevišķi smagu noziegumu, ir pagājuši 15 gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.
Tādā veidā septiņus mēnešus ilgā darbošanās PSKP, tajā skaitā arī tāda, kas nav izraisījusi nekādas negatīvas sekas, dotajā gadījumā tiek pielīdzināta noziegumam, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.
Bez tam visu šo laiku augstākminētās organizācijas strādāja legāli, bija pārstāvētas gan parlamentā, gan pašvaldībās, un kopumā to biedru skaits aizliegšanas brīdī bija simti tūkstošu cilvēku. Šie cilvēki nevarēja paredzēt savas darbības sekas, tajā skaitā to, ka viņiem arī pēc 18 gadiem tiks liegta darbošanās noteiktās profesijās. Acīmredzot šī viņu darbība ir atzīta par nosodāmu, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku. Derētu piezīmēt, ka, ievēlot 5.Saeimu, nekādu ierobežojumu komunistiem nebija. Ierobežojumi parādījās vēlāk, absolūtā saskaņā ar boļševiku diktatora Josifa Staļina tēzi par šķiru cīņas saasināšanos, tuvojoties komunismam.
Gribētos arī pievērst deputātu uzmanību tādam paradoksam, ka PSKP darbība apspriežamajā likuma normā ir atzīta par nevēlamu tikai septiņus mēnešus – no 1991.gada 13.janvāra līdz tās likvidācijai. Tas nonāk zināmā pretrunā ar citiem likumiem un Saeimas deklarācijām, kurās tiek uzskatīts, ka PSKP darbība ir nevēlama jau kopš 1940.gada 17.jūnija. Tādi ir šie ierobežojumi, kurus vieni komunisti, kas pirmie apraka savas partijas biļetes, ir pieņēmuši attiecībā uz citiem komunistiem un kuri ir kļuvuši par pieminekli tam nodevīgumam un pretīgajai liekulībai, kas ir raksturīga arī pašreizējiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem.
Centīsimies tomēr arī politikā turēties pie zināmām morāles normām un izsvītrosim no likuma tās rindkopas, kuras apkauno Latviju civilizētās Eiropas acīs.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Paldies, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es teikšu manam kolēģim deputātam Plineram: neatbalstīsim vis! Jo es ļoti labi atceros to tālo laiku un tā tālā laika notikumus, un to apdraudējumu, ko šīs organizācijas, kas darbojās pēc 13.janvāra, – Latvijas Komunistiskā partija un Darbaļaužu internacionālā fronte – radīja Latvijas neatkarīgajai valstij. Tas bija starpposms periodā no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada augustam, kad Latvija arī de facto starptautiski beidzot tika atzīta.
Šajā laikā Latvijā atradās padomju karaspēks, kuru izveda 1994.gadā. Šī karaspēka pārstāvji sistemātiski rīkoja agresīvus terora aktus Latvijas teritorijā, un visi tie cilvēki, kas darbojās abās šajās organizācijās un nebija līdz tam laikam nolikuši savu biedra karti, tā vai citādi ir parādījuši savu gļēvumu, nespēdami izšķirties, kurā pusē viņiem būtu jānostājas.
Otrkārt, es gribētu runāt arī par tiesisko aspektu šai lietai, par ko tik detalizēti stāstīja mans kolēģis Jakovs Pliners. Ja mēs paskatāmies Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu “Tatjana Ždanoka pret Latvijas valsti”, tad šajā spriedumā ir konstatēts, ka attiecībā uz Latvijas valsti pastāvēja reāls apdraudējums, un pagaidām tas ir uzskatāms par tādu. Un tikai tad, kad jūs pierādīsiet, ka šā apdraudējuma šo cilvēku personā vairs nav, tad varētu pacelt šo jautājumu.
Un, treškārt, Plinera kungs, es protestēju pret šo civilizētās Eiropas piesaukšanu kā tādu vairogu, ar kuru tiek aizsegta pavisam cita ideoloģija. Tā ideoloģija, ko pārstāv jūsu frakcija, ir ļoti tuva kompartijas ideoloģijai, kas savā būtībā vienmēr ir bijusi naidīga pret patiesu demokrātiju. Kad es gāju skolā, tad pirmā lieta, ko man iemācīja, bija demokrātiskais centrālisms. Lēmums tiek pieņemts, un pēc tam par to vairs nediskutē. Es jūs aicinu neatbalstīt šo ierosinājumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: “Volodja, nu!” Dep. J.Dobelis: “Ej prom!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Sandra Kalniete! Es aicinu atgriezties jau senā pagātnē, 18 gadus atpakaļ. Augstākajā padomē pozīcijā sēdēja Latvijas Tautas fronte, bet opozīcijā – viena ceturtdaļa, frakcija “Līdztiesība”. Un, protams, ideoloģijas viņām ļoti atšķīrās. Šodien arī Saeimā ir pozīcija un opozīcija – “Pilsoniskā Savienība”, teiksim, un katrai ir sava ideoloģija. Divas partijas – divas politikas. Teiksim, komunisti 1990.gada 15.maijā organizēja nelielu parlamenta šturmu, bet, goda vārds, nevienu bruģakmeni viņi tomēr neizmantoja, tomēr viņiem pēc tam aizliedza visas balsstiesības uz 18 gadiem. Pārāk bargs sods, pēc mana uzskata. Ko darīja armija jūsu dzīvē… bet šī armija nebija pakļauta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai.
Ko man tālāk runāt par ideoloģiju, par to, ka mēs esam komunisti.
Es vienreiz rakstīju rakstu par to, kā balsoja viena cīnītāja pret komunismu; kā viņa balsoja par to, lai cilvēkus, kas atradās nacistu koncentrācijas nometnēs, pielīdzinātu tiem cilvēkiem, kas bija Staļina koncentrācijas nometnēs. Balsojums bija, cienījamā Kalnietes kundze… Tā ir jūsu ideoloģija! Kā arī balsojums par 16.martu, kad divas SS divīzijas Ļeņingradas apgabalā cīnījās par Latviju. Tad arī jūs balsojāt “par”.
Ideoloģija mums atšķiras, bet tomēr man šķiet, ka šie ierobežojumi komunistiem, kuru partijā bija tikai viens no mūsu piecinieka, tomēr nav taisnīgi un jau sen ir jāatceļ.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram, otro reizi.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti cienot Kalnietes kundzi, gribu jums pateikt, lūk, ko.
Iedomājieties! Pirmais. No pieciem PCTVL frakcijas deputātiem PSKP sastāvā vispār bija tikai viens.
Otrais. No Atmodas laikiem pagāja… (Starpsauciens.) Es, es, kolēģi! Es! Tāpat kā daudzi no jums…
Tātad otrais. No Atmodas laikiem pagāja 18 gadi. Parasti… Es nezinu, varbūt jūs nosauksiet vēl trīs valstis, kur šādi ierobežojumi būtu ilgāki par pieciem gadiem, varbūt pat 10 gadus ilgi. Bet mūžīgi? Man tādas valstis nav zināmas.
Un trešais. Godātie kolēģi! Ilga atriebība ir ļoti slikta. Ļoti slikta! Un uz citu nelaimes nevar būvēt savu laimi. Kauns!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.
S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka Eiropas 20.gadsimta vēsturē ir divi tumši periodi. Viens ir saistīts ar nacismu, un otrs ir saistīts ar totalitāro komunismu.
Un Eiropas vēsturē tas, kas saistīts ar nacismu, ir rūpīgi izpētīts. Šie notikumi ir izvērtēti tiesiski, politiski un vēsturiski. Un šobrīd neviens nacistiskās partijas biedrs nevar ieņemt amatu valsts pārvaldē kādā no Eiropas institūcijām.
Līdz tam, lai tas pats tiktu darīts arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas bijuši Komunistiskajā partijā, vēl ir tāls ceļš ejams.
Un visus šos gadus, kopš 2004.gada, kad man bija iespēja par tiem runāt Eiropas līmenī, es esmu piedalījusies šā procesa veicināšanā. Un pēdējais, augstākais, punkts tajā ir bijusi noklausīšanās par totalitāro režīmu noziegumiem, kuru rīkoja Eiropas Komisija. Man bija uzticēts vadīt vienu no diskusijām.
Tāpēc es uzskatu, ka šis Jakova Plinera salīdzinājums ir pilnīgi nevietā un tiesiski nepamatots. Tas ir tikai laika jautājums, līdz komunisma noziegumi tiks nosodīti.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien, runājot par mūsu priekšlikumu, izskanēja informācija, it kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa būtu pilnīgi apstiprinājusi Latvijas pozīciju šajā tiesas prāvā un līdz ar to mums tagad nebūtu pamata runāt par ierobežojumu atcelšanu.
Es speciāli tagad atradu šo tiesas lēmumu un gribu jums atgādināt, ka pašā pēdējā rindkopā ir teikts: tiesa atzīmēja, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt beztermiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata. (Zālē aplausi.) Latvijas parlamentam ir pienākums pārskatīt šādus likumā noteiktos ierobežojumus (No zāles dep. A.Rugāte: “Mēs to arī pārskatām un to paturam!”) ar mērķi tos drīzumā atcelt. Šāds secinājums būtu arī pamatots, ņemot vērā valstiskās stabilitātes līmeni, kāds ir panākts, inter alia, pilnīgi integrējoties Eiropā.
Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, Eiropas Cilvēktiesību tiesa nākotnē varētu līdzīgās lietās taisīt pretēju spriedumu. Tā ir taisnība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Godātā PCTVL frakcija! Es negribēju šodien runāt, bet manā dzīvē ir bijis tāds periods, ka man divas reizes ir bijis… faktiski trīs reizes jāskata lietas, kas tika izskatītas Satversmes tiesā un bija saistītas ar vēlēšanu tiesību ierobežojumiem. Un galvenā problēma, ar ko mēs sadūrāmies, vērtējot, kā jūs zināt, pašā pirmajā reizē… Bija arī tiesnešu atsevišķās domas. Viņi uzskatīja, ka mums šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir nepamatoti. Tomēr tie bija trīs tiesneši, bet četri tiesneši nobalsoja par to, ka šie vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir pamatoti.
Bet galvenais, ko mēs meklējām, mēs meklējām Saeimas stenogrammas, lai jautājumu izvērtētu. Un skatījāmies, vai Saeimas deputāti ir runājuši un pierādījuši šo tiesību ierobežojumu nepieciešamību. Proti, vai, pastāvot šādām vēlēšanu tiesībām, tiek vai netiek apdraudēta mūsu Latvijas valsts drošība un neatkarība. Tas, godātie kolēģi, nav tik viegli izvērtējams jautājums. Tas, manuprāt, būtu pat jāapspriež augstākajos līmeņos un jānosaka… Ir dažādas drošības padomes, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs, kas varētu izvērtēt, vai mums pastāv šie draudi. Tajā pašā laikā es gribu teikt, godātais Plinera kungs, ka man šodien jums nevajadzētu šeit stāstīt par to, ka 18 gadu vai 15 gadu termiņš šeit ir galvenais. Ja mēs skatāmies arī šo Ždanokas lietā pieņemto spriedumu, tad patiešām varam redzēt, ka galvenais ir šīs demokrātiskās valsts apdraudējums. Un es šodien nekādā gadījumā nevaru atteikties no šiem ierobežojumiem, jo es tomēr, ņemot vērā pēdējos notikumus valstī, vērtējot šo politisko situāciju, uzskatu, ka šāds apdraudējums pagaidām pastāv.
Kāpēc pastāv? Kalnietes kundze runāja par ierobežojumiem civildienestā. Tiesa, atsevišķās valstīs pastāv šie ierobežojumi civildienestā attiecībā uz skolotājiem, augstākās pārvaldes institūcijām un tā tālāk. Tā ir pavisam cita lieta. Bet es ļoti labi atceros, kas pirms 18, 19, 20 gadiem notika, – to, ka šajās organizācijās iestājās mani bijušie studenti. Šie mani bijušie studenti pašlaik ir spēka gados un joprojām nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, viņiem nav pieņemama neatkarīgas valsts ideja. Es esmu redzējusi… Paskatieties, kas notiek, kad mēs sagaidām Jauno gadu! Joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kas vienpadsmitos vakarā rīko salūtu un priecājas, it kā atrastos vienotajā PSRS. Es negribu šeit runāt emocionāli, bet pagaidām, godātā PCTVL frakcija, kamēr jūs neesat pierādījuši, ka šeit nepastāv šie draudi, es nekādā gadījumā nevaru jums piekrist un balsot par šo vēlēšanu ierobežojumu atcelšanu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Es nezinu, kādi draudi nāk no cilvēkiem, kas pirms 18 gadiem bija komunisti, bet draudi, kas nāk no šodienas valsts pārvaldes un Saeimas, ir ļoti zemas kvalifikācijas un daudz nopietnāki, salīdzinot vienus un otrus.
Un šeit sakarā ar draudiem bija cits mans priekšlikums – 1.priekšlikums likumā “Par valsts noslēpumu”, jo vienīgā teroristiskā organizācija, kas minēta šajā likumā, bija PSKP... Ka reāli draudi nāk no Al Qaeda, teiksim, no dažādām ekstrēmistu organizācijām, kas savā laikā spridzināja pieminekli Pārdaugavā, un tā tālāk… Par šīm organizācijām likumā nav neviena vārda, jo visi cīnās ar pagātnes cilvēkiem, kuri jau sen vairs nedzīvo Latvijā vai ir atraduši sev citu darbu un par politiku vispār neinteresējas. Tas ir ļoti dīvaini. Un, pēc mana uzskata, tieši mūsu politiķi un Saeimas darbība Latviju apdraud daudz vairāk nekā mītiskie komunisti.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, kas tika minēts, ka, protams, arī nākotnē varētu pētīt šīs stenogrammas un to, ko mēs te esam vēlējušies pateikt, tad, analizējot šos draudus, es vēršu uzmanību arī uz to, kas notika Gruzijā šā gada… pagājušā gada augustā, un vēršu uzmanību… aicinu pievērst uzmanību tam, kas notika Igaunijā saistībā ar bronzas karavīru un visiem kibernoziegumiem… Vai notikumiem Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un atsevišķām citām nekārtībām ir kaut kāds sakars, es šobrīd neņemos apgalvot, bet šie divi notikumi, tātad nozīmīgi un ārkārtīgi draudīgi… tātad Krievijas agresija Gruzijā, ko mēs visi te nosodījām, un arī notikumi Igaunijā, liecina tikai par to, ka šis pūķis nav nomiris. Un šis pūķis vēl joprojām dzīvo, un ar viņu ir jācīnās. Un, līdzko viņš iekļūs legālajās struktūrās, tā šis apdraudējums būs vēl daudz lielāks.
Tieši tāpēc arī daudziem šobrīd nav pieejas nedz valsts noslēpumam, nedz arī citai informācijai. Arī ierobežojumiem ir savs pamats, un šis pamats būs tik ilgi, kamēr potenciālā apdraudētāja vairs nebūs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Nu, no paša sākuma es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā zālē sēž daudzi komunistiskās partijas locekļi, varbūt daudzi no tiem ieņēma zināmus posteņus komunistiskajā partijā, tātad varbūt padiskutēsim par to – varbūt paplašināt šo ierobežojumu loku arī attiecībā uz šiem cilvēkiem, lai būtu loģiski… Jo pēc loģikas iznāk tā: ja cilvēks iestājās komunistiskajā partijā, tad tas nozīmē, ka tajā laikā cilvēks sadarbojās ar okupācijas varu. Tā pēc jūsu loģikas iznāk! Nu, tad varbūt ir jābūt konsekventiem un jāpadomā arī par šo jautājumu?
Par otro jautājumu. Šeit izskanēja, ka Ždanoka ir vainīga pie visiem notikumiem mūsu valstī, starp citu, arī pie ekonomiskās krīzes ir vainīga… par to, ka Īslandē notiek nekārtības, Ždanoka arī ir vainīga… Nu, godātie kolēģi, būsim nopietni! Varbūt dažreiz mums ir vērts paskatīties spogulī, kad rodas jautājums, kuri ir tie galvenie vaininieki ekonomiskajai krīzei, vienam vai otram procesam… Tātad varbūt atstāsim šo diskusiju…
Jā, ir pagājuši 20 gadi, jau ir citas realitātes, citi cilvēki. Es domāju, ka jau sen ir laiks atcelt šos ierobežojumus, kuri diez vai… Tie nav pamatoti.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies Dzintaram Rasnačam par ļoti būtiskiem atgādinātiem argumentiem.
Un otra lieta. No šīs diskusijas, klausoties kolēģus no PCTVL, brīžiem man rodas iespaids, ka viņi tā īsti nesaprot, par ko mēs diskutējam. Kāda jēga atgādināt, ka daudzi šajā zālē sēdošie ir bijuši PSKP biedri? Jā, daudzi ir bijuši. Es, paldies Dievam, ne. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Es ne!”) Nu, Kārļiem tas laikam ir raksturīgi izdarīt pareizo izvēli (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Es arī ne!”), diemžēl politisko izvēli daži Kārļi izdara nepareizu.
Bet, kolēģi, nopietni runājot, 13.janvāris bija ļoti nopietna robežšķirtne. Cilvēki visdažādāko argumentu dēļ iestājās PSKP, kaut vai vienkārši savas karjeras dēļ. Bet 13.janvāris bija tā robežšķirtne, līdz kurai bija jāizdara izvēle – par Latviju vai pret Latviju, un tie, kas saglabāja savu biedra karti pēc šā datuma, godātie kolēģi no PCTVL, tajā laikā bija izdarījuši savu izvēli pret Latviju. Un šodien joprojām šie argumenti vēl ir ļoti, ļoti būtiski Latvijas drošībai.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Vēlos piebilst, ka šobrīd mēs jau esam pamatīgi debatējuši par 5.panta diviem punktiem – par 5. un 6. vienlaikus, un vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija, vērtējot piedāvājumus grozījumiem 5.pantā, ļoti rūpīgi izvērtēja tos, kā arī to situāciju, uz kuru atsaucās saistībā ar starptautisko tiesvedību. Varu teikt, ka mēs esam nākuši pie secinājuma, ka liegums kandidēt vēlēšanās – tāds, kāds tas ir iekļauts Vēlēšanu likumā, – ir ar leģitīmu mērķi, tātad atbalstāms un negrozāms pēc būtības. Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija jau ir veikusi konsultācijas ar starptautisko tiesību speciālistiem un apsver iespēju trešajā lasījumā precizēt 5.punktu – nevis nolūkā to izņemt jeb likvidēt, bet, ievērojot norādes, kādas bija tiesas procesā, precizēt redakciju, to individualizējot. Un tādā gadījumā tiek noņemts arī jebkāds pamats vispār par šiem jautājumiem vēl šeit spriest un tos vēlreiz un vēlreiz cilāt. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz 6.punktu komisija neko negatavojas mainīt, jo šis punkts ir pilnīgi pamatots, leģitīms un, mūsuprāt, nav grozāms.
Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
2.priekšlikums ir deputāta Agešina priekšlikums un arī attiecas uz likuma 5.panta 5.punktu. Tas ir balsojams, taču nav komisijā atbalstīts iepriekšminēto motīvu dēļ.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
3. – deputāta Agešina priekšlikums – attiecas uz 5.panta 6.punktu un nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 3. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies. 4. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir ierosinājums papildināt 5.pantu ar jaunu 9.punktu, kas attiecas uz valodas prasībām. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu. Un vienlaikus komisija grib vērst uzmanību uz to, ka jautājums par valodas prasmēm ir iekļauts 11.panta “g” punktā – par kandidātu sarakstam pievienojamiem dokumentiem. Un par šo punktu nav iesniegti ierosinājumi. Arī tādēļ uzskatījām, ka šobrīd pants nav grozāms.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam debates, es informēju, ka tuvojas pārtraukums un ka Prezidijs ir saņēmis 12 deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu… atbilstoši Kārtības rullim noformētu 12 deputātu parakstītu priekšlikumu ar ierosinājumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīta visa šodienas sēdes darba kārtība, turpināt sēdi bez pārtraukuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma… Kas prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – 3. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 4.priekšlikumu. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! No iepriekšējām debatēm mēs esam dzirdējuši absurdas idejas un tām esam veltījuši ārkārtīgi daudz laika, kaut arī mums valstī risināmas ļoti svarīgas problēmas.
Un, dabiski, ir saprotams, ka šos absurdos PCTVL iesniegtos priekšlikumus, kurus atbalsta arī “Saskaņas Centrs”, mēs neatbalstām. Te nu mums, latviešiem, prāta tā kā pietiek.
Bet kā var neatbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kurš piedāvā un kurš nosaka, ka Saeimas vēlēšanās nedrīkst kandidēt un nedrīkst ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai?!
Redziet, valsts valodas necienītāju pulks Latvijā saradies ārkārtīgi liels. Diemžēl, man ar lielām skumjām jāsaka, arī Saeimā. Par to liecina arī komisijā neatbalstītais mūsu priekšlikums. Šobrīd, kad latviešu valodas situācija valstī ir visai kritiska. To ir apliecinājušas visas ar valsts valodu, valodas kontroli un tamlīdzīgām lietām saistītās institūcijas.
Kolēģi! Tevi taču necienīs – to mēs esam atkārtojuši arī šeit, Saeimā, ne reizi vien… šo patiesību, ka tevi necienīs neviens, ja necienīsi pats sevi. Un mēs, latvieši it īpaši, necienām sevi, ja mēs neatbalstām šādu priekšlikumu.
Un grūti kontrolējamās migrācijas rezultātā šobrīd visā pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā, gan Kanādā un citās demokrātiskajās valstīs – pastiprina likumu un nostiprina valsts valodu. Pat tad, kad runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, nemaz nerunājot par to, ka varētu piedalīties valsts pārvaldē. Un kur nu vēl parlamentā!
Bet mēs neatbalstām. Es gribētu dzirdēt tos argumentus no atbildīgās komisijas, vai, ja kādam patiešām ir kaut kas “pret”, tad nāciet tribīnē un pasakiet! Kā var neatbalstīt pilnīgi un absolūti loģisku un šobrīd situāciju apstiprinošu priekšlikumu?! Kolēģi, es jūs lūdzu varbūt bez īpašām debatēm nobalsot. Bet, ja jums patiešām ir kaut kas pret to, ka Saeimā ievēlē tikai latviešu valodas pratējus, nevis dulburētājus vai pavisam nepratējus, tad pasakiet.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es nenāku tribīnē, atsaucoties Tabūna kunga aicinājumam. Man nav nekas pret šo priekšlikumu.
Es tikai gribu minēt vienu faktu, kas varbūt pavērsīs Saeimas balsojumu citā gultnē, nekā tas bijis Juridiskajā komisijā. Patiesībā absolūti piekrītu kolēģim Tabūnam, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums. Un ziniet – lai abstrahētos no tādām smalkām lietām kā valoda, es, nemainot šā priekšlikuma būtību, to varētu pārfrāzēt šādiem vārdiem: nevis “neprot valsts valodu tādā apjomā, lai pildītu profesionālos pienākumus”, bet “objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs strādāt”. Līdz ar to, man šķiet, šis priekšlikums ir absolūti pašsaprotams. Un, kolēģi, ja mums turpmāk Saeimā būs ievēlēti tikai tādi deputāti, kuriem nebūs šīs nespējas strādāt objektīvu iemeslu dēļ, tad varbūt mums nebūs tādu kuriozu kā patstāvīgais priekšlikums par neiešanu pusdienās. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Arī taisnība!”)
Kolēģi, padomāsim mirkli loģiski un atbalstīsim šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tikai protokolējuma dēļ es gribētu atgādināt jums divas lietas, kuras sagatavoja mūsu Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Man ir liels gods strādāt šinī organizācijā jau 16 gadus. Pirmā lieta bija “Antoņina Ignatāne pret Latviju”, kuru izskatīja ANO Cilvēktiesību komiteja. Un otra bija “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, kuru skatīja Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Un bija runa par ierobežojumu attiecībā uz likumu par pašvaldību vēlēšanām un šodien apspriežamo Saeimas vēlēšanu likumu. Šie ierobežojumi bija atzīti par neatbilstošiem Latvijas starptautiskajām saistībām. Un saskaņā ar to bija no likuma… no abiem likumiem izsvītroti. Ja mēs gribam atjaunot šos ierobežojumus, mums tomēr jāatceļ mūsu likumi, ar kuriem mēs ratificējām attiecīgi Starptautisko paktu par pilsoniskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Citas izejas mums nav. Tas ir pirmais arguments.
Otrais arguments. Problēmas neeksistē. Šeit mēs, 23 deputāti no mazākumtautības, kā arī mūsu slavenais olimpiskais čempions, vienīgais… gandrīz vienīgais, kas bija no latviešu partijas ievēlēts, tomēr samērā brīvi runājam un varam savus pienākumus pildīt šeit, Saeimā. Arī starp kandidātiem mūsu partijā ir speciāla atlase, lai nebūtu šeit, Saeimā, cilvēka, no kura ne krievu kopienai, ne partijai nav nekādas jēgas. Un saskaņā ar to… tas ir otrais arguments.
Un trešais arguments. Saeimas kārtības rullī tomēr ir pants, kas ļauj deputātu atsaukt no Saeimas sastāva, ja viņš neprot latviešu valodu pat tik daudz, lai uzkāptu vienreiz četros gados tribīnē.
Paldies. Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi, pavisam īsi!
Protams, mums Saeimā ir tāds dienests kā Stenogrammu nodaļa, kurā strādā ļoti profesionāli cilvēki. Viņi pēc tam atšifrē mūsu sarunas, un, ja kaut kas tur nav pietiekami precīzi, tad viņi precizē reizēm… vai ja kaut kas audioierakstā nav dzirdams… Bet reizēm ir tādi vārdi, kas šeit, nezinot labi latviešu valodu, tiek pateikti pavisam greizi… Un viens tāds vārds ir “minētais”. Un es regulāri no šiem deputātiem dzirdu… (No zāles dep. A.Rugāte: “Mīnētais!”) tas ir vai nu “mīnētais”, vai “minietais”, vai vēl kaut kāds… Un tas vienkārši ir aicinājums… Kolēģi, apgūstiet valsts valodu, jo Kārtības rullis nosaka, ka tā tomēr ir jāzina tik daudz, lai veiktu profesionālos pienākumus. Un tas, ka būs ierobežojumi likumā, tikai veicinās jūsu vēlmi labāk apgūt valsts valodu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā Muižnieces kundze… nevēlas neko piebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 17, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
5. – deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 6.pantu, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam. Deputāta Kabanova nav zālē…
Tātad debates beidzam… tās arī īsti nav sākušās.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
6.priekšlikums ir partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums, kas attiecas uz likuma 10.pantu un izsaka jaunā redakcijā trešo daļu. Šis priekšlikums, kas attiecas uz kandidātu iespējām kandidēt tikai vienā viena nosaukuma kandidātu sarakstā un tikai vienā vēlēšanu apgabalā, ir guvis komisijas atbalstu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā. Dāmas un kungi! 6.priekšlikums. Visnotaļ laba lieta – cīņa ar “lokomotīvēm”. Vēl vakar es braucu elektriskajā vilcienā maršrutā Bulduri-Rīga un nevilšus noklausījos kādu pāri sarunājamies. Viņi teica: “Saeima tiks atlaista.” Tā teica dāma – ļoti omulīga, simpātiska dāma. Kungs, cieši un nikni paskatoties uz mani: “Nē, tā tiks padzīta!”
Līdz ar to, protams, mums ir jādomā par jaunām vēlēšanām, par to, kā šīs lietas kārtojamas tālāk.
Ko mēs esam darījuši attiecībā uz vēlēšanu likumu? Salīdzinoši nedaudz.
Augstākā padome noteica četru procentu barjeru vēlēšanās, ko 5.Saeima vēlāk pacēla vēl par vienu procentu uz augšu. Tas tika apstrīdēts, jo Satversmes 6.pants nosaka, ka mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir gandrīz neiespējami panākt, lai Latvijā būtu tā sauktā mažoritārā jeb jauktā sistēma, ko piedāvā “Saskaņas Centrs”. Tas ir gandrīz neiespējami, bet “gandrīz”. Darīt to, protams, var.
Tātad, man liekas, Ančāna kunga partija šo Augstākās padomes un Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa pateica, ka šis ierobežojums neierobežo proporcionalitāti kā tādu, līdz ar to nav pretrunā ar konstitūciju un ir spēkā un, manuprāt, šobrīd jau vairs nav apstrīdams arī tur. Tad, protams, Augstākā padome to izdarīja… es nezinu, kā viņiem tas izdevās, bet viņi izdarīja izmaiņas vēlēšanu likumā, nosakot zemāku aktīvo vēlēšanu cenzu, tātad pārgāja no 21 gada, kas bija pirms kara, uz 18 gadiem. Un tas bija ārkārtīgi pareizs Augstākās padomes lēmums, jo laiki ir mainījušies. Un jaunieši ir jāiesaista politikā daudz ātrāk vismaz kā balsotāji.
Ko vēl izmainīja… ne jau vairs Augstākā padome, bet 5.Saeima noteica… Turklāt tie mērķi bija ārkārtīgi skaisti. Arī šī procentu barjera tika ieviesta ar ārkārtīgi labiem mērķiem, jo tika teikts: mēs negribam sadrumstalot Saeimu, mēs negribam, lai Saeimā iekļūst vieninieki, kas, kā savās atmiņās rakstīja Šildes kungs, tā teikt, ir gatavi par zināmu naudas atlīdzību nobalsot par valdību. Tātad mums vajag stipras partijas, mums vajag partijas, partiju kandidātus un nevajag tā sauktos brīvos deputātus. Vai mēs mērķus sasniedzam – tas ir cits jautājums, jo jau 6.Saeimā bija 26 neatkarīgie deputāti. Šajā Saeimā ir vismaz 3 neatkarīgie deputāti un pilnīgi no jauna izveidota frakcija un partija. Un es galīgi neesmu pret to.
Līdz ar to, manuprāt, mēs šos mērķus diez vai sasniedzam, vismaz tādā nozīmē, kā mēs to domājam. Tātad, ja mēs šobrīd runājam par vēlēšanu likumu… Vēlēšanu likumā mēs arī esam izdarījuši izmaiņas, kas atšķir pašreizējo vēlēšanu kārtību no tās kārtības, kas Latvijā bija, ja nemaldos, līdz 1932.gadam, kad bija tā sauktie atvērtie saraksti. Kad cilvēks, savācot toreiz minimāli 100 partiju biedrus (šobrīd, manuprāt, tai barjerai būtu jābūt vismaz 200), varēja izlikt savu kandidatūru ārpus partijām, jo mums visiem, katram pilntiesīgam Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, Saeimas vēlēšanās piemīt pasīvās vēlēšanu tiesības.
Mēs visi varam būt ierobežoti nolūkā stiprināt partijas un nolūkā veidot un uzturēt politisku valdību. Ko mēs darījām? Mēs noteicām, ka deputāti ir ievēlami tikai no partiju sarakstiem. Paldies Dievam, ka tur nav ierakstīts, ka viņiem jābūt arī partijas biedriem. Bet patiesībā tā vajadzētu būt ierakstītam. Vai mēs sasniedzām stabilāku Saeimu, vai mēs ieguvām politisku valdību?
Nē, šobrīd jebkurš vai ļoti daudzi ir gatavi atteikties no politiskas valdības par labu tā sauktajai profesionāļu valdībai. Labi, tas nav sasniegts. Tātad šobrīd es jau pat piedāvātu atgriezties pie tādas sistēmas, ka vēlēšanu listes var iesniegt arī partijās neiesaistīti cilvēki, kuriem tiek noteikti kaut kādi tā savācamie parakstu griesti.
Tātad, ja mēs skatāmies uz to, ko mēs saprotam ar tautas deputātu, mums nav mažoritāras sistēmas, un katrs deputāts pārstāv visu balsstiesīgo vēlētāju kopumu, respektīvi, Latvijas tautu, neatkarīgi no tā, kurā apgabalā viņš ir ieguvis mandātu un no kādas vēlēšanu apvienības ir iecelts. Un tas liedz, paldies Dievam… 7.Saeimā, manuprāt, bija mēģinājums noteikt partiju vecuma cenzu un mēģinājums panākt normu, likumisku normu, kas paredz tos cilvēkus, kas sarāvuši saites ar partiju, no kuras viņi tika ievēlēti, vienkārši izmest no parlamenta ārā. Bija tādi priekšlikumi, es pret tiem aktīvi cīnījos, un jāteic, ka šie priekšlikumi arī neguva nekādus panākumus, jo tie ir prettiesiski un antikonstitucionāli.
Ko mēs šobrīd piedāvājam?
Mēs piedāvājam, ka katrs kandidāts var tikt pārstāvēts tikai vienā apgabalā. Ja mums būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, es to uzreiz pieņemtu un tam uzreiz piekristu. Bet man kā kandidātam ir tiesības tikt ievēlētam no visiem – no visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Man ir tiesības likt sevi priekšā kā vēlētājiem Latgalē, tā vēlētājiem Kurzemē. Un es nezinu, kāpēc, aiz kādiem iemesliem un cik labu gribot, mēs to gribam liegt deputātu kandidātiem. Man ne, es vairs nekandidēšu.
Bet šādā nozīmē es to uzskatu par ļoti nopietnu konstitūcijā noteikto pasīvo tiesību aprobežojumu.
Vai mēs šajā gadījumā aprobežojam… Es uzskatu… es nesaku, ka tā ir, Čepānes kundze! Vienvārdsakot, arī vēlētāji šajā gadījumā tiek aprobežoti, jo, ja politiskā partija nolemj, teiksim, Anatoliju Gorbunovu ielikt Kurzemes vēlēšanu apgabalā, tad tas Latgales vēlētājs, kam Anatolijs Gorbunovs vienmēr bijis tuvs, ir spiests, kamēr mums nepastāv vēlētāju reģistri, ko arī te bija mēģinājums ieviest, braukt no Daugavpils, teiksim, uz Liepāju vai Kandavu… Nē, Kandava ir Zemgales vēlēšanu apgabals! Uz Saldu, lai nobalsotu par sev tīkamo kandidātu, kam viņš uzticas. Un diemžēl uzticas vairāk nekā partijai.
Kā pasaulē tās lietas dara? Pasaulē… Mums ir ļoti liberāla vēlēšanu sistēma arī tajā nozīmē, ka vēlētājiem ir iesniegts atvērts saraksts. Politiskās partijas saraksts ir atvērts, un vēlētājs var sarindot savus kandidātus ar plusiem un mīnusiem tai secībā, kura viņam liekas tīkama. Un Latvijā tas darbojas. Un šie diezgan daudzie, procentuāli ļoti daudzie, vēlētāju svītrojumi darbojas un ietekmē deputātu ievēlēšanu.
Līdz ar to es uzskatu, ka šis nav pareizākais gājiens.
Kāds tad būtu pareizs gājiens? Manuprāt, atkal es nevienam negribu uzspiest… Šobrīd Satversmes 7.pants nesākas ar imperatīvu normu. Satversmes 7.pants saka: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos...” Es šo 7.pantu rakstītu daudz vienkāršāk: “Latvija netiek dalīta atsevišķos vēlēšanu apgabalos.” Un visas politiskās partijas, visas vēlēšanu listes nāktu pie visiem Latvijas pilsoņiem ar vienu sarakstu. Nāktu visi. Ja partijā ir 60 kandidāti, tad nāk pie vēlētājiem ar 60 cilvēku sarakstu un vēlētāji paši izšķir visā valsts mērogā, kurš tad viņiem ir tas tīkamais deputāts un kurš ir tas, kas ievelkams no maza apgabala.
Ja mēs šodien domājam, ka… Es varu piedāvāt…
Sēdes vadītājs.
Leiškalna kungs, jūsu laiks nupat kā ir beidzies!
K.Leiškalns.
Nu tad man atliek pieteikties otrreiz, lai pabeigtu domu, kā es gribētu to redzēt.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi? Cik jums vēl vajadzīgs laiks, lai pabeigtu?
K.Leiškalns.
Nu, divas minūtes vēl vajag.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāti piekrīt, ka Leiškalna kungs divas minūtes vēl runā? (No zāles: “Jā! Piekrīt!”)
K.Leiškalns.
Redziet, redziet!
Sēdes vadītājs.
Jā, divas minūtes jums vēl ir.
K.Leiškalns.
Jā, no visas manas runāšanas var likties, ka Leiškalns nekādā veidā negrib pildīt Valsts prezidenta uzdevumus. Es gribu. Es gribu ar vēsu prātu un uz karstām pēdām! Bet vienmēr vajag apdomāt, ko mēs varam darīt.
Es gribu atgādināt, ka 5.Saeimā… Nē, es atvainojos! 1997.gadā bija Māra Vītola priekšlikums, kas bija ļoti līdzīgs un kas saka, ka visas partijas ar pilniem sarakstiem piedalās – tad nav jāgroza Satversme! – visos noteiktajos vēlēšanu apgabalos un visā valstī saņemto plusiņu un mīnusiņu skaits tiek summēts. Līdz ar to uzvar tie, kas ir ieguvuši visu vēlētāju lielāko uzticību.
Ārkārtīgi pievilcīga sistēma, pret ko es toreiz nobalsoju. Es biju iesniedzis citu priekšlikumu, ka saraksti atkal ir grozāmi.
Bet, ja mēs izveidotu vienu apgabalu, visu Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu, tad es vēl gribētu pietuvināt šo proporcionālo sistēmu mažoritārajai, nosakot, ka saraksti ir atvērti. Tas ļautu katram vēlētājam izvēlēties savu deputāta kandidātu no visa plaši piedāvātā saraksta. Atbilstoši no tā izrietošajām sekām attiecīgais daļskaitlis tiek partijai un attiecīgi kandidāts tiek pavirzīts par šo ierakstu citā listē uz augšu.
Vienvārdsakot, mēs visu to varam atrisināt, bet nevajag risināt tā vienkārši. Nevajag atņemt vai ierobežot pilsoņu pasīvās vēlēšanu tiesības, kā arī pašu vēlētāju tiesības izvēlēties no visiem piedāvātajiem kandidātiem sev to labāko un tīkamāko.
Un, ticiet man, es starp tiem neesmu!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Godātais Leiškalna kungs! Jūsu argumentācija, manuprāt, sākotnēji bija ļoti interesanta, bet, varētu teikt, tas vilciens drusku no tām sliedēm tomēr nogāja nost.
Šis 6.priekšlikums, ko “Jaunais laiks” iesniedzis, likvidējot “lokomotīvju” principu, kāds patlaban pastāv mūsu Saeimas vēlēšanu likumā, ir virzīts uz to, lai būtu tiešāka un skaidrāka pārstāvība, tātad tautas pārstāvība šajā namā. No vienas puses raugoties, ir tie, kuri argumentēja, ka mums vajadzēja ieviest valstī mažoritāru vai daļēji mažoritāru sistēmu. Šie ir plusi. Bet ir arī mīnusi. Un viena otra politiskā partija pastāvīgi, teiksim, ir Saeimā pārstāvēta ar 7 procentiem vēlētāju. Mažoritārajā sistēmā, ja partijai nav šo atsevišķo apgabalu, kur tai ir vairāk nekā puses atbalsts, tā vispār nebūtu pārstāvēta parlamentā. Tātad mažoritārā sistēma ir droši virzīta uz lielāku konsolidāciju, bet vai, teiksim, tas droši ir tas labākais mūsu valstī, it īpaši ņemot vērā, cik maza ir mūsu valsts, par to neesmu pārliecināts. Tas ir tā filozofiski…
Tagad padomāsim tīri praktiski. Šobrīd klātesošie deputāti, vai jūs zināt, cik no jums esat tieši ievēlēti un cik no jums esat ievēlēti dēļ tā, ka “lokomotīve” no jūsu apgabala faktiski tika ievēlēta citā apgabalā? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Viss “Jaunais laiks!””) Apmēram puse! Apmēram puse no šobrīd ievēlētajiem Saeimas deputātiem atrodas savā vietā dēļ tā, ka tas, par kuru vēlētājs faktiski balsoja, ievilkdams krustiņu, tika ievēlēts no cita apgabala.
Kā tas ir iespējams? Iespējams elementāri! Jo Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabali dod aptuveni divas reizes vairāk balsu nekā Kurzeme, Zemgale. Arī Latgalē ir maz to balsu. Tātad visbiežāk partijas – un šeit visas partijas dara to pašu – saliek savas “lokomotīves”, atpazīstamākos cilvēkus, visos vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Pieņemsim, ka deputāts ir ievēlēts gan no Kurzemes, gan no Vidzemes kā pirmais, otrais vai trešais numurs, abās vietās vienlaikus. Tā kā Vidzemē ir divreiz vairāk vēlētāju, tad, visticamāk, tai partijai arī būs vairāk balsu no Vidzemes. Deputāts ieiet no Vidzemes. Kurzemes sarakstā viņš pazūd, un viņa vietā nāk deputāts, kuram Kurzemes vēlētāji nemaz nav izteikuši īpaši lielu atbalstu. Un tā grūtība ir tā, ka vēlētājos – tieši pretēji tam, ko Leiškalna kungs teica, – tā vilšanās ir vēl jo lielāka, jo, balsodami par kandidātu X, viņi to kandidātu nemaz nav dabūjuši. Viņi faktiski dabūjuši pavisam citu kandidātu. Un, lai tuvinātu… lai tuvinātu pārstāvību tieši vēlētājiem, mūsu priekšlikums – paldies komisijai, ka tas atbalstīts, – ir likvidēt šo “lokomotīvju” principu, lai tie kandidāti, kas ir attiecīgi Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas vēlēšanu apgabalos, ir tiešām tie kandidāti, kuri vai nu būs, vai nebūs ievēlēti Saeimā. Bet nebūs tā, ka cilvēki vēlēs par kādu Kurzemē, bet faktiski ienāks kāds pavisam cits, jo tas tiks ievēlēts no Rīgas vai no Vidzemes apgabala.
Tātad, lai tuvinātu pārstāvību tautai, šis ir, manuprāt un arī pēc mūsu partijas domām, nepieciešams solis. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es domāju, ka debates par to, kādā veidā mēs varam turpināt uzlabot mūsu vēlēšanu likumu, ir vietā un daudz kas ir apspriežams. Bet izpildīsim šo pirmo darbu – likvidēsim partiju “lokomotīves”, lai tie cilvēki, kuri ir vēlēšanu apgabalos, atrodas tikai un vienīgi tajā vēlēšanu apgabalā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kad Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo “Jaunā laika” priekšlikumu, es patiesībā biju mazliet izbrīnīts. Kā tad tā? Tautas partija, kas vada šo komisiju, ir pēkšņi piekritusi “lokomotīvju” principa atcelšanai. Un es domāju: nu, kur tas suns ir aprakts? Un paldies Leiškalna kungam, kas to suni izvilka ārā. Es tā ilgi klausījos, kāpēc Leiškalna kungs saka to garo ievadu, un domāju, kāpēc Daudzes kungs viņu neapsauc, jo viņš galīgi nerunā par tēmu, bet nu beigu beigās es biju gandarīts, jo tā tēma izlīda ārā.
Tātad – grozīt Satversmi un lai visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nē, kāpēc? Kāpēc tik kardināli?”) Ā, negrozot Satversmi? Nu, tad tas ir no PCTVL sērijas.
Kāpēc tas nebūtu pieļaujams? Ja mēs pieņemam… pētījumu man, protams, nav, bet visticamāk, ka vidzemnieki vēlēšanās vairāk balso par vidzemniekiem, nevis par kurzemniekiem vai latgaliešiem, un latgalieši vairāk atbalsta savējos, un tā joprojām, tad patiesībā šī Latvijas sadalīšana piecos vēlēšanu apgabalos ir darījusi iespējamu to, ka mums šeit sēž no Latgales, no Zemgales un no Kurzemes ievēlēti deputāti. Bet, ņemot vērā to, ka balsstiesīgo pilsoņu skaits Vidzemē un Rīgā ir divreiz lielāks nekā citur un tas nosaka ievēlamo deputātu skaitu, un, ja mēs pieņemam, ka rīdzinieki balsotu pamatā par rīdziniekiem un vidzemnieki – par vidzemniekiem, tad vienā vēlēšanu apgabalā, izveidojot vienu vēlēšanu apgabalu, Silvas Bendrātes nebūtu nākamajā Saeimā… (No zāles dep. J.Eglītis: “Ak, reku tas suns aprakts!”) Ulda Gravas, kurš ir ļoti pazīstams ar saviem pretrīdzinieciskajiem noskaņojumiem, nebūtu nākamajā Saeimā, Antas Rugātes nebūtu nākamajā Saeimā… Šeit sēdētu tikai rīdzinieki un vidzemnieki.
Godātie kolēģi! (No zāles dep. V.Orlovs: “Zaķis būs?”) Es domāju, ka… jā, Zaķa arī nebūtu… Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis nav pareizs ierosinājums. Mums ir vajadzīgi pieci vēlēšanu apgabali, bet šis “Jaunā laika” priekšlikums ir ļoti labs. Nost ar “lokomotīvēm”!
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates!
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nost ar oligarhiem!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Mums nav saprotams, kādēļ jautājums par politiskajām “lokomotīvēm” un “vagoniņiem” izsauc tādu ažiotāžu sabiedrībā. Kādēļ tas ir iekļauts prezidenta ultimātā Saeimai?
Mūsuprāt, tas, vai priekšlikums par to, lai kāds kandidāts varētu balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tiks vai netiks pieņemts… tam nav principiālas nozīmes un īpašu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem tas neatstās.
Spēkā esošajai “lokomotīvju” sistēmai ir gan savi mīnusi, gan arī acīm redzami plusi. Populārs kandidāts, kas balotējas visos apgabalos un rīko šajos apgabalos tikšanās ar vēlētājiem, saņem daudzus vēlētāju norādījumus un dod viņiem solījumus, līdz ar to nes arī personisko atbildību par katra tā apgabala iedzīvotājiem, kurā viņš kandidē, absolūti neatkarīgi no tā, no kura apgabala viņš formāli tiek uzskatīts par ievēlētu.
Kas attiecas uz “vagoniņiem”… Te lēmumus liktenīgajos jautājumos pieņem nevis atsevišķs deputāts, bet gan visa frakcija vai partija, kura bija izvirzījusi sarakstu. Un šeit katrai partijai, lai arī kāda būtu tās ideoloģija, galvassāpes sagādā viena problēma – izvietot kandidātus sarakstos tā, lai Saeimā nokļūtu nevis visskaistāk safrizētie un daiļskanīgāk runājošie cilvēki, bet tie, kuri spētu Saeimā vispilnvērtīgāk darboties. Lai to panāktu, nepieciešams atcelt nevis “lokomotīvju” principu, bet gan plusu un mīnusu sistēmu, kura citās valstīs ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu praktiski netiek lietota.
V.Buzajevs.
Saeimas vēlēšanu likums, izņemot plusu un svītrojumu sistēmu, mūsuprāt, visumā ir apmierinošs. Novilcināt jautājumu par Saeimas atlaišanu, motivējot ar to, ka sākumā nepieciešams principiāli grozīt vēlēšanu sistēmu, ir radikāli nepareizi. Visas runas par mažoritāro sistēmu, par prezidenta tiešām un visas tautas vēlēšanām ir tukša laika tērēšana.
Jāpiezīmē, ka proporcionalitātes princips un tātad nevis atsevišķu kandidātu, bet partiju sarakstu vēlēšanu princips. Konkurējošu partiju programmu un darba princips ir minēts Satversmes 6.pantā. Saskaņā ar Satversmes 77.pantu šo principu var grozīt tikai tautas nobalsošanas ceļā, ja “par” balso ne mazāk kā puse vēlētāju.
Galvenais darbības virziens, pilnveidojot Latvijas politisko sistēmu, ir nevis vēlēšanu likuma grozīšana, bet nepieciešamība ierobežot smadzeņu skalošanu vēlētājiem un ierobežot partiju finansiālo atkarību no bagātiem sponsoriem, bet šo darbu Saeima slikti vai labi jau ir paveikusi. Turklāt gan partiju finansēšanas likumā, gan likumā par priekšvēlēšanu reklāmu ir pieņemti principiāli PCTVL priekšlikumi. Tukša tērzēšana un debates par vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu novērš sabiedrības uzmanību arī no citas svarīgas problēmas – rasisma un diskriminācijas izskaušanas.
Pusei Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvju ir liegtas tiesības piedalīties gan jebkura līmeņa vēlēšanās, gan tautas nobalsošanā. Vēlēšanas Latvijā nav vispārējas, un, kamēr tas ir tā, nekāda “lokomotīvju” un “vagoniņu” pārgrupēšana ne par centimetru netuvinās Latviju demokrātijai. Kā zināmā padomju laika anekdotē par Leonīdu Brežņevu: aizveriet aizkarus un sašūpojiet vagonus, lai pasažieri domā, ka mēs braucam.
Sēdes vadītāja.
Kā nākamais debatēs runā Kārlis Leiškalns, otro reizi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, Šadurska kungs, mans draugs un vārdabrāl, es nekad, sākot ievadu, nerunāju ārpus tēmas. Saeimas atlaišana dara aktuālu Saeimas vēlēšanu likumu. Tas pats par sevi. Ko es gribētu teikt? Es neuzstāju uz to, ka mums Satversme jāmaina, ticiet man! Arīdzan tā ievēlēšana pēc pazīmes – rīdzinieces vai latgalietes – nebūt nestrādā. Tas nav tik vienkārši. Profesionāls, tīkams vai netīkams politiķis – tie ir galvenie kritēriji, kuriem jābūt.
Vēl es gribēju pateikt, ka neesmu tas apraktais Tautas partijas suns, es esmu drīzāk tā kraupainā aita, kas nespēj samaitāt visu baru. Es neesmu nekāds slepenais ierocis, kas pateiks. Es vienkārši saku, ko domāju par sistēmu un par vēlēšanu likumu.
Ja jūs gribat pateikt, kā apies šos aprobežojumus “bez lokomotīves”, tad tur būs reģionālas nozīmes muzikanti, tur būs pašvaldību viedokļu veidotāji, par kuriem balso ļoti daudzi… par kuriem balso ļoti daudz un kuri pēc ievēlēšanas atteiksies, ja tie būs… Jo viņi ir pirmie ciemā, nevis kaut kādi otrie Romā. Ja mēs runājam par reģionālo mākslinieku ievēlēšanu, tad viņi pat tad, ja neatteiksies, nepadarīs profesionālāku to, ko mēs šeit redzam, – Latvijas Republikas parlamentu. Patīk vai nepatīk, ir jāspēj ātri, nikni un nopietni pieņemt lēmumu, kurš varbūt “uz sitienu” publikai nepatīk, bet kurš vairāk vai mazāk ir vērsts uz šīs publikas ekonomiskās izdzīvošanas saglabāšanu. Ticiet man: man nepatīk palielināt 18 procentu nodokli uz 21 procentu. Ja jūs iedomājaties, ka es izjūtu tīksmi, palielinot PVN grāmatām no 15 uz 21 procentu, tad ticiet – tā nav. Bet es zinu, ka mums ir vajadzīgi tie septiņarpus miljardi un ka Finanšu ministrijā sēž mazi rūķīši, kas nepazīst žēlumu. Viņi strādā pēc pilnīgi citādām ekspertu metodēm. Viņi saka: “Vai nu būs nauda un būs šis, vai nebūs tas un tas.” Tā ka es neesmu apraktais suns, es esmu kraupainā aita.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies deputātam Leiškalnam.
Kā nākamais debatēs runā deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Tā ir iznācis, ka vairākās pēdējās vēlēšanās vai, pareizāk sakot, priekšvēlēšanu periodā es esmu piedalījies kandidātu sarakstu stādīšanā vai sadalē pa apgabaliem savienošanas secībā. Un es ļoti labi zinu, Kariņa kungs un kolēģi deputāti, pēc kādiem principiem, ar kādu mērķi un kādā veidā, veidojot kandidātu sarakstus, partijas izmanto šo “lokomotīvju” principu.
Un, protams, tiem, kas uzsver šo “lokomotīvju” nozīmi vēlēšanu rezultātā, ir taisnība.
Un šajā ziņā, Kariņa kungs, jums ir taisnība, ka it īpaši Zemgales un Kurzemes apgabalos, tā saucamajos mazajos apgabalos, ja pastāv šis princips, tik tiešām deputāta mandātu dažkārt iegūst tieši lielās partijas un no lielo partiju sarakstiem tie kandidāti, kuriem ir vairāk mīnusu un mazāk plusu. Protams!
Bet, godātie kolēģi, nelolosim ilūziju, ka “Jaunā laika” piedāvātais priekšlikums, kuru, protams, ievērojot frakcijas lēmumu, es atbalstīšu, būtu brīnumnūjiņa un pieņemšanas gadījumā nodrošinātu to, ko dažkārt žurnālisti raksta savos komentāros un ko arī prasa sabiedrība, proti, ka deputātu profesionālais līmenis, godaprāts, kvalifikācija no tā automātiski uzlabosies.
Protams, ļoti svarīgi ir tas, konkrēti kādus kandidātus mēs, tie, kas veido kandidātu sarakstu, – politiskās partijas, valdes, kongresi, konferences – iekļaujam attiecīgajā sarakstā.
Tagad par “lokomotīvēm”. Godātie kolēģi! Jau šobrīd es plānoju to, kādā veidā Saeimas vēlēšanās, kad šis priekšlikums tiks pieņemts, vēlēšanu tehnologi organizēs vēlēšanu kampaņas. Tas būs ļoti vienkārši – neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā attiecīgais populārais kandidāts ir iekļauts sarakstā. Protams, izmantojot radio un televīzijas izplatību visas Latvijas teritorijā, attiecīgā partija veidos reklāmas ruļļus, audio un video reklāmas materiālus, arī rakstveida materiālus, tādā veidā, ka popularizēs visā Latvijas teritorijā populāros attiecīgās partijas kandidātus kopumā, tādējādi radot attiecīgās partijas vēlētājos vai arī iespējamajos, potenciālajos, vēlētājos priekšstatu par to, ka šie cilvēki jau kandidē, un, balsojot par šo partiju, jūs balsojat arī par attiecīgo populāro kandidātu neatkarīgi no tā, ka tas ir blakus vēlēšanu apgabalā.
Es minēšu tikai divus piemērus. Vienu diezgan senu, kuru jūs varbūt esat aizmirsuši. Un vienu pavisam jaunu.
6.Saeimas vēlēšanās pēdējos divos mēnešos pēkšņi tika pieteikta nepazīstama partija, proti, Vienības partija, kurā tika iekļauti samērā nepazīstami deputātu kandidāti, lielākoties lauksaimnieki, bijušie kolhozu priekšsēdētāji, ļoti cienījami cilvēki, no kuriem daļa sekmīgi pildīja deputātu pienākumus.
Bet partija, it īpaši pa radio, reklamēja šo sarakstu, šo partiju, reklamējot vienu cilvēku, proti, savulaik Latvijā populāru kolhoza priekšsēdētāju – Albertu Kaulu: “Balsosim visi par Kaulu! Kaulu – par prezidentu! Par Ministru prezidentu! Visi par Vienības partiju!” Vēlētājiem netika piedāvāts balsot par konkrētiem kandidātiem, kas bija sarakstā, bet par reklāmas rullīšos izkliegto vienu personu – par Kaulu, par Vienības partiju. Proti, pēdējo divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām šī partija ieguva 18 procentu atbalstu un šeit sēdēja cienījami, pietiekami cienījami, deputāti no attiecīgās partijas. Bet vēlētāji bija balsojuši par Kaulu.
Otrs piemērs. Mūsu cienījamie kolēģi no Zemnieku savienības, kur Ministru prezidenta kandidāts iepriekšējās vēlēšanās, ja nemaldos, bija Aivars Lembergs, kas, protams, nebija kandidātu sarakstā, bet šī partija viņu reklamēja kā savu “seju”, kā līderi. Esmu pārliecināts, ka ļoti daudzi Zemnieku savienības vēlētāji paņēma jūsu sarakstu – kolēģi, lūdzu, neapvainojieties! – Lemberga dēļ, sakārtotās Ventspils dēļ un tieši tādēļ, ka šādi jūs izvēlējāties veidot savu vēlēšanu tehnoloģiju. Darījāt ļoti talantīgi un no partijas interesēm ļoti attaisnojami.
Ko es gribu, godātie kolēģi, teikt? To, ko ierosina “Jaunais laiks”, mēs, protams, varam atbalstīt, pieņemt, grozīt, bet šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā nākamās Saeimas deputātu kvalitatīvais sastāvs automātiski neuzlabosies. Un šis “lokomotīvju” princips, izmantojot vēlēšanu tehnoloģijas iespējas, darbosies.
Tāpēc es aicinu padomāt par to, vai mēs nebalsojam par iedomātu brīnumnūjiņu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamajam vārds deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Lai panāktu gan stabilāku demokrātiju valstī, gan arī mums pašiem, deputātiem, labāku reputāciju mūsu vēlētāju acīs, ir ļoti daudz kas darāms. Un Lagzdiņa kungam lielā mērā ir taisnība. Iespējams, ka tieši reklāmas klipi ir tas, kas elektroniskajos medijos ļauj maldināt vēlētājus un radīt iespaidu, ka viens vai otrs cilvēks ir tas, par ko tu atdod balsi, lai gan īstenībā varbūt tā nemaz beigās nav.
Bet, manuprāt, ir divi risinājumi. Viens no risinājumiem ir tas, ko šobrīd piedāvā “Jaunais laiks”, tas ir, aizliegt vienam cilvēkam balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos, tādējādi padarot par neiespējamu to, ka viens cilvēks tiek ievēlēts no cita apgabala, un, lai gan vēlētāji ir atdevuši balsis par viņu, šis cilvēks nepārstāv viņu intereses.
Bet ir otrs variants. Un, manuprāt, tas ir daudz nopietnāks un būtu izskatāms. Un tas ir – veidot Latvijā daudz vairāk mazu vēlēšanu apgabalu ar apmēram vienādu vēlētāju skaitu, nevis tādus kādi patlaban ir vēlēšanu apgabali – Zemgale, Latgale, Vidzeme, Kurzeme, Rīga. Tādā gadījumā mēs panāktu situāciju, ka viena partija piedāvā savu sarakstu, kurā ir daudz mazāk cilvēku. Un, ja šī partija neapzinīgi būs salikusi visos vēlēšanu apgabalos vienas un tās pašas “lokomotīves”, tad galu galā var izveidoties situācija, ka viņiem gluži vienkārši nepietiks deputātu, kas no šā apgabala viņus pēc tam pārstāv Saeimā. Šis ir arī risinājums, ar kura palīdzību mēs varam panākt, lai “lokomotīves” izskauž nevis tieši, bet pakārtoti.
Un, starp citu, šis risinājums, manuprāt, ir ļoti labs vēl vienā ziņā. Ja kāds no jums, piemēram, Zemgales deputāti, kas ievēlēti no Zemgales, būtu mēģinājis strādāt Zemgales reģionā, jūs saprastu, ka no Dunavas, kas ir tālākais gals Jēkabpils rajonā, līdz Kandavai ir apmēram pāri par 200 kilometriem. Lai kvalitatīvi strādātu ar tiem cilvēkiem, kas ir devuši tev mandātu tajā pašā Zemgalē (bet tieši tāpat noteikti ir Vidzemē un droši vien arī Kurzemē)… lai kvalitatīvi strādātu tik lielā reģionā ar milzīgu platību, ir jāveic milzīgs darba apjoms, un, tā godīgi sakot, vismaz cik man iznācis būt Zemgales novados, es neesmu dzirdējis, ka pārāk daudzi no deputātiem te ierastos un strādātu ar šiem cilvēkiem, kuriem uz vietām mūsu kā deputātu padoms ir ļoti bieži vajadzīgs. Es uzskatu tā: ja būtu mazāki vēlēšanu apgabali, tad deputāts varētu kvalitatīvi veikt savus darbus uz vietām.
Bet kas ir vēl būtiskāk? Ja jūs, kolēģi, būtu tiešām piesaistīti saviem vēlētājiem, jūs tik ļoti neietekmētu dažnedažādi viedokļi no malas.
Ar šādu apgabalu izmēru samazināšanu mēs panāktu to, ka oligarhu ietekme uz politiķiem kļūst arvien mazāka, un es domāju, ka stabilai demokrātijai tas ir ļoti svarīgi.
Papildus vēl piebildīšu, ka es arī piekrītu Leiškalna kunga teiktajam par to, ka atklātie saraksti jebšu situācija, ka tu vari vienā sarakstā kādu cilvēku strīpot un viņa vietā likt kādu citu cilvēku iekšā no citas partijas… ka arī šis princips par atklātiem jeb grozāmiem sarakstiem nav zemē metams. Arī šādu principu var iestrādāt. Ja es pareizi saprotu, tad pirmās Latvijas laikā šāds princips ir darbojies. Piemēram, Šveicē tāds princips darbojas līdz šim brīdim un ļoti sekmīgi darbojas. Arī tas noteikti varētu pastiprināt demokrātiju valstī. Bet, manuprāt, darba kvalitāte Saeimā demokrātiskotu šo situāciju kopumā. Un to varētu veicināt tas, ka ir daudzi mazāki vēlēšanu apgabali.
Paldies. Aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Turpinām debates.
Otro reizi pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi vēlos turpināt debates, kas ir sākušās tieši par to, kas būtu nākamais solis un kas būtu darāms pēc tam, kad mēs apstiprinām un mainām vēlēšanu likumu, izslēdzot “lokomotīves”. Un, proti, ir izskanējušas divas pretējas domas. Viens viedoklis, ko Leiškalna kungs argumentēja, ir tāds, ka vislabāk būtu viens Latvijas, Vislatvijas, vēlēšanu apgabals, kur ar plusiņiem un mīnusiņiem ieiet visi deputāti vienlaikus.
Otru priekšlikumu nupat mans kolēģis Dzintars Zaķis minēja, ka, iespējams, labāk būtu daudzi mazāki vēlēšanu apgabali ar līdzīgu vēlētāju skaitu katrā apgabalā.
Kur ir plusi un mīnusi abiem šiem variantiem? Par Leiškalna kunga variantu varētu teikt, ka tik tiešām tie deputāti, kuri ir ievēlēti Saeimā, visi ir tie simts cilvēki, kuri visvairāk atbilst Latvijas iedzīvotāju vairākuma vēlmēm. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņam būs tautas mandāts!”) Jā, tas mandāts tādā ziņā būtu no visas Latvijas. Tā grūtība būtu tā, ka reāli tas mandāts būtu – es neatceros, kurš no kolēģiem teica, laikam Šadurskis –, ka tie pamatā būtu rīdzinieki un vidzemnieki, jo Vidzemē un Rīgā ir visvairāk vēlētāju. Man liekas, ka Zaķa kunga priekšlikumā ir pateikts tas, uz ko mums Saeimā būtu jāvirzās pēc šodienas balsojuma, proti, uz vēlēšanu apgabalu paplašināšanu līdz tam, ka cilvēks, kas dzīvo jebkur Latvijā, konkrēti zina, kas ir viņa pārstāvis un ka mēs kā deputāti aizstāvētu ne tikai savu partiju intereses, bet arī tieši vēlētāju intereses, un reizēm justu šo pretrunu – partija grib tā, bet mani vēlētāji manā konkrētajā apgabalā grib ko citu. (No zāles: “Vai tad tā nav?”) Šobrīd šāds spiediens ir ļoti minimāls, jo ir pārāk lieli apgabali ar pārāk lielu pārstāvību. Pakāpeniski samazinot to deputātu skaitu, kuri nāk no viena apgabala, vai, respektīvi, palielinot apgabalu skaitu, mēs reāli tuvinātu deputātu darbu tautai, un tas ir tas virziens, kurp mums ir jāiet. Vispirms likvidēsim “lokomotīves” un tad pievērsīsim uzmanību tam, lai palielinātu vēlēšanu apgabalu skaitu, tādā veidā… kā saka, vēlētājiem dodot iespēju tiešāk ietekmēt politiķu lemšanu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja.
Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Ar lielu interesi, tāpat kā jūs, noklausoties visus runātājus, arī es nolēmu izteikt savas domas par šiem jautājumiem, pamatojoties uz savu personīgo pieredzi 9.Saeimas vēlēšanās.
Šī līdzšinējā sistēma, kura sadala piecos nevienādos vēlēšanu apgabalos, ir ļoti netaisna. Un tā ir jālikvidē. Es piekrītu “Jaunā laika” ierosinājumam, gan vēl pilnīgi skaidri neizteiktam, ka jāsadala – skaitlis nav svarīgs – vienādos daudzos vēlēšanu apgabalos, jo tad tas tiešām tuvinās ievēlēto deputātu tiem, kuri viņu ievēlējuši.
Bet šim priekšlikumam ir arī viens trūkums. Nepiekrītu deputātam Kariņam, kurš saka, ka tad vairākums deputātu būs no Rīgas un no Vidzemes. Mans piemērs attiecībā uz mani tūlīt apstiprinās, ka tas tā nav. ZZS izvirzīja mani kā vidzemnieku, kas nodzīvojis 32 gadus Madonas rajonā, īstu vidzemnieku, Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ar 3.numuru. Bet izrādījās, ka Vidzemes vēlēšanu apgabalā mani ievēlēja kā kandidātu Nr.5, pašu beidzamo, kaut gan atstarpe starp piekto un sesto bija diezgan liela, bet es nebiju trešais. Tātad vidzemnieki pat nenobalsoja par mani visvairāk.
Gluži otrādi! Rīgā Zemnieku savienība ievietoja mani 13.vietā, un, nebūdams rīdzinieks 32 gadus, es no 13.vietas nonācu trešajā vietā. (Zālē aplausi.)
Tā ka, Kariņa kungs, esmu spiests norādīt, ka šis arguments neiztur kritiku. Tātad vajag vienādus daudzus vēlēšanu apgabalus – skaitlis šinī gadījumā nav svarīgs – pēc iedzīvotāju skaita… pārteicos, pēc pilsoņu skaita attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tas ir daudz taisnīgāks sadalījums.
Otrs. Neapšaubāmi, ka šis ideālais sadalījums ar atklātām balsīm visas Latvijas teritorijā, ko ieteica Kārlis Leiškalns, ir vispilnīgākais un vistaisnīgākais. Kādēļ? Tādēļ, ka tad tiešām nav nevienas “lokomotīves”. Katrs no šiem tūkstoš kandidātiem, kas startē vēlēšanās, pats sev ir “lokomotīve”. Un Latvijas pilsoņi, pievelkot plusus vai izstrīpojot, norāda, kuru simtu viņi grib redzēt šajā sarakstā, un – pats labākais – viņi norāda, kādā kārtībā.
Un visbeidzot. Reti ir tie gadījumi, kad man jāpiekrīt “Saskaņas Centra” un arī PCTVL biedriem, runājot par to, kā es jau teicu, bēdu jeb nelaimi, ko abas lielākās… nu, ne lielākās, bet abas koalīcijas partijas – Tautas partija un Latvijas Pirmā partija – ar savu pašreizējo darbību pašas sev nodara, lietojot šo vārdu tādā alegoriskā salīdzinājumā, – dzen nagliņas pašas savā politiskajā zārkā.
V.Lācis.
Es gāju pāri ielai, mani uzrunāja Jakovs Pliners, un viņš pateica ļoti pareizus vārdus. Un ir trešā lieta, par ko vēl jārunā un par ko es šeit runāšu. “Lāča kungs, jums nav taisnība! Tas, ka Šlesers pašreiz dzen sev nagliņas savas partijas politiskajā zārkā, vēl neko nenorāda. Viņš vēlēšanu kampaņā ieliks miljonus, un tauta viņu ievēlēs, apžilbināta ar šiem miljoniem.” To teica Jakovs Pliners, un tiešām šāda iespēja pastāv. Tātad vēlreiz jādomā, izveidojot jaunu vēlēšanu likumu, kā pēc iespējas likvidēt politiskās reklāmas ietekmi uz vēlētājiem.
Varu jums pastāstīt, ka, būdams ZZS biedrs, pirmajā Saeimas gadā es frakcijā ierosināju pats, lai mani ieceļ par tādas komisijas vadītāju, kura izskatīs jautājumu par politisko reklāmu un politiskās reklāmas ierobežošanu. Kolēģis Brigmanis kā frakcijas vadītājs toreiz piekrita man, bet piekrita uz trijām nedēļām, jo pēc trijām nedēļām, jādomā, nobijies no mana kategorisma šai jautājumā, ka tai naudai, kas jāiegulda vēlēšanās, jābūt ļoti mazai, tāpēc komisijā ievēlēja citu biedri. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šiem pirmajiem diviem jābūt saistībā ar trešo – ierobežot naudas ietekmi uz vēlētāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Atgādinu deputātiem, ka mēs runājam par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā – par 6.priekšlikumu.
Tālāk vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jā, vēlēšanu sistēma ir pilnveidojama, par to nav šaubu un par to ir jārunā un jādomā visu laiku, bet man gribas drusciņ pasmaidīt par jūsu – “Jaunā laika” – priekšlikumu. Iedomājieties, kas būtu, ja 8.Saeimā “Jaunajam laikam” nebūtu tādas vienīgās, es atkārtoju, vienīgās “lokomotīves”, kāds bija Repšes kungs! Kas būtu? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nekas nebūtu!”)
Saeimā “Jaunā laika” nebūtu, un jūs šurp varētu atnākt tikai kā ekskursanti. Lūdzu! Un ko es tagad gribu teikt? Vai tad tie, kurus ievilka vienīgā “lokomotīve” Repšes kungs, ir slikti deputāti (No zāles dep. I.Kalniņš: “Diez kas jau nav!”), teiksim, tādi vīri kā Zaķa kungs, kurš nupat šeit runāja, Kariņa kungs, Latkovska kungs, Kampara kungs, Reira kungs? Starp viņiem ir trīs ministri, kurus ievilka “lokomotīve” Repšes kungs? Nebūtu bijis, Zaķa kungs, tā, jūs varētu atnākt tikai kā ekskursants uz šejieni, bet tagad jūs esat nevis pierādījis… Paga, paga, paga… Es runāju tagad… Tagad jūs esat pierādījis, ka esat spēcīgs Saeimas deputāts, ar ļoti labiem priekšlikumiem nākat, un patiešām es gribētu teikt – cepuri nost! Un arī par daudziem citiem no jums.
Saprotiet, šāds priekšlikums, godīgi sakot, ja mēs tā pavisam godīgi runāsim, ir populistisks, un tam nav nekāda pamata. Ja nebūtu Repšes kunga, 8. un 9.Saeima būtu bez “Jaunā laika”. To jūs ļoti labi zināt bez manis sacītā, bet es nācu, lai jums atgādinātu šo ironisko patiesību, ka tāda tā ir, draugi mīļie!
Lūk, un vai tad slikti notika, vai tad ir nepareizi, ka ievēlēja tādus vīrus, kuri pat pabija ministros? Un ne tikai manis nosauktie. Vai par to nevajadzētu domāt, nevis steigā kaut ko grozīt? Lūdzu, nobalsosim… Tas ir ļoti skaisti, kāds pateica: “Nost ar “lokomotīvēm”!” Un punkts.
Tas nav prāta darbs! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Otro reizi debatēs pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu, Šadurska kungs!
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Es klausījos Lāča kunga piemēru. Lāča kungs! Nu labi! Fakti, ko Lāča kungs minēja, ir pilnīgi pareizi, tikai interpretācija, manuprāt, Lāča kungs, nebija pareiza jūsu piemērā. Fakti bija pareizi. Bet jūsu minētie fakti pierādīja tikai to, ka Latvijā Visvaldi Lāci pazīst nevis kā vidzemnieku, bet kā vēsturnieku un Latvijas patriotu. Tāpēc arī šī ievēlēšana no Rīgas.
Savukārt Lagzdiņa kunga minētais ir ļoti, ļoti pareizs. Lagzdiņa kungs minēja dažus polittehnoloģijas paņēmienus. Neminēja tikai savas partijas, bet tas nu tā, jo kautrība grezno īstenu politiķi… Protams, polittehnoloģijas paņēmieni būs, bet, Lagzdiņa kungs, protams, ka šī atteikšanās no “lokomotīvju” principa vai arī Latvijas dalījums apgabalos – tā nav panaceja! Un pareizi jūs sakāt: tas īpaši neuzlabos Saeimas kvalitatīvo sastāvu.
Lāča kungs pareizi runāja par Saeimas kvalitatīvā sastāva uzlabošanu un minēja naudas varas mazināšanu. Un tā ir taisnība. Jo tad sacentīsies nevis Latvijas partiju nauda, bet Latvijas partiju programmas.
Godātie kolēģi! Labi ir tiem kolēģiem, kuri ir iemācījušies savā leksikā lietot vienu vārdu – populisms. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nē, es arī divus zinu!”)
Kolēģi! Es gribu jūs informēt par triju partiju – “Pilsoniskās Savienības”, “Jaunā laika” un “Sabiedrība citai politikai” – šodien parakstīto vienošanos par politisko sadarbību…
Sēdes vadītāja.
Atgādinu, ka deputāti debatēs runā par priekšlikumu.
K.Šadurskis.
…kas sevī ietver jautājumus, kuri ir ļoti saistīti ar šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tikai pirmais solis. Otrais solis ir kopīgi strādāt pie tā, ko Lagzdiņa kungs pieminēja, – pie naudas varas mazināšanas. Proti, mums ir kopīgi jāizstrādā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi.
Es iesaku ļoti nopietni padomāt arī par šeit minēto divdesmitajos gados strādājošo daļēji grozāmo sarakstu principu. Es domāju, ka tas ir būtiski.
Sēdes vadītāja.
Šadurska kungs, jūsu laiks!
K.Šadurskis.
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti atvainojos, bet zālē ir tik liels troksnis, ka es pirmo reizi jūsu brīdinājumu nedzirdēju.
Paldies. Tagad es dzirdēju un beidzu.
Sēdes vadītāja.
Atvainošanās pieņemta. Paldies deputātam Šadurskim.
Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ar vēlēšanu organizēšanu, gan arī novērošanu nodarbojos jau turpat vai 20 gadus, sākot no 1989.gada. Esmu strādājis gan iecirkņu komisijās, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā, gan bijis novērotāja statusā, gan organizējis savas partijas daudzas vēlēšanu kampaņas.
Un es ļoti lielā mērā piekrītu tam, ko teica deputāts Jānis Lagzdiņš. Bet jums, kolēģi no “Jaunā laika”, es vienkārši varu pateikt: ar šo priekšlikumu jūs bēgat no vilka. Bet es esmu pārliecināts, ka ar šo priekšlikumu jūs aizskriesiet pie lāča.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt debatēs otro reizi.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim. Lūdzu klusumu zālē!
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Jautrība ir ļoti laba lieta arī Saeimas darbā. No manis nebūs jābēg, varbūt es pats kaut kur aiziešu, kā jau es teicu. Un es priecājos par to, ka trīs opozīcijas partijas meklē kopīgu valodu.
Es vēlreiz uzsveru, ka atbalstu visā pilnībā, kaut pirmo reizi dzirdu un tik tālu neesmu aizdomājies, lai arī agrāk esmu lasījis par politiskām vēlēšanu sistēmām Kārļa Leiškalna ierosinājumu: viens vienīgs Latvijas vēlēšanu apgabals, kas dod visiem atklāto sarakstu un iespēju principā izvēlēties savu kandidātu. Šādā veidā Latvijā būs tūkstotis kandidātu un katrs kandidāts sev būs “lokomotīve”, un citu “lokomotīvju” vairs nebūs.
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Tagad vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Apsveicu visus ar to, ka mēs esam pārkāpuši jebkuru loģiku un jebkurus principus. Kā tad parasti pieņem likumus Saeimā? Konceptuālas lietas izskata pirmajā lasījumā. Otrais lasījums vairs nav domāts konceptuāliem priekšlikumiem. Bet pie kā mēs esam nonākuši? Mēs otrajā lasījumā pilnīgi jaunu koncepciju ieviešam. Pilnīgi jaunu koncepciju, kurai var sekot citi konceptuāli piedāvājumi. Tie vairs nebūs otrajā lasījumā. Tie parādīsies varbūt uz trešo lasījumu. Es te dzirdu, ka brīnumu lietas tiek piedāvātas – tātad daudzi vēlēšanu apgabali. Jo vairāk, jo labāk. Varbūt beigās katrā pagastā būs viens vēlēšanu apgabals? Pilnīgi nopietni tas skan šodien no tribīnes, runājot nevis par koncepciju, bet par otro lasījumu.
Tālāk. Viens vēlēšanu apgabals. Visa Latvija – viens vēlēšanu apgabals. Tad jau par to vajadzēja runāt tad, kad mēs pieņēmām pirmo lasījumu. Un tas, ja nemaldos, bija aptuveni pirms gada. Tagad kaut kāda spiediena rezultātā mēs pilnīgi sagrozām pieeju likumiem. Te vēl parādījās arī grozāmie saraksti un vēl kaut kādi saraksti, un vēl nezin kas parādīsies. Vienkārši tā ir viela pārdomām.
Līdztekus skan – Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Tagad pielieciet vēl to blakus. Ko tad mēs tagad vispirms darīsim un ko pēc tam? Jebkurā gadījumā, ja runa ir par gatavošanos trešajam lasījumam, tad ir jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai varbūt kaut kā šito visu savilktu kopā. Patlaban šajā likumā ir tāds jūklis. It īpaši to saistot ar visu šo histēriju, pilnīgo histēriju, kuru izraisa vārdi “atlaist Saeimu”. Man liekas, tie, kuri to visu lietu iesāka, sen jau ir nožēlojuši to, ko viņi ir iesākuši, un tagad košļā nagus un domā, ko darīt tālāk.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Atgādinu, ka mēs esam apsprieduši partijas “Jaunais laiks” iesniegto 6.priekšlikumu par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, un, ja ziņotājai nav nekas piebilstams, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
Nākamais ir 7. – deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 11.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāts Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru? Tā ir kļūda. Lūdzu balsošanas rezultātu! Par – 18, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
Turpinām!
V.Muižniece.
8. ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, un aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Turpinām!
V.Muižniece.
9. – deputāta Agešina priekšlikums attiecas uz likuma 13.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Muižniece.
10. – deputāta Agešina priekšlikums – arī attiecas uz 13.pantu. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Muižniece.
Un pēdējais ir 11. – deputāta Agešina priekšlikums, kas attiecas uz likuma 15.pantu. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
V.Muižniece.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pieņemts.
Lūdzu minēt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.
V.Muižniece.
Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.februārim.
Sēdes vadītāja.
Ja citu priekšlikumu nav, tad šis priekšlikums ir atbalstīts. Paldies.
Turpinām likumprojektu izskatīšanu.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””.
Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3219 – “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību””. Šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Un pamatā tie ir tehniskas dabas grozījumi, kur vārds “rajoni” ir aizstāts ar vārdu “novadi”, “pašvaldību domes (padomes)” aizstātas ar vārdu “pašvaldības”, kā arī “pagastu padomes” – ar vārdu “pašvaldības”.
Ir arī pārejas noteikumu viens punkts, kam komisija šobrīd nevarēja piekrist. Komisija ir arī saņēmusi no Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu šādām valdības piedāvātajām izmaiņām nepiekrist, taču to mēs risināsim otrajā lasījumā, un ir noruna ar Juridisko biroju, ka tas palīdzēs mums atrast pareizo redakciju.
Es aicinu vispirms balsot par komisijas lūgumu piešķirt šiem grozījumiem steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Paldies ziņotājam.
Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kā komisija to lūgusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par atbalstu likumprojekta izskatīšanai steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 9, atturas – 4. Lēmums atbalstīts.
O.Spurdziņš.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Tā kā debatēs neviens deputāts nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.
O.Spurdziņš.
Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 3.februāri un izskatīt sēdē šā gada 12.februārī.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem citu priekšlikumu nav. Jūsu priekšlikumi ir atbalstīti. Paldies ziņotājam.
O.Spurdziņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Dokumenta numurs 3630.
Lai gan no anotācijas tas tik tieši neizriet, bet šā likuma būtība ir tā, ka beidzot tiks noārdīta robeža starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tātad turpmāk vairumtirdzniecības telpās varēs veikt arī mazumtirdzniecības operācijas, kas īstenībā lielā mērā atvieglo tirgotāju dzīvi.
Ir arī daži citi būtiski uzlabojumi, bet galveno būtību es pateicu.
Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu nosaukt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.februāris.
Sēdes vadītāja.
Ja citu priekšlikumu nav, šis termiņš ir atbalstīts.
Paldies ziņotājam.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze! Te nu tas ir – alfa un omega. Ar šiem četriem likumprojektiem šodien mēs darbu, cerams, beigsim.
Tātad pirmais no šo likumprojektu klāsta ir “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, par kuru atbildīgā komisija saņēmusi 18 priekšlikumus, un jāteic, ka pārtraukums starp sesijām deputātus dara ražīgus.
Tātad 1.priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 15.panta pirmās daļas 5.punktu, ir no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
2. par šo pašu pantu tāpat ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3. par 15.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
4. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 15.pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5. par 15.panta otro daļu atkal ir Leiškalna priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6. par 16.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns.
Komisija ir atbalstījusi arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par likumprojekta 8.pantu Juridiskais birojs iesniedza precizējumu. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Tāpat likumprojekta 3.pantā ir Juridiskā biroja precizējums, patiesībā jauna redakcija. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
9.priekšlikumam arī piekrīt.
K.Leiškalns.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
11. (mēs te visu laiku runājam par likumprojekta 3.pantu) ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat par šo pantu ir 12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā centīgi ir pārrakstīta 1.lasījuma redakcija, ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Arī pret to deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nedzirdu iebildumus.
K.Leiškalns.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pantu – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
17.priekšlikums – 3.pants, Juridiskais birojs, vienprātīgs atbalsts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputātu vidū.
K.Leiškalns.
18. ir beidzamais saņemtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Tāpat Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt, ja nav iebildumu, likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Priekšsēdētāja kungs – jūsu priekšlikumi!
K.Leiškalns.
11.februārī komisija beidzamo dienu gaidīs jūsu priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Ja citu priekšlikumu nav, šis datums ir apstiprināts.
Pārejam pie nākamā likumprojekta.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, arī otrais lasījums.
Ziņo deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, sēdes vadītājas kundze!
Kā jau viņa teica, likumprojekts ir “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā, par kuru komisija ir saņēmusi 43 priekšlikumus.
1. – no Juridiskā biroja. Atbalstīts. Par ievaddaļu.
2. – Juridiskais birojs, likumprojekta 2.pants – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat par likumprojekta 3.pantu ir 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu, un komisija to ir atbalstījusi, bet vērsiet uzmanību uz to, ka priekšlikums ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
Joprojām 4.pants. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums –atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
K.Leiškalns.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
4.pants. Aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns.
11. – tajā pašā likumprojekta 4.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā aizstājumu, ko komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
Tad nāk 12.priekšlikums par 22.1 pantu, ko iesniedzis centīgs deputāts – uzvārdā Leiškalns. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
13. – Leiškalna priekšlikums par 49.1 pantu ir atbalstīts. Par panta ceturto daļu – jauna redakcija.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
14.priekšlikums – par 54.pantu. Atkal Leiškalns un atkal – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti un īpaši deputāts Bērziņš atbalsta.
K.Leiškalns.
15. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 54.1 pantu – guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu deputātiem.
K.Leiškalns.
16. – redakcionāls Leiškalna priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns.
Paldies deputātiem. 17. – deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt ziņotāja aicinājumam.
K.Leiškalns.
18.priekšlikums – par 54.1 pantu, iesniedzējs ir deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi. Ārkārtīgi garš priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
19.priekšlikums ir aizstājums 55.pantā, ko piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija pēc ilgām pārdomām to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat Leiškalna ierosinātais aizstājums 56.pantā ir guvis komisijas atbalstu. Tas ir 20.priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
21. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 57.1 panta pirmās un otrās daļas redakciju – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
Leiškalns piedāvā 59.panta redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi. Ārkārtīgi garš un sarežģīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Arī 22.priekšlikumam deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
23. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 61.pantu – ir ieguvis viennozīmīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti viennozīmīgi atbalsta.
K.Leiškalns.
24. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns.
Tāpat aizstājums – aizstāt vārdu “publicējums” ar vārdu “izplatījums”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, – izriet no iepriekšējā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Līdzīgs ir 26. – Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Un šeit atkal ir šā paša termina lietojums, ko piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Tāpat ir panta numura aizstājums 63.pantā: skaitlis “57” aizstāts ar skaitli “58”. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Arī šis ir atbalstīts.
K.Leiškalns.
Aizstājums izriet no iepriekš nobalsotā. Piedāvā deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī 29.priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns.
Tāpat vārds “publiskošana” ir aizstāts ar vārdu “izplatīšana” 30. – Leiškalna priekšlikumā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Vārdus “publiski pieejams” 63.1 pantā deputāts Leiškalns piedāvā, tā teikt, aizstāt ar vārdu “izplata”. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns.
32. – centīgais deputāts Leiškalns ir izteicis 64.1 panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Esat saņēmis deputātu atbalstu.
K.Leiškalns.
33. – Leiškalna priekšlikums par 64.2 pantu. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
34. – deputāta Leiškalna priekšlikums par šo pašu pantu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Jūs atbalsta arī deputāti.
K.Leiškalns.
35. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 66.pantu. Ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
36. – jau par 86.1 pantu, kur atkal Leiškalns nomaina vārdiņu “un” ar “vai”. Un komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Esat guvis arī deputātu atbalstu.
K.Leiškalns.
37. ir deputāta Leiškalna jau iepriekš atbalstītais priekšlikums par vārdu “publiskā atklāšana” nomaiņu ar vārdu “izplatīšana”. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns.
Ļoti nopietns ir 38. – Leiškalna priekšlikums par 87.pantu. Komisija to rūpīgi debatēja, bet atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Iepriekš minētā vārda nomaiņa ir piedāvāta 39. – deputāta Leiškalna priekšlikumā, kas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
Tāpat 40. ir Leiškalna priekšlikums par to pašu “publicēšanu” un “izplatīšanu”. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
41.priekšlikums – 87.panta piekto daļu piedāvā deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Atkal vārda “publicēšanas” nomaiņa uz “izplatīšanu”, ko piedāvā deputāts Leiškalns, atbalstīta.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Un tā nu, visbeidzot, 43. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 119.panta devītās daļas aizstāšanu ar citu redakciju – ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Paldies ziņotājam.
Tagad balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Līdz kuram datumam deputāti var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?
K.Leiškalns.
Sirsnīgi gaidīsim līdz 11.februārim šajā gadā.
Sēdes vadītāja.
Jūsu priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Kā nākamo izskatām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Vārds ziņotājam – deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies. Dokuments Nr.3637, kā jau sēdes vadītāja teica, ir likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, par kuru komisija saņēmusi 13 priekšlikumus.
1. no tiem iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu. Turpinām!
K.Leiškalns.
Dāmas un kungi! Es atvainojos, savā centībā es pieļāvu kļūdu. Un šobrīd mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā tas ir rakstīts darba kārtībā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Aleluja!”)
Līdz ar to, pārejot pie šā likumprojekta, man jāteic, ka atbildīgā komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.
1. tāpat ir no Juridiskā biroja, un komisija to atbalsta.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu. Līdzīgi kā iepriekšējo, komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Tāpat kā pret 1.priekšlikuma, arī pret 2.priekšlikuma atzinumu deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
Pret 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu – nebija iebildumu, kā es sapratu.
3. tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Arī pret to deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
Par šo pašu pantu ir 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo mēs to līdzīgi esam atbalstījuši iepriekšējos likumprojektos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums joprojām par likumprojekta 4.pantu – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Atbalstīts ir arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Joprojām par likumprojekta 4.pantu ir 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.
K.Leiškalns.
14.priekšlikums, ak Dievs, atkal no deputāta Leiškalna par 64.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Jūs esat saņēmis arī Saeimas atbalstu.
K.Leiškalns.
Paldies.
15. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 110.1 pantu – ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
16.priekšlikums. Šeit es gribu vērst, jo tas ir ļoti politisks priekšlikums… To tāpat ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas attiecas uz to, kas ir manta bankās, kredītiestādēs, pret kuru var vērst prasības. Un no tā mēs izslēdzam pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrības naudu.
Ar vienu vārdu sakot, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, šis priekšlikums ir saskaņā ar Civillikumu, kā man paskaidroja juristi, bet tas, neapšaubāmi, ir politisks, nevis redakcionālas dabas. Un tas ir svarīgi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Paldies.
17. – Leiškalna priekšlikums – ir jau vienkārša rakstura, un es aicinu atbalstīt, tāpat kā to darīja komisija.
Sēdes vadītāja.
Paldies ziņotājam.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Līdz kuram datumam var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?
K.Leiškalns.
Tāpat kā par citiem – līdz 11.februārim. Tie ir ļoti saskaņoti likumprojekti, un maināmi dažādos variantos vieni un tie paši panti…
Sēdes vadītāja.
Tā kā citi priekšlikumi nav izskanējuši, jūsu priekšlikums ir atbalstīts. Termiņš – 11.februāris.
K.Leiškalns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pārejam pie nākamā likumprojekta. Arī tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts likumprojekts – “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, dāmas un kungi!
Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus, visus izskatījusi un par visiem izteikusi savu atzinumu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 5.pantu. Līdzīgi kā iepriekšējos komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit visu laiku būs 5.pants. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Tāpat 4.priekšlikums par 5.pantu ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzis čaklais Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja.
Nedzirdu iebildumus. Atbalstīts.
K.Leiškalns.
Paldies.
5. – Juridiskā biroja filigrānais priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
6. – Juridiskā biroja filigrāns, vienkārši filigrāns, priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Arī deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
7.priekšlikums – papildinājums šajā pašā 5.pantā – ir atbalstīts. Tas nāk no Juridiskā biroja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.
K.Leiškalns.
Arī 8. … ko mēs darītu bez Juridiskā biroja?... ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
K.Leiškalns.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums vēl joprojām par 5.pantu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Deputātiem nav citu priekšlikumu.
K.Leiškalns.
Izslēgums šajā pantā, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns.
11.priekšlikums – tāpat izslēgums šajā 5.pantā – ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
K.Leiškalns.
12. ir Juridiskā biroja iesniegts apvienošanas piedāvājums par 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Arī 13.priekšlikumu par šo pantu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, lai cik šis skaitlis nebūtu nelaimīgs, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Dārgie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem — līdz 11.februārim šajā gadā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tā kā citu priekšlikumu nav, par termiņu ir noteikts 11.februāris.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Strādīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Šis likumprojekts ir izstrādāts kopā ar Juridisko biroju un Satiksmes ministriju. Ir paredzēts jauns – 4.1 pants par valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai. Un šī nodrošināšana ir paredzēta no reģionālajām lidostām. Tādas šobrīd Latvijā ir Ventspils un Liepāja, nākotnē varētu būt arī Daugavpils.
Turklāt šis likumprojekts atbilst arī Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienas vadlīnijām par reģionālajām aviosabiedrībām un reģionālajām lidostām un valsts atbalstu no tām.
Tā ka, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 31, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
V.Aizbalts.
Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 27, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu.
V.Aizbalts.
Paldies, kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 5.februārim. Un izskatīšana šā gada 12.februāra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Tā kā citi priekšlikumi nav saņemti, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.februāris, izskatīšana – 12.februārī.
Kā nākamo skatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai komisijas vārdā kāds vēlas ziņot? Ja ne, tad pārejam pie balsošanas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
To ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ja komisijas vārdā neviens nevēlas ziņot, tad balsosim. Lūdzu zvanu! Atgādinu, ka balsojam par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Kā nākamo darba kārtībā izskatām vēl vienu lēmuma projektu. Un tas ir “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
Tāpat kā iepriekšējos lēmumu projektus, to ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā ziņotājs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo un pēdējo darba kārtības jautājumu. Tas ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”.
Iesniedzēja ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Acīmredzot arī ziņotājs nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krustkalnu dabas rezervāta likumā” 3.lasījumam līdz 2009.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) ir lūdzis vārdu paziņojumam. Kamēr Klementjeva kungs gatavojas, vārds Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pēc piecām minūtēm. Lūgums ir būt pēc piecām minūtēm. Mums ļoti operatīvi jāizdara viens darbs.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Vārds Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Guntis Jānis Eniņš, Uldis Ivars Grava, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Gunārs Laicāns, Ingmārs Līdaka, Sergejs Mirskis, Aigars Kalvītis, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais un Artis Pabriks.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pirms mēs slēdzam sēdi, es vēlos Prezidija vārdā ziņot, ka Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam “Par Latvijas Radio finansējumu”. Šis jautājums tiek nodots adresātam.
Ir saņemts arī piecu deputātu jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājuma sekām”. Arī šo jautājumu Prezidijs nodod adresātam.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Arī visi saņemtie dokumenti ir izskatīti. Sēdi slēdzu.