Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut.nr.132/J9 – dok. nr.3663

Par starptautisko aizdevumu izmantošanu

Finanšu ministrija ir izskatījusi LR Saeimas kancelejas vēstuli un sniedz šādas atbildes (secīgi uzdotajiem jautājumiem):

1. Vai pastāv detalizēts plāns visas aizdevuma summas (5,25 miljardi latu) izmantošanai un vai tiek plānots aizdevuma izmantošanas plānu apspriest un apstiprināt Saeimai?

Latvijas Republikai Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmas īstenošanai starptautisko finanšu līdzekļu donori (Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Eiropas Kopiena (EK), Pasaules banka, Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka) kopumā aizdod 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardu latu ekvivalentu) lielu aizdevuma summu, ko plānots saņemt vairākās daļās līdz 2011.gadam.

Ir būtiski atzīmēt, ka pirms katras aizdevuma daļas (izņemot pirmo) izmaksas tiks vērtēts Latvijas progress atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā tas noteikts SVF Nodomu vēstulē un EK Saprašanās memorandā.

Aizdevuma summas izmantošana starptautiskās finanšu palīdzības programmas ietvaros saskaņā ar gadskārtējā budžeta likumā noteikto tiks paredzēta šādiem mērķiem:

• valsts budžeta deficīta segšanai;

• valsts budžeta aizdevumu finansēšanai;

• valsts parāda saistību pārfinansēšanai;

• banku sektora stabilitātes nodrošināšanai (likviditātes nodrošināšana, rekapitalizācija u.c.).

2. Kam vēl bez jau iepriekšminētā tiek plānots izmantot aizdevumus un vai tiek plānots iesaistīt aizdevuma izmantošanas plāna apspriedē dažādas ieinteresētās grupas, piemēram, uzņēmējus, arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas, neatkarīgus ekspertus u.c.?

Bez jau iepriekš minētā nav paredzēts izmantot starptautiskā aizdevuma līdzekļus citiem mērķiem. Valsts var turpināt izmantot vai veidot jaunus finanšu instrumentus, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūras izsniegtie galvojumi, kas nav tieši saistīti ar šī aizdevuma līdzekļiem un kas nepalielina budžeta deficītu un pārmērīgi neietekmē valdības parāda apmēru.

Attiecībā uz starptautiskā aizdevuma apgūšanas uzraudzību atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam – to veiks Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Komisijas sēdēs tiks aicināti piedalīties eksperti no Latvijas Bankas, Valsts kontroles, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī ekonomikas nozares pārstāvji.

Šobrīd Finanšu ministrija ar iesaistītajām institūcijām izstrādā rīcības plānu par Saeimā 12.12.2008. apstiprinātās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanu (turpmāk rīcības plāns).

Rīcības plāna realizēšanu nodrošinās atbildīgās institūcijas. Starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanai konkrēto darba uzdevumu realizēšanai tiek veidotas darba grupas, piemēram, visaptverošas parāda restrukturizēšanas stratēģijas izstrādei, budžeta izpildes disciplīnas monitorēšanai – Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja, kas veic budžeta līdzekļu izdevumu analizēšanu un pretstatīšanu faktiskajiem ieņēmumiem, tāpat ir izveidota atsevišķa darba grupa, kas analizē atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī uzraudzīs sabiedriskajā sektorā veiktos optimizācijas pasākumus.

3. SVF aizdevumu tiek plānots atgriezt astoņos maksājumos laika posmā no 2012.gada februāra līdz 2013.gada beigām. Vai Finanšu ministrijas rīcībā ir dati par to, cik lielas naudas summas Latvijai katru gadu būs jāatgriež visiem iepriekšminētajiem aizdevējiem kopā un cik ilgi šis aizdevuma atmaksas process var vilkties?

Šobrīd ir spēkā vienošanās ar SVF un EK. Attiecībā uz EK – Latvijai sniegtos finanšu līdzekļus EK plāno aizņemties ārējā tirgū, aizdodot tos Latvijai ar tādu pašu likmi. Savukārt SVF aizdevuma likme tiek noteikta, balstoties uz SVF standarta noteikumiem. Gada likme tiek aprēķināta saskaņā ar SVF kārtību, kas pirmās daļas saņemšanas brīdī augstāko aizdevuma likmi paredzēja 3,87%, nosakot to atkarībā no Latvijas kvotas lieluma un aizdevuma attiecības. Šāda likme piemērota arī jau saņemtajai aizdevuma daļai. Latvijai ir piešķirts pagarināts pirmās atmaksas termiņš un aizdevums pa daļām jāsāk atmaksāt 2012.gada februārī – gadu vēlāk nekā to paredz SVF standarta noteikumi. Atmaksas termiņš var tikt pārskatīts, ņemot vērā Latvijas maksājumu bilances un valūtas rezervju pozīcijas attīstību. Šobrīd atmaksāt pirmo aizdevuma daļu plānots astoņos maksājumos līdz 2013.gada beigām.

Sarunās ar pārējiem aizdevējiem ir panāktas tikai konceptuālas vienošanās, un aizdevumu finanšu un izmantošanas kontroles nosacījumi vēl tiek precizēti.

4. SVF pārstāvis jau paziņoja, ka SVF kontrolēs sava aizdevuma izmantošanu. Vai citi aizdevēji (Eiropas Komisija, Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Ziemeļvalstis) veiks savu aizdevumu izmantošanas kontroli un kādā formā tas tiks darīts?

Nodomu protokola ar SVF un Saprašanās memoranda ar EK ietvaros ir izvirzīti konkrēti rezultatīvie rādītāji, kas Latvijai ir jāsasniedz. Tāpēc arī starptautiskā aizdevuma līdzekļu izlietojumam un valdības uzņemto saistību izpildei sekos tās devēji – SVF un EK. Kā jau iepriekš ir minēts, ar pārējiem aizdevējiem nosacījumi (t.sk. aizdevuma izmantošanas kontrole) tiek precizēti.

Vienlaikus apzinoties regulāras informācijas sniegšanas nepieciešamību par uzņemto saistību izpildes gaitu ne tikai visiem aizdevuma līdzekļu devējiem, bet arī visai sabiedrībai, Finanšu ministrija nodrošinās šādas informācijas pieejamību.

Ar cieņu,

finanšu ministrs A.Slakteris

Rīgā 2009.gada 29.janvārī