1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegti akceptēšanai vai akceptēti līdz 2009.gada 28.februārim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši būvnormatīva prasībām nav obligāta.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumus Nr.409 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 308./312.nr.).

4. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.2. bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu;

1.3. būvtilpums – būvķermeņa tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;

1.4. cokola stāvs – ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

1.5. dzīvoklis – ar ārsienām un iekšsienām norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa;

1.6. dzīvojamā telpa – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

1.7. dzīvokļa palīgtelpas – dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārais mezgls un citas līdzīgas nozīmes telpas;

1.8. dzīvojamā nama sekcija – ar ugunsdrošām starpsienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā nama (turpmāk – dzīvojamais nams) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caur koridoru vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;

1.9. gaismas kabata – ar koridoru saistīta telpa (koridora paplatinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru;

1.10. galerijnams – dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtā galerijā;

1.11. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;

1.12. jumta stāvs – plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;

1.13. kāpņu telpa – ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu;

1.14. koridornams – dzīvojamais nams, kurā ieejas dzīvokļos atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā;

1.15. lievenis – neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm;

1.16. lifts – cēlējmehānisms ar kabīni, kas pārvietojas pa vertikālu vai slī­pu šahtu un ir paredzēts cilvēku un kravas pārvietošanai uz attiecīgo ēkas stāvu;

1.17. lifta mašīntelpa – tehniskā telpa, kurā atrodas lifta piedziņas mehānismi un citi ar lifta darbību saistīti mehānismi un iekārtas;

1.18. lodžija – pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.19. mansarda stāvs – starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas mērķis;

1.20. pagrabstāvs – ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi no stāva augstuma;

1.21. publiskās telpas – dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas;

1.22. sanitārtehniskā telpa – ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

1.23. tehniskais stāvs – stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā;

1.24. terase – norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas;

1.25. veranda – neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);

1.26. vējtveris – caurstaigājama telpa starp dzīvojamā nama ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

1.27. virsgaismas logs – stiklota konstrukcija pārsegumā telpu izgaismošanai.

2. Šis būvnormatīvs nosaka prasības dzīvojamo namu būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Būvnormatīvs ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem.

3. Šis būvnormatīvs piemērojams divu stāvu un augstāku ēku projek­tēšanai, ja tajās ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības.

4. Projektējot dzīvojamo namu, jāievēro normatīvie akti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskās vai citas nozīmes telpas, kas tiek iebūvētas dzīvojamos namos, projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo telpu projektēšanu.

5. Par astoņiem stāviem augstāku dzīvojamo namu konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Šādu ēku nesošām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998-1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”.

6. Ja būvniecība paredzēta par pasūtītāja līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka pasūtītājs būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība.

7. Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmē visas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiņas koplietošanas telpu plānojumā, inženiertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu lodžiju iestiklošana, atsevišķu logailu dalījuma izmaiņas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā (vai izdara tajā labojumus), saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

2. Galvenie dzīvojamo namu raksturojošie rādītāji

2.1. Stāvu skaits

8. Dzīvojamā nama stāvu skaits ir noteikts plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumos un atbilst spēkā esošam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja detālplānojums nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Neizbūvētu pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas.

9. Ja dzīvojamā nama daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai.

2.2. Apbūves laukums

10. Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m²) nosaka kā tāda laukuma projekciju cokola stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

2.3. Būvtilpums

11. Dzīvojamā nama būvtilpumu nosaka kubikmetros (m³), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme ±0,00). Dzīvojamā nama būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļu vai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.

2.4. Platība

12. Dzīvojamā nama kopējo platību (m²) nosaka, summējot visu ēkas stāvu (arī pagrabstāva un mansarda stāva) platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību dzīvojamā nama kopējā platībā neieskaita.

13. Dzīvojamā nama kopējā platībā ieskaita:

13.1. dzīvojamā nama lietderīgo platību summu, ko veido:

13.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamā nama dzīvokļu kopējās platības;

13.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;

13.1.3. publisko telpu kopējā platība, ja tādas ir;

13.2. dzīvojamā nama palīgplatību summu, ko veido:

13.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo koridoru, galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību. Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;

13.2.2. koplietošanas ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platība;

13.2.3. pagrabstāva kopējā platība.

14. Dzīvokļa kopējo platību (m²) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību.

15. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitot neapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.

16. Telpas platību (m²) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienu virsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;

16.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuru augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību, ko aizņem stacionāri pavardi un krāsnis.

3. Pamatprasības projektēšanai

3.1. Stāvi

17. Dzīvojamā nama stāva minimālais augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 2,5 metri.

18. Pagrabstāva augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 1,8 metri, ja pagrabstāvā netiek izvietotas publiskas telpas, kurām piemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.

3.2. Dzīvoklis

19. Dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu:

19.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

19.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpa veļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlams paredzēt iespēju iebūvēt skapjus.

20. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:

20.1. virtuvei – divi metri;

20.2. priekštelpai (ieejas hallei) – 1,4 metri;

20.3. dzīvokļa gaitenim – viens metrs;

20.4. tualetei – viens metrs.

21. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:

21.1. iekštelpas (piemēram, verandas);

21.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).

22. Sanitārtehnisko telpu durvis veras evakuācijas ceļa virzienā (uz izeju), izņemot gadījumus, ja telpu piemēro invalīdiem un būvnormatīvos vai citos normatīvajos aktos ir noteikts citādi. Ja dzīvoklī ir tikai viens savietotais sanitārais mezgls (tualete ar vannu un dušu), ieeja tajā tieši no virtuves vai dzīvojamām telpām nav pieļaujama.

23. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Triju un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitāros mezglus projektē guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

24. Sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virs dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

25. Iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās kon­strukcijās, atklāta to stiprināšana pie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.

26. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošību.

3.3. Saimniecības telpas

27. Trīsstāvu un augstākos dzīvojamos namos koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāva vai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāra glabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecības telpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa (tualete).

28. Dzīvojamā nama pirmajā stāvā vai cokola stāvā, kas ir saistīts ar ieejas vestibilu, ieteicams izvietot ratiņu telpu ar pandusu bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai (paredz 1–2 m² lielu platību katram dzīvoklim).

29. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto pie ieejas vestibilā vai pie dzīvojamā nama ieejas, tām jābūt no degtnespējīga materiāla.

3.4. Publiskās telpas

30. Dzīvojamā nama nedzīvojamajā daļā vai atsevišķos ēkas stāvos pieļaujams izvietot publiskās telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības. Dzīvojamā namā nav pieļaujama tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu vai ražotņu izvietošana, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

31. Publiskās telpas augstumu dzīvojamā namā projektē atbilstoši tehno­loģiskajām prasībām, bet ne zemāku par 2,5 metriem.

32. Dzīvojamā namā izvietotās citas funkcionālas nozīmes telpas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši ugunsdrošību reglamen­tējošajiem normatīvajiem aktiem.

33. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamā nama puses, kur fasādē nav dzīvojamo telpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vai speciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskās telpas platība nav lielāka par 150 m².

34. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju ir aizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transporta kustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.

35. Ja citas funkcionālās nozīmes telpu šķērso ēkas dzīvojamai daļai nepieciešamās inženierkomunikācijas, to uguns­aizsardzības sistēmas projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.5. Prasības dzīvojamo ēku izvietošanai teritorijā

36. Minimālos attālumus starp dzīvojamiem namiem nosaka vietējās pašvaldības apbūves noteikumos saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma un ugunsdrošības prasībām, psiholoģiskā komforta nodrošināšanai ievērojot šādus minimālos attālumus:

36.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām;

36.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 metriem;

36.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem.

37. Minimālos ugunsdrošības attālumus no ēkām līdz blakus esošo zemes vienību robežām, kā arī starp ēkām vienā zemes vienībā nosaka saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.6. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums

38. Dzīvojamo namu izvietojumam un orientācijai jānodrošina dzīvokļa un teritorijas nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim.

39. Rekonstruējot daudzdzīvokļu dzīvojamos namus, būvprojektu risinājumos jānodrošina šā būvnormatīva 38.punktā minētais insolācijas ilgums dzīvokļos:

39.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

39.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

40. Dzīvojamos namos, kuros ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī rekonstruējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt šo noteikumu 38.punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

41. Šajos noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot, ja pašvaldība apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās mājās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves rekonstrukciju, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju un to nepasliktinot.

42. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, vir­tuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais apgaismojums nav nepieciešams virtuves nišās, ja tās ir aprīkotas ar elektrisko plīti un mehānisko ventilāciju.

43. Telpām, kurās ir dabiskais apgaismojums, projektē vēdināšanu caur logu vērtnēm vai citām ierīcēm.

44. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

45. Koplietošanas kāpņu telpas un koridorus izgaismo caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtu sildelementus un cauruļvadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus un pastkastītes, nesamazinot normēto būvkonstrukciju ugunsizturības robežu un būvizstrādājumu ugunsreakciju. Minētās ierīces izvieto tā, lai netraucētu evakuāciju.

3.7. Trokšņa līmenis

46. Telpu akustiskos parametrus, dzīvojamā nama iekšējo un ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju no āra trokšņiem projektē atbilstoši akustiskos parametrus, higiēnas prasības un trokšņa līmeni reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.8. Ugunsdrošība

47. Jaunbūvējamo dzīvojamo namu iebrauktuvju un caurbrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 metriem un brīvais augstums – par 4,25 metriem (izņemot rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās ēkas, ja tiek nodrošināta iespēja veikt cilvēku evakuāciju un ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus).

48. Katrs dzīvoklis ir ugunsdrošības nodalījums, kura būvkonstrukciju uguns­izturības robežas un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases projektē saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

49. Katrā dzīvoklī projektē glābšanās atvērumu, izņemot ēkas ar izejām uz dūmaizsargātām kāpņu telpām.

50. Dzīvojamā nama piebūvju un pāreju konstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nedrīkst būt zemāka par pamatēkas konstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi.

51. Ēkās, kas ir augstākas par deviņiem virszemes stāviem vai 27 met­riem, paredz šādas dūmu un karstuma kontroles sistēmas:

51.1. mehānisko dūmu novadīšanas sistēmu koplietošanas evakuācijas ceļos (koridoros, hallēs), kas ir garāki par 30 metriem;

51.2. mehānisko virsspiediena sistēmu liftu šahtās vai liftu priekštelpās.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētajām sistēmām nodrošina automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, kuru izvieto koplietošanas evakuācijas ceļos. Minētās prasības neattiecas uz daudzstāvu dzīvojamo namu rekonstrukciju.

53. Dzīvojamiem namiem, kas nav augstāki par 16 virszemes stāviem vai 50 metriem, dzīvokļos ierīko autonomās ugunsgrēka trauksmes ierīces vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

54. Dzīvojamiem namiem, kas ir augstāki par 16 virszemes stāviem vai 50 metriem, dzīvokļos un koplietošanas telpās ierīko automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu projektē tā, lai sistēmas bojājums vienā dzīvoklī neietekmētu sistēmas darbību citos ugunsdrošības nodalījumos.

55. Dzīvojamiem namiem, kas ir augstāki par 25 virszemes stāviem vai 75 metriem, paredz automātisko stacionāro ugunsdzēsības sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

56. Dūmu un karstuma kontroles sistēmu vadībai un kontrolei ierīko automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, izvieto­jot signāldevējus attiecīgajās koplietošanas telpās (koridoros, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās).

3.9. Kāpņu telpas. Evakuācijas ceļi un izejas

57. Pie katras dzīvojamā nama ieejas projektē vējtveri, kura platums (dziļums) ir vismaz 1,2 metri. Pie ieejas ieteicams ierīkot kodēto slēdzeni.

58. Dzīvojamā nama ieejas vējtvera tīrās grīdas atzīme atrodas vismaz 0,15 metrus augstāk nekā ietves atzīme pie ieejas.

59. Ja dzīvojamā namā ir 16 un vairāk stāvu, nepieciešami dubultie vējtveri.

60. Evakuācijas gaiteņos, kas garāki par 30 metriem, paredz dūmu un karstuma izvadi atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

61. Kāpņu laidu platums un slīpums noteikts šā būvnormatīva 1.pie­likumā.

62. Vienā kāpņu laidā ir ne mazāk kā trīs un ne vairāk kā 18 pakāpienu. Kāpņu laidus un laukumus norobežo ar margām.

63. Kāpņu telpas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

64. Astoņu stāvu un zemākās ēkās evakuācijas izejas projektē uz ugunsaizsargātu kāpņu telpu ar dūmu izvadi caur augšējā stāvā ierīkotiem logiem ārsienās vai dūmu izvades lūkām jumtā vai virsgaismas logā, nodrošinot kompensējošā gaisa aprēķināto pieplūdi saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem. Ja netiek nodrošināta dūmu izvades lūku vai logu manuālā atvēršana, paredz tālvadības iedarbināšanu.

65. Ēkām, kas ir augstākas par astoņiem stāviem vai 24 metriem (no zemes virsmas līmeņa atzīmes līdz augstākā stāva glābšanās atvēruma apakšējai malai), kāpņu telpas projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Minētās prasības neattiecas uz deviņstāvu dzīvojamo namu rekonstrukciju.

66. Dūmaizsargātas kāpņu telpas var savienot ar cokola stāvu vai pagrab­stāvu caur ugunsdrošības priekštelpu, ja cokola stāvā vai pagrabstāvā ugunsslodze nepārsniedz 1200 MJ/m².

67. Dūmaizsargātas kāpņu telpas katrus astoņus stāvus projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši U1 ugunsnoturības pakāpes ēku konstrukciju ugunsizturībai.

68. Ārpusdzīvokļa koridora platums ir vismaz 1,8 metri, durvju brīvais platums – vismaz 0,9 metri, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

69. Galerijas platums dzīvojamā namā starp kāpņu telpām vai starp galerijas galu un kāpnēm ir šāds:

69.1. ja galerijas garums ir mazāks nekā 30 metru, – vismaz 1,4 metri;

69.2. ja galerijas garums ir 30 metru un lielāks, – 1,6 metri.

70. Ja attālums no dzīvokļa ārējām durvīm līdz kāpņu telpas durvīm vai ārdurvīm ir lielāks nekā 30 metru, projektē otru evakuācijas izeju atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

3.10. Iebūvētas un piebūvētas dzīvojamā nama daļas

71. Dzīvojamā nama pirmā stāva, cokola stāva un pagrabstāva līmenī iedzīvotāju vajadzībām saskaņā ar būvnormatīviem un ugunsdrošības prasībām var iebūvēt vai piebūvēt saimniecības telpas un garāžas vai stāvvietas personīgo transportlīdzekļu novietošanai.

72. Projektējot iebūvētas slēgtās vai atklātās autostāvvietas, paredz:

72.1. autostāvvietas atdalīšanu no ēkas pārējās daļas un autostāvvietas sadalīšanu ugunsdrošības nodalījumos atbilstoši ugunsdrošību reglamentējo­šajiem normatīvajiem aktiem;

72.2. dūmu un karstuma kontroli;

72.3. automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

72.4. iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu ar vienas strūklas minimālo ūdens patēriņu 1,5 l/s.

73. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās ēkās atļauta bēniņu, mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, bet ne vairāk kā divos līmeņos, nemainot bēniņu būvtilpumu un nodrošinot ugunsdrošības līmeni atbilstoši šā būvnormatīva prasībām.

3.11. Cokola stāvs un pagrabstāvs

74. Cokola stāvā un pagrabstāvā nedrīkst izvietot dzīvokļus, bet vairāk­stāvu dzīvokļos, kuros ir iekšējās kāpnes, – dzīvojamās telpas.

75. Cokola stāvā un pagrabstāvā izeju uz kopējo kāpņu telpu projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem vai caur ugunsdrošības priekštelpu, izņemot izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām ar izeju caur atklātu ārējo zonu.

76. Ja ēkai ir divi (vai vairāk) pazemes stāvi, evakuācijas izejas no tiem paredz caur ugunsdrošības priekštelpām uz atsevišķām kāpņu telpām, kuras nav saistītas ar ēkas virszemes stāvu kāpņu telpām. Ja šādos pazemes stāvos paredz liftus, to šahtas projektē atsevišķi no ēkas virszemes stāvu liftu šahtām. Ieejas liftos paredz caur ugunsdrošības priekštelpām.

77. Cokola stāvā, pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē nepieciešama 1,8 metrus augsta staigājamā zona visā ēkas garumā. Līdz vienam metram garā posmā tās augstums var būt 1,6 metri. Pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

78. Cokola stāvā un pagrabstāvā tehniskos koridorus un tehniskās telpas no pārējām telpām atdala ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošu pārsegumu REI 60.

79. Ja cokola stāvā neierīko gaisa nosūces vēdināšanu, ārsienās nepieciešamas vienmērīgi pa ēkas ārsienas perimetru izvietotas vēdināšanas atveres, kuru šķērsgriezuma kopējais laukums nav mazāks par 1/400 no grīdas laukuma. Vienas vēdināšanas atveres šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,05 m².

3.12. Tehniskais stāvs un tehniskā pagrīde

80. Tehniskā stāva augstumu projektē atbilstoši tajā izvietoto iekārtu veidam un tehnoloģiskās un ekspluatācijas drošības prasībām.

81. Tehniskajā pagrīdē katrā sienā un starpsienā, izņemot ugunsdrošās sienas un starpsienas, zem telpas griestiem nepieciešams ventilācijas atvērums ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,02 kvadrātmetri.

82. Tehniskajā pagrīdē ugunsdrošajās starpsienās projektē ugunsdrošas durvis ar noblīvētām piedurlīstēm; var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

3.13. Bēniņi un tehniskie bēniņi

83. Bēniņos un tehniskajos bēniņos nepieciešama 1,2 metrus plata staigājama zona un vismaz 1,6 metrus augsta eja visā ēkas garumā. Līdz diviem metriem garā posmā tās augstums var būt 1,2 metri un platums – viens metrs.

84. Bēniņus projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

85. Auksto bēniņu vēdināšanai norobežojošās konstrukcijās nepie­ciešamas atveres, kuru šķērsgriezuma laukums ir vismaz 1/500 no bēniņu laukuma.

3.14. Dzīvojamo namu jumti

86. Dzīvojamo namu jumtus projektē:

86.1. ar ārējo vai iekšējo ūdens noteci – sešu stāvu un zemākām ēkām;

86.2. tikai ar iekšējo ūdens noteci – septiņu stāvu un augstākām ēkām.

87. Dzīvojamo namu jumta konstrukcijās paredz izvietot stieņus, āķus vai troses drošības ierīču stiprināšanai ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbiem vai vismaz 0,3 metrus augstu nožogojumu.

88. Dzīvojamo namu jumta seguma siltumizolācijas materiāliem jābūt degtnespējīgiem vai grūti degtspējīgiem, jumta seguma siltumizolācijas konstrukcijā jābūt aizsargslānim, kas novērš saules siltuma transmisiju telpā.

3.15. Lifti

89. Dzīvojamos namos, kuros attālums no pēdējā stāva tīrās grīdas atzīmes līdz zemes atzīmei ir 14 metru un vairāk, vai sešu stāvu un augstākās ēkās nepieciešami lifti, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

90. Šā būvnormatīva 89.punktā minētās prasības var nepiemērot dzīvojamo namu rekonstrukcijas projektiem, ja bēniņus paredzēts izbūvēt par mansarda stāvu. Dzīvojamos namos esošie lifti var neapkalpot bēniņus vai mansarda stāvu.

91. Nepieciešamo liftu skaitu, to celtspēju un ātrumu dzīvojamos namos aprēķina atbilstoši liftu iekārtu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām, ņemot vērā stāvu platību, stāvu skaitu un paredzamo iedzīvotāju skaitu ēkā.

92. Brīvo grīdas laukumu pirms ieejas liftā projektē:

92.1. vismaz 1,2 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 400 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 1400 mm (platums) (laukums 1,54 m²);

92.2. vismaz 1,6 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 2100 mm (platums) (laukums 2,31 m²);

92.3. vismaz 2,1 m² – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 2100 mm (dziļums) x 1100 mm (platums) (laukums 2,31 m²).

93. Liftu mašīntelpa nedrīkst atrasties virs dzīvojamām telpām vai tieši blakus tām.

94. Liftus projektē un ierīko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību.

3.16. Sauso atkritumu vadi

95. Sauso atkritumu vadus četru stāvu un augstākiem dzīvojamiem namiem projektē, ja to nosaka vietējās pašvaldības sais­tošie noteikumi.

96. Attālums no dzīvokļa durvīm līdz sau­so atkritumu vadam nedrīkst būt lielāks par 25 metriem.

97. Sauso atkritumu vads ir gaisu necaurlaidīgs, ar skaņas izolāciju, un tas nedrīkst atrasties blakus dzīvojamām telpām. Atkritumu savākšanas kamera nedrīkst atrasties zem dzīvojamām telpām.

98. Atkritumu savākšanas kamerai jābūt vismaz 1,95 metrus augstai. Tai nepieciešama atsevišķa no ieejas namā izolēta ieeja, kuras durvīm jāveras uz āru.

99. Atkritumu savākšanas kameru un atkritumu vadus norobežo no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošu pārsegumu REI 60.

4. Prasības invalīdu vajadzību nodrošināšanai

100. Šajā nodaļā minētās prasības piemēro, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji paredzēta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī gadījumos, ja dzīvojamā namā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas ar kustību traucējumiem.

101. Ēkas ieejas un dzīvokļu ieejas, lifta un sauso atkritumu vada priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas ēkas koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, saimniecības telpas) projektē bez sliekšņiem vai pakāpieniem un paredz pandusus, kuru platums ir 1,2 metri, bet slīpums – ne lielāks par 1:20.

102. Vējtveri projektē vismaz 1,5 metrus dziļu un 2,2 metrus platu.

103. Koplietošanas koridors ir vismaz 1,8 metrus plats, ārējo durvju brīvais platums – vismaz 1,2 metri.

104. Minimālie lifta kabīnes izmēri dzīvojamā namā neatkarīgi no stāvu skaita ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m²).

105. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādu minimālo telpu platumu:

105.1. virtuvei – 2,2 metri;

105.2. tualetei – 1,4 metri; ja paredzēts mazgājamais galds (izlietne), telpas minimālie izmēri ir 1,6 x 2,2 metri;

105.3. vannas istabai – 2,2 metri; ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls, telpas minimālie izmēri ir 2,2 x 2,2 metri;

105.4. ārtelpām – balkoniem, lodžijām, terasēm – 1,4 metri līdz norobežo­jošajām konstrukcijām.

106. Neatkarīgi no ēkas stāvu skaita dzīvokļos, kuros dzīvo personas ar kustību, garīgās attīstības, redzes vai dzirdes traucējumiem, virtuvi aprīko ar elektrisko plīti un visās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības signalizāciju.

5. Inženierkomunikācijas

5.1. Ūdensvads un kanalizācija

107. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā namā projektē saskaņā ar ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem.

108. Ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus projektē saskaņā ar ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

5.2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana

109. Dzīvojamo namu apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.

110. Dzīvojamo namu apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā izmantošanu. Projektējot dzīvojamos namus, kas nav augstāki par pieciem stāviem, tajos paredz ugunsdrošības prasībām atbilstošu dūmvadu ierīkošanu, iespēju ierīkot malkas pavardus virtuvēs, kā arī iespēju piemērot saimniecības telpas kurināmā glabāšanai.

111. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.

112. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

113. Dzīvojamā nama ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.

114. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt tempe­ratūras regulatorus (termostatus).

115. Ja ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sada­lošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.

116. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem:

116.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra – saskaņā ar šā būvnormatīva 2.pielikumu;

116.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.

117. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm un citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.

118. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.

119. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.

120. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģenera­toriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.

121. Viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.

122. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.

123. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā namā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.

124. Publiskajām telpām, kuras atrodas vienā dzīvoklī (piemēram, notariāta kantori, juridiskās konsultācijas, biroji, izņemot darbnīcas un telpas, kurās lieto un uzglabā degošas vielas), nosūces ventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šā būvnormatīva 121. un 122.punktā minētos nosacījumus.

125. Ja dzīvojamā namā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jāatrodas vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.

126. Ja dzīvojamais nams nav augstāks par diviem stāviem (neskaitot cokola stāvu) un ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.

127. Dzīvojamo namu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ēkas pagrabstāvā un pirmajā stāvā var izvietot apkures katlus (apkures iekārtas), kuru jauda nav lielāka par 500 kW.

5.3. Gāzes apgāde

128. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši gāzes apgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

129. Jaunbūvējamos un rekonstruējamos dzīvojamos namos, ierīkojot individuālos gāzes skaitītājus dzīvokļos, iekšējās gāzesvadu sistēmas stāvvadi un katra dzīvokļa kopējā noslēgierīce izvietojami kāpņu telpā. Šo dzīvojamo namu būvprojektos stāvvadu izvietošanai paredz speciālas, ar kāpņu telpu nesaistīti ventilējamas nišas (kanālus).

5.4. Elektroapgāde

130. Elektroapgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši elektroapgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

131. Dzīvojamā nama būvprojektā paredz dzīvojamā nama pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektro­tehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

132. Elektriskās plītis dzīvojamā namā nepieciešamas šādos gadījumos:

132.1. ja dzīvojamais nams ir augstāks par 10 stāviem;

132.2. ja dzīvojamā namā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu (elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās);

132.3. šā būvnormatīva 106.punktā minētajos gadījumos.

133. Ēku kāpņu telpās un koridoros ierīko evakuācijas apgaismojumu. Koridornamu koridoros, kas ir garāki par 30 metriem, ierīko evakuācijas izeju izgaismotus rādītājus.

134. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentē­jošajiem normatīvajiem aktiem.

135. Elektroniskās ietaises, radiotranslāciju, televīzijas un telefona tīklus projektē atbilstoši attiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajiem normatīviem.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102)

Kāpņu laidu platums un slīpums

Nr. p.k.	Kāpņu laidi	Mazākais platums (m)	Lielākais slīpums
1.	Divstāvu ēkās	1,05*	1:1,5
2.	Triju stāvu un augstākās ēkās	1,20	1:1,75
3.	Koridornamos un galerijnamos	1,20	1:1,75
4.	No pagrabstāva un cokola stāva	0,90*	1:1,25
5.	Dzīvokļa iekšējās kāpnes**	0,90*	1:1,25

Piezīmes.

1. * Šā būvnormatīva 100.punktā minētajos gadījumos – 1,20 metru.

2. ** Dzīvokļu iekšējās kāpnes var izgatavot no koka konstrukcijām.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102)

Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo namu telpās

Telpa	Iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā (°C*)	Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā
1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba	18	vismaz 3 m3/m2
2. Virtuve:	18
2.1. apgādāta ar elektrisko plīti		vismaz 60 m3
2.2. apgādāta ar gāzes plīti		vismaz 60 m3, ja ir divriņķu plīts vismaz 75 m3, ja ir trīsriņķu plīts vismaz 90 m3, ja ir četrriņķu plīts
3. Vannas istaba	25	vismaz 25 m3
4. Tualete	18	vismaz 25 m3
5. Savietotais sanitārais mezgls	25	vismaz 50 m3
6. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors	16	vismaz 1 m3/m2
7. Publiskās telpas (ja nav īpašu nosacījumu)	18	vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa
8. Atkritumu savākšanas kamera	5	vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa divās stundās
9. Lifta mašīntelpa**	5	vismaz 0,5 m3/m2

Piezīmes.

1. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 ^oC augstākai, nekā norādīts tabulā.

2. ** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par 40 °C.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards