Ministru kabineta rīkojums Nr.93

Rīgā 2009.gada 4.februārī (prot. Nr.7 25.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AC Ķīpsala” (vienotais reģistrācijas Nr.40003425122, juridiskā adrese – Rīga, Matrožu iela 1a, LV-1048) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.682).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AC Ķīpsala” (turpmāk – privatizācijas ierosinātājs) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 027 2014) Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 027 2014) Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99, sastāv no zemesgabala 2753 m² platībā un administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 027 2003 001) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Valsts īpašuma objekts 2005.gada 13.decembrī ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000196085 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

3.2. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimnie­košanas koncepciju” 5.1.apakš­punktu, Finanšu ministrija valsts īpašuma objektu ir nodevusi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā;

3.3. par valsts īpašuma objekta neapdzīvojamo telpu nomu ir noslēgti šādi līgumi:

3.3.1.  2001.gada 4.janvārī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sporta klubs Juta” par telpu nomu 297,30 m² platībā (spēkā līdz 2012.gada 30.aprīlim);

3.3.2.  2003.gada 3.aprīlī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un Valsts būvinspekciju par telpu nomu 345 m² platībā (spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim);

3.3.3.  2007.gada 8.februārī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvinženieru savienību par telpu nomu 172,80 m² platībā (spēkā līdz 2010.gada 31.martam);

3.3.4.  2000.gada 26.janvārī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Celtne S” par telpu nomu 36,90 m² platībā (spēkā līdz 2009.gada 31.martam);

3.3.5.  2003.gada 1.aprīlī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociāciju par telpu nomu 9,6 m² platībā (spēkā līdz 2010.gada 31.martam);

3.3.6.  2004.gada 17.jūnijā – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju par telpu nomu 22,10 m² platībā (spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam);

3.3.7.  2007.gada 5.februārī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “LBRA” par telpu nomu 76,60 m² platībā (spēkā līdz 2010.gada 31.martam);

3.3.8.  2007.gada 23.martā – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tursons” par telpu nomu 79,60 m² platībā (spēkā līdz 2012.gada 31.martam);

3.3.9.  2007.gada 4.jūnijā – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “LBS-Konsultants” par telpu nomu 37,10 m² platībā (spēkā līdz 2012.gada 31.janvārim);

3.3.10.  2007.gada 27.septembrī – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MV Projekts” par telpu nomu 33,50 m² platībā (spēkā līdz 2010.gada 30.septembrim);

3.3.11.  2008.gada 9.maijā – līgums starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ABP” par telpu nomu 23,70 m² platībā (spēkā līdz 2011.gada 31.maijam);

3.4. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.5. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Valsts būvinspekcijai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.831 “Valsts būvinspekcijas nolikums” 1.punktu Valsts būvinspekcija ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts būvinspekcija pilda šādas valsts pārvaldes funkcijas:

3.5.1. Būvniecības likuma 13.panta ceturtajā daļā, 29. un 30.pantā, kā arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 101., 120., 162., 165. un 167.punktā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas būvniecības kontroles jomā, tajā skaitā būvatļaujas anulēšana un būvdarbu apturēšana;

3.5.2. likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 3.panta otrajā daļā, 8.panta pirmajā daļā un 12.pantā un Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumu Nr.257 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” 4. un 11.punktā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to ekspluatācijas atbilstības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām kontroles jomā;

3.5.3. Enerģētikas likuma 82.pantā noteiktās funkcijas energoapgādes komersantu, kā arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šās komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehniskās uzraudzības un kontroles jomā;

3.5.4. likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 6.pantā noteiktās funkcijas bīstamo iekārtu uzraudzības un kontroles, kā arī tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzības jomā;

3.6. valsts īpašuma objektā atrodas būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas – Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija. Minētās organizācijas sadarbojas ar Ekonomikas ministriju būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanā. Latvijas Būvinženieru savienībai ir deleģētas funkcijas izsniegt būvprakses sertifikātus saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumu Nr.383 “Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu” 3.punktu šādās jomās:

3.6.1. ēku konstrukciju projektēšana;

3.6.2. tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;

3.6.3. ceļu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;

3.6.4. ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;

3.6.5. restaurācijas darbu vadīšana un būvuzraudzība;

3.7. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra rīkojuma Nr.818 “Par Valsts energoinspekcijas un Valsts darba inspekcijas reorganizāciju” 5.punktu paredzēts, ka Valsts būvinspekcijai tiks nodotas tās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, kas saistītas ar būvniecības ugunsdrošības kontroli līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību V nodaļas 5.15.apakšpunktā paredzēta vienotas būvniecības politikas izstrādes un ieviešanas nodrošināšana, tai skaitā novēršot iesaistīto institūciju sadrumstalotību un funkcionālo pārklāšanos un izveidojot koordinētu un integrētu būvniecības pārvaldes un kontroles sistēmu, kas ļautu nodrošināt būvniecības kvalitātes kontroli un vides prasību ievērošanu. Minēto funkciju īstenošanai Valsts būvinspekcijai būs nepieciešami papildu darbinieki, un to darba telpas varētu atrasties valsts īpašuma objektā;

3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar Ekonomikas ministrijas 2008.gada 9.decembra vēstuli Nr.82.1-3-11511 Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Krišjāņa Barona ielā 99, Rīgā” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam uz tā juridisko adresi (Rīgā, Matrožu ielā 1a) viedokļa sniegšanai. Nosūtītā vēstule tika atsūtīta atpakaļ ar atzīmi, ka adresāts nav zināms. Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nosaka – ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem valsts pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar minētā likuma 10.panta trešo, piekto, sesto un desmito daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, ievēro labas pārvaldības principu un savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī tās darbība tiek organizēta pēc iespējas efektīvi.

6. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 1.punktu valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai nomātu no privātpersonas Valsts būvinspekcijai nepieciešamās telpas, ja valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts.

7. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst sabiedrība, ja valsts īpašuma objektu atsaka nodot privatizācijai, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek palielināti valsts izdevumi Valsts būvinspekcijai deleģēto valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards